Jaunākais izdevums

Veselības inspekcija (VI) veic ārstniecības iestāžu pārbaudes, kurās, iespējams, tiek veikti skaistumkopšanas pakalpojumi, kuru sniegšana šobrīd epidemioloģijas ierobežojumu dēļ ir liegta, radot negodīgu konkurenci, informē VI.

Ārkārtējās situācijas laikā, kas valstī ir noteikta no 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 6.aprīlim, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.655, ir aizliegts sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus (sejas procedūras, kosmetologa pakalpojumi, lāzerprocedūras, lāzerepilācijas u.c.). Liegums attiecas uz skaistumkopšanas pakalpojumu, kurā piedalās divas puses: fiziskā persona - pakalpojumu saņēmējs un saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs.

Pastāv ārstnieciskās procedūras, kuras tiek veiktas līdzīgi kā procedūras skaistumkopšanā, bet ar būtisku atšķirību - tās tiek sniegtas pēc medicīniskajām indikācijām. Un robeža starp šīm procedūrām un manipulācijām ir ļoti precīza - ja pacientam šī procedūra netiks veikta savlaicīgi, cilvēkam iestāsies veselības kaitējums, līdzīgi, kad netiek veikta savlaicīgi operācija vai zoba ārstēšana.

Tāpēc, veicot pārbaudes, VI rūpīgi seko, vai veiktajām procedūrām bijušas medicīniskās indikācijas.

Noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu administratīvā pārkāpuma procesu veic Valsts policija vai pašvaldības policija, kas nozīmē, ka pie jebkura pakalpojumu sniedzēja, tai skaitā ārstniecības iestādes ar/bez Veselības inspekcijas var ierasties arī Valsts policijas vai pašvaldības policijas darbinieki, lai konstatētu kā tiek ievēroti noteiktie ierobežojumi.

Par noteikumu neievērošanu vienlīdz atbildīgs ir gan pakalpojuma sniedzējs, gan pakalpojuma saņēmējs.

Veselības inspekcija aicina, ne tikai pakalpojuma sniedzējus, bet arī visus iedzīvotājus būt atbildīgiem par savu un līdzcilvēku veselību, nepakļaut tos riskam, ņemt vērā, ka arī Latvijā ir reģistrēts lipīgāka vīrusa paveids.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neredzot vairs iespējas pārrunu ceļā panākt vienlīdzīgu attieksmi Covid-19 laikā, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nolēmušas vērsties Satversmes tiesā, teikts abu organizāciju izplatītajā paziņojumā.

Šobrīd kopā ar juristiem jau sākta nepieciešamo dokumentu gatavošana. Vienlaikus asociācijas vērsīsies Konkurences padomē, norādot uz konkurenci kropļojošu apstākļu radīšanu, jo nozarei nav skaidrs, kāpēc skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs, norāda LSSA prezidente Sabīne Ulberte un LKKA prezidente Renāte Reinsone.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 6.novembra rīkojumu valstī no 2020.gada 9.novembra tika izsludināta ārkārtējā situācija, aizliedzot skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē. Ārkārtējā situācija pašlaik ir pagarināta līdz 2021.gada 6.aprīlim, līdz ar to aizliegums ir spēkā jau 3 mēnešus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.

Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.marta klātienē varēs saņemt friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumus, otrdien lēma Ministru kabinets.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikuma noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" papildināti ar prasībām skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, nosakot specifiskas prasības, ko nepieciešams ievērot un nodrošināt, lai sniegtu drošus skaistumkopšanas pakalpojumus.

Skaistumkopšanas pakalpojumus varēs sniegt, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības. Tostarp pakalpojuma sniedzējam būs pienākums par savu darbību paziņot Veselības inspekcijai.

Pirms pakalpojuma sniegšanas būs jāveic pakalpojuma saņēmēja bezkontakta temperatūras mērīšana, un akūtu respiratorisko simptomu gadījumā pakalpojumu sniedzējam būs pienākums atteikt pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma atcelt aizliegumus skaistumkopšanas, labsajūtas un fotopakalpojumu sniegšanai.

Ekonomikas ministrijā norādīja, ka aizliegumu jāatceļ, jo Latvijā uzlabojusies epidemioloģiskā situācija.

Vienlaikus šo pakalpojumu sniegšanas laikā ir jāievēro valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības un konkrētai nozarei pieņemtais drošas pakalpojumu sniegšanas protokols.

Operatīvās vadības grupā 14.jūnijā panākta starpinstitucionāla vienošanās par pakāpenisku dažādu sektoru darbības atsākšanu atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai Latvijā.

Kopš 1.jūnija ir atļauta visu skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniegšana, ja pakalpojumu sniedzēji ir vakcinēti vai pēdējā pusgada laikā izslimojuši Covid-19, spējot uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Savukārt no 15.jūnija skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji un saņēmēji papildu vakcinēšanās vai pārslimošanas faktam var uzrādīt negatīvu testu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nosūtījusi vēstuli tiesībsargam Jurim Jansonam, norādot uz valdības nevienlīdzīgo attieksmi pret nozari, kā arī nabadzības risku, kam ārkārtas lēmuma dēļ būs pakļautas nozarē strādājošās sievietes.

Asociācijas aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli steidzamības kārtā sēsties pie sarunu galda ar nozari, tādā veidā izrādot cieņu un empātiju pret nozarē strādājošajiem un meklējot risinājumus nozares krīzei. Neskatoties uz nozarē lielo darbinieku skaitu, uz sarunu piekrita tikai veselības ministre, ar kuru neizveidojās dialogs.

Valdības lēmums ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kas paliek bez iztikas līdzekļiem, kā arī tas mērķtiecīgi iedzen nozari atpakaļ ēnu ekonomikā, pret ko pašregulācijas ceļā asociācijas pēdējos gados bija iestājušas. “Tā ir nevienlīdzīga un netaisnīga attieksme pret nozari, salīdzinot ar citiem valdības pieņemtajiem ierobežojumiem. Nozarē strādā tūkstošiem sievietes no dažādiem reģioniem, tostarp daļa vientuļās mātes, kuras ilgstoši lēmuma dēļ paliek bez iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta, jo galvenokārt ir patentmaksātājas, kas nozīmē, ka varēs saņemt tikai 330 eiro dīkstāves pabalstā, savukārt uz bezdarbnieka pabalstu nemaz nevar pretendēt. Līdz ar to viņas ir pakļautas nabadzības riskam. Tie nav ierobežojumi, bet ir profesionālās darbības aizliegums. Mūsuprāt, ir skartas cilvēktiesības - liegta iespēja gūt ienākumus, lai izdzīvotu,” norāda Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Spriež par nepieciešamāko skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban tiek spriests par sabiedrībai nepieciešamāko skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijā (EM).

Pēc tam, kad tika nolemts EM uzticēt izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos, ministrija ir sākusi izstrādāt priekšlikumus skaistumkopšanas nozares drošai darbībai Covid-19 apstākļos.

"Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst jau vairākus mēnešus, apzināmies, ka šobrīd sabiedrības vajadzības pēc skaistumkopšanas pamatpakalpojumiem ir būtiski pieaugušas, tāpēc mērķis ir radīt ilgtermiņā drošus apstākļus skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai Covid-19 apstākļos," skaidroja ministrijā.

EM atzina, ka patlaban plānots primāri koncentrēties uz sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem ir zems saslimstības riska līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas pauž neizpratni par aizliegumu strādāt

Db.lv, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas nozares un sporta nozares pārstāvji vērsušies visās iespējamās institūcijās, lūdzot ļaut tām strādāt epidemioloģiski drošos apstākļos, izstrādājuši nepieciešamos drošības protokolus, un, lai arī daudzviet nozares pārstāvji ir uzklausīti un ir pausts atbalsts, valdības lēmumi nozari dzen aizvien dziļāk ēnu ekonomikā, pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda nozaru asociāciju pārstāvji.

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone pauda, ka valdības pašreizējie lēmumi par ierobežojumiem sabiedrībai kopumā nodara lielāku ļaunumu nekā sniedz ieguvumus. Pēc viņas sacītā, Ministru kabineta "nepamatotie, neargumentētie un bieži vien nesaprotamie lēmumi" ir kaitējums tiešā veidā Latvijas ekonomikai un lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ierobežojumu dēļ cieš sabiedrības mentālā un fiziskā veselība, palielinās bezcerības sajūta, depresija, alkoholisms un pieaug pašnāvību skaits.

Vienlaikus pabalstus ne vienmēr var saņemt tie, kuriem tie visvairāk nepieciešami. "Diezgan bieži skaistumkopšanas nozarei tiek pārmests, ka mēs nemaksājam nodokļus, bet ne jau mēs šo nodokļu sistēmu esam piedāvājuši valstij. Valsts ir piedāvājusi mums šo nodokļu sistēmu, mēs to izvēlamies, un nodokļus pēc šīs sistēmas arī attiecīgi maksājam. Tajā brīdī, kad ir jāizmaksā pabalsti, mums tiek uzsvērts, ka mēs esam zagļi, ka mēs kaut ko neesam pildījuši pret valsti," situāciju raksturoja Reinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) šodien ikgadējā sapulcē varētu lemt par veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) demisijas rosināšanu, informē organizācijā.

Sapulce plānota šodien plkst.17.

LKKA norāda, ka D.Pavļuts esot bijis vienīgais valdības loceklis, kurš pagājušajā nedēļā iebilda pret skaistumkopšanas pakalpojumu kosmetoloģijā sniegšanas atsākšanu, neskatoties uz Ekonomikas ministrijas (EM), līdzdarbojoties nozares organizācijām, izstrādātajiem pasākumiem drošai pakalpojumu sniegšanai.

Ekonomikai nevajadzīgie  

Visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti, un nav skaidrs, kur skaistumkopšanas nozare atrodas...

"Ja veselības ministrs nespēj izprast un aizstāvēt savu pārstāvēto nozari, tad mēs neredzam citu iespēju, kā biedrības sapulcē lemt par neuzticības izteikšanu par nozari atbildīgajam ministram. Mums ir izveidojies dialogs ar visām iesaistītajām ministrijām, izņemot Veselības ministriju. Pavļuta izteikumi ir ciniski, nav skaidrs, kādi ir kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā pakalpojumi. Nav arī vēlēšanās ieklausīties un izprast speciālistu kosmetoloģijā kā ārstniecības personu ieguldījumu sabiedrības veselības veicināšanā," norāda organizācija.

Tās pārstāvji norāda, ka pretēji publiski paustajam konsultāciju vietā ar nozari pārstāvošajiem sociālajiem partneriem notiekot informēšana par ministra viedokli.

Atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem plāno ļaut strādāt 

Ekonomikas ministrija (EM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi priekšlikumu,...

LKKA pieļāva, ka šādi valdības lēmumi liecinot par iespējamu lielo medicīnas centru lobija stiprināšanu laikā, kad Veselības inspekcijā 9000 reģistrētiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem jāsaskaras ar aizliegumu strādāt un legālā veidā pelnīt iztiku.

LKKA prezidente Renāte Reinsone norāda, ka organizācijas mērķis nav panākt, lai kādu soda. "Uzskatām, ka valsts iestādēm ir jāveicina uzņēmējdarbībai labvēlīgi apstākļi un jānodrošina godīgas konkurences iespēju brīvība visiem tirgus dalībniekiem. Esam par pamatotiem un samērīgie lēmumiem," teic Reinsone.

Viņa atgādina, ka jau četru mēnešu garumā asociācija vairākkārt informējusi, ka situācija nozarē ir kritiska un nepieciešami tūlītēji valdības lēmumi.

"Ilgstoša nepārdomātu lēmumu pieņemšana kropļo skaistumkopšanas pakalpojumu kosmetoloģijā tirgu. Nozare slīgst ēnu ekonomikā, un daudzas pakalpojuma sniedzējas nokļuvušas uz nabadzības sliekšņa un nespēj uzturēt ģimenes, vienlaikus jūtama valdības lēmumu nevienlīdzīgā attieksme pret skaistumkopšanas nozari kopumā un medicīnas centriem, kas tagad brīvi sniedz tos pašus pakalpojumus, neskatoties uz liegumu," secina LKKA, piebilstot, ka valdības pieņemtiem lēmumiem būtu jārada ticība, ka tie tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu.

Jau vēstīts, ka valdība ceturtdien vienojās, ka no 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien, 23.februārī.

Valdība ceturtdien izskatīja EM izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) ir saņēmušas atbildes vēstuli no Konkurences padomes, kurā tā aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministru Danielu Pavļutu vērtēt iespēju pārskatīt noteiktos ierobežojumus skaistumkopšanas salonu darbībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences iespējas visiem tirgus dalībniekiem neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas.

“Konkurences padomes atbilde ir maza uzvara taisnīgumam, par kuru nozare cīnās jau no tā brīža, kad tika ieviests aizliegums sniegt pakalpojumu pērn novembrī. Uzskatām, ka tas ir bijis ļoti netaisnīgs valdības lēmums, jo vienlaikus ārstniecības iestādēs visu šo aizlieguma laiku identiski kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā pakalpojumi tiek sniegti un pat reklamēti medijos. Mums nav skaidrs, kā epidemiologi un atbildīgā ministrija var pamatot pakalpojumu drošumu lielajās ārstniecības iestādēs, bet skaistumkopšanas salonos nē, ja abās vietās ir pilnīgi vienādi epidemioloģiskās drošības pasākumi un tos sniedz ārstnieciskās personas. Mēs sagaidām tūlītēju atbildīgā ministra Pavļuta un premjera rīcību, lai novērstu šo netaisnīgumu,” norāda Renāte Reinsone, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas nozare ir neizpratnē, kādēļ būtu jāizstrādā jauni kritēriji ierobežojumiem Covid-19 dēļ, ņemot vērā, ka tādi tika izstrādāti un iesniegti atbildīgajām iestādēm jau pagājušajā gadā, pauda Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas pārstāves.

Vienlaikus nozares pārstāves norādīja, ka pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) pagājušajā nedēļā izdotās rezolūcijas, izstrādāt kritērijus epidemioloģiski drošai skaistumkopšanas nozares darbībai, Veselības ministrija (VM) pie nozares asociācijām līdz šim nav vērsusies.

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte uzsvēra, ka pirmo reizi kritēriji epidemioloģiski drošam nozares darbam tika izstrādāti jau pagājušā gada martā - pēc tam, kad Covid-19 dēļ valstī tika pirmo reizi ieviesta ārkārtējā situācija. "Tur bija ļoti viss skrupulozi. Gan kāda marķējuma maskām jābūt, gan kādiem dezinfekcijas līdzekļiem virsmām un cilvēkiem," teica Ulberte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojot skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, būtu jāvadās pēc riska līmeņa, prioritāri atjaunojot tos pakalpojumos, kuros ir zemāks risks jeb tiešais kontakts, piemēram, pirts, baseina un SPA pakalpojumi, šodien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sacīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Jana Feldmane.

Šodien komisijā skatīja jautājumu par 10 419 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem".

Feldmane informēja, ka VM pirms nedēļas sagatavoja premjeram savu redzējumu par skaistumkopšanas un labsajūtas jomu pakalpojumu riska novērtējumu un iespējamajiem piesardzības pasākumiem, kā arī pasākumu atjaunošanu.

Pēc viņas teiktā, VM nostāja ir atļaut ne pirmās nepieciešamības pakalpojumus, kad kumulatīvais Covid-19 saslimstības rādītājs divu nedēļu garumā ir 200 uz 100 000 iedzīvotāju. Līdz šāda rādītāja sasniegšanai ministrijā neredz iespējas būtiski paplašināt pieejamos pakalpojumus, kas sabiedrībai nav vitāli nepieciešami.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi priekšlikumu, kas atļautu atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem klātienē strādāt no nākamās nedēļas, 22.februāra.

EM otrdien informēs par drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

Ņemot to vērā, EM rosina ar 22.februāri atļaut atsākt darbu klātienē tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības epidemioloģiskā drošība novērtēta ar zemu un vidēji zemu risku.

Tādējādi no 22.februāra darbību varētu atsākt tādi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kā pedikīrs, manikīrs, pirtis, sāls istabas, peldbaseini, solāriji, frizieri, masāža (izņemot sejas masāža), ķermeņa kopšanas pakalpojumi, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī skropstu pieaudzēšana, skropstu un uzacu apstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu papildināt dīkstāves atbalsta regulējumu skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem saistībā ar noteiktajiem Covid-19 drošības pasākumiem.

Atbalsta apmērs ir paredzēts no 500 līdz 1000 eiro.

Analizējot līdzšinējo situāciju ar pieteikšanos atbalstam, kā arī ņemot vērā samērā zemo aktivitāti tieši skaistumkopšanas nozarē, Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar nozares asociācijām sagatavoja grozījumus dīkstāves atbalsta regulējumā, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos.

Piedāvātais risinājums paredz atbalsta par dīkstāvi piešķiršanu no 2021.gada janvāra uz laiku, kamēr ir liegums darboties skaistumkopšanas nozarei, visiem skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem, kas nozarē bija nodarbināti 2020.gada oktobrī vai novembrī, vai decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai no 1. septembra varētu saņemt friziera, manikīra, pedikīra un podologa, kā arī skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumus, ir nepieciešams uzrādīt vakcinācijas pret Covid-19, pārslimošanas vai negatīvu testēšanas sertifikātu; uzņēmēji pieļauj ēnu ekonomikas uzplaukumu.

Jāatgādina, ka šā gada maija nogalē valdība nolēma, ka šā gada 1. septembrī beidzas noteiktais pārejas periods friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un no šī datuma visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem ir jāvar uzrādīt derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Derīgs Covid-19 sadarbspējīgs vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikāts būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem. Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu (atsevišķā telpā) sniegšana, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez sadarbspējīga sertifikāta pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams. Šādā režīmā vienas mājsaimniecības pārstāvjiem var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārliecinoties, ka nepieciešams steidzami risināt Covid-19 atbalsta saņemšanas jautājumu skaistumkopšanas nozarē, jāveido nozarei specifisks atbalsta pasākums, lai sniegtu atbalstu.

Tā trešdien pēc tikšanās ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. “Skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm Covid-19 krīzē, turklāt, atšķirībā no pagājušā gada novembra un decembra, šā gada janvārī šīs nozares darbība būs pilnībā ierobežota. Nozarē strādā aptuveni 9000 speciālistu, tomēr atbalstam līdz šim pieteikušies tikai pusotrs tūkstotis. Redzējām, ka nepieciešams steidzami risināt šo jautājumu, tādēļ pilnveidosim informēšanu par pieteikšanos atbalstam, kā arī veidosim nozarei specifisku atbalsta pasākumu, lai sniegtu atbalstu,” norāda J. Reirs.

Finanšu ministrija sadarbībā ar nozares asociācijām sākusi darbu pie speciāla atbalsta instrumenta izstrādes, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos. Piedāvātais risinājums paredz palīdzības atbalstu ārkārtējās situācijas laikā darba ņēmējam, individuālajam komersantam, pašnodarbinātajai personai vai patentmaksātājam, kas sniedz friziera, manikīra un pedikīra, kosmētiķa, kosmetologa un masiera pakalpojumus. Plānots, ka pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanā ēnu ekonomikas īpatsvars ārkārtējās situācijas laikā pieaug ar katru stundu, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente Sabīne Ulberte.

"Pelēkā zona paplašinās ar katru dienu, ar katru stundu," sacīja asociācijas vadītāja, prognozējot, ka krīzes apstākļos pelēkajā zonā darbību sākušie skaistumkopšanas speciālisti tur arī varētu palikt nākotnē.

Vienlaikus viņa norādīja, ka nelielais skaits pašnodarbināto un patentmaksātāju, kas ārkārtējās situācijas laikā saņēmuši atbalstu, saistīts ar vairākām niansēm, tostarp, piemēram, patents par novembri bija jāiegādājas oktobrī, taču, ņemot vērā, ka no 6.novembra vairs nevarēja sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, daļa patentmaksātāju, pēc konsultēšanās ar Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedza pieteikumu samaksātās patenta maksas atgūšanai, un tādējādi, kad tika ieviests atbalsta mehānisms, viņiem vairs nebija aktīvs patents un nebija iespēju pieteikties atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas pakalpojumu nozares veiktā aptauja liecina, ka trešdaļa nozarē strādājošo, kas pieteikušies valsts atbalsta instrumentiem, saņēmuši atteikumu. Savukārt 80% saņēmēju valsts izmaksātais atbalsts nav pārsniedzis 300 eiro.

“Pēc mūsu iniciatīvas veiktā nozares aptauja liecina, ka skaistumkopšanas speciālistiem valsts atbalsts ir niecīgs un neatbilst nekādiem izdzīvošanas kritērijiem. Saņemtais atbalsts vairumā gadījumu nesedz pat iztikas minimumu, nemaz nerunājot par komunālajiem un sakaru maksājumiem, kas nav atcelti. Jāmeklē alternatīvi risinājumi un papildus atbalsta mehānismu piešķiršanai, ieskaitot telpu nomas līgumu darbības apturēšanu, kredītbrīvdienas, nodokļu atvieglojumus un citus jautājumus. Ja valdība pagarina ierobežojumus, tad tas būtu taisnīgi, ja atbalsta instrumenti tiktu pielāgoti konkrētai nozarei un noteikti attiecīgi reālajai situācijai. Valsts piedāvātie dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļa atbalsta mehānismi diskriminē ne tikai novembra, decembra un janvāra ārkārtas situācijā aizliegtos skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus, bet visus nozares uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada martā. – uzņēmumu darbība vai nu vispār tika apstādināta darbība, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos,” situāciju raksturo Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Nākamnedēļ varētu spriest par atļauju strādāt kosmētiķiem un kosmetologiem

LETA, 13.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets nākamnedēļ varētu spriest par atļauju strādāt kosmētiķiem un kosmetologiem, ceturtdien vienojās ministri.

Ceturtdien valdības sēdē ministri uzklausīja Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes viedokli par Covid-19 pandēmijas apstākļos nevienlīdzīgo un diskriminējošo attieksmi pret skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem, proti, vieniem ļaujot, bet citiem neļaujot strādāt.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pievienojās paustajam, atzīstot, ka ir "interesanti un dīvaini", ka daļai nozares ir ļauts strādāt, bet daļai nav. Viņa ieskatā, nav taisnīgi "turēt ciet" vienu profesiju grupu, tāpēc šis jautājums būtu sakārtojams.

Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) piebilda, ka viņam nav saprotams, kāpēc vieni nozarē strādājošie var strādāt, bet citi nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās nedēļas, 1.septembra, friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem, kā arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu sniedzējiem būs obligāti jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.

Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka derīgu Covid-19 sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu būs jāuzrāda arī visiem skaistumkopšanas un labsajūtas pakalpojumu saņēmējiem.

Izņēmums no minētās prasības ir individuālu pakalpojumu sniegšana atsevišķā telpā, kad klients, lietojot mutes un deguna aizsegu, varēs saņemt pakalpojumu bez Covid-19 sertifikāta, pie pakalpojuma sniedzēja, kas būs vakcinējies vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19. Testēšanas sertifikāts pakalpojuma sniedzējam šajā gadījumā nebūs pietiekams.

Šādā režīmā vienai mājsaimniecībai var tikt sniegti arī pirts un saunas pakalpojumi.

"Ja pakalpojumu sniedzējs un saņēmējs varēs apliecināt vakcinācijas pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā Covid-19 pārslimošanas faktu, personas varēs nelietot mutes un deguna aizsegus, kā arī nebūs jāievēro drošai pakalpojumu sniegšanai noteikto telpas ierobežojumu vienam apmeklētājam un starplaiku starp pakalpojumu saņēmējiem. Šādā gadījumā pakalpojumi tiek sniegti visdrošākajā, proti, "zaļajā" režīmā," norāda ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ekonomikai nevajadzīgie

Monta Šķupele, 17.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti, un nav skaidrs, kur skaistumkopšanas nozare atrodas jaunajā luksofora sistēmā un kad tā atkal oficiāli varēs atsākt darbu, taču tas nenozīmē, ka pakalpojumi netiek sniegti.

Plaukst pakalpojumu sniegšana neoficiāli, kas līdzi nes ne tikai neieņemtus nodokļus valstij, bet arī riskus sabiedrības veselībai, Dienas Biznesam pauž Verdant Eco SPA dibinātāja un vadītāja Dace Šrādere.

Fragments no intervijas

Kāda šobrīd ir situācija skaistumkopšanas nozarē un jūsu uzņēmumā?

Šī brīža situācija ir krahs pēc jau ļoti smaga gada. 2020. gads sākās ar haosu nozarē, bailēm, neziņu, tukšiem saloniem. Turpinājās cerīgi, ar pastiprinātiem sanitārajiem noteikumiem, dīkstāves pabalstu piešķiršanu. Vasarā klienti pamazām sāka atgriezties, vēl bija tūristi, pārsvarā somi. Daudziem saloniem, to skaitā arī mums, tas ir ļoti būtisks faktors. No pērnā gada 21. decembra visi skaistumkopšanas pakalpojumi ir aizliegti. To spiežot epidemioloģiskā situācija. Klienti zvana, daži lūdz, citi agresīvi pieprasa pakalpojumus, vēl citi pieklājīgi apvaicājas, kad salons varētu būt vaļā. Pēc piektdienas, 5. februāra, MK konferences diemžēl tā arī nekas nekļuva skaidrs – kur skaistumkopšana atrodas jaunajā luksofora sistēmā, vai nozare tiks atvērta ātrāk nekā pirms noteiktā ārkārtas stāvokļa beigām – 6. aprīļa. Skaidrs ir tas, ka cilvēki tik ilgi nav gatavi gaidīt. Mūsu uzņēmumā darbinieki, speciālisti samaksu vienmēr ir saņēmuši oficiāli, tādēļ tiek saņemti dīkstāves pabalsti. Tā ir nauda izdzīvošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pašreiz radies maldīgs priekšstats par skaistumkopšanas nozares problēmu atrisināšanu

LETA, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašreiz ir ļauts strādāt manikīra un pedikīra speciālistiem, kā arī frizieriem, tas nenozīmē, ka skaistumkopšanas nozarē viss ir kārtībā, bet tāds maldīgs priekšstats radies gan sabiedrībā, gan valdībā, izriet no Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes teiktā aģentūrai LETA.

Ulberte atzīmēja, ka pašreizējos apstākļos, kad ir izvirzīti nosacījumi, pie kuriem valstī varētu ieviest pilnīgu lokdaunu, kas cita starpā paredz arī pašreiz atļauto skaistumkopšanas nozares pakalpojumu apturēšanu, netiek runāts par to, kāds būs šajā laikā atbalsts nozarē strādājošajiem.

"Kopš brīža, kad atļāva strādāt manikīriem, pedikīriem un frizieriem, valdībai un sabiedrībai ir sajūta, ka viss ir lieliski, bet realitātē mēs [nozare] pašreiz esam aizmirsti un par mums vispār vairs neviens nerunā," sacīja Ulberte.

Komentējot skaistumkopšanā strādājošajiem frizieru, manikīra un pedikīra speciālistu darbu, kuriem no 1.marta ir atļauts strādāt, Ulberte atzina, ka ne visi to ir izvēlējušies darīt. Tas saistīts ar to, ka ne visi varēja piemērot telpas pastiprinātajām drošības prasībām, bet, piemēram, vietās, kur iepriekš varēja atrasties, piemēram, pieci pakalpojumu sniedzēji, tagad atbilstoši minimālajām kvadrātmetru prasībām drīkst atrasties tikai divi. Savukārt viņu darbs nevar palīdzēt nosegt telpu īres izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumu, kas Covid-19 pandēmijas laikā atļautu strādāt visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām, tostarp kosmētiķiem un kosmetologiem.

Komisijas sēdē Konkurences padomes (KP) pārstāvis Antis Apsītis informēja par konkurences uzrauga viedokli, ka ar Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem skaistumkopšanas nozarē ir radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā.

Tāpat sēdē klātesošie atsaucās uz tiesībsarga Jura Jansona vēstuli, kurā teikts, ka abās pakalpojumu sniegšanas vietās - ārstniecības iestādē un skaistumkopšanas salonā - ir iespējams nodrošināt vienādas prasības pakalpojumu sniegšanā kontekstā ar epidemioloģisko situāciju, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas, ir atbilstoša kvalifikācija. Tiesībsargs vēstulē aicināja premjeru pārskatīt minētos ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Atļauj no 1.jūnija vakcinētiem individuālo pakalpojumu sniedzējiem atsākt darbu

LETA, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien nolēma grozīt Epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, paredzot, ka visi individuālo pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība ir ierobežota, no 1.jūnija varēs atsākt darbu, ja būs vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19.

Līdz ar to no 1.jūnija varētu strādāt arī skaistumkopšanas nozare un citi pakalpojumi, kas saistīti ar labsajūtu un izklaidi.

Veselības ministrija iepriekš atzīmēja, ka cilvēkiem, kas nav vakcinējušies, drošības pasākumi tiks pakāpeniski mazināti atbilstoši iepriekš lemtajam un krītoties saslimstības līmenim.

Ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis šo slimību, no 1.jūnija tas drīkstēs individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta nomas un fotopakalpojumus, kā arī saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu.

Savukārt no 15.jūnija cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši, varēs piedalīties publiskos pasākumos, apmeklēt kafejnīcas, kino un teātra izrādes, koncertus, klubus un saņemt citus līdzīgus pakalpojumus, nelietojot sejas maskas un neievērojot divu metru distanci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tiesa nedēļas laikā varētu izlemt, vai rosināt lietu par liegumu kosmētiķiem strādāt

LETA, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams nedēļas laikā varētu izlemt par lietas ierosināšanu pēc Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) iesnieguma, prasot apturēt valdības noteikto aizliegumu, kas pašlaik liedz strādāt kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā.

Tiesā skaidroja, ka parasti tiesnesis pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu septiņu dienu laikā.

Kā ziņots, 8.martā LKKA vērsās Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā, prasot apturēt valdības noteikto aizliegumu, kas pašreizējos apstākļos liedz strādāt kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā.

"Tas, uz ko mēs gribam vēlreiz norādīt, ir klajā netaisnība, kas pašreiz valda tirgū," pastāstīja asociācijas prezidente Renāte Reinsone.

Viņa skaidroja, ka ar netaisnību domāts, ka veselības aprūpes iestādēs kosmētiķu un kosmetologu pakalpojumus joprojām sniedzot, nodēvējot tos par medicīnas pakalpojumiem. Reinsone arī uzsvēra, ka amatpersonu apgalvojumi par to, ka tas tiek kontrolēts, nav patiesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemās deklarētās algas dēļ skaistumkopšanas nozarē vidējais dīkstāves atbalsta apmērs ir 501 eiro, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.

VID informācija liecina, ka līdz 19.martam paplašinātajā skaistumkopšanas nozares kategorijā pēc 13 863 iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 6 938 518 eiro apmērā.

Jaunzeme norādīja, ka vidējā dīkstāves pabalsta summa mēnesī šajā nozarē strādājošajiem bijusi 501 eiro.

VID vadītāja skaidroja, ka vidējā summa tiek aprēķināta, ņemot vērā, ka šajā nozarē strādājošo alga iepriekš tika deklarēta minimālās algas apmērā.

Jau vēstīts, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pagājušajā nedēļā deputāti pauda, ka nepieciešams virzīties uz, iespējams, līdz 1200 eiro atbalstu dīkstāvē esošajiem skaistumkopšanas nozares darbiniekiem.

Komisija vienojās sūtīt vēstuli atbildīgajā amatpersonām vai institūcijām, lai aktualizētu jautājumu un rastu iespējamos risinājumus tiem skaistumkopšanas speciālistiem, kuriem nav ļauts strādāt. Kā viens no risinājumiem, kas izskanēja komisijas sēdē, bija lielāka finansiālā atbalsta sniegšana. Par šāda rosinājuma izskatīšanu būtu jālemj valdībai.

Komentāri

Pievienot komentāru