Jaunākais izdevums

Šogad Latvijā pilnībā pabeigti ceļu remontdarbi 700 km garumā, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Šogad būvdarbi veikti 120 objektos, tostarp pilnībā pabeigti darbi kopumā 700 km garumā. «Šur tur joprojām notiek darbi, kuri, iespējams, netiks pabeigti, un tiks turpināti nākamajā gadā. Plāni, kas bija gada sākumā, ir izpildījušies,» sacīja Augulis.

Nākamgad būs pieejams papildu finansējums 25 miljonu eiro apmērā, kas tiks novirzīts, pēc ministra teiktā, «lielākajam bēdu bērnam» - vietējiem ceļiem grants seguma atjaunošanai. Nākamgad kopumā plānots veikt darbus 1300 km apjomā, kas esot daudz, salīdzinot ar iepriekšējos gados iespēto.

Augulis atzīmēja, ka 2020. gads iezīmējas kā problemātisks, jo beigsies Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi.

«Svarīgi šobrīd ieguldīt, lai mēs nākotnē iegūtu,» sacīja Augulis atzīmējot, ka tiek investēts arī dzelzceļa, lidostas, sakaru tīklu u.c. infrastruktūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras uzņēmumos 2018. gads nesīs būtiskas izmaiņas, iecerēta vērienīgu projektu realizācijas uzsākšana, pārmaiņas varēs sajust gan tieši, gan arī netieši

To rāda DB rīkotās konferences Biznesa prognozes 2018 diskusija par to, kādas pārmaiņas nesīs jaunais gads infrastruktūrā un ar ko jārēķinās infrastruktūras lietotājiem.

«Neesam plānojuši ne uzbūvēt jaunus, ne arī nojaukt kādus no esošajiem cauruļvadiem, bet gāzes tirgu skar nopietnas pārmaiņas,» stāsta AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norāda, ka pārmaiņas skar ne tikai Latvijas Gāzi kā uzņēmumu, bet arī visu Baltiju. «Tiek sapņots par gāzes tirgu, plānots, ka 2021. gadā tiks pabeigts Somijas – Igaunijas starpsavienojums, 2022. gadā iecerēts Lietuvas – Polijas starpsavienojums, tādējādi Latvija tiks integrēta vēl lielākā gāzes tirgū,» nākotni iezīmē A. Kalvītis. Runājot par Latviju, te visa uzmanība ir koncentrēta uz kvalitāti, drošību un to, lai gāze būtu, jo citādi arī infrastruktūrai lielas nozīmes nav. Pārmaiņas Latvijas Gāzē jau ir sākušās, un vairāku gadu garajā uzņēmuma reorganizācijā izveidota kompānija Conexus Baltic Grid (kuras pārziņā atrodas pārvades tīkli un Inčukalna pazemes gāzes krātuve) un arī GASO (gāzes apgādes sistēmas operators – sadales tīkli, kas no lielajiem cauruļvadiem gāzi nogādās pie katra patērētāja). «Viena uzņēmuma vietā būs trīs kompānijas, bet Latvijas Gāze būs kā gāzes tirdzniecības kompānija,» pārmaiņas iezīmē A. Kalvītis. Viņš atzīst, ka uzņēmuma, kurš tiek kotēts biržā, sadalīšana nebūt nav bijis viegls process, un arī ir apzinātas tās problēmas, kas sagaida pēc reorganizācijas pabeigšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ķekavas apvedceļa PPP: raitāka un drošāka satiksme un pozitīvs signāls ārvalstu investoriem

Verners Akimovs, VSIA Latvijas Valsts ceļi Attīstības pārvaldes direktors, PPP Ķekavas apvedceļš projekta vadītājs, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļi ir tautsaimniecības asinsrite, par to šī gada ceļu nozares konferencē jau kuro reizi atgādināja ekonomikas eksperti un uzņēmēji.

Latvijā autosatiksme ir visai centralizēta – 70% no tās notiek pa apmēram 10% esošo valsts ceļu. Šos 10% veido valsts galvenie autoceļi, turklāt visintensīvākā satiksme notiek Pierīgā, kas apstiprina galvaspilsētas nozīmi Latvijas ekonomikā.

Mūsu intensīvākie ceļi ir projektēti vēl pagājušajā gadsimtā un bija domāti daudz mazākām slodzēm, nekā patlaban ir vērojamas. Rīgas apvedceļš (A4/A5) ir izsmēlis savu caurlaides spēju jau pirms vairākiem gadiem, arī Tallinas šosejas (A1) sākumposms no Rīgas līdz Saulkrastiem ir izbraucams ar grūtībām. Un, protams, Bauskas šoseja (A7) – valsts galvenais ceļš, uz kura sastrēgumi, šķiet, nu jau ir jebkurā diennakts laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras mērķtiecīgai attīstībai nepieciešama plānošana ilgtermiņā, zināšanu un pieredzes apmaiņa, kā arī finansējuma avotu dažādošana.

To pirmdien, atklājot 30. Starptautisko Baltijas ceļu konferenci, savā uzrunā uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Lai ilgtermiņa plānošanu nodrošinātu, Latvijas valdība apstiprinājusi valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020.–2040. gadam; to paredzēts papildināt ar skaidru plānu arī reģionālo un vietējo ceļu sakārtošanai.

Uzrunājot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts ceļu administrāciju un ceļu nozares pārstāvjus, ministrs aicināja turpināt uzsāktos projektus Baltijas valstu labākai savstarpējai savienojamībai un savienojumam ar pārējo Eiropu. Ir nepieciešama visu trīs valstu ceļu administrāciju sadarbība, lai par modernu ātrgaitas ceļu pārveidotu Via Baltica visā tā garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kurzemes plānošanas reģionā pētnieki rosina asfaltēt desmit ceļu posmus

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes plānošanas reģionā jāapsver desmit ceļu posmu ar kopējo garumu 62,1 kilometri prioritāru asfaltēšanu, secināts pētījumā «Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā».

Lai 500 Zantes un 20 Zemītes pagasta iedzīvotājiem paātrinātu nokļūšanu Saldū, kā arī iespējamo pamatskolas reorganizāciju, pētnieki rosina asfaltēt 2,7 kilometrus garo ceļa posmu P109 (Zante - Ciskaiņi), kas atrodas 30,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Saldus. Ceļu posma asfaltēšana ļaus minēto maršrutu mērot nepilnās 28 minūtēs.

Kopumā 17,5 kilometrus rosināts asfaltēt ceļu posmos P109 (Zante - Zemīte) un P109 (Zente - Valdeķi), kas atrodas 26,3 kilometrus garajā maršrutā Zante - Kandava, ko, pateicoties ceļu posma seguma maiņai, varētu veikt par 4,3 minūtēm ātrāk nekā tagad. Šo divu ceļu posmu asfaltēšana dzīves kvalitāti uzlabotu 1286 cilvēkiem četros tuvējos pagastos. Pētnieki skaidroja, ka Zante ir viens no lielākajiem ciemiem, kas nav sasniedzams pa asfaltētu ceļu, turklāt tur var tikt reorganizēta pamatskola, savukārt Zemītes pamatskola ir potenciāli slēdzama. Šis virziens uzlabos Kandavas sasniedzamību, ar ko abām apdzīvotajām vietām ir visciešākās saites, kā arī ar Tukumu un Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības kontrolē Latvijā darām par maz, šādu viedokli LTV "Rīta panorāmā" pauda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis, komentējot, kāpēc Latvijā neizdodas samazināt uz ceļiem bojāgājušo skaitu.

Krapsis skaidroja, ka minētajam esot objektīvi iemesli, kas saistīti ar policijas nepietiekamo kapacitāti - ja cilvēki neredz policiju ielās, pārkāpumu ceļu satiksmē kļūst vairāk. Visvairāk cilvēku ceļu policijai trūkstot Rīgas reģionā, kur esot vakanti līdz pat 30% štata vietu. Policijas pārstāvis pastāstīja, ka ceļu policija izmanto 100 stacionāros un 14 pārvietojamos fotoradarus, taču tehniskos palīglīdzekļus vajadzētu vēl.

Policija ir sākusi izmantot dronu, lai fiksētu agresīvus autovadītājus. Kā ziņots, no šodienas nedēļas garumā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla (Roadpol) organizētā akcija "Roadpol Drošības dienas", kurā policija pastiprināti uzraudzīs ceļu satiksmes drošību, aģentūru LETA informēja Valsts policija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecībā pagājušajā gadā un šogad ir daudz darba galvenokārt tāpēc, ka nozarei tika piešķirts finansējums Covid-19 seku mazināšanai, kas diemžēl negarantē ne ilgtermiņa stabilitāti, ne darbu apjoma prognozējamību nozarē, sacīja ceļu būves uzņēmuma SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Viņš pauda, ka cerība par ilgtermiņa plānu iezīmējās līdz ar Satiksmes ministrijas izstrādāto un valdībai šovasar prezentēto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam. Sēja uzsvēra, ka tā būtu reāla, faktos un aprēķinos balstīta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas iezīmētu kopējās infrastruktūras kopainu, ko vēlamies sasniegt 20 gadu laikā un kas ceļu būvniekiem beidzot ļautu plānot investīcijas tehnikai, tehnoloģijām, darbaspēkam.

"Zinām, ka valdība kopumā apstiprinājusi Satiksmes ministrijas ziņojumu un to "pieņēmusi zināšanai". Diemžēl fakts, ka valdība ar kaut ko ir iepazinusies, nav ar finansējumu segta garantija, ka varēsim strādāt ar skatu ilgtermiņā, nevis pēc principa "no sezonas uz sezonu" pēdējos brīžos piešķirtā finansējuma ietvaros," teica Sēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ceļu satiksmes drošības jomā uzsvaru liks uz pakāpenisku vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, informē Satiksmes ministrija.

Balstoties uz iepriekšējos gados veiktā darba rezultātu analīzi, Ceļu satiksmes drošības padomes sēdes dalībnieki lēma atbalstīt vidējā ātruma kontroles ieviešanu kā vienu no galvenajām 2021.gada aktivitātēm. Padomes locekļi vienojās 2021. gadā atbalstīt 26 ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses projektus un pasākumus par kopējo summu 1,8 miljoni eiro. Padome vienojās lūgt iekļaut ceļu satiksmes drošības tematiku sabiedriskajā pasūtījumā sabiedriskajiem medijiem.

“Viens no galvenajiem pasākumiem 2021. gadā ir plānotais vidējā ātruma kontroles ieviešanas projekts, ko realizēs VAS “Latvijas valsts ceļi”. Citu valstu, kā arī Latvijas prakse liecina, ka sistemātiski veikta ātruma kontrole ievērojami samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu un seku smagumu. Šo ņemot vērā, plānojam sākt izvietot uz Latvijas ceļiem vidējā ātruma kontroles mērierīces, kas kopīgi ar stacionārajiem radariem nodrošinās arvien plašāku kontroles klātbūtni ceļu satiksmē," norādīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs, to rādīs laiks, jo šī projekta īstenotājs vēl nav publiskojis pat iepirkumu stratēģiju, nemaz nerunājot par iepirkumu izsludināšanu, kamēr Igaunijā un Lietuvā šī lielā projekta īstenošana ir sadalīta atsevišķās lotēs un ir izsludināti iepirkuma konkursi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim.

Izsludināts konkurss Rail Baltica pamattrases Latvijā būvdarbu veikšanai  

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī...

Viņš norāda, ka ir iespējamas vairākas stratēģijas, – visu 255 km garā ceļa izveidi Latvijā izsolīt vienā vai divos iepirkumu konkursos, taču tas nozīmēs ārvalstu ģenerāluzņēmēju, savukārt pašmāju ceļu būvētāji būs reālā darba darītāji kā apakšuzņēmēji. Vienlaikus Lietuvas un Igaunijas Rail Baltica posmu būvētāji ir devuši iespējas strādāt savu valstu un arīdzan Latvijas ceļu būvētājiem, nekļūstot par apakšuzņēmējiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija Covid-19 pandēmijas laikā 2021. gadā ir bijusi ceļu būvniekiem?

Ceļi bija, ir un būs vajadzīgi neatkarīgi no tā, ir vai nav kāda pandēmija, kāda ekonomiska vai dabas ķibele, un tieši tāpēc šī valstiski nozīmīgā infrastruktūra vienmēr būs jāuztur, jāremontē un arī jābūvē jauni ceļi, šosejas. Kamēr cilvēki un kravas pārvietosies ar auto, nevis ar droniem, tikmēr ceļi būs vajadzīgi. Un arī 2021. gads nav izņēmums. Jā, ir Covid-19 pandēmija, ir tās izplatības ierobežošanai noteikti apgrūtinājumi un liegumi, taču tā nav apturējusi ne ceļu remontus, nedz arī rekonstrukcijas. Kopumā 2021. gads ceļu būvētājiem nav vērtējams kā slikts, kaut arī tika novērots būtisks ceļu būvei un remontam nepieciešamo materiālu – metāla stiegru, betona, arī asfalta un bitumena – cenu pieaugums, ko vēl vairāk saasināja degvielas cenu kāpums, kas, protams, būs ietekmējis šajā nozarē strādājošo rentabilitāti un peļņu. Vienlaikus ar šo problēmu šogad ir saskārušies ne tikai ceļu būvētāji, bet arī nekustamo īpašumu attīstītāji un būvētāji, kravu un pasažieru pārvadātāji – tieši degvielas cenu pieauguma segmentā.

Vai ceļu remontos un būvniecībā izmantojamo preču cenu inflācija neradīja situāciju, ka izmaksu pieaugums pārsniedz samaksu un jādodas pie pasūtītāja pēc papildu samaksas?

Nozares uzņēmumi bija labi sagatavojušies, un tāpēc 2021. gadā nebija jādodas pie pasūtītāja un jāprasa paaugstināt samaksu par izejmateriālu sadārdzinājuma apmēru. Vēl vairāk – neviens ceļu infrastruktūras objekta izveides (remonta darbu) izpildītājs nav atteicies no iepirkuma īstenošanas, kas, piemēram, bija novērojams pirms 10 gadiem. Tā kā neviens pašlaik nevar prognozēt, kas notiks ar ceļu remontos un būvniecībā nepieciešamo materiālu cenām, tad loģiski būtu izveidot mehānismu, kas ļautu darbu izpildītājam vērsties pie pasūtītāja par noslēgtā līguma darbu izpildes samaksas paaugstināšanu atbilstoši, piemēram, degvielas vai bitumena cenu inflācijai. Lietuvā un Igaunijā notiek sarunas starp ceļu būvniekiem un pasūtītāju – valsts struktūru – par šādu mehānismu izveidi. Šāds instruments ļoti būtisks būtu projektos, kuru īstenošana ir garāka par dažiem mēnešiem, bet, piemēram, ilgst gadu vai pat vairākus.

Visu interviju lasiet 16.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu būves uzņēmums AS "Ceļu pārvalde" pasludināts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par "Ceļu pārvaldes" maksātnespējas procesa pasludināšanu pieņēmusi ceturtdien, 5.oktobrī. Par kompānijas maksātnespējas procesa administratori iecelta Elīna Karstā.

Kreditoru prasījumi administratorei iesniedzami līdz 2023.gada 6.novembrim.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunākajiem datiem, "Ceļu pārvaldei" ir VID administrēto nodokļu parāds 607 972 eiro apmērā, taču VID atzīmē, ka precīzu informāciju par nodokļu nomaksas stāvokli VID nevar sniegt, jo nodokļu maksātājs nav iesniedzis visas deklarācijas.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa šogad 5.jūnijā ierosināja "Ceļu pārvaldes" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču lieta 2023.gada 11.augustā tika izbeigta, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidkorejas autobūves uzņēmumi "Hyundai" un "Kia" ASV atsauc 3,3 miljonus automobiļu saistībā ar to pēkšņas aizdegšanās risku, liecina ASV Ceļu satiksmes drošības pārvaldes (NHTSA) paziņojums.

"Kamēr šie atsaukumam pakļautie automobiļi netiks saremontēti, visdrošāk tos novietot stāvēšanai ārā un prom no mājām un citām konstrukcijām," norāda NHTSA.

Pārvalde skaidro, ka automašīnas var aizdegties gan to ekspluatācijas brīdī, gan brīdī, kad tās novietotas stāvvietā ar izslēgtu dzinēju.

Atsaukums aptver 1,64 miljonus "Hyundai" un "Genesis" zīmolu automobiļu, kas ražoti no 2010.gada līdz 2015.gadam, un 1,73 miljonus "Kia" automašīnu, kas ražoti no 2010.gada līdz 2017.gadam.

Problēmas rada bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS), kuras iekšienē var rasties bremžu šķidruma noplūde un izraisīt īssavienojumu, vēstī NHTSA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finansējuma palielinājumu ceļiem varētu sagaidīt pēc diviem gadiem

Laura Mazbērziņa, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferencē, kuras ietvaros notika diskusija par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību, norādīja nozares eksperti.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās privātās partnerības (PPP) projektus. «Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu, ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021. gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,» skaidroja T. Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijas valsts ceļi: Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem

LETA, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien piešķīra papildu līdzekļus 100 miljonu eiro apmērā ceļu atjaunošanai 2021. gadā, informē Satiksmes ministrijā.

Finansējums dos iespēju nākamgad sakārtot vairāk nekā 60 valsts ceļu objektu, tas ir, ap 500 kilometriem valsts autoceļu visos Latvijas reģionos.

No piešķirtajiem līdzekļiem 27 miljoni paredzēti autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Tas dos iespēju atjaunot 17 vietējo un reģionālo ceļu posmus visos Latvijas reģionos.

Gatavojas iepirkumam par autoceļu atjaunošanu 100 miljonu eiro vērtībā 

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) jau šogad varētu sākt iepirkumu procedūru par...

Satiksmes ministra virzītā iniciatīva guva atbalstu finanšu ministra vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, ceļu saimniecībai paredzot finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

“Investīcijas ceļu infrastruktūrā gan nodrošina pasūtījumus vietējai būvniecības nozarei, gan arī pozitīvi ietekmē autoceļu lietotājus un stimulē ekonomikas attīstību kopumā,” saka satiksmes ministrs Tālis Linkaits. “Būvdarbu sezona Latvijā ir īsa, tāpēc savlaicīgi pieņemts lēmums par finansējumu ceļu būvniecībai ļaus labāk sagatavoties jaunajai sezonai un efektīvi ieguldīt investīcijas, vienlaikus uzlabojot Latvijas ceļus un sildot ekonomiku.”

Ceļu posmu remonti plānoti uz galvenajiem, reģionālajiem un vietējiem ceļiem – galvenais kritērijs posmu atlasē ir autoceļu tehniskais stāvoklis un satiksmes intensitāte. Detalizētu finansējuma sadalījumu konkrētiem projektiem būs iespējams veikt tad, kad noslēgsies iepirkumi un būs zināmas pretendentu iesniegto pieteikumu izmaksas. Tādējādi, jo lētākas būs darbu izmaksas, jo darbus būs iespējams veikt lielākā apjomā.

Papildus saņemtais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ļaus palielināt īstenojamo projektu skaitu un sakārtoto autoceļu kopgarumu. Līdz ar to ceļu nozares un saistīto nozaru uzņēmumi, tai skaitā ģeoloģiskās izpētes, projektēšanas, izmitināšanas, ēdināšanas un citi varēs nodrošināt ar darbu vairāk strādājošo.

2020. gadā kopējais finansējuma apjoms Latvijas valsts ceļu atjaunošanas un sakārtošanas darbiem bija 307 miljoni eiro. Šogad Latvijas valsts ceļu tīklā darbi notikuši 248 objektos, sakārtoti vairāk nekā 1300 kilometri ceļu, tai skaitā darbi veikti uz 50 tiltiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vēlēšanu greideris

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbeigta ceļu būves uzņēmuma AS "Ceļu pārvalde" tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Tiesiskās aizsardzības procesa lietu Rīgas pilsētas tiesa izbeigusi, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad 10.augustā "Ceļu pārvaldei" bija VID administrēto nodokļu parāds 1 534 362 eiro apmērā.

"Ceļu pārvalde" ir viens no trīs uzņēmumiem, kuriem Konkurences padome (KP) piemērojusi sodu ceļu būves karteļa lietā. "Ceļu pārvaldei" piemērots sods 1 026 958,61 eiro apmērā.

"Ceļu pārvalde" KP lēmumu vēl var apstrīdēt tiesā. Uzņēmums nekomentēja ne KP lēmumu, ne to, vai tas tiks apstrīdēts.

"Ceļu pārvaldes" apgrozījums 2021.gadā bija 30,205 miljoni eiro, bet kompānijas zaudējumi bija 1,277 miljoni eiro. Kompānijas finanšu dati par 2022.gadu vēl nav publicēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra ēka gatavojas uzlabošanas darbiem - tiks siltinātas ārsienas, mainītas ārdurvis, logi, vārti, jumts, pārbūvēta apkures sistēma, kā arī pilnveidots apgaismojums gan uz skatuves, gan ēkā kopumā.

Patlaban notiek projektēšanas darbi Dailes teātra ēkas energoefektivitātes palielināšanai, ieplānots, ka 2019.gada nogalē sāksies būvniecības darbi, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Projektam piesaistīts Eiropas Savienības struktūrfondu finansējums un kopējais projekta budžets ir 1,714 miljoni eiro. Būvdarbus plānots pabeigt 2021.gadā.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja VNĪ energoefektivitātes projektu portfeļa vadītājs Jānis Ungurs, Dailes teātris ir vietējās arhitektūras piemineklis, tāpēc būvniecības darbu laikā nedrīkst skart vēsturisko fasādi. Tās liela daļa ir apdarināta ar ķieģeļiem, kas novērtēti kā vērtīgi un saglabājami. Savukārt, saistībā ar ēkas betona fasādi nekādi apjomīgi darbi netiks veikti. Ļoti lielu ēkas daļu aizņem teātra skatuves tornis, kas ir divpadsmit stāvu augstumā. Pēc J. Ungura stāstītā, daudzi cilvēki pat neievēro, ka teātrim ir milzīgs tornis, kas sākas skatuves līmenī un tā gaisa telpa sniedzas pat līdz torņa augšai. Skatuves tornis apdarināts ar alumīnija profiliem, kas arī klasificēti kā kultūrvēsturiska vērtība, taču būvdarbu laikā tie tiks demontēti, ēka tiks nosiltināta, kā rezultātā tornis kļūs nedaudz apjomīgāks. Zviedrijā tiks pasūtīti jauni profili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vēlamies, lai Rīgā ielas būtu saremontētas un satiksmes infrastruktūra būtu konkurētspējīga ar citām pilsētām, iedzīvotājiem jārēķinās ar sastrēgumiem, šodien intervijā TV3 teica Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV).

Viņš uzsvēra, ka pašlaik Rīgas centrā tiek būvēts dzelzceļš "Rail Baltica", kas esot gadsimta būve, tiekot būvēta ar to saistīta infrastruktūra un pievadceļi, tādēļ satiksme centrā tiek traucēta. Pēdējos gadu laikā tiekot forsēti Austrumu maģistrāles būvdarbi, kas ļaušot atslogot centru no kravas auto.

"Tā ir objektīvā realitāte, ja gribam labāku infrastruktūru. Nav citas alternatīvas," teica Ķirsis, norādot, ka ielu remonti bez sastrēgumiem nav iespējami.

Lai tos mazinātu, tiekot pētītas transporta plūsmas, analizēti luksoforu signālu režīmi, lai tos mainītu un situāciju atvieglotu.

Ja iedzīvotāji vēlas Rīgu bez bedrēm, tad katru gadu būtu jāsaremontē vismaz 100 kilometri ielu, teica Ķirsis. Šajā būvniecības sezonā tiks saremontēti 50 kilometri.

Komentāri

Pievienot komentāru