Foto: no uzņēmuma arhīva

Solidaritātes nodokļa maksātāji subsidēs valsti, par to nesaņemot nekādu kompensāciju 

2018. gada nogalē ar divu balsu pārākumu Saeima atbalstīja grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā. Solidaritātes nodokļa likme tika noteikta 25,5% apmērā un tika piedāvāta kā risinājums Satversmes tiesas spriedumā norādītajām nepilnībām iepriekšējā likuma redakcijā.

VILGERTS nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse, 2019. gada 31. janvāris plkst. 8:34
Tevi varētu interesēt
2019. gada 25. janvāris plkst. 13:23
2019. gada 22. janvāris plkst. 12:17
2019. gada 10. janvāris plkst. 6:15

Taču steigā palikusi nepamanīta būtiska nepilnība likumā, kas rada nepamatotu un netaisnīgu finansiālu slogu solidaritātes nodokļa maksātājiem. Proti, aptuveni 90% solidaritātes nodokļa maksātāju, kuri ir darba ņēmēji, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu, turpinās maksāt solidaritātes nodokli 35,5% apmērā, neskatoties uz to, ka likme ir par 10% mazāka.

Protams, šo 10% pārmaksu solidaritātes nodokļa maksātāji saņems līdz nākošā taksācijas gada 1. septembrim, taču tas nemaina situāciju un nodokļa maksātājs nespēs brīvi rīkoties ar saviem līdzekļiem vairāk nekā gadu.

Piemērs

Ja pieņemam, ka Valdis Ozols sasniedz sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu slieksni jau 2019. gada janvārī un nemainīgi saņem tādu pašu algu visu turpmāko gadu. Ar 2019. gada februāri Ozola kungs un viņa darba devējs sāk maksāt solidaritātes nodokli. Tā rezultātā Ozola kunga darba devēja «iesaldētie» līdzekļi varētu būt vairāk nekā EUR 66 000. Šo summu Valda Ozola kunga darba devējs nevarēs ieguldīt sava uzņēmuma attīstībā ātrāk par nākošā gada septembri. Respektīvi, pēc būtības valsts liks Ozola kunga darba devējam maksāt vairākus tūkstošus eiro mēnesī vairāk nekā tas būtu nepieciešams, jo tā esot vieglāk administrēt šo nodokli.

Ja Ozola kungs ir pašnodarbinātā persona, tad Ozola kungs pats veiks visa nodokļa pārmaksu. Jādomā, ka tādi cilvēki kā Ozola kungs nemēdz lieki «iesaldēt» savus līdzekļus un mēdz tos ieguldīt tā, lai varētu saņemt kaut kādu peļņas pieaugumu.


Ņemot vērā faktu, ka augsta līmeņa darbiniekiem un to darba devējiem jau tā ir uzlikts papildu nodokļa slogs solidaritātes nodokļa veidā, likumdevējs nolēmis vēl sodīt šos darba devējus, būtībā uzliekot par pienākumu pārmaksāt nodokli, jo valsts pārvaldei tā būšot pašai vieglāk.

Jājautā, vai šāda nesamērīga sloga radīšana no valsts puses, kas izpaužas kā finanšu līdzekļu nepamatota aizturēšana un liegums biznesa cilvēkam būtībā izmantot savu naudu savām biznesa vajadzībām, nebūtu iemesls vēl vienai tiesvedībai Satversmes tiesā?

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 25. janvāris plkst. 13:23

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publicējusi izvērstu skaidrojumu par esošo...

2019. gada 22. janvāris plkst. 12:17

Līdz šim nodokļu vispārējais regulējums balstījās uz principu, ka vismaz vienā no...

2019. gada 10. janvāris plkst. 6:15

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa...

2018. gada 14. decembris plkst. 10:59

Nesen jau rakstījām, ka pastāv iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) risks, ja personas,...

2018. gada 23. novembris plkst. 13:14

Līdz šim daudzi nodokļu eksperti, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija...

Nepalaid garām

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas...

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola...

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī...

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas...

Rīgā plānots ieviest jaunu aplikāciju Flipix, kas apmaiņā pret reklāmu noskatīšanos sniegs...

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

No šīs sadaļas
2019. gada 31. janvāris plkst. 9:07

Nav noslēpums, ka daudzi restorānu nozarē strādājošie par šī biznesa nākotni ir...

2019. gada 30. janvāris plkst. 15:44

Pērnā gada nogalē plašākai sabiedrībai kļuva zināms par liela apjoma korupciju pašvaldības...

2019. gada 30. janvāris plkst. 8:05

Pilsētas visā pasaulē kļūst spēcīgākas, un bieži tās ir valstu attīstības dzinējspēki,...

2019. gada 28. janvāris plkst. 8:27

Latvijā un pasaulē turpinās strauja e-komercijas attīstība, un aizvadītais gads nav bijis...

2019. gada 25. janvāris plkst. 13:23

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publicējusi izvērstu skaidrojumu par esošo...

2019. gada 25. janvāris plkst. 10:47

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība...

2019. gada 24. janvāris plkst. 17:16

Neskatoties uz ekonomiskās situācijas pasliktināšanos citviet pasaulē, izaugsme Latvijā bijusi...

2019. gada 23. janvāris plkst. 9:30

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo...

2019. gada 23. janvāris plkst. 8:03

Patēriņa cenu svārstības Latvijā turpina noteikt ārējie faktori, un straujais naftas cenu...

2019. gada 22. janvāris plkst. 12:17

Līdz šim nodokļu vispārējais regulējums balstījās uz principu, ka vismaz vienā no...