Vai aiz Bunkus stāvēja Rinkēvičs?

2018. gada 01. novembris plkst. 6:11
Autors: Sandris Točs - speciāli DB
Sadaļa: Viedokļi
Dalies ar šo rakstu

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Jo ir pamatotas aizdomas, ka ABLV Bank novešana līdz likvidācijai ir no sākta gala plānota un augstā politiskā līmenī gatavota afēra, kuras izmeklēšanai ir jākļūst par vienu no svarīgākajiem jaunievēlētās Saeimas uzdevumiem. Ir nekavējoties jāizveido parlamentārā izmeklēšanas komisija, kurai ir jāizmeklē tajā skaitā Ārlietu ministrijas rīcība ABLV Bank sakarā, noskaidrojot arī ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lomu tajā.

Manā rīcībā ir materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus ir gatavojis sev labvēlīgu augsni iespējamajai ABLV Bank likvidācijai vismaz jau kopš pagājušā gada rudens, kas tika atspoguļots, piemēram, DB rakstā Desmit bankas – desmit likvidatori 2018. gada 26. martā.
Man ir zināms, ka 2017. gada oktobrī vizītes ietvaros D. Reizniece-Ozola viesojās ASV Finanšu ministrijas FinCEN, kas sakrīt ar to laiku, kad tika gatavots šīs iestādes ziņojums par ABLV Bank. Man ir zināms, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padome jau 2017. gada 28. novembrī izveidoja Komisiju nodokļu un finanšu jautājumu risināšanai, kuras galvenais uzdevums bija kredītiestāžu likvidatora amata kandidātu atlases procesa virzīšana. Par komisijas priekšsēdētāju kļuva advokāts Ivars Grunte, bet par viņa vietnieku – advokāts Mārtiņš Bunkus, kurš pats ar numuru divi pēc tam iekļuva arī FKTK iesniegtajā kredītiestāžu likvidatora amata kandidātu sarakstā. Zvērināts advokāts Gints Vilgerts sarunā ar DB toreiz pauda viedokli, ka šī komisija kredītiestāžu likvidatoru izvēlē «reāli ir ietekmīgāka par FKTK vadītāju, kura rokas ir «sasietas» ar tiem kandidātiem, kurus izvirza šī Komisija nodokļu un finanšu jautājumu risināšanai». 2018. gada 13. februārī izskanēja ASV finanšu ministrijas FinCEN paziņojums ABLV Bank sakarā, bet Latvijas Zvērinātu advokātu padome jau 6. februārī (tātad vēl pirms FinCEN paziņojuma) pieņēma Kredītiestādes likvidatora amata kandidātu atlases noteikumus, kuri radīja aizdomas, ka likvidatoru atlase tiks «diriģēta».

Nekā personīgi ziņo, ka 27. februārī Bunkus lidoja uz Vašingtonu, lai Jefferson viesnīcā tiktos ar bijušo ASV valdības un Baltā nama pārstāvi Deividu Merkelu. Viņš Džordža Buša administrācijā bijis viens no visaugstāk atalgotajiem darbiniekiem, ieņēmis augstus amatus Valsts kasē, Nacionālajā drošības padomē. Raidījumam ir zināms, ka Bunkus ticies arī ar ASV vēstniecības Rīgā darbiniekiem, lai apspriestu ABLV likvidāciju. 13. martā vēstniecības ekonomiskais padomnieks Dans Ritenhauss bijis pie Bunkus advokāta birojā Klusajā centrā, bet 4. aprīlī viņi tikušies Index café netālu no ASV vēstniecības. Kādās no sarunām klāt bijis arī vēstniecības vicekonsuls Džeimss Snodijs un otrais sekretārs Kevins Pouvers.

ZZS pārstāvošais premjers Māris Kučinskis praktiski nerunā angliski. Tātad ar ASV pusi, visticamāk, aktīvi komunicēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kas ir plaši zināms, un arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, jo šo jautājumu risināšanā, kā redzams, aktīvi piedalījās ASV ārlietu sektors. Šie jautājumi ir jānoskaidro neatkarīgai parlamentārajai izmeklēšanai. Kamēr tas nav noticis – partijai Vienotība un pat tās nesenajiem biedriem – nedrīkst uzticēt ārlietu ministrijas vadību, kas ir arī Valsts prezidenta atbildība. Pretējā gadījumā Latvijas Ārlietu ministrijas un ministra loma notikušajās banku afērās tiks slēpta visiem iespējamajiem līdzekļiem.

Zīmīgi, ka ASV vēstniecība savulaik tāpat ņēma aktīvu dalību konkrētos jautājumos, kas skar bankas Citadele privatizāciju un attiecības ar potenciālajiem investoriem. Arī tolaik Latvijas ārlietu ministrs bija Edgars Rinkēvičs. Saeimai ir jāizmeklē Ārlietu ministrijas rīcība Edgara Rinkēviča pilnvaru laikā un jānoskaidro, vai tā ir atbildusi Latvijas valsts interesēm kopumā vai tikai atsevišķu biznesa un politisko grupu interesēm.

Dalies ar šo rakstu