Mazarešarīfas bāzē Nidaros, Afganistānā Latvijas kontingenta karavīri svinēja Līgo svētkus. Starp vairāk nekā 140 Latvijas karavīriem, kuri šobrīd dienesta pienākumus pilda starptautiskajā operācijā Afganistānā, ir 12 Jāņi.

Pasākumā piedalījās arī karavīri, kuri ikdienā dienesta pienākumus pilda citās bāzēs Afganistānā. Līgo svētki Afganistānā tika svinēti 21. jūnijā, jo 23. jūnijā karavīriem bija jāveic dienesta uzdevumi.

«Cenšamies uzturēt latviskās tradīcijas, jo ikvienā no mums ir dzirkstelīte, ka jāsanāk kopā - jāsvin Jāņus un citi mūsu nacionālie svētki,» stāsta Latvijas kontingenta komandieris, Pārejas atbalsta vienības komandiera vietnieks pulkvežleitnants Reinis Baško. 21. jūnijā Vasaras saulgriežus ieskandināja Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība.

Svētku mielastu bija sagādājuši Latvijas uzņēmumi, piemēram, ikgadējā atbalstītāja a/s Cēsu alus nodrošināja Ulmaņlaiku kvasu, a/s Valmieras piens – Jāņu sieru, SIA Rēzeknes gaļas kombināts – gaļas izstrādājumus.

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā trešdienas rītā neilgi pēc pusnakts tika izšauta raķete uz Aizsardzības ministrijas ēku, sākoties dienai, kad aprit 2001.gada 11.septembra teroraktu 18.gadskārta, bet šajā incidentā neviens netika ievainots.

Neilgi pirms tam bija ziņots par sprādzienu pie ASV vēstniecības, nesniedzot sīkākas detaļas.

«Raķete trāpīja Aizsardzības ministrijas ēkas sienai, bet nav ziņots, ka būtu cietušie,» paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Nosrats Rahimi.

Šis incidents bija pirmais uzbrukums Kabulā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka tiek pārtrauktas ASV miera sarunas ar Afganistānas islāmistu nermienieku gupējumu «Taleban».

Talibi otrdien solīja turpināt cīņu un brīdināja, ka Vašingtona nožēlos aiziešanu no sarunām.

Talibi pagājušajā nedēļā Kabulā uzspridzināja divās automašīnās ievietotus spridzekļus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus un divus NATO misijas locekļus.

No mājām Vācijas karavīrus, kuri atrodas Afganistānā, šķir tūkstošiem jūdžu. Afganistānā viņi var atrasties līdz pat vienam gadam, bet lielākajai daļai no viņiem tie ir ne vairāk kā četri līdz pieci mēneši.

Ziemassvētku svinības Vācijā ir sena tradīcija, un tās asociējas ar skaistām dekorācijām, piparkūku un kanēļa smaržu, izrotātām eglītēm, svētku tirdziņiem un Ziemassvētku vecīti.

Karavīriem atrodoties tālu prom no mājām, katrs mēģina saglabāt kaut daļu no šīm asociācijām un arī Afganistānā valdījusi Ziemassvētku noskaņa. To centies iemūžināt Reuters fotogrāfs, kurš kopā ar Vācijas karavīriem šajā valstī mitinās jau kopš 1. decembra.

Kā situāciju valstī raksturo fotogrāfs, «briesmas ir neredzamas un visur». Valstī joprojām norisinās karš.

Afganistānā pērn opija cena strauji pieaugusi līdz 750 dolāriem par kilogramu, un tas ir desmitkārtīgs pieaugums, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, teikts ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja (UNODC) ziņojumā.

Straujais kāpums sekojis pēc tam, kad talibu valdība 2022.gadā aizliedza magoņu audzēšanu un iznīcināja sējumus.

Rezultātā ievērojami samazinājās opija ražošana, teikts trešdien publicētajā ziņojumā. Tomēr narkotiku tirgotāji gūst peļņu, lielā mērā pateicoties augstajām cenām.

Afganistānas opija krājumi 2022.gada beigās tika lēsti 13 200 tonnu apmērā, kas ir pietiekami, lai potenciāli apmierinātu globālo pieprasījumu pēc afgāņu opiātiem līdz 2027.gadam.

UNODC izpilddirektore Gada Vali brīdināja, ka no narkotiku tirdzniecības gūtā peļņa tiek novirzīta starptautiskiem organizētās noziedzības grupējumiem, kas destabilizē situāciju Afganistānā, reģionā un ārpus tā.

Pēc traģiskajiem notikumiem Nanga Parbata kalnu bāzes nometnē, kurā tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēlis ceļojumus uz šo valsti, Db.lv norādīja aģentūra valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Arī SIA Impro ceļojumi vērtēs situācijas attīstību Pakistānā, taču pagaidām plānotais ceļojums oktobrī paliek spēkā.

(Papildināta ar SIA Impro ceļojumi vadītāja komentāru)

Jāatgādina, ka šā gada 23. jūnijā viesnīcā pie Nanga Parbata kalna bāzes nometnes kaujinieki nogalināja deviņus ārvalstu tūristus un pakistāniešu gidu.

Lēmums par ceļojumu atcelšanu tika pieņemts nekavējoties pēc uzbrukuma, bet oficiāli tas tika apstiprināts 25. jūnijā, norādīja U. Alksnis. Atcelt ceļojumus uz Pakistānu mudināja arī tas, ka Jēkaba aģentūras maršrutā Pakistānā bija iekļauts tās vietas apmeklējums, kur notika uzbrukums tūristiem, stāsta uzņēmuma vadītājs.

Jēkaba aģentūra atcēlusi plānoto grupas ceļojumu uz Pakistānu šā gada septembrī, apturēta arī turpmākā ceļojumu plānošana. «Arī individuālajiem ceļotājiem neieteiksim doties uz šo valsti,» Db.lv norādīja U. Alksnis.

Globālais karš pret narkotikām bijusi katastrofiska neveiksme un pasaules līderiem ir jāpārdomā sava pieeja šai problēmai, secināts jaunā akadēmiskā pētījumā, kuru parakstījusi grupa starptautiski atzītu ekonomistu un politiķu.

Londonas Ekonomikas un politikas zinātnes skolas (LSE) publicētajā pētījumā «Ending the Drug Wars» uzsvērts, ka cīņai ar narkotikām nepieciešama jauna pieeja, kā pamatojumu minot vardarbību Afganistānā, Latīņamerikā un citos reģionos.

«Ir pienācis laiks izbeigt «karu pret narkotikām» un masveidā novirzīt resursus uz efektīvu pierādījumos balstītu politiku, kas pamatotos uz precīzu ekonomisko analīzi,» norādīts pētījuma priekšvārdā, piebilstot, ka militarizētais karš pret narkotikām «radījis milzīgi negatīvus rezultātus un papildus postījumus».

Ziņojumā norādīts, ka tā vietā problēma jārisina ar stingri uzraudzītiem eksperimentiem ar legalizāciju un koncentrēšanos uz sabiedrības veselību, šādi samazinot nelegālās narkotiku tirdzniecības ietekmi.

Labdarības organizācija Go Commando, kas vāc līdzekļus Lielbritānijas Karalisko jūras kājinieku (Royal Marines) ģimeņu atbalstam, sākusi pārdot kalendāru, kuru izveidojuši jūras spēku kareivji, iejūtoties modeļu un fotogrāfu lomā.

Kalendāru 2013. gadam veidojuši desantnieki, kas pašlaik dienē Afganistānā. Karavīri iejutās gan modeļu, gan fotogrāfu lomā, tādēļ kalendārs pilnībā uzskatāms par Royal Marines dienējošo «šedevru», skaidrots labdarības organizācijas Go Commando mājas lapā.

«Lai arī kalendārs ir ļoti jautrs, lūdzu atceraties fakta, kādēļ tas izveidots, nopietno pusi. Jo vairāk kalendāru mēs pārdosim, jo vairāk līdzekļu tiks savākts Afganistānas kareivjiem un viņu ģimenēm,» teikts labdarības organizācijas mājas lapā.

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

Kabulas diplomātisko kvartālu trešdienas rītā satricināja spēcīgs sprādziens, kurā nogalināti vismaz 90 cilvēki un aptuveni 400 ievainoti, paziņojusi Afganistānas valdība.

Varasiestādes brīdinājušas, ka mirušo skaits var vēl pieaugt, jo slimnīcās tiek ievesti arvien jauni ievainotie.

Afganistānas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka eksploziju sarīkojis terorists pašnāvnieks, kas vadījis ar sprāgstvielām piekrautu smago automašīnu.

Eksploziju izraisīja 1500 kilogrami sprāgstvielu, kas bija paslēptas notekūdeņu savākšanas mašīnā, sacīja amatpersonas.

Ap laukumu, kur ap plkst.8.30 (ap plkst. 7.00 pēc Latvijas laika), notika sprādziens, izvietotas daudzas valdības iestādes un ārvalstu vēstniecības, tostarp arī NATO birojs.

Sprādzienam vistuvāk atradusies Vācijas vēstniecība, taču afgāņu policijas pārstāvis aģentūrai Reuters atzinis, ka «grūti pateikt, kas īsti bijis uzbrukuma mērķis».

Saeima ceturtdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā iecēla līdzšinējo Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) amatpersonu Jēkabu Straumi.

Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā 6.jūnijā bija atbalstījusi valdība.

Par savām prioritātēm Straume nosaucis KNAB kolektīva atjaunošanu, sašķeltības novēršanu birojā un valsts tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu caur korupcijas novēršanas prizmu.

Jaunais KNAB vadītājs savā dzīves aprakstā norāda, ka viņam ir izkoptas verbālās un rakstiskās komunikācijas prasmes, veicot dienesta pienākumus kā struktūrvienības vadītājam, motivējot un apmācot padotos, kā arī sadarbojoties ar citu iestāžu un struktūrvienību amatpersonām. Straume norādījis, ka starptautiskās sadarbības līmenī spējot veiksmīgi komunicēt angliski un krieviski.

Savas organizatora un vadītāja prasmes Straume vērtē kā augstas. Ilgstoši viņš vadījis 20-50 darbinieku struktūrvienību, kā arī piedalījies dažādu ar MIDD kompetenci saistītu starpiestāžu un starptautisku pasākumu organizēšanā.

Somija septīto gadu pēc kārtas atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina trešdien publicētais ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi".

Pirmajā desmitniekā atrodas arī pārējās Ziemeļvalstis - Dānija, Islande, Norvēģija un Zviedrija.

Par visnelaimīgāko starp 143 vērtētajām valstīm atzīta Afganistāna, pār kuru 2021.gadā varu atguva talibu režīms.

Pirmo reizi kopš 2012.gada, kad tika publicēts pirmais "Ziņojums par pasaules laimi", starp 20 laimīgākajām valstīm nav vairs atrodamas nedz ASV, nedz Vācija, kas šogad attiecīgi noslīdējušas līdz 23. un 24.vietai.

Tajā pašā laikā pirmajā divdesmitniekā nonākusi Kostarika un Kuveita, kas attiecīgi ieņēmušas 12. un 13.vietu.

Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka starp laimīgākajām valstīm vairs nav nevienas lielvalsts.

Pirmajā desmitniekā vienīgās valstis, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 miljonus ir vienīgi Nīderlande un Austrālija. Savukārt pirmajā divdesmitniekā vienīgi Kanādas un Lielbritānijas iedzīvotāju skaits pārsniedz 30 miljonus.

Pēc piecus gadus ilgas tiesvedības nacionālie bruņotie spēki slēgs mierizlīgumu ar uzņēmumu, kas Latvijas karavīriem Afganistānā piegādāja nekvalitatīvas nakts redzamības ierīces. Armija savu naudu vairs neatgūs.

Nacionālie bruņotie spēki 2007. gadā no šūšanas firmas Neja & Co par pusotru miljonu iepirka nakts redzamības iekārtas Latvijas karavīriem Afganistānā. Tomēr izrādījās, ka iekārtas ir vismaz divus gadus vecas, smagākas, nekā pieļaujams un pilnas ar beigtām mušiņām. Iekārtas nebija derīgas lietošanai, vēsta raidījums Nekā Personīga. Karavīri iekārtas tā arī nesaņēma un tās piecus gadus nostāvēja armijas noliktavā.

Līdz šim bruņotie spēki tiesājās ar kompāniju, kas pārdeva nakts redzamības iekārtas. Aizvadītajā nedēļā Valda Dombrovska valdība aiz slēgtām durvīm nolēma par mierizlīgumu un nakts redzmaības iekārtas tiks pārdotas izsolē. Pārdošanu uzticēs valsts īpašumā esošajai Pareks bankas mantiniecei Reverta, kas šai

Krievija paziņo par tranzīta pārtraukšanu; komerckravas vietā nenāk

Krievijas valdība nule kā lēmusi, ka tiek atcelts starptautiskajiem spēkiem Afganistānā domātā bruņojuma, militārās tehnikas un militāro preču tranzīts caur Krieviju. Tas gan nav nekāds pārsteigums iesaistītajām pusēm.

Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF)/NATO kravu tranzīts caur Krievijas teritoriju tika veikts, pamatojoties uz 2008. gada vienošanos par nemilitāro kravu tranzītu caur Krieviju, kas 2012. gadā tika papildināta ar papildu transportēšanas procedūru vienkāršošanas nosacījumiem, norāda Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis. Tā kā ISAF operācija pabeigta 2014. gada beigās, arī kravu tranzīts šobrīd noslēdzies. Jau 2014. gada nogalē beidzās NATO un Krievijas noslēgtais līgums par kravu tranzītu, norāda Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Daina Ozoliņa. «Afganistānas teritorijā esošā Resolute Support misija, kas šī gada janvārī nomainīja ISAF operāciju, faktiski netiek apgādāta, izmantojot tranzītā Krievijas teritoriju,» skaidro I. Lasis.

Sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.

ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.

Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.

Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.

"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020.gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.

Irāka ir valsts, kurai piemīt ekonomiskās izaugsmes potenciāls, arī finanšu līdzekļu tai ir pietiekami, lai būvētu ražotnes un arī pirktu ārvalstu pakalpojumus, turklāt šai valstij pat vairāk nekā investīcijas nepieciešamas zināšanas un pieredze. Līdz ar to Latvijas uzņēmējiem ir plašas iespējas sadarboties ar šo Līča valsti, nododot tai savu pieredzi. Tās ir galvenās atziņas, kuras laikrakstam Diena iepriekš pauda Irāku apmeklējušās uzņēmēju delegācijas pārstāvji.

Mūsu uzņēmēji pabijuši gan Irākas ziemeļos, Kurdistānas galvaspilsētā Erbilā, gan valsts galvaspilsētā Bagdādē. Kopējie secinājumi pēc vizītes visiem esot līdzīgi - Erbilā ir droši. Turklāt tur jau likti pamati infrastruktūras attīstībai un sadarbībai ir lielāks potenciāls nekā Bagdādē. Savukārt Irākas galvaspilsētā situācija drošības ziņā esot nestabilāka, kara gados faktiski visa infrastruktūra ir izpostīta un daudzu nozaru atīstība jāsāk no nulles, vēsta laikraksts.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols stāstījis, ka no 12 uzņēmējiem, kas viesojās Erbilā, uz Bagdādi bijuši gatavi doties tikai trīs. «Kurdistāna ir droša, ar šo reģionu mums jau ir sadarbība. Bagdāde ir pilnīgi cits stāsts. Tur pašnāvnieki uzspridzinājās arī mūsu vizītes laikā. Līdz ar to attiecībā uz mūsu uzņēmēju iespējām darboties šajā pilsētā esmu pozitīvi piesardzīgs tieši drošības apsvērumu dēļ,» viņš sacījis.

Latvija pasaules ekonomiskās brīvības reitingā šogad ir pakāpusies uz 20.vietu no 36.vietas pērn, bet joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

Jaunākajā pētījumu institūta Heritage Foundation un laikraksta Wall Street Journal gadskārtējā pētījumā par ekonomisko brīvību 180 pasaules valstīs un teritorijās Igaunija ieņem 6.pozīciju pretstatā 9.vietai pērn, bet Lietuva no 13.pozīcijas atkāpusies uz 16.vietu.

Reģionālajā Eiropas reitingā Latvija ieņem 11.vietu, Igaunija ierindojas otrajā pozīcijā aiz Šveices, bet Lietuva ir 8.vietā.

Pētījuma autori aprēķinājuši, ka Latvijas ekonomiskās brīvības līmenis šogad atbilst 74,8 punktiem, kas ir par 4,4 procenta punktiem vairāk nekā pērn, atspoguļojot uzlabojumus piecos no 12 ekonomiskās brīvības rādītājiem: par īpašumtiesībām, valdības godīgumu, uzņēmējdarbības brīvību, darbaspēka brīvību un monetāro brīvību.

Jaunajā ASV militārajā palīdzībā Ukrainai iekļautas 200 bruņumašīnas, 11 helikopteri, 18 haubices, 500 "Javelin" raķetes un vairāki simti bezpilota lidaparātu "Switchblade", atklājis ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs.

Jau ziņots, ka Savienotās Valstis trešdien paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu ASV dolāru apmērā.

Palīdzība ietvers 11 PSRS ražotos helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotos bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore".

ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģu, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmēkļu, kā arī medicīnas preces.

Ja vien tuvākajā laikā nepiedzīvosim kādu jaunu saasinājumu pasaules ģeopolitikā, ir pamatots arguments uzskatīt, ka cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās turpinās pēdējās nedēļās vērojamo kritumu. Tomēr ir maz ticams, ka kritums saglabās līdzšinējo tempu.

Šobrīd pasaules naftas tirgus virzītājspēku vidū atkal sāk dominēt globālās ekonomikas vājais veselības stāvoklis, tajā skaitā lēnāka nekā iepriekš Ķīnas ekonomiskā izaugsme, kas ir viens no lielākajiem pasaules naftas patērētājiem. Lai arī tiek runāts, ka šī valsts var realizēt liela apjoma ekonomikas stimulēšanas programmu, pagaidām tie ir tikai vārdi, un diezin vai Huanhes un Jandzi upju krastos ir gaidāms straujš naftas pieprasījuma pieaugums.

To ļoti labi saprot arī preču biržas, kuras par spīti izsludinātajai trešajai ASV ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas kārtai, kuras rezultātā finanšu tirgiem ir iespēja ik mēnesi tikt pie 40 miljardiem ASV dolāru, tā arī nespēj uzrādīt naftas cenu kāpumu.

ANO pretterorisma komitejas priekšsēdētājs Žans Pols Labords brīdināja, ka jautājums ir «kad, nevis vai» teroristi izmantos klēpjdatorus, lai lidmašīnās ienestu spridzekļus.

Labords ar žurnālistiem runāja pēc tam, kad amatpersonas bija nolēmušas neaizliegt pasažieriem lidojumos no Eiropas uz ASV ņemt līdzi salonā klēpjdatorus kā rokas bagāžu.

Šāds aizliegums jau ir spēkā lidojumos no astoņām citām valstīm.

Džihādistu grupējuma Islāma valsts karotāji, kas atgriežas Eiropā, varētu būt «daudz bīstamāki» nekā iepriekšējo viļņu radikāļi, pieļāva Labords.

Kara gadi būs nocietinājuši eiropiešus, kas devušies karot uz Sīriju un Irāku Islāma valsts rindās. Vairākas Eiropas valstis uzskata, ka aizvadītajā gadā kaujinieku skaits, kas atgriežas Eiropā, pieaudzis par trešdaļu.

«Vidēji ņemot, šie cilvēki ir ievērojami apņēmīgāki, pieredzējušāki un prasmīgāki,» sacīja Labords.

Ar katru dienu Latvijas iedzīvotāji kļūst arvien nabadzīgāki. Mūs aicina taupīt,ciešāk pievilkt jostas, skaidrojot notiekošo ar visai dažādiem iemesliem. Bet vaitie ir patiesie iemesli? Vai arī tie ir tikai mīti? Un kādas ir prognozes tuvākajai nākotnei?

Par to prāto Andrejs ŽDANS – gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” vadītājs;šis uzņēmums ietilpst Latvijas lielāko ražotāju trijotnē un, tāpat kā visi Latvijas iedzīvotāji, piedzīvo krīzi.

MĪTS Nr. 1. Kompensācijas ir glābiņš no nabadzības

Mēs dzīvojam rekordlielas inflācijas laikā, tās apmērs Latvijā ir salīdzināms ar tādām “trešās pasaules” valstīm kā Afganistāna, Nigērija un Ruanda. Rezultātā visi, izņemottos, kas tirgo gāzi un elektrību, esam kļuvuši nabadzīgāki – uzskata Andrejs Ždans.

Novērojam naudas vērtības kritumu. Valstis izšķiež “helikoptera naudu”, palielina ārējoparādu, veido atbalsta un enerģijas nesēju kompensāciju programmas u. c. Bet irjāsaprot, ka par to visu būs jāmaksā. Arī par citu valdību rīcībām, par to “helikopterunaudu”, kas mūsu apritē nav nonākusi, taču arī tas ir iemesls, kāpēc inflācijas tempssasniedz rekordlielus rādītājus.

ASV noslēgumam tuvojas 2001. gada 11. septembra teroraktu piemiņas memoriāla izbūves darbi. Paredzēts, ka memoriāls apmeklētājiem varētu tikt atvērts nākamā gada pavasarī.

Memoriāls tiek būvēts zem zemes, teroraktu laikā iznīcināto Pasaules tirdzniecības torņu pamatos. Celtniecības laikā, valdot nesaskaņām par finansējumu, vairākkārt tika mainīts memoriāla pabeigšanas datums. Kopumā 11. septembra memoriāla izveidē paredzēts ieguldīt 700 miljonus ASV dolāru.

Paredzēts, ka par ieeju 11. septembra teroraktu muzejā būs jāmaksā ieejas maksa 20 ASV dolāru apmērā, lai tādējādi palīdzētu segt memoriāla darbības izmaksas, kuras aplēstas 60 miljonu dolāru apmērā. Bez maksas muzeju varēs apmeklēt vienas nedēļas nogales dienas rītos un teroraktos bojāgājušo piederīgie.

2001. gada 11. septembra rītā ASV austrumu daļa piedzīvoja vairākās vietās sarīkotus teroru aktus. Teroristu pašnāvnieku grupas nolaupīja pasažieru lidmašīnas un ietrieca tās Pasaules tirdzniecības centra torņos un Pentagonā. Torņi drīz vien sabruka un bojā gāja aptuveni 2,6 tūkstoši cilvēku, kuri tobrīd atradās ēkās.

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Budapeštā pamesta stāv bijusī padomju militārā slimnīca - tajā mitinās baloži un no operāciju zāļu griestiem pil ūdens. Tā atbrīvojās, kad Krievijas karaspēks pameta Ungāriju 1991. gadā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Starp slimnīcas pacientiem bija arī Afganistānā ievainotie karavīri. Tagad 70 000 kvadrātmetru komplekss nevienam nav vajadzīgs un ieguvis grausta izskatu.

Taču Krievijas klātbūtne joprojām ir jūtama. Vienā no dzīvokļiem, kur ar savām ģimenēm dzīvoja ārsti un karavīri, mētājas Krievijas laikraksta Komsomoļskaja Pravda eksemplārs. Uz tā ir 1988. gada 20. novembra datums. Laikraksts vēsta par Mihaila Gorbačova vizīti Indijā.

Citviet joprojām atrodamas pacientu slimības vēstures un tukšas medikamentu pudeles. Dokuments atklāj, ka krievu karavīrs vārdā Sergejs G., kurš dzimis 1962.gadā, atvests uz slimnīcu 1983.gadā ar smagiem apdegumiem uz rokām un kakla.

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.