Jaunākais izdevums

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu samazināties par 85%, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Runājot par ES sankcijām, Linkaits teica, ka ir jāuzsver vairākas lietas - viens ir pašas sankcijas, kas tiek piemērotas gan pret juridiskām personām, gan fiziskām personām un tiem piederošiem uzņēmumiem, bet otrs ir lielo Rietumvalstu kompāniju pašu lēmums aiziet no Krievijas tirgus bez jebkādām sankcijām. Savukārt kā trešo aspektu Linkaits norādīja to, ka dažādu preču un pakalpojumu pircēji jau pašlaik izvērtē, kāda daļa no produkcijas vai pakalpojumiem tiek ražota saistībā ar Krievijas izejvielām vai saistībā ar Krieviju.

"Līdz ar to mums ir trīspakāpju sekas. Protams, tiešā veidā mēs stingri ievērojam visu sankciju režīmu gan autopārvadājumos, gan dzelzceļa pārvadājumos, analizējot, kas ir kravas saņēmējs, nosūtītājs, kam pieder krava," teica ministrs.

Savukārt, runājot par importu un eksportu, Linkaits skaidroja, ka gan Krievijas preču imports, gan Eiropas preču eksports uz Krieviju samazinās tādēļ, ka vienkārši nenotiek saimnieciskā darbība, piemēram, dažāda veida izejmateriāli autobūves rūpnīcām, vienkārša veida saimnieciskas preces, kuras tika sūtītas "lielajiem brāļiem" zem viņu nosaukumiem. Trešais virziens ir, ka pat tad, ja prece nav sankciju sarakstos, nekādā veidā netiek aizturēta, tad bieži vien preces saņēmējs atsakās no preces saņemšanas. Līdz ar to pārvadātājiem rodas problēmas, ka pēkšņi preces saņēmējs atsakās to pieņemt, jo kaut kādā veidā krava ir saistīta ar Krieviju. Tāpat ir arī liela daļa no Latvijas uzņēmējiem, kas kā izejvielas izmanto sankcijām nepakļautas izejvielas vai atrodas kādā no šiem loģistikas posmiem, un viņiem nākas atteikties no Krievijas izejvielām.

"Tas viss ietekmē gala rezultātu. Šobrīd ir tāda kā inerce, īpaši dzelzceļa pārvadājumos, viss notiek, vagoni kustas, bet tas ir sava veida pagājušā mēneša nospiedums, tie kuri vēl pārdod preces vai pērk preces, cenšas tās pēc iespējas ātrāk dabūt pāri robežai," teica Linkaits.

Viņš arī piebilda - ja šodien prasītu "Latvijas dzelzceļam", vai viņus ir ietekmējušas sankcijas, tad - nē, viņus nav ietekmējušas. "Savukārt, ja mēs skatāmies uz potenciālo ietekmi, tad sliktākajā scenārijā 85% no kravām varētu pārtraukt sūtīt pa Latvijas dzelzceļu," stāstīja Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos nav iespējams precīzi prognozēt VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības attīstību, un izšķiroši svarīga ietekme uz to ir starpvalstu lēmumiem, tālākajai sankciju politikai un citiem starpvalstu sadarbības aspektiem, norādīja Satiksmes ministrijā (SM).

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu. Ziņojumā iekļauti četri iespējamie LDz turpmākās darbības scenāriji, kas ir atkarīgi no ģeopolitiskās situācijas, un aprēķināts nepieciešamais valsts finansējums, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību.

SM gan neatklāj šos aprēķinus, aizbildinoties ar slepenību. Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) Latvijas Televīzijā (LTV) norādīja, ka iespējamās dotācijas LDz darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Dotācijas LDz darbības turpināšanai mērāmas desmitos miljonos eiro 

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā...

LDz pašlaik ir "grūti laiki", jo dzelzceļa infrastruktūra ir bijusi cieši saistīta ar Krieviju un Baltkrieviju, ar kurām sadarbība Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ ir krietni samazinājusies, šovakar pēc valdības sēdes norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Valdība uzklausījusi informatīvo ziņojumu, pēc kura secināts, ka LDz vadība "dara visu", lai optimizētu uzņēmuma darbību sarežģītajos apstākļos.

Vaicāts par iespējamo valsts finansiālo atbalstu LDz, Kariņš apgalvoja, ka par to valdības sēdē neesot spriests. Reizē SM turpinās sekot uzņēmuma darbībai un, ja satiksmes ministrs nāks ar kādu priekšlikumu par nepieciešamo risinājumu, tad Ministru kabinets to izskatīs, atzīmēja premjers.

Linkaita partijas biedrs, labklājības ministrs Gatis Eglītis (K) uzsvēra, ka LDz ir jāuzlabo efektivitāte, meklējot pelnīšanas iespējas apstākļos, kad samazinās kravas "no austrumiem". Šajā kontekstā ir svarīga sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem, atzīmēja politiķis.

LDz nodrošina dzelzceļa infrastruktūras darbības nepārtrauktību un pieejamību, tostarp publiskās dzelzceļa infrastruktūras un apkalpes vietu tehnisko apkopi un atjaunošanu un drošības pārvaldības sistēmu uzturēšanu, veic investīcijas dzelzceļa infrastruktūrā un apkalpes vietās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldniekam ir jānodrošina finanšu līdzsvars, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu darboties un nodrošināt ilgtspējīgus pārvadājumus. Ņemot vērā ārējos ģeopolitiskos apstākļus un sankciju režīmu, ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, kas tika izmantoti kopējās dzelzceļa sistēmas uzturēšanai un finanšu līdzsvara nodrošināšanai, informē SM pārstāvji.

Rezultātā 2020. un 2021. gados LDz strādāja ar zaudējumiem, tam nebija pietiekošu paša uzņēmuma līdzekļu, kas būtu pieejami šo zaudējumu segšanai, tādējādi tika pieprasīti līdzekļi finanšu līdzsvara nodrošināšanai. Vienlaikus, pirms finanšu līdzsvara nodrošināšanai nepieciešamo līdzekļu pieprasīšanas no valsts, LDz esot veicis būtisku izmaksu optimizāciju.

Dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksu struktūrā ap 85% ir fiksētās izmaksas, kas nav atkarīgas no pārvadājumu apjomiem, tomēr LDz esot spējis samazināt pamatdarbības izmaksas par apmēram 40 miljoniem eiro jeb 24%, salīdzinot 2021. un 12019.gadu.

LDz iespēju robežās strādā pie kravu apjomu palielināšanas, uzņēmumā strādājošo skaits samazināts par gandrīz 2500 jeb par 34% no kopējā darbinieku skaita salīdzinājumā ar 2020.gada sākumu, apgalvo SM.

Kā ziņots, Linkaits iepriekš sacīja, ka katrā no izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Ministrs arī atzīmēja, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, esot bijis skaidrs, ka dzelzceļš būs viens no tiem, kas cietīs visvairāk, taču patlaban varot teikt, ka sliktākais scenārijs tomēr neesot piepildījies.

Attiecībā uz situāciju tranzīta nozarē kopumā Linkaits teica, ka patlaban nozarē novērojams pieaugums, piemēram, kravu pārvadājumos tas esot 13% apmērā. Pieaugums skaidrojams ar darbu Centrālāzijas valstīs - Kazahstānā un Uzbekistānā.

Pēc Linkaita sacītā, patlaban vēl nevarot prognozēt, kāda būs gada otrā puse, jo šajā jomā esot "pietiekami liela nenoteiktība", neskatoties uz to, ka Latvijai izdevies sākt attīstīt sadarbību ar Ukrainas valdību un piesaistīt labības produktu kravas, kas gan šobrīd vēl esot mazā skaitā.

Kā ziņots, jautājums par LDz turpmākās darbības nodrošināšanu bija iekļauts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Jau aprīlī satiksmes ministrs paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka nav plānots slēgt nevienu dzelzceļa līniju un arī visi investīciju projekti dzelzceļā tiks turpināti. Tāpat satiksmes ministrs prognozēja, ka pasažieru pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu tikai palielināsies, ņemot vērā jauno elektrovilcienu iegādi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) toreiz piebilda, ka valdībai būs jābūt "ļoti radošai", lai atrastu finansējumu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai gadījumā, ja to izmantos tikai vietējie un Baltijas pārvadātāji. Viņš norādīja, ka patlaban visus brīvos līdzekļus paredzēts virzīt valsts aizsardzības stiprināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja NTSP sēdē uzsvēra, ka valdībai ir būtiski pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, jo gadījumā, ja nebūs pārvadājumu no Krievijas un Baltkrievijas, netiks saņemti arī pārvadātāju maksājumi par infrastruktūru.

Vienlaikus Oškāja norādīja, ka LDz darbinieku skaits pēdējos gados jau ir vairākkārt samazināts un patlaban ir sasniedzis kritiski nepieciešamo minimumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatklājot precīzu apmēru, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) šorīt Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka iespējamās dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) darbības turpināšanai ir mērāmas desmitos miljonos eiro.

Ministrs sacīja, ka valdība šodien slēgtajā sēdes daļā tiks iepazīstināta ar četriem iespējamās situācijas attīstības scenārijiem, un katrā no šiem izstrādātājiem scenārijiem ir aprēķināts nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs, kas būs jāiegulda, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt.

Precīzu apmēru Linkaits nenosauca, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija, taču atzīmēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām, kas būs jāpiešķir LDz. Lūgts atklāt, vai runa varētu būt par simtos miljonos mērāmām summām, Linkaits akcentēja, ka runa ir par desmitos miljonos eiro mērāmām summām katrā no četriem iespējamajiem scenārijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Degvielas cenas sadārdzinājuma dēļ nav plānots celt samaksu par sabiedriskā transporta biļetēm

LETA, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenas sadārdzinājuma dēļ nav plānots palielināt maksu par sabiedriskā transporta biļetēm, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

"Valsts fiksētās cenas gan vilcienos, gan autobusos paliks kā līdz šim," uzsvēra Linkaits.

Tāpat ministrs pauda cerību, ka šī iemesla dēļ iedzīvotāji, kuriem ir iespēja pārsēsties no automašīnām uz sabiedrisko transportu, izmantos šo iespēju.

Vienlaikus Linkaits atzīmēja, lai nepaaugstinātu maksu par sabiedriskā transporta biļetēm, sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinātājiem būs nepieciešamas lielākas dotācijas no valsts.

Politiķis arī minēja, ka Autotransporta direkcijā pašlaik tiek vērtēti esošie līgumi ar pārvadātājiem un tas, kādā veidā koriģēt kompensācijas pārvadātājiem, kas sajūt cenu pieaugumu.

Linkaits piebilda, ka elektrovilcienu satiksmei ir noslēgts izdevīgs līgums par elektrības iegādi līdz rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš varētu atlaist vēl apmēram 600 darbiniekus

Db.lv, 31.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu samazinājuma dēļ VAS "Latvijas dzelzceļš" varētu tikt atlaisti vēl apmēram 600 darbinieku, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Pirmreizējais uzmetums liecina, ka apmēram 600 darbinieku vēl varētu atlaist," teica ministrs.

"Latvijas dzelzceļam" uzdots sagatavot attīstības pesimistisko un optimistisko scenāriju un atbilstošo rīcības programmu attiecīgā scenārija gadījumā. Konkrēts rīcības plāns varētu būt zināms maijā.

Latvijas dzelzceļš atlaidīs aptuveni 700 darbiniekus 

Izvērtējot un optimizējot uzņēmuma administratīvās un atbalsta funkcijas, kā arī tehnoloģiskos...

Dzelzceļa pārvadājumos pilnā mērā Krievijas un Baltkrievijas kravas nebūs iespējams aizstāt, taču tiekot strādāt, lai šo valstu kravas aizstātu ar citu valstu kravām, piemēram, Kazahstānas, Uzbekistānas, kā arī Ķīnas, teica ministrs.

Martā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu pieaugt par apmēram 30% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kas saistīts ar kravu īpašnieku vēlmi pēc iespējas ātrāk izvest kravas no Krievijas. "Tad, kad šī inerce beigsies, mēs ceram saglabāt tranzīta kravas, kas varētu nāk no Kazahstānas, Uzbekistānas," sacīja T.Linkaits.

No pagājušā gada rudens caur Latviju aktīvi tiek vestas ogļu kravas no Kazahstānas, kā arī Kazahstāna paziņojusi, ka līdz šim caur Sanktpēterburgas ostu Krievijā vestās kravas tiks novirzītas caur Latviju. "Pirmajām šādām kravām būtu jābūt aprīļa padsmitajos datumos Latvijā. Tad redzēsim, vai visas norunas, kas bijušas, īstenojas," teica T.Linkaits.

"Latvijas dzelzceļa" publiskotā informācija liecina, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences, 2021.gadā turpinājās 2019.gada nogalē sāktā koncerna sabiedrību procesu pārskatīšana, kuru ietekmē samazinājās arī darbinieku skaits. 2021.gadā vidējais koncerna darbinieku skaits bija 7151 darbinieki, kas, salīdzinot ar 2020.gadu, ir par 1388 darbiniekiem mazāk.

Sliktākajā scenārijā Latvijas dzelzceļa kravu apmērs var samazināties par 85% 

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa...

Linkaits iepriekš izteicies, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs varētu samazināties par 85%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem varēs redzēt pēc apmēram mēneša

LETA, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājumiem varēs redzēt pēc apmēram mēneša, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš norādīja, ka pagaidām vēl nevar pateikt, kāda īsti būs sankciju ietekme, jo ir zināma inerce, proti, kravas joprojām tiek nosūtītas piegādātājiem.

"Nosūtītāji cenšas pēc iespējas ātrāk kravas dabūt ārā no Krievijas un Baltkrievijas pa esošajiem kanāliem," sacīja ministrs, piebilstot, ka tādējādi februāra beigās novērots pat neliels pieaugums kravu pārvadājumos pa dzelzceļu.

"Mēs arī redzam, ka sankcijas stājas spēkā pakāpeniski, līdz ar to ietekme uz dzelzceļa saimniecību būs redzama apmēram mēneša laikā," teica Linkaits, piebilstot, ka tādējādi tuvākā mēneša laikā ir jāsaprot, cik daudz kravu turpinās virzīties pāri Krievijas un Baltkrievijas robežai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecībā projektu sadārdzinājums varētu būt līdz 15%, otrdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

"Protams, cenu svārstības kaut kādā mērā ietekmē darbus, taču pagaidām tīri virtuāli - sarunās ar būvniekiem runājam par to, kā kompensēt šīs cenu svārstības. Ir atrasts modelis jeb metodika, kādā veidā ierēķināt bitumena izmaksas, metālizstrādājumu izmaksas, arī pārējos sadārdzinājumus," sacīja Linkaits.

Viņš atzīmēja, ka sadārdzinājums varētu būt līdz 15% no sākotnēji plānotās gala summas, kas ir līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, kur sadārdzinājums ir 12-15%.

Tāpat ministrs norādīja, ka autoceļu būvniecībai šogad ir iedalīti vairāk nekā 300 miljoni eiro, taču izmaksu sadārdzinājums neietekmēs plānoto būvdarbu apmēru. "Saistībā ar lielo konkurenci, bija ietaupījums. Tāpēc ar vairāk nekā 300 miljoniem eiro varēsim izdarīt to apmēru, kas bija iecerēts," sacīja Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aicina ES aizliegt autokravu pārvadājumus ar Krieviju un Baltkrieviju un šo valstu kuģu ienākšanu ostās

LETA--BNS, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu un Polijas satiksmes ministri aicinājuši Eiropas Savienību (ES) aizliegt autokravu pārvadājumus ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī šo valstu ienākšanu ES ostās, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Šodien es parakstīju trīs Baltijas valstu un Polijas satiksmes ministru kopīgu aicinājumu ES institūcijām un citiem kolēģiem ieviest ES mēroga aizliegumu autokravu pārvadājumiem uz un no Krievijas un Baltkrievijas, vienlaikus aizliedzot šo valstu kuģu ienākšanu ES ostās," sociālajā tīklā "Facebook" otrdien, 22.martā, ierakstījis Skuodis.

Ministri pauduši cerību, ka šādi aizliegumi tiks apspriesti ceturtdien, 24.martā, un piektdien, 25.martā, Briselē paredzētajā ES samitā.

"Ņemot vērā, ka Krievijas brutālā agresija Ukrainā turpinās, ES rīcība ir vajadzīga šeit un tagad. Mēs ceram, ka ES valstu un valdību vadītāji, kas tiksies Briselē ceturtdien, nešaubīsies," piebildis Skuodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Krievijas gaisa telpas ierobežošanu VAS "Latvijas gaisa satiksme" (LGS) ieņēmumi varētu samazināties par 20-25%, intervijā stāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš skaidroja, ka pārlidojumu skaits virzienā no Eiropas uz Krieviju un Āziju ir samazinājies par apmēram 75-80%. Tādējādi no visa aviācijas bloka LGS un aviodispičeri ir tie, kurus šī situācija skar visvairāk, un viņiem būs nepieciešama palīdzība.

"Tie, kuri interesējās un skatās "Flyradar", brīnās, kā var būt, ka uz Krieviju lidmašīnas tomēr lido. Taču tās ir citu valstu aviokompānijas - turki, ēģiptieši, serbi, Āzijas valstis, kas turpina šajā virzienā lidot," skaidroja Linkaits, piebilstot, ka apjoms ir samazinājies ļoti būtiski, un tas kopumā LGS ieņēmumus var samazināt par 20-25%.

Viņš arī minēja, ka kopā ar Finanšu ministriju un citām ministrijām skatīsies, kā var atbalstīt LGS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19.

Ministru prezidents valdības sēdes laikā pauda, ka, ja četru nedēļu laikā, kamēr valstī būs izsludināti īpaši stingri Covid-19 ierobežojumi jeb stingrais "lokdauns", netiks īpaši veicināta vakcinācijas aptvere, "lokdauns" būs bijis veltīgs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sēdē skaidroja, ka vakcinācijas aptveres celšanai iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem tiek ieteikts noteikt par pienākumu vakcināciju pret Covid-19 kopumā vai saņemot zināmus pakalpojumus. Runājot par šo iniciatīvu, ministrs pauda atbalstu, piebilstot, ka "mums ir visai ierobežoti rīki, ar kuriem varētu stimulēt gados vecāko un riskantāko iedzīvotāju vakcināciju".

Taču vienlaikus, viņaprāt, šeit varētu būt juridiski izaicinājumi, jo šobrīd darbiniekiem šāds pienākums noteikts ar nodarbinātības pamatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība un arī pārējās divas Baltijas valstis plāno lemt par aizliegumu Krievijas kuģiem ienākt Latvijas ostās, pirmdien TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ministrs norādīja, ka, neskatoties uz Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem noteiktām sankcijām, "šobrīd kravu kustība notiek un tāpēc ostu darbība nav būtiski ietekmēta. Pesimistiskākie scenāriji gan paredz, ka Ventspils ostā kravu kritums varētu sasniegt aptuveni divas trešdaļas, Rīgā aptuveni 45%, bet Liepājā - no 20 līdz 30%.

Satiksmes ministrija ostu administrācijām ir izteikusi aicinājumi neielaist ostās Krievijas karoga kuģus, taču ostas neieklausās šādos aicinājumos, atzina politiķis.

"Joprojām Krievijas karoga kuģi ienāk Latvijas ostās, kas, manuprāt, nav pieņemami, tāpēc mēs gatavojam attiecīgus lēmumus valdībā," teica Linkaits, skaidrojot, ka lēmums paredz aizliegumu Krievijas karoga kuģiem ienākt Latvijas ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

ES ar jaunām sankcijām aizliedz sauszemes kravu pārvadājumus no Krievijas un Baltkrievijas

Db.lv, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi jaunas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, kas transporta jomā aizliedz šo valstu autotransporta uzņēmumiem veikt kravu autopārvadājumus uz ES, kā arī liedz Krievijas karoga kuģiem piekļūt ostām, informē Satiksmes ministrijā.

Kravu autopārvadājumi ES teritorijā, tostarp tranzītā, ir aizliegti jebkuram Krievijā un Baltkrievijā reģistrētam autotransporta uzņēmumam. Papildu tam sankcijas paredz importa ierobežojumus dažām precēm, ko eksportē Krievija vai kuru izcelsme ir Krievijā, tajā skaitā oglēm un citiem cietajiem fosilajiem kurināmajiem.

Latvija kopā ar kaimiņvalstīm ir viena no iniciatorēm šīs sankciju pakotnes pieņemšanai. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) pauž gandarījumu, ka ES valstis beidzot ir spējušas vienoties, uzsverot, ka Latvija ir gatava tos nekavējoties ieviest, nosakot ierobežojumus kravu pārvadāšanai no Krievijas un Baltkrievijas pa autoceļiem un jūru, kā arī Latvijas ostu slēgšanu Krievijas kuģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības otrdien lems par VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) turpmākās darbības nodrošināšanu, liecina Ministru kabineta darba kārtība.

Jautājums iekļauts sēdes slēgtajā daļā, tāpēc nekādi dokumenti par par to nav pieejami.

Satiksmes ministrijā paziņoja, ka informatīvajam ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc detalizētāka informācija, tostarp par LDz turpmākai pastāvēšanai nepieciešamo finansējumu, nav pieejama.

Jau aprīlī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) paziņoja, ka uzdevis LDz valdei sagatavot dažādus scenārijus dzelzceļa infrastruktūras turpmākai uzturēšanai, ieskaitot arī visnelabvēlīgāko, kurā dzelzceļa pārvadājumi ar Krieviju un Baltkrieviju tiek pārtraukti pilnībā.

Toreiz Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Linkaits sacīja, ka šiem scenārijiem jābūt gataviem maijā, un tad Satiksmes ministrija sniegs ziņojumu valdībā, kurā tiks norādīti iespējamie infrastruktūras uzturēšanas plāni un tam nepieciešamais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sliktākajā scenārijā Krievijai noteikto sankciju dēļ no Latvijas ostām visvairāk cietīs Ventspils osta

LETA, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā no Latvijas ostām visvairāk varētu ciest Ventspils osta, intervijā sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš minēja, ka Ventspils ostai kā bijušajai eksporta ostai sliktākajā scenārijā ir iespējams divu trešdaļu kravu samazinājums, kamēr Rīgas ostai kravu apgrozījuma kritums varētu būt 45%, bet Liepājas ostai - 20-30%.

Viņš skaidroja, ka Satiksmes ministrija visiem saviem uzņēmumiem ir lūgusi sniegt pirmreizējos novērtējumus situācijai, kāda varētu būt ietekme.

Vienlaikus Linkaits uzsvēra, ka ostas ir mazliet labākā situācijā nekā VAS "Latvijas dzelzceļš", jo Latvijas ekonomikai būs vajadzīgas izejvielas, vienalga, vai tās nāk no Krievijas vai no citām valstīm.

"Skaidrs, ka viena liela daļa šo izejvielu ienāks pa jūru, tātad tās tiks importētas un caur ostām pārkrautas. Protams, tas nenozīmē, ka ietekme nebūs būtiska. Ventspils ostai kā bijušajai eksporta ostai kritiskākajā scenārijā iespējams divu trešdaļu kravu samazinājums, Rīgas ostā - 45%, Liepājai - samazinājums starp 20% un 30%," stāstīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta īstenošanai 2022.gada budžeta projektā plānots novirzīt 167,7 miljonus eiro, no tiem 124,3 miljoni eiro ir piesaistītais Eiropas Savienības (ES) finansējums, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Nozīmīgākie plānotie darbi nākamajā gadā būs - Rīgas Centrālā multimodālā mezgla būvniecība, "Rail Baltica" savienojuma ar lidostu "Rīga" izveide un pamata trases projektēšana.

"Pašlaik notiek projektēšana visai "Rail Baltica" pamata trasei Latvijā - 263 kilometru garumā. Tiklīdz kāds posms būs pabeigts, nodosim to būvniecībai. Nākamajā gadā paredzam noslēgt būvniecības līgumu posmam Misa-Lietuvas robeža, kas ir tehniski gatavākais. Tajā būvniecības sagatavošanas darbus plānots sākt 2023.gadā," pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs uzsver, ka svarīgi plānotos darbus veikt paredzētajā termiņā, lai vilcienu kustība šajā virzienā varētu sākties no 2027.gada, tādējādi Latviju savienojot ar Eiropas dzelzceļa sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno elektrovilcienu piegāde uz Latviju aizkavēsies saistībā ar piegādes veida maiņu, kas veikta kara ietekmē, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K).

Jau iepriekš tika ziņots, ka vilcieni kara dēļ varētu kavēties.

Saskaņā ar atjaunoto piegādes grafiku pirmie vilcieni Latvijā ieradīsies jūnija beigās vai jūlija sākumā, pēc tam tie tiks testēti, izmēģināti Latvijas dzelzceļa sistēmā, sertificēti atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām un nākamā gada sākumā tajos būtu jāsāk pasažieru pārvadāšana.

"Sākotnējais plāns bija vilcienus [no Čehija] vest uz Latviju cauri Slovākijai, Ukrainai un Baltkrievijai, jo tur ir 1520 [milimetru] sliežu platums. Tagad tas vairs nav praktiski iespējams," sacīja Linkaits.

Ministrs skaidroja, ka saistībā ar plānu maiņu katrs vagons tiks daļēji izjaukts un un uz Latviju vests ar treileriem pa autoceļiem, bet tad atkārtoti saliks kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc ieceļošanas Latvijā lidostā varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu

Db.lv, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieceļojot Latvijā, lidostā "Rīga" varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu, paredz valdībā otrdien apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka pēdējo dienu laikā pasaulē un arī Eiropas valstīs pakāpeniski izplatās jaunais Covid-19 vīrusa omikrona paveids un, lai iespēju robežās mazinātu šī vīrusa ievešanu Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka par jautājumu valdības sēdes laikā izvērsās plašas diskusijas.

Dodoties pusdienu pārtraukumā, iepriekš valdībā lēmuma par jautājumu nebija. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aizvietotājs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš otrdien vada sēdi, izsludināja pusstundas pārtraukumu, kuras laikā ministriem jāsaprot, vai būs iespējams nonākt pie kompromisa vai galējā variantā jāveic balsojums.

Īpašus iebildumus par lēmumu valdības sēdes laikā izteica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš atzīmēja, ka šāds valdības lēmums būtu pret Eiropas Savienības (ES) regulu, kas nosaka, ka jebkādus papildu ierobežojumus var noteikt tikai ārkārtas apstākļos un līdz 14 dienām, par to jāinformē arī Eiropas Komisija (EK).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izveidojot 139 stacijas, pabeigts CSDD elektroauto ātrās uzlādes tīkla projekts

Db.lv, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ir pabeigusi ERAF projekta “Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana” īstenošanu, izveidojot nacionālā līmeņa elektromobiļu uzlādes staciju tīklu, uzstādot kopā 139 uzlādes stacijas.

Projekta mērķis bija izveidot visaptverošu uzlādes staciju tīklu, lai nodrošinātu elektromobiļu lietotājiem pārvietošanās iespējas visā Latvijas teritorijā.

“Eiropas un arī Latvijas zaļajam kursam ir jābalstās uz videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu un Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur ir izveidots tik visaptverošs ātrās uzlādes staciju tīkls. Noslēdzot šo projektu, Latvijā ir izveidots pietiekams skaits ātrās uzlādes staciju, lai tuvāko gadu laikā apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc elektromobiļu uzlādes,” atzīst satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jaunais elektromobīļu uzlādes staciju tīkls šodien tika simboliski atklāts pie uzlādes punkta dzelzceļa stacijas “Ziemeļblāzma” teritorijā Vecmilgrāvī, Rīgā. Satiksmes ministrs uzsvēra šī uzlādes punkta zīmīgumu. “Rīdzinieki nākotnē iegūs vairākus mobilitātes punktus, pateicoties ES finansējumam un uzstādījumam dzelzceļu veidot par sabiedriskā transporta mugurkaulu. Tā arī mēs raugāmies uz dzelzceļa staciju pārveidi par mobilitātes punktiem, pakāpeniski paplašinot piedāvātos pakalpojumus iedzīvotāju ērtībām, kur būs gan elektromobīļu uzlādes vietas, gan citas ērtības iedzīvotājiem, lai pārsēstos no privātā transporta sabiedriskajā,” teica T. Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot kara Ukrainā ietekmi uz dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu, Satiksmes ministrija (SM) atzīst, ka īstermiņā tā ietekme vēl nav jūtama, taču ilgtermiņā zināmas sekas lielāki ģeopolitiski satricinājumi var radīt, jo ir būtiski sašūpotas materiālu piegādes ķēdes.

Tā teikts SM ziņojumā par aktualitātēm un progresu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" tapšanas projektā, ko otrdien uzklausīja valdība.

Lai problēmas atrisinātu, notiek konsultācijas starp Eiropas partneriem, teikts ziņojumā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) uzsver, ka līdz ar kara sākšanos Ukrainā "Rail Baltica" projekta ģeopolitiskā nozīme ir būtiski augusi un tādēļ ir nepieciešams konkrēts plāns, kā to uzbūvēt ātrāk, nekā plānots.

Pašlaik turpinās Rīgas Centrālā multimodālā mezgla sekcijas un "Rail Baltica" starptautiskās lidostas Rīga multimodālā transporta mezgla sekcijas būvniecība, kā arī norisinās būvdarbu iepirkums "Rail Baltica" pamattrases izbūvei. 2022.gada 31.janvārī ir sākts atsavināšanas process un izsniegtas pilnvaras, noslēgti pilnvarojuma, lietošanas vai lietošanas tiesību aprobežošanas līgumi būvdarbu uzsākšanai 204 nekustamajos īpašumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Salaspils Intermodālā kravu termināļa būvprojektēšana izmaksās aptuveni 6,9 miljonus eiro, ceturtdien būvprojektēšanas līguma parakstīšanas pasākumā aģentūrai LETA sacīja projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Būvprojektu izstrādās Latvijas uzņēmums SIA "BRD projekts" un Itālijas uzņēmums "Sintagma S.r.l.", tāpat līgums paredz autoruzraudzību līdz termināļa nodošanai ekspluatācijā.

Salaspils kravu terminālim "Rail Baltica" projektā ir stratēģiski un ekonomiski svarīga nozīme, lai Latvijā attīstītu daudzveidīgu kravu pārvadājumu iespējas starptautiskajos kravu pārvadājumu koridoros, ar lielu izaugsmes potenciālu tieši ziemeļu-dienvidu virzienā.

Kravu termināļa projektēšana ilgs aptuveni divus gadus, pēc tās pabeigšanas sāksies termināļa būvdarbi, kas ilgs vēl divus līdz trīs gadus. Vingris sacīja, ka kravu termināļa būvdarbu iepirkums varētu tikt izsludināts jau 2023.gadā, lai uzreiz pēc projektēšanas pabeigšanas varētu sākt būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB rosina apsūdzēt bijušos LDz valdes locekļus par 1,5 miljonu eiro zaudējumu radīšanu

LETA, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret četriem bijušajiem VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļiem par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisījis smagas sekas - 1,5 miljonu eiro zaudējumus uzņēmumam, informēja KNAB.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušās LDz valdes amatpersonas panāca jaunas izpildinstitūcijas izveidi, lai saņemtu ievērojami lielāku amata atalgojumu, prēmijas un piemaksas par tādu pienākumu veikšanu, par kuriem tām jau bija noteikta un izmaksāta atlīdzība.

Jau ziņots, ka šī izmeklēšana saistīta ar laiku, kad LDz valdes priekšsēdētājs bija Edvīns Bērziņš. Tolaik LDz bija izveidota prezidentu padome, kuru Satversmes tiesa bija atzinusi par nelikumīgu, tomēr šī padome tā arī netika likvidēta.

Balstoties uz šīs padomes darba regulējumu, "Latvijas dzelzceļa" bijušajiem vadītājiem varēja izmaksāt lielas kompensācijas, kad 2019.gada vidū ar viņiem tika izbeigtas darba attiecības. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajām amatpersonu deklarācijām, beidzot pildīt amata pienākumus, Bērziņš tika saņēmis kompensāciju 250 000 eiro apmērā, bet valdes loceklis Aivars Strakšas - 200 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz oktobra beigām iedzīvotāji, apkaimju biedrības un pašvaldības var iesaistīties balsojumā vietnē "www.edzl.lv", lai palīdzētu rast topošo starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" staciju nosaukumus, informē "Rail Baltica" projekta īstenotāja Latvijā, uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Vietām, kur pieturēs "Rail Baltica" reģionālie vilcieni, izstrādāti staciju nosaukumu pamata varianti. Tos izstrādājuši pieredzējuši eksperti, ņemot vērā vēstures, ģeogrāfijas un lingvistikas aspektus.

Stacijām, kas atradīsies Rīgas robežās, sabiedrības vērtējumam tiek piedāvāti nosaukumu varianti, kuros iekļauts tuvējās apkaimes vēsturiskais nosaukumus vai tuvumā esošais populārākais objekts. Pēc līdzīga principa veidoti arī staciju nosaukumi ārpus galvaspilsētas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) informēja, ka tuvākajos gados iedzīvotāji iegūs daudzas jaunas dzelzceļa pieturas un stacijas, kas palīdzēs stiprināt vilcienu pārvadājumus kā sabiedriskā transporta mugurkaulu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Tomēr pamatā militārs, nevis sankciju pretspēks

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skan katru dienu bravūras pilni dažādu valstu politiķu paziņojumi par aizvien jaunām un it kā bargām sankcijām pret Krieviju, kas novērsīšot tās agresiju Ukrainā, taču, jo tālāk rit laiks, jo lielāks pamats būt skeptiskiem par to, vai sankcijas tiešām ir tik efektīvas, kā tās publiski piesaka.

Vairāk nekā mēnesi norisinās karš Ukrainā (ja neskaita to, kas jau kopš 2014. gada), vismaz sankciju dēļ Krievija nav pārtraukusi karot. Pat Krievijas rubļa vērtība gan pirms mēneša būtiski nokritās, taču tad nostabilizējās un, kas ne mazāk dīvaini, pat uzlabojās pēc Putina vēstījuma, ka Krievija par gāzes piegādēm “nedraudzīgām valstīm”, tostarp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos.

Labi, Krievijai nu apgrūtināta bruņojuma ražošana, taču vecās rezerves vēl nav izlietotas, tās joprojām izmanto. Vienīgais, kas tiešām ir efektīvs, – ieroču, munīcijas un speciālā aprīkojuma dāvinājumi Ukrainas armijai, kura pati nu spējīga pakāpeniski atkarot okupētās teritorijas. Ja šī kara sākumā bija cerības, ka esam vēsturisku pārmaiņu liecinieki, proti, ka ekonomiskās blokādes priekšā konvencionāla karadarbība būs izrādījusies bezjēdzīga, tad tā tomēr nav.

Komentāri

Pievienot komentāru