Jaunākais izdevums

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbu turpmāk vadīs SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola un četri padomes locekļi – Rota Šņuka, Anna Upena, Intars Birziņš un Imants Mantiņš.

SPRK padomei pilnvaru termiņš sākas no šā gada 2. jūlija.

"Regulējamās nozares ne vien Latvijā, bet arī Eiropā atrodas pārmaiņu priekšā, ko būtiski ietekmē Eiropas zaļā kursa virzība. Tuvā nākotnē paredzamas izmaiņas elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, aprites ekonomikā un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Viennozīmīgi darbs turpmākos septiņus gadus būs izaicinājumiem bagāts, meklējot balansu starp tautsaimniecības, patērētāju un komersantu interesēm. Taču vienlaikus mums ir jāturpina attīstība un kompetences stiprināšana, ko apliecina šobrīd pozitīvi novērtētais SPRK tēls sabiedrībā," stāsta SPRK vadītāja Alda Ozola.

A. Ozola SPRK priekšsēdētājas amatā ievēlēta līdz 2028. gada 2. jūlijam. Savukārt R. Šņuka un I. Birziņš padomes locekļa pienākumus pildīs turpmākos sešus gadus, bet A. Upenai un I. Mantiņam termiņš padomes locekļu amatā būs pieci gadi.

SPRK priekšsēdētāja A. Ozola kopš 2013. gada pildījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieces pienākumus. Pirms tam bijusi vairāku Latvijas vides nevalstisko organizāciju vadītāja, kā arī plaši darbojusies starptautiskajā arēnā. A. Ozola ir ieguvusi maģistra grādu vides zinātnē, kā arī sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā.

I. Birziņš, R. Šņuka un I. Mantiņš SPRK padomē strādājuši kopš 2016. gada. Birziņš pirms darba SPRK strādājis Konkurences padomē un Valsts ieņēmumu dienestā, savukārt Šņuka – AS "Rīgas Siltums" un Ekonomikas ministrijā, bet Mantiņš sniedzis konsultācijas biznesa vadībā un investīciju jautājumos un bijis VAS "Latvijas Pasts" valdes loceklis.

Savukārt A. Upena līdz izvirzīšanai SPRK padomes locekļa amatam bijusi biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība" vadītājas vietniece, strādājusi Ekonomikas ministrijā un Latvijas Republikas Patstāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā.

Minētos kandidātus SPRK padomes amatā Saeima apstiprināja šā gada 16. jūnijā. Par kandidatūrām Saeima lēma pēc tam, kad tās apstiprināšanai amatā izvirzīja Ministru kabinets. Kandidāti tika izvēlēti konkursā, ko rīkoja Valsts kanceleja. Konkursa norise notika trijās kārtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK apstiprinājusi ST un AST precizētos elektroenerģijas sadales un pārvades tarifus

LETA, 24.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bite Latvija vēršas tiesā pret SPRK

Db.lv, 28.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Bite Latvija” šodien iesniedzis prasību tiesā pret Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK).

Tās pamatā ir lūgums atzīt par prettiesisku SPRK kārtējo termiņa pagarinājumu lēmuma pieņemšanai par atļauju vienas grupas uzņēmumiem “Bite Latvija” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars” kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenci 5G tīkla un 5G pakalpojumu attīstīšanai. Lēmuma pieņemšanu SPRK nepamatoti pagarina jau trešo reizi, vilcinot pusgada garumā formālas atļaujas izsniegšanu, kam pēc likuma būtu jānotiek viena mēneša laikā.

Ar šādu vilcināšanos SPRK ne vien mākslīgi vājina “Bite Latvija” konkurētspēju, bet arī iesaldē desmitiem miljonu eiro vērtas investīcijas, apdraudot simtiem tūkstošu iedzīvotāju un uzņēmumu iespēju saņemt 5G pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā nākamajā apkures sezonā apmēram 60% siltumenerģijas komersantu tarifs būs robežās no 80 līdz 130 eiro par megavatstundu (MWh), pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

SPRK norāda, ka, kopumā vērtējot, nākamajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, siltumenerģijas tarifi Latvijā būs zemāki. Vienlaikus jāņem vērā, ka iepriekšējā apkures sezonā bija noteikti divi tarifa sliekšņi (68 eiro par MWh un 150 eiro par MWh), virs kuriem mājsaimniecībām tika piemērots valsts atbalsts, kā rezultātā bija mājsaimniecības, kurām tarifs nebija jāmaksā pilnā apmērā.

Šobrīd SPRK redz, ka aptuveni trešā daļa no SPRK regulējamiem siltuma uzņēmumiem kopš janvāra ir pārskatījuši tarifus un tos izdevies samazināt zem 150 eiro par MWh. Apmēram 60% komersantu tarifi ir robežās no 80 līdz 130 eiro par MWh, kas ir būtiski zemāk nekā iepriekšējā apkures sezonā, arī būtiskās atšķirības starp komersantu tarifiem ir sarukušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektrības sadales tarifi tiks pārskatīti jau decembrī, pavēstīja Valsts kancelejas pārstāvji.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien, 9.augustā, tikās ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu, SPRK padomes locekli Intaru Birziņu un SPRK Enerģētikas departamenta direktoru Jāni Negribu. Tikšanās piedalījās klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Tikšanās laikā tika pārrunāti jaunie elektrības sadales tarifi un to pamatotība, SPRK redzējums par iespējamām tarifu maiņām, kā arī citas aktualitātes sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā.

Ministru prezidents tikšanās laikā uzsvēra, ka SPRK, vērtējot sabiedrisko pakalpojumu tarifus, stāv starp valsts monopolu un sabiedrību, aizstāvot patērētāju intereses saistībā ar elektrības sadales pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LP jauno tarifu apstiprināšanas gadījumā SM prasīs vairāk nekā divus miljonus eiro

LETA, 04.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) sagatavojusi papildu finansējuma pieprasījumu vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, gadījumam, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinās VAS "Latvijas pasts" iesniegto abonēto preses izdevumu piegādes tarifu projektu, pavēstīja SM pārstāvji.

Papildu finansējuma pieprasījums nosūtīts saskaņošanai Kultūras ministrijai, kā atbildīgai ministrijai par mediju politiku. Pēc saskaņošanas pieprasījums attiecīgi tiks iesniegts Finanšu ministrijai.

Aicina nepieļaut Latvijas pasta novēloto preses piegādes tarifu apstiprināšanu 

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas...

Atbilstoši tarifu plānam, kas iesniegts SPRK apstiprināšanai, un procentu likmēm, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos, nemainot tās, aptuvenais tarifa maksājumu sadalījums būtu 77,77% valsts daļa un 22,23% izdevēju daļa, kas ir atbilstoši ar Ministru kabineta 2020.gada 17.jūlija rīkojumu apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas" norādītajam, pauž SM pārstāvji.

Ministrijā skaidro, ka "Latvijas pastam", tāpat kā jebkurā nozarē strādājošam uzņēmumam, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, ir jārēķinās ar būtisku energoresursu, degvielas un citu izmaksu būtisku pieaugumu.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Atbilstoši Pasta likumam no 2023.gada abonēto preses izdevumu piegāde ir pilnvērtīga universālā pasta pakalpojuma komponente, kas sniedzama atbilstoši SPRK apstiprinātajiem tarifiem. Tāpat Pasta likums nosaka, ka SPRK apstiprina tarifus atbilstoši likumam par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

Minētais likums nosaka, ka universālā pasta pakalpojuma tarifiem ir jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām.

SM pārstāvji skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām. Līdz ar to SPRK izvērtēs "Latvijas pasta" iesniegtā tarifu izmaiņu projekta pamatojumu un pieņems lēmumu.

Jau ziņots, ka Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut "Latvijas pasta" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Vēstulē skaidrots, ka SPRK pērn novembrī pieņēma lēmumu par "Latvijas pasta" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Preses izdevēji norāda, ka, ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris. Projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,2 eiro.

Vienlaikus "Latvijas pasta" pārstāve Gundega Vārpa norādīja, ka "Latvijas pasts" pilnībā noraida LPIA paustos izteikumus par vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Uzņēmums arī pilnībā noliedz "spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ". Tajā pašā laikā "Latvijas pasts" ir vienisprātis ar LPIA, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Vārpa skaidro, ka "Latvijas pasts" tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis SPRK atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus "Latvijas pastam" kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

"Latvijas pasts" nodrošina pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā, uzturot vairāk nekā 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu. Uzņēmuma pamatfunkcija ir universālā pasta pakalpojuma sniegšana, papildus nodrošinot arī komercpārvadājumu, eksprespasta, maksājumu, preses, mazumtirdzniecības un filatēlijas pakalpojumus. "Latvijas pasts" ir valstij pilnībā piederošs uzņēmums, kurā strādā apmēram 3000 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izvērtējusi un apstiprinājusi AS “Latvenergo” ražotnēm TEC-1 un TEC-2 saražotās siltumenerģijas pilnos tarifus, kas stāsies spēkā š.g. 1.oktobrī.

Tarifu projekti iesniegti saistībā ar kurināmā (dabasgāzes) cenas pieaugumu, emisiju kvotu izmaksu pieaugumu, saražotās enerģijas apjoma samazinājumu par gandrīz uz pusi, kā arī pagājušā apkures sezonā uzkrātajām neparedzētajām izmaksām.

Ievērojot, ka 88% no saražotās siltumenerģijas tarifa izmaksām veido dabasgāze, kā arī to, ka dabasgāzes izmaksas ir salīdzinoši mainīgas, AS “Latvenergo” lūdzis noteikt TEC-1 un TEC-2 tarifu piemērošanas kārtību, kurā, tāpat kā līdz šim, tarifi noteikti atbilstoši dažādām dabasgāzes cenām. Apstiprinātajā SPRK lēmumā dabasgāzes tarifi noteikti cenu intervālā no 10 EUR/MWh līdz 225 EUR/MWh.

“Turpinoties karam Ukrainā, Eiropā dabasgāzes cenas sasniegušas iepriekš nepieredzētu līmeni šobrīd biržā cenas atsevišķās dienās pārsniedz pat 300 EUR/MWh. Līdz ar to AS “Latvenergo” prognozēto vidējo apkures sezonas cenu 140 EUR/MWh vērtējam kā salīdzinoši veiksmīgu dabasgāzes sagādes rezultātu. Vienlaikus arī rīdziniekiem šis pieaugums būs ar jūtamu ietekmi tamdēļ, šajā ziemā, jo īpaši liela loma būs gan energoefektivitātes pasākumiem, gan atbalsta pasākumiem,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, norādot, ka līdz ar izmaiņām AS “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2 tarifos, tarifu pārskatīs arī AS “Rīgas siltums”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes infrastruktūras uzņēmumiem turpmāk būs jāizstrādā 10 gadu attīstības plāns

Db.lv, 07.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) š.g. 1.februāra padomes sēdē apstiprinājusi noteikumus, kas turpmāk būs jāievēro dabasgāzes pārvades (AS “Conexus Baltic Grid”) un sadales sistēmas (AS “Gaso”) operatoram, izstrādājot 10 gadu attīstības plānu.

Līdz šim šādus ilgtermiņa attīstības plānus gatavoja lielie elektroenerģijas sistēmas operatori. Turpmāk pienākums būs arī infrastruktūras uzņēmumiem dabasgāzes nozarē.

“Jaunie noteikumi saskaņoti ar jau spēkā esošajām prasībām elektroenerģijas nozarē. Attiecīgi turpmāk dabasgāzes operatoriem to ilgtermiņa attīstības plānā investīciju projekti būs skaidri jāsasaista ar sabiedrisko pakalpojumu lietotāju ieguvumiem – pakalpojumu attīstību, pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanu un infrastruktūras uzturēšanas izmaksu optimizāciju. Jaunās prasības ir ceļš uz dabasgāzes tirgus stiprināšanu un stabilizāciju. Tas nodrošinās arī sabiedrībai iespēju sekot līdzi finanšu ieguldījumiem un operatoru iecerēm sistēmas attīstībā. Par katra operatora plānu tiks organizēta publiskā uzklausīšana, kurā varēs piedalīties ikviens interesents,” skaidro SPRK vadītāja Alda Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 15. decembrī atzinusi AS “Gaso” dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifus par metodikai atbilstošiem.

Jaunie tarifi spēkā stāsies 2023. gada 1. janvārī un paredz izmaiņas visās lietotāju grupās mainīgajai un fiksētajai daļai, kā arī sezonālajam sadales tarifam. Tarifi būs spēkā tarifu periodam līdz 2023. gada 31. decembrim.

Sadales pakalpojuma tarifu izmaiņas saistītas ar ievērojamu dabasgāzes cenas pieaugumu, kā arī būtisku lietotājiem nodotās dabasgāzes daudzuma kritumu. SPRK apstiprinātie AS “Gaso” tarifi ir spēkā kopš 2021. gada 1. jūlija.

Gaso no nākamā gada plāno palielināt dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus 

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai...

“Dabasgāzes cenas straujais pieaugums ietekmējis AS “Gaso”, gan paaugstinot tā tehnoloģiskā patēriņa un zudumu izmaksas, gan arī veicinot patēriņa samazināšanos. Šo faktoru kopums atbilst tiem kritērijiem, kas dod AS “Gaso” tiesības tarifus pārskatīt un tuvināt tos ekonomiski pamatotām faktiskajām izmaksām,” skaidro SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.

Sadales tarifa ietekme uz lietotājiem

Tarifu fiksētā daļa (maksa par pieslēgumu) visām lietotāju grupām pieaugs vienādi – par 22%, savukārt tarifu mainīgās daļas (atkarīga no dabasgāzes patēriņa) palielinājums katrai patēriņa grupai (kopā ir astoņas) ir atšķirīgs, jo to ietekmē katras tarifu grupas trīs gadu vidējā dabasgāzes patēriņa apjoma izmaiņas. Izmaiņas skars arī sezonālā tarifa patērētājus (85% no dabasgāzes apjoma patērē no 1. maija līdz 30. novembrim).

Savukārt AS “Gaso” tarifu izmaiņu ietekme uz AS “Latvijas Gāze” saistīto lietotāju (mājsaimniecību) gala rēķinu būs salīdzinoši neliela. Ņemot vērā AS “Latvijas Gāze” š.g. 9. decembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicētos saistīto lietotāju (mājsaimniecību) tarifus 2023. gada 1. pusgadam (kuros ietverti arī jaunie AS “Gaso” tarifi), lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai (ar patēriņu 4 m3 mēnesī), ikmēneša maksājums palielināsies par 1,53 eiro (14%), savukārt lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei (ar patēriņu 200 m3 mēnesī), – 4,50 eiro (2%).

Lai precīzi uzzinātu, kāda būs konkrētās mājsaimniecības mēneša maksa par patērēto dabasgāzi, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, SPRK aicina izmantot AS “Latvijas Gāze” tīmekļvietnē pieejamo tarifu kalkulatoru.

Izmaiņas AS “Gaso” sadales sistēmas pakalpojuma tarifos ietekmēs arī pārējos dabasgāzes sistēmas lietotājus, tai skaitā siltumapgādes komersantus, kuri jaunās izmaksas ietvers līdz ar nākamo tarifu pārskatīšanu.

Sadales tarifa izvērtējums

Dabasgāzes sadales operators AS “Gaso” diferencēto dabasgāzes sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķinu un pamatojumu jaunajiem tarifiem SPRK iesniedza š.g. 24. novembrī, kā arī 25. novembrī publicēja oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Izvērtējot AS “Gaso” tarifu aprēķinu nākamajam tarifu periodam (2023. gada 1. janvāris līdz 2023. gada 31. decembris), SPRK secina, ka tie ir aprēķināti atbilstoši metodikai, ņemot vērā regulatīvā rēķina atlikumu par pirmo tarifu periodu (2021. gada 1. jūlijs līdz 2022. gada 31.decembris), uz nākamo tarifu periodu attiecināmo ieņēmu korekcijas daļu un veikto lietotājiem nodotā dabasgāzes daudzuma korekciju.

Dabasgāzes cena biržā ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi (ko nevar ietekmēt SPRK), turklāt arī ievērojami lielākā daļa – šobrīd vairāk nekā 90%. Lietotāja maksājums par dabasgāzi atkarīgs arī no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus un nodokļus regulē nacionālā līmenī.

SPRK nosaka dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku un apstiprina šos tarifus, kā arī dabasgāzes tarifa aprēķināšanas metodiku saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām), savukārt akcīzes un pievienotās vērtības nodokli nosaka valstī pastāvošā likumdošana. Ar dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojumu tiek nodrošināta noteikta dabasgāzes daudzuma transportēšana no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai, tajā skaitā sadales sistēmas jaudas uzturēšana un attīstīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) novembrī apstiprināja SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" (EPT) aprēķināto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un jaudas komponenti, kas turpmāk būs nulle eiro par megavatstundu (MWh), informē SPRK pārstāvji.

SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka šāds rezultāts iespējams saistībā ar augsto elektroenerģijas cenu, kas būtiski palielinājuši EPT ieņēmumus no obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas pārdošanas biržā. Attiecīgi 2023.gadā valsts budžeta dotācija OIK apmēra segšanai netiek paredzēta.

"Atbilstoši SPRK pieņemtajam lēmumam par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm, galalietotājiem par tām vairs nebūs jāmaksā. Tas ir nozīmīgi apstākļos, kad elektroenerģijas cenas pieaug," norāda Ozola.

Jau ziņots, lai samazinātu elektroenerģijas cenas pieauguma negatīvo ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, 2022.gada 6.septembrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, kas paredz, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vidējā likme no 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim ir nulle eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SPRK: Tarifi izvērtēti ar augstu rūpību

Db.lv, 08.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā iedzīvotāju publiski izskanējušās bažas par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apliecina, ka tarifi izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas.

Vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 milj. eiro no sākotnēji operatoru iesniegtajiem tarifu projektiem.

“Likums uzliek par pienākumu Regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus, lai sniegtu lietotājiem drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ar tarifiem ir jāsedz pamatotās izmaksas, lai uzturētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu infrastruktūru valstī. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju,” uzsver SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola, vienlaikus aicinot politikas veidotājus plānot un ieviest iespējamus atbalsta instrumentus, kas pasargātu un atbalstītu tos iedzīvotājus, kuriem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izraisītais izmaksu pieauguma slogs ir pārlieku liels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Augstsprieguma tīkls (AST) un AS Sadales tīkls (ST) tuvāko mēnešu laikā plāno būtisku tarifu pieaugumu; ja tarifu projekti tiks apstiprināti, sistēmas pakalpojumu cenas Latvijā būs vienas no augstākajām reģionā.

AST Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegtais projekts paredz, ka nākamajā gadā elektroenerģijas pārvades tarifi Latvijā varētu pieaugt par 111%, savukārt ST tarifs vidēji palielināsies par 75%. Nozares pārstāvji SPRK iesniegtos projektus asi kritizē, norādot gan uz vairākām nepilnībām tarifu aprēķināšanas metodikā, gan uz to negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību.

Vērtēs iespējas koriģēt AT un ST tarifu projektus 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā...

SPRK informē, ka šobrīd abu iesniegto tarifu projektu izvērtēšana ir sākumposmā, tāpēc noteikt konkrētu tarifu ietekmi uz elektroenerģijas lietotāju rēķiniem pagaidām ir pāragri.

Rūpīgi jāizvērtē

Tarifu vērtēšanas process ietver vairākus posmus, tajā skaitā ieinteresēto pušu uzklausīšanu un iesniegto priekšlikumu izvērtēšanu, kā arī papildu informācijas, precizējumu un pamatojumu iesniegšanu, skaidro Līga Kurevska, SPRK Enerģētikas departamenta direktore.

“Īpašu uzmanību mēs pievērsīsim elektroenerģijas izmaksu pozīcijai, atalgojuma jautājumam, inflācijas līmeņa ietekmei, kā arī citiem aspektiem, kas būtiski ietekmē tarifus. Jau šobrīd esam secinājuši, ka, pateicoties valsts atbalsta perioda laikā noteiktajai elektroenerģijas cenai – 16 centi par megavatstundu (MW) –, izmaksas abos tarifu projektos varētu samazināties. Tas atstās pozitīvu ietekmi uz kopējo izmaksu samazinājumu. AST tarifu projekta gadījumā jau ir notikusi pirmā uzklausīšanas sanāksme, kuras laikā ieinteresētās puses varēja uzdot sev interesējošos jautājumus, kā arī sniegt konstruktīvus priekšlikumus. Tuvākajā laikā līdzīga sanāksme tiks organizēta arī par ST tarifu projektu,” skaidro L. Kurevska, piebilstot, ka SPRK ieskatā jaunie tarifi varētu stāties spēkā nākamā gada 1. jūlijā.

Gatis Ābele, Būvmateriālu ražotāju asociācijas enerģētikas padomnieks, norāda, ka SPRK abi iesniegtie projekti būtu rūpīgi jāizvērtē, domājot par to, kā maksimāli uzlabot tarifu aprēķināšanas metodiku. “Tarifiem ir jābūt taisnīgiem, tajā skaitā īpaša uzmanība jāpievērš personāla izmaksām. Uzskatu, ka SPRK pienākums būtu noteikt, ka personāla izmaksas nedrīkst automātiski indeksēt pēc inflācijas. Šajā gadījumā ir jābūt kādam tirgus novērtējumam par to, cik lielas algas ir attaisnojamas,” spriež G. Ābele, uzsverot, ka tik straujš tarifu pieaugums būtiski ietekmēs gan vietējo uzņēmēju konkurētspēju un eksportu, gan ekonomisko situāciju un jaunu investīciju piesaisti.

Neizdarīti mājasdarbi

Ja jaunie tarifi tiks apstiprināti, Latvijā būs reģionā augstākais pārvades tarifs, kas tuvākajos gados neapšaubāmi atstās negatīvu iespaidu uz kopējo ekonomisko situāciju, domā G. Ābele. “Salīdzinot ar citām valstīm, šo tarifu ietekmē Latvijas rūpniecības uzņēmumi gadā par elektroenerģiju maksās līdz pat 350 tūkstošiem vairāk, un tas iespaidos šo komersantu konkurētspēju. Analizējot dažādus ekonomikas attīstības modeļus, ir skaidri redzams, ka sistēmas tarifiem ir liela ietekme uz iekšzemes kopprodukta prognozēm. Tas ir viens no faktoriem, kas nosaka, vai valstī ienāk mazāk vai vairāk investīciju, kā arī to, vai vietējās preces un pakalpojumi ir konkurētspējīgi. Skaidrs, ka no enerģijas cenu pieauguma šobrīd nevar izvairīties neviens, taču sistēmas pakalpojumu izmaksas katrā no valstīm ir ļoti atšķirīgas, un tas, manuprāt, parāda, cik labi valsts pārvalda šos uzņēmumus. Ja tu esi dārgākais reģionā, iespējams, kaut kas nav izdarīts līdz galam,” secina G. Ābele, uzsverot, ka AST un ST līdz šim publiski sniegtā informācija atklājusi daudz neizdarītā.

Visu rakstu lasiet 22.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Latvijas mobilo sakaru operatori par 5G tīkla izvēršanai izmantojamo radiofrekvenču joslu 700 megahercu (MHz) diapazonā lietošanas tiesībām samaksās 13,273 miljoni eiro, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

SPRK rīkotās frekvenču lietošanas tiesību izsoles ieņēmumi sešu mēnešu laikā nonāks valsts budžetā.

Visvairāk - 5,758 miljonus eiro - valsts budžetā ieskaitīs SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT). SIA "Tele2" samaksās 4,655 miljonus eiro, bet SIA "Bite Latvija" - 2,860 miljonus eiro.

Izsoles pirmajā daļā 16.decembrī tika izsolītas trīs pamatjoslu lietošanas tiesības uz 20 gadiem - no 2022.gada 1.februāra līdz 2042.gada 31.janvārim. Katras pamatjoslas sākumcena bija 2,2 miljoni eiro, un katrs dalībnieks varēja iegūt vienu pamatjoslu.

Astoņās izsoles kārtās trīs pamatjoslu lietošanas tiesības kopsummā par 8,803 miljoniem eiro ieguva visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

SPRK saņēmusi 119 sūdzības par elektronisko sakaru pakalpojumiem; visvairāk par Bite Latvija

LETA, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) kopš šā gada sākuma ir saņēmusi 119 sūdzības par dažādiem jautājumiem saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, pavēstīja SPRK pārstāvji.

Sūdzības sniegtas par SIA "Bite Latvija", SIA "Tele2", SIA "Baltcom", SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT), SIA "Tet", AS "Balticom", SIA "Livas KTV" un citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus starp mobilo sakaru pakalpojumu sniedzējiem visvairāk jeb 50 sūdzību saņemtas par "Bite Latvija", no kurām 15 gadījumos sūdzības bijušas par interneta pakalpojuma kvalitāti. Savukārt par "Tele2" kopumā šogad saņemtas 24 sūdzības, no kurām trijos gadījumos tās bijušas par interneta pakalpojuma kvalitāti.

Saistībā ar LMT sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem SPRK līdz šim šajā gadā saņēmusi 12 sūdzības, no kurām piecos gadījumos sūdzības bija par interneta pakalpojumu kvalitāti. Pārējās bija par rēķiniem, numura lietošanu, galalietotāja tiesībām un ierīcēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes cenas kopumā saglabāsies augstā līmenī, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), atsaucoties uz pieejamo informāciju nākotnes darījumu finanšu instrumentu tirgos.

"Vērtējot pieejamo informāciju nākotnes darījumu finanšu instrumentu tirgos, prognozes liecina, ka dabasgāzes cenas kopumā saglabāsies augstā līmenī un ar svārstību riskiem," norāda SPRK pārstāvji.

Regulatora pārstāvji atzīmē, ka dabasgāzes mēneša vidējās cenas Eiropas lielākajās biržās - Nīderlandes "Title Transfer Facility" (TTF) un Beļģijas "Zeebrugge Trading Point" (ZTP) - līdz šim augstāko līmeni, kas bija ap 130 eiro par megavatstundu (MWh), sasniedza šogad martā. Salīdzinot ar 2021.gada martu, tā bija 7,4 reizes augstāka, kā arī viens no straujākajiem cenas pieaugumiem - par aptuveni 62% salīdzinājumā ar 2022.gada februāri. Šādu tirgus reakciju izraisīja Krievijas karadarbība Ukrainā un ar to saistītās bažas par dabasgāzes piegādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Šobrīd vērojam trešo cēlienu, kā nogalina telekomunikāciju tirgus konkurenci

Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, 05.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte.

Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, “Centuria” bojāeja un šobrīd – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram “Bite” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars”, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.

Raugoties uz 5G tehnoloģijas ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat, Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu

LETA, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā pakalpojumu tarifi lielākā vai mazākā mērā pieauguši teju visās regulējamajās nozarēs, ar augstām cenām, visticamāk, sabiedrībai nāksies sadzīvot arī turpmāk, norāda Alda Ozola, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja.

Krievijas karš Ukrainā izraisījis būtisku energoresursu cenu pieaugumu, kā rezultātā palielinājies gan kopējais produktu un pakalpojumu cenu līmenis valstī, gan arī regulējamo nozaru pakalpojumu tarifi, pauž A.Ozola. Viņa stāsta, ka elektroenerģijas, dabasgāzes, biomasas un citu resursu sadārdzināšanās sevišķi ietekmējusi siltumenerģijas un ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, kā ietekmē šajā apkures sezonā par siltumu dārgāk nāksies maksāt lielākajā daļā Latvijas pašvaldību. Visgrūtāk siltuma rēķinus varētu būt samaksāt to pašvaldību, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi, iedzīvotājiem, spriež A.Ozola.

Fragments no intervijas

Ja kādreiz SPRK ziņoja arī par kāda tarifa samazināšanos, tad pēdējā laikā šķiet, ka visas regulējamās nozares tarifus tikai audzē. Vai tā tiešām ir?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls: Jaunie tarifi paaugstinās energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 20.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" (RS) no 2.oktobra plāno dubultot siltuma tarifu galvaspilsētā, liecina uzņēmuma pieteiktās tarifu izmaiņas.

Siltumenerģijas gala tarifu plānots palielināt no esošajiem 85,45 līdz 170,59 eiro par MWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Tarifa ietvaros būtiskākais kāpums plānots siltumenerģijas ražošanas komponentei - par 118%. No 2023.gada 15.augusta gala tarifā plānots nebūtisks samazinājums - par 51 centu.

"Spēkā esošā siltumenerģijas tarifa pieaugums ir saistīts ar dabasgāzes un pirktās siltumenerģijas cenu kāpumu," tarifa izmaiņas pamato RS.

Kā ziņots, 1.septembrī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka ir apstiprinājusi jaunus siltumenerģijas tarifus AS "Latvenergo" ražotnēm TEC-1 un TEC-2, kas būs vairākkārt lielāki par esošajiem. Šiem tarifiem ir būtiska ietekme uz RS siltuma tarifu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkla" tarifu decembrī varētu pārskatīt būtisku elektroenerģijas cenu izmaiņu gadījumā, 5.septembrī žurnālistiem sacīja "Sadales tīkla" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka elektroenerģijas cena veido tikai 10% no tarifa, līdz ar to būtisku cenu izmaiņu gadījumā ietekme uz tarifu būtu aptuveni 3% apmērā ar plus vai mīnus zīmi.

Šī brīža situācijā "Sadales tīkls" īsti neredz pamatojumu kaut ko pārskatīt tarifā, arī optimismam par būtisku elektroenerģijas cenas samazinājumu nākotnē īsti nav pamata, teica Sarkane.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to diskusijai būtu jābūt par valsts sociālo politiku un atbalsta pasākumiem mazāk aizsargātajiem lietotājiem, piebilstot, ka "Sadales tīkls" nav valsts sociālās politikas veidotājs.

Sarkane atzina, ka Klimata un enerģētikas ministrija patlaban ļoti aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem un vairāki no tiem valdībā jau ir apstiprināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST tarifu pieaugums Sadales tīkla klientiem kopējo pārvades maksu divkāršos

Db.lv, LETA, 25.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ierosinātais elektroenerģijas pārvades un jaudas maksas pieaugums AS "Sadales tīkls" klientiem veidos kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā divas reizes, informē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

"Ir saprotams, ka elektroenerģijas cenas pieaugums un kopējā inflācija ietekmē gan elektrības pārvades, gan sadales operatora darbības izmaksas, tāpēc jautājums par tarifa celšanu ir bijis tikai laika jautājums," teica Jansons.

Viņš arī norādīja, ka elektroapgādes sistēmas operatoriem šo soli ir izdevies atlikt ilgāk nekā, piemēram, siltumapgādes vai gāzes nozarē. Sadales tarifs nav pieaudzis kopš 2016.gada, turklāt 2020.gadā tas vēl samazināts par vidēji 5,5%, savukārt šobrīd izmaksu pieaugums vairs neļauj nodrošināt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu esošo ieņēmumu ietvaros.

AST elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaug vairāk nekā četras reizes 

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu...

Jansons pauda, ka AST iesniegto tarifa izmaksu projektu vērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), bet ir skaidrs, ka tas atstās būtisku ietekmi uz "Sadales tīkla" klientiem, jo pārvades pakalpojums veido aptuveni trešo daļu no kopējām elektrības sadales pakalpojuma izmaksām. Turklāt AST jaunajā tarifa projektā lielākais izmaksu slogs skar tieši "Sadales tīklu" un tā klientus.

"AST ierosinātais maksas par elektrības pārvadi pieaugums par gandrīz 400% un maksas par jaudu pieaugums par aptuveni 50% "Sadales tīkla" klientiem veido kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā 100% apmērā," norādīja Jansons, piebilstot, ka "Sadales tīkls", izvērtējot pārvades tarifu, aicina SPRK raudzīties gan uz to, kā tas ietekmē zaļās enerģijas ražošanas veicināšanu pie pārvades sistēmas, gan visā energoapgādes sistēmā kopumā.

Pērn "Sadales tīkla" izmaksas par elektroenerģijas pārvades pakalpojumu bija apmēram 70 miljoni eiro, un līdz ar jaunā elektroenerģijas pārvades tarifa ieviešanu tās gadā veidos apmēram 145 miljonus eiro. Attiecīgi šis sadārdzinājums ietekmēs gala izmaksas par sadales pakalpojumu klientiem.

Vidēji klientam izmaksas par elektrības sadales pakalpojumu pārvades tarifa pieauguma ietekmē varētu pieaugt aptuveni par trešdaļu, tomēr to ietekmē arī konkrētais tarifa plāns, skaidroja kompānijā.

"Sadales tīkla" vadītājs skaidroja, ka mazināt šādu potenciālā pārvades tarifa pieauguma ietekmi šobrīd var valdība ar lēmumiem par atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tostarp, piemēram, jau spēkā esošais lēmums par sadales tarifa atlaidi uzņēmumiem līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Jansons pauda, ka atzinīgi vērtējams SPRK priekšlikums jauno pārvades tarifu piemērot tikai no 2023.gada 1.jūlija, jo tas ļautu saskaņot pārvades un sadales tarifu struktūru no 1.jūlija, sniedzot iespēju klientiem savlaicīgāk sagatavoties pārvades tarifa izmaiņām.

"Sadales tīkls" patlaban strādā pie aprēķiniem, lai novērtētu jaunā pārvades tarifa izmaksu ietekmi uz sadales tarifu, un attiecīgi jauna tarifa projekta.

Septembra beigās, ņemot vērā augošās izmaksas, kuru rezultātā uzņēmums jau šobrīd strādā ar zaudējumiem, "Sadales tīkls" iesniedzis pirmo versiju tarifa korekcijai SPRK. Pašlaik uzņēmums gaida komisijas vērtējumu, lai nepieciešamības gadījumā to pilnveidotu. Atbilstoši kārtībai informācija par tarifa apjoma aprēķinu tiks publicēta mēnesi pirms jaunā tarifa stāšanās spēkā.

Jau vēstīts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis SPRK elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Savukārt lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,01119 eiro par kWh, kas ir par 387% vairāk nekā šobrīd. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem plānots palielināt par 51% - līdz 16,608 eiro par kW gadā.

Projekts arī paredz, ka jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem samazināsies par 11% - līdz 0,81302 eiro par kW gadā.

AST piedāvā, ka tarifi varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.marta, taču SPRK norādījusi, ka jaunajiem AST pārvades un "Sadales tīkla" sadales tarifiem vajadzētu stāties spēkā ne agrāk kā nākamā gada 1.jūlijā.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Savukārt "Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) katru gadu visā Latvijā veic mērījumus, lai noskaidrotu mobilo sakaru kvalitātes izmaiņas.

Jaunākie oficiālie dati liecina, ka jau piekto gadu pēc kārtas vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu Latvijā saviem klientiem nodrošina mobilo sakaru operators “Tele2”, vidējam lejupielādes ātrumam sasniedzot 45,70 Mbit/s, bet maksimālajam – 145 Mbit/s.

“Bite Latvija” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 35,24 Mbit/s, bet maksimālais 120 Mbit/s, savukārt “LMT” tīklā vidējais mobilā interneta lejupielādes ātrums ir 34,38 Mbit/s, bet maksimālais 129 Mbit/s.

“Regulatora neatkarīgi veiktie mērījumi apliecina, ka mobilo sakaru operatori Latvijā pakalpojumus nodrošina labā līmenī, un nepārtraukti pilnveido savu tīklu infrastruktūru. Piemēram, pēdējo piecu gadu laikā vidējais lejupielādes ātrums “Tele2” tīklā ir palielinājis par 66%. Protams, mobilo sakaru operatorus ietekmēja pandēmija – it īpaši pirmais vilnis pagājušā gada martā, kad pieprasījums pēc mobilā interneta pakalpojumiem strauji pieauga. Tas būtiski palielināja tīkla noslodzi,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru