Enerģētika

SPRK nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu

LETA, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.

Darba grupā tika panākta vienošanās izslēgt Lietuvas-Baltkrievijas infrastruktūru, kopējām Baltijas-trešo valstu jaudām piemērojot koeficientu, kā arī nodrošināt elektroenerģijas izcelsmes izsekojamību.

"Abas šīs lietas patlaban tiek īstenotas, un tālākais jau ir atkarīgs no pašu valstu kontroles iespējām. Tiek nodrošināti oficiāli dokumenti par elektroenerģijas izcelsmi, tāpat nenotiek tieša tirdzniecība starp Krieviju un Baltkrieviju. Krievija ražo elektrību pati un eksportē to uz valstīm, ar kurām robežojas," teica SPRK Enerģētikas departamenta direktore.

Kurevska skaidroja, ka vienlaikus ir jāatceras, ka elektrība tik viegli nepakļaujas politiskiem lēmumiem. Elektrības pārvade ir fizikāls process, un, kamēr vien Latvija ir vienotā lokā ar Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju un Krieviju, un neviens nav fiziski "pārgriezis vadus", tikmēr elektrība pa Lietuvas-Baltkrievijas šķērsgriezumu turpinās plūst.

"Nav veida, kā mēs varētu to apturēt. Tādā situācijā mēs šobrīd esam," sacīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore.

Viņa atklāja, ka lietuviešu aktuālo pozīciju veido vēl kādi papildu apsvērumi, piemēram, tā kā lietuvieši ir samazinājuši elektrības importu no trešajām valstīm, kur elektroenerģija tipiski ir lētāka, rada papildu augšupvērstu spiedienu uz elektroenerģijas cenām. Mijiedarbojoties ar energoresursu izmaksu pieaugumu, gan strukturāliem, gan lokāliem sastrēgumiem un remontdarbiem, Lietuvā izveidojusies situācija, kad elektroenerģijas cenas ir augstākas nekā citās Baltijas valstīs.

"Pašlaik strīds ir aizvirzījies no sākotnējā mērķa ierobežot importu no Baltkrievijas, bet gan kļuvis par diskusiju, kā pareizi importēt elektroenerģiju no trešajām valstīm. Šādi tas, manuprāt, kļuvis vairāk nekā politiski ekonomisks konflikts par to, kā vienādot cenas Baltijas reģionā. Lietuva bija sniegusi analīzi par cenu atšķirībām, kas savā būtībā ir pasvītrojusi Lietuvas puses jauno pozīciju. Mēs no savas puses esam sagatavojuši detalizētu atbildi, kur esam identificējuši vairākas nepilnības. Vēstuli esam izsūtījuši ministrijām, operatoriem, regulatoriem no visām trijām Baltijas valstīm," atzīmēja Kurevska.

SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidroja, ka situācija ar Lietuvu, iespējams, rimsies brīdī, kad pazemināsies elektroenerģijas cenas.

"Augstās cenas, protams, kaimiņvalstī rada papildu spiedienu uz politisko vadību meklēt kādus iemeslus un risinājumus. Tas rada papildu spriedzi. Ja cenas nomierināsies, varbūt arī mazināsies vēlme šādi rīkoties. Taču, jā, protams, Baltijas valstu kopīgais uzstādījums ir neiepirkt enerģiju no Baltkrievijas," sacīja Ozola.

Kā ziņots, Lietuva no 15.septembra samazināja maksimālo šķērsgriezuma caurlaidības spēju elektropārvades līnijām no Baltkrievijas uz Lietuvu, tādējādi ierobežojot iespējas Baltijas valstu tirgū nonākt elektronenerģijai no Baltkrievijā uzceltās Astravjecas AES.

Lietuvas pārvades sistēmas operators "Litgrid" samazināja Lietuvas un Baltkrievijas starpsavienojumu caurlaidību. Tas nozīmē, ka līdz jaunas trīspusējas Baltijas valstu vienošanās panākšanai Lietuva balstīsies uz saviem tirdzniecības noteikumiem.

Turklāt līdz ar to Latvija elektroenerģijas tirdzniecībai ar Krieviju varēs izmantot vienīgi tādas jaudas, kas aptuveni atbilst tās līniju caulaidībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbu turpmāk vadīs SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola un četri padomes locekļi – Rota Šņuka, Anna Upena, Intars Birziņš un Imants Mantiņš.

SPRK padomei pilnvaru termiņš sākas no šā gada 2. jūlija.

"Regulējamās nozares ne vien Latvijā, bet arī Eiropā atrodas pārmaiņu priekšā, ko būtiski ietekmē Eiropas zaļā kursa virzība. Tuvā nākotnē paredzamas izmaiņas elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, aprites ekonomikā un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā. Viennozīmīgi darbs turpmākos septiņus gadus būs izaicinājumiem bagāts, meklējot balansu starp tautsaimniecības, patērētāju un komersantu interesēm. Taču vienlaikus mums ir jāturpina attīstība un kompetences stiprināšana, ko apliecina šobrīd pozitīvi novērtētais SPRK tēls sabiedrībā," stāsta SPRK vadītāja Alda Ozola.

A. Ozola SPRK priekšsēdētājas amatā ievēlēta līdz 2028. gada 2. jūlijam. Savukārt R. Šņuka un I. Birziņš padomes locekļa pienākumus pildīs turpmākos sešus gadus, bet A. Upenai un I. Mantiņam termiņš padomes locekļu amatā būs pieci gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus, un uzņēmums "Latvenergo" prognozē, ka tuvākajos mēnešos iespējami bankrotus, piektdien vēsta portāls "lsm.lv".

Arī "Latvenergo" vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā.

Kā norāda portāls, elektroenerģija biržas "Nordpool" Latvijas segmentā sadārdzinājusies rekordlielā apmērā - jau vairāk nekā trīskārt gada laikā, turklāt pieaugums turpinās un sadārdzināšanās skārusi ne tikai gala lietotājus.

Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums "Senergo", kura akcionāri ir eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi, un kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem - valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt - līdz 7,2 miljoniem eiro. "Lsm.lv" atgādina, ka pirms nedēļas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" jau sākuši likvidācijas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim tīmekļvietnē covid19sertifikats.lv ir izveidots miljons digitālo Covid-19 sertifikātu, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).

Vienu vai vairākus sertifikātus par veikto vakcināciju, laboratoriskā testa rezultātu vai Covid-19 pārslimošanu ir saņēmuši vairāk nekā 498 tūkstoši Latvijas Republikas iedzīvotāju.

Visbiežāk iedzīvotāji izveidojuši sertifikātu par veikto vakcināciju pret Covid-19 – kopumā vairāk nekā 848 tūkst. sertifikātu. Izveidoti arī vairāk nekā 117 tūkst. laboratoriskā testa rezultāta sertifikātu un vairāk nekā 45 tūkst. sertifikātu par Covid-19 pārslimošanas faktu.

Savukārt iedzīvotājiem, kuriem nav interneta lietošanas prasmju, vai, kuri nevar savu sertifikātu tīmekļvietnē izveidot paši, tā izsniegšanu nodrošina Rīgas pašvaldības centri, lielo pilsētu informācijas centri un valsts vienotie klientu apkalpošanas centri. Līdz šim iedzīvotājiem šajos centros ir izsniegti vairāk nekā 22 tūkst. sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lieli spēlētāji gāzes un elektrības tirgū, visticamāk, neienāks

Armanda Vilciņa, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģētikas tirgus ir ļoti mazs, tāpēc tuvākajos gados ir samērā zema iespēja sagaidīt jaunu un zināmu ārvalstu spēlētāju ienākšanu, norāda tirgotāji.

Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) reģistrā ir reģistrēti 45 elektroenerģijas un 29 dabasgāzes tirgotāji, taču būtiskāko tirgus daļu abos tirgos veido aptuveni septiņi spēlētāji. Līderpozīcijas joprojām saglabā bijušie monopolisti – AS Latvenergo un AS Latvijas Gāze (LG).

Iespēja izvēlēties

Elektroenerģijas tirgus ir pilnībā atvērts konkurencei kopš 2015. gada 1. janvāra, savukārt dabasgāzes tirgus – kopš 2017. gada 3. aprīļa. SPRK atzīmē, ka šo gadu laikā tirgotāju aktivitāte un konkurences līmenis ir pieaudzis.

"No reģistros esošajiem komersantiem darbību pašlaik uzsākuši 28 elektroenerģijas un 20 dabasgāzes tirgotāji, kas nozīmē, ka pašlaik abos tirgos aktīvi darbojas vairāk nekā 60% no reģistrētajiem. Interese uzsākt tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu ir arī jauniem tirgus dalībniekiem. Piemēram, šogad nepilnu sešu mēnešu laikā reģistrēti seši jauni elektroenerģijas un trīs dabasgāzes tirgotāji," stāsta SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu

LETA, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, atzina AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd tiek piedzīvots līdz šim Eiropā nepieredzēts visu energoresursu cenu kāpums. "Šķiet, ka pašlaik ir sakrituši visi negatīvie faktori, lai elektrības cenas būtiski pieaugtu, un tas ir noticis ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā," teica Baļčūns.

Tostarp viņš minēja, ka gāzes vidējā cena 2020.gadā bija apmēram 10 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tā ir sasniegusi 80 eiro. Augušas arī CO2 emisijas kvotu cenas - ja pērn tās bija apmēram 25 eiro par tonnu, tad šobrīd tās ir 60 eiro par tonnu.

Vairāk nekā trīs reizes pieaugušas arī ogļu cenas - ja pagājušajā gadā to cena bija apmēram 50 eiro par tonnu, tad šobrīd ogļu cena ir apmēram 170 eiro par tonnu. Šis gads visā Eiropā ir izcēlies arī ar salīdzinoši zemu vēja enerģijas izstrādi - lai gan situācija atšķiras pa valstīm, kopumā vēja enerģijas izstrāde bijusi par 10-20% mazāka nekā citos gados. Savukārt Skandināvijā, kur dominē hidroenerģija, arī tās izstrāde ir bijusi mazāka nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieķertās personas organizējušas vakcinācijas imitāciju vairākiem simtiem iedzīvotāju

LETA, 13.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) aizturētās personas, tostarp divas medicīnas māsas, organizējušas vakcinācijas pret Covid-19 imitāciju vairākiem simtiem iedzīvotāju, šodien žurnālistiem pastāstīja VP priekšnieks Armands Ruks.

Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) augusta sākumā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī par fiktīvas vakcinācijas veikšanu kādā vakcinācijas centrā aizturēja 1972., 1974., un 1976.gada dzimušas sievietes, tai skaitā arī medicīnas māsu, informēja VP.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka šīm sievietēm bija sadalītas lomas. Divas sievietes organizēja personu, kuras nevēlas vakcinētas, bet ir gatavas maksāt, lai saņemtu Covid-19 sertifikātu, meklēšanu, kā arī naudas pieprasīšanu un pieņemšanu. Savukārt vakcinācijas centra medmāsa imitēja vakcīnas injekciju personām, kuras bija samaksājušas par Covid-19 sertifikātu un ieradušās vakcinācijas vietā ar iepriekš sagatavotu zīmīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc 1.oktobra būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku

LETA, 14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist Covid-19 sertifikātu neieguvušu darbinieku, paredz trešdien Ministru kabineta sēdē atbalstītais projekts grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Likumprojekta autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Likumprojekts paredz, ka darba devējam būs jānosaka amatu un darbinieku kategorijas, kurām jābūt ar Covid-19 sertifikātu, un jāinformē par to darbinieki, lai tie zinātu, vai to darba vai amata pienākumi ir saistīti ar prasību par sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esamību.

Tāpat likumprojekts paredz obligātu Covid-19 sertifikāta prasību veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izskatīšanai nodod likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta

LETA, 04.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 4.augustā nodeva izskatīšanai atbildīgajā komisijā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būs tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu.

Likuma grozījumi nodoti skatīšanai parlamenta Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kuras sēde paredzēta jau šodien.

Jau vēstīts, ka koalīciju veidojošās partijas plāno likumprojektu šodien atbalstīt arī konceptuāli pirmajā lasījumā.

Ja vēlāk likums tiks pieņemts arī galīgajā lasījumā, tad savukārt opozīcijas pārstāvji plāno vākt 34 deputātu parakstus, lai uz laiku apturētu likuma izsludināšanu un mēģinātu panākt tā nodošanu izlemšanai referendumā.

Jau vēstīts, ka autori norādīja, ka grozījumi likumā paredz jaunu pieeju Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai un katra indivīda veselības aizsardzībai, nosakot pienākumu valsts institūcijām sniegt epidemioloģiski drošus pakalpojumus, darba devēja pienākumu nodrošināt epidemioloģiski drošu darba vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves uzņēmums "Mitsubishi Motors Corp." pirmdien apstiprināja, ka šogad samaksājis 25 miljonu eiro naudassodu, ko tam saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu bija noteikusi Vācijas prokuratūra.

Vācijas varasiestādes pērn veica kratīšanu desmit vietās saistībā ar iespējamu "Mitsubishi" dīzeļautomobiļu kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanu. Vienlaikus prokuratūra bija sākusi izmeklēšanu par iespējamu krāpniecību.

"Mitsubishi" pirmdien pavēstīja, ka Frankfurtes prokuratūras birojs marta beigās autoražotājam noteica 25 miljonu eiro naudassodu, kas tika samaksāts pirms marta beigām.

Izmeklēšanā uzmanība tika pievērsta "Mitsubishi" automobiļiem, kas aprīkoti ar 1,6 un 2,2 litru dīzeļdzinējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkavēšanās ar mobilās lietotnes "Covid19Verify" apstiprināšanu "Android" viedierīcēm paredzētajā "Google Play Store" saistīta ar "Google" precizējošiem jautājumiem par lietotnes privātuma politikas aprakstu, izriet no Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāves Evijas Štālbergas teiktā aģentūrai LETA.

Viņa uzsvēra, ka lietotne "Covid19Verify" ir pieteikta "Google Play Store" no valsts iestādes "Google" profila. Vienlaikus "Google" ir nosūtīta apstiprinājuma vēstule par to, ka šī mobilā lietotne ir nepieciešama Latvijas valsts pārvaldes vajadzībām.

"Mobilās lietotnes apstiprināšana "Google Play Store" vēl ir procesā," sacīja Štālberga.

Līdz lietotnes publicēšanas brīdim "Google Play Store" NVD aicina "Android" viedierīču lietotājus digitālo sertifikātu pārbaudei izmantot tīmekļvietni "covid19sertifikats.lv".

Pēc Štālbergas teiktā, līdz šim izveidoti vairāk nekā 571 000 digitālo Covid-19 sertifikātu. Tajā skaitā vairāk nekā 480 000 sertifikātu izveidoti par vakcināciju, vairāk nekā 66 000 - par laboratorisko testēšanu, bet vairāk nekā 24 000 sertifikātu izveidoti par Covid-19 pārslimošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par spīti klimata mērķiem – nāk ogļu dedzināšanas rekordi

Jānis Šķupelis, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas elektroapgādes sistēmā pieprasa sadales tarifa struktūras evolūciju

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikam ejot, mainās ikdienas apstākļi, iespējas un paradumi – īpaši straujajā tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās uzticamais ikdienas sabiedrotais ir viedtālrunis, ar kura palīdzību varam gan jebkurā brīdī sazvanīties, gan sazināties dažādās lietotnēs, gan lietot internetu.

Taču vēl tikai pirms 15 gadiem bija podziņu telefonu laiki, kad zvanus un īsziņas strikti ierobežoja kredīta daudzums un ierasta darbība bija "uzpīkstināt", lai sarunu biedrs atzvana, jo kredīts iet uz beigām. Arī elektroapgādes sistēma, gluži kā mobilie sakari, ar katru gadu attīstās, piedāvājot jaunas, arvien neierobežotākas iespējas un veidojot iepriekš nebijušus sistēmas lietotāju paradumus. Šobrīd ikviens var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, uzstādot uz mājas jumta saules paneļus, ražot elektroenerģiju pašpatēriņam vai ar to dalīties, veidojot energokopienas.

Vispārzināms kļuvis arī fakts, ka bez atjaunīgās enerģijas ražošanas plašas attīstības ne Eiropai, ne Latvijai neizdosies sasniegt pašu uzstādītos ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, jo enerģētikas nozare ir atbildīga par vairāk nekā 80% Eiropas Savienībā (ES) saražoto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma . ES 2018. gada Tīrās enerģijas pakotnē ir definējusi vīziju par nākotnes enerģētiku, kur ne tikai tradicionālie nozares dalībnieki, bet iedzīvotāji un sabiedrība kopumā uzņemas arvien lielāku lomu pārejā uz aktīvu zaļās, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, iesaistoties kopējā enerģētikas tirgus darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības mikroģeneratoru uzstādīšanai ir augoša tendence - ja pagājušajā gadā visa gada garumā uzstādīti 461 mikroģenerators, tad šogad septembra sākumā uzstādīti jau 663 mikroģeneratori, atklāja AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš atzīmēja, ka šis segments attīstās strauji, un "Sadales tīkls" saprot, ka tas nākotnē ir gan uzņēmuma kā sistēmas izaicinājums, gan arīdzan tarifu izaicinājums.

Jansons norādīja, ka pārliecinoši populārākais mikroģenerācijas veids Latvijā ir saules paneļi, kas no kopumā esošajiem apmēram 1700 mikroģeneratoriem veido 99,99%.

"Mikroģenerācija ir domāta pašpatēriņam. Gan mikroģenerācijas biznesa modelis, gan veselais saprāts vedina uz domu: lai kādi būtu tarifi, lai kāda būtu elektroenerģijas cena, ar pašpatēriņu mēs būsim trāpījuši mērķī. Ja mēs grasāmies saražoto enerģiju nodot tālāk tīklā, tad šeit uzreiz rodas jautājums gan par cenu, gan tīkla kapacitāti," sacīja Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē

LETA, 07.10.2021

"Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvenergo" ambīcijas ir saražot vairāk elektroenerģijas nekā Latvija patērē, sacīja "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns.

Viņš norādīja, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš veido apmēram septiņas teravatstundas. Vienlaikus "Latvenergo" pēdējo piecu gadu laikā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražoja 2,7 teravatstundas gadā, bet termoelektrostacijās (TEC) - apmēram divas teravatstundas.

"Līdz ar to ir redzams, ka "Latvenergo" saražo mazāk nekā ir Latvijas patēriņš, un stratēģiskais skatījums ir šo situāciju mainīt, kā arī dot savu pienesumu Latvijas eksporta apmēru palielināšanā. Mūsu ambīcijas ir saražot vairāk nekā Latvijas patēriņš," teica Baļčūns, piebilstot, ka "Latvenergo" primāri plāno koncentrēties uz jauniem vēja parkiem, bet nākotnē potenciāli arī uz saules parkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK Lietuvai piešķirs 37 miljonus eiro migrācijas krīzes risināšanai

LETA--BNS, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Lietuvai piešķirs finansiālu atbalstu 37 miljonu eiro apmērā migrācijas krīzes risināšanai, trešdien paziņojusi Iekšlietu ministrija.

Tāds lēmums pieņemts pēc pirmdien un otrdien notikušās EK delegācijas vizītes Lietuvā, kuras mērķis bija izvērtēt migrācijas situāciju un ar to saistītās Lietuvas vajadzības un piedāvāt efektīvus atbalsta risinājumus.

"Šis atbalsts palīdzēs apmierināt vajadzības, kas saistītas ar migrantu uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru, patvēruma procedūrām, drošu un cilvēka cienīgu dzīves apstākļu garantēšanu, nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu nelegālajiem migrantiem, viņu izmitināšanas vietu drošību, kā arī ar saziņu un informācijas izplatīšanu krīzes situācijās. Panākta arī vienošanās turpināt meklēt risinājumus robežu uzraudzības sistēmu finansēšanai," norādījusi ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā plānoto straujo tarifu kāpumu atkritumu noglabāšanai poligonā "Getliņi", paredzams, ka tas ietekmēs arī maksu par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu mājsaimniecībām - Pierīgā no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru.

Tā atzina atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Viņš uzsvēra, ka "Eco Baltia vide" savos apsaimniekošanas reģionos turpinās aktīvi strādāt pie šķirošanas iespēju paplašināšanas, lai mazinātu izdevumu slogu iedzīvotājiem. Savukārt nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa tikšot palielinātas tikai un vienīgi par poligonā noteikto un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprināto atkritumu noglabāšanas komponentes daļu.

"Atkarībā no SPRK apstiprinātā tarifa, nešķiroto atkritumu apsaimniekošanas maksa SIA "Eco Baltia vide" apsaimniekotajos Pierīgas reģionos no nākamā gada varētu palielināties no 8 līdz 13 eiro par vienu kubikmetru. Tas nozīmē - ja mājsaimniecībā tiek izmantots 0,24 kubikmetru konteiners, kas tiek izvests divas reizes mēnesī, maksa par izvešanu mēnesī palielināsies par aptuveni 4,12 līdz 6,18 eiro," skaidroja Aizbalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām Latvijas lielākajās pilsētās siltumenerģijas tarifi galvenokārt saglabājušies iepriekšējā līmenī, dārgāk par apkuri maksās Rīgas, Daugavpils un Jūrmalas iedzīvotāji, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Šā gada maijā Daugavpilī siltumenerģijas tarifs bija 42,56 eiro par megavatstundu (EUR/MWh), bet oktobrī – jau 59,96 EUR/MWh, Jūrmalā attiecīgajos mēnešos tarifs palielinājās no 51,05 EUR/MWh līdz 64,49 EUR/MWh, savukārt Rīgā – no 44,10 EUR/MWh līdz 57,31 EUR/MWh. AS Rīgas siltums (RS) norāda, ka 1. novembrī siltumenerģijas tarifs Rīgā varētu sasniegt jau 66,76 EUR/MWh.

RS valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis DB organizētajā konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās tarifu palielināšanos skaidroja ar augsto dabasgāzes cenu.

Jākļūst zaļiem

Vairākkārtīgā dabasgāzes sadārdzinājuma dēļ būtiski cenas paaugstinājis mūsu galvenais pirktās siltumenerģijas piegādātājs AS Latvenergo, kas siltumu ražo, izmantojot dabasgāzi, stāsta N. Talcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos Eiropā krietni pieaugusi enerģijas cena, kur jaunus rekordus šajā ziņā sasniegusi gan gāzes, gan elektrības vērtība. Turklāt nebūt nav izslēgts, ka šīs cenas vēl kādu laiku noturēsies ļoti augstas.

Brīdinājumi par Eiropas situāciju enerģijas frontē nākuši pat no ASV puses. Proti, ASV Valsts departamenta (analogs citās valstīs šādam departamentam ir ārlietu ministrija) pārstāvji izpaudušies, ka Eiropa, pie tās durvīm klauvējot apkures sezonai, nedara pietiekami, lai sagatavotos potenciāli ļoti drūmai ziemai. Tie teic, ka vecajā kontinentā gāzes krājumi nav pietiekami un turklāt tie arī netiek papildināti pietiekami strauji.

Piemēram, Bloomberg ziņo, ka gāzes uzkrājumi Eiropā šajā gada daļā ir sarukuši līdz zemākajam līmenim vairāk nekā 10 gados. Šajā pašā laikā pieprasījums pēc enerģijas Eiropā un visā pasaulē, ekonomikām strauji izlecot ārā no pandēmijas bedres, ir spēji audzis. Attiecīgi uz deficīta sajūtas fona pieaug dažādu izejvielu cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārtikas uzņēmumi: Ražotājiem praktiski nebūs iespēju atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta

LETA, 09.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājiem praktiski nebūs iespēju atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta, jo nozarei jau patlaban trūkst darbaspēka, aģentūrai LETA atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Darbaspēka ziņā situācija pārtikas nozarē joprojām ir izaicinoša," sacīja Šure, komentējot valdības ierosināto likumprojektu par darbinieku iespējamo atlaišanu, ja tie nebūs spējīgi uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

Viņa arī norādīja, ka lēmums par darbinieku atlaišanu kopumā ir katra uzņēmuma individuāla atbildība, taču pieļāva, ka šādas normas iespējamā ieviešana kaut nedaudz varētu veicināt vakcinēšanās gaitu.

"No otras puses gan valdība rīkojas kā dzelzceļa pārmijnieks, noraujot sviru un atbildības vilcienu no saviem pleciem kārtējo reizi pārvirzot uz uzņēmējiem," piebilda Šure.

Vaicāta par aplēsēm, cik pārtikas nozarē nodarbinātie vakcinējušies, Šure norādīja, ka kopumā nozare nav atrauta no valsts un, līdzīgi kā valstī kopumā, arī pārtikas ražošanā vakcinēto skaits varētu būt mērāms no 30% līdz 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļais kurss pieprasa zaļināt visu tautsaimniecību kopumā, savukārt pie varas esošo politiķu bailes no konkrētu lēmumu pieņemšanas rezultēsies ar nespēju izpildīt Latvijas uzņemtās saistības, kā dēļ cietēji būs visi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš. Viņš norāda, ka problēmas sakne meklējama komunikācijas trūkumā dažādu ministriju vidū, kā ietekmē pieņemtie – sākotnēji šķietami pareizie – lēmumi rada pozitīvu efektu īstermiņā, bet ilgtermiņā – problēmas.

Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar Bright Biomethane rīkotajā konferencē Atjaunojamie energoresursi ilgtspējīgai lauksaimniecības zaļināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājoties spēkā jaunajam Covid-19 pārvaldības regulējumam, kas daļā nozaru paredz vakcinēšanās pienākumu un darba devējiem dod iespējas noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19, darba devējiem un darbiniekiem veidosies vairākas domstarpību risinājuma iespējas.

Tostarp, atstādināšana un dīkstāve, skaidroja Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse.

Valdība šonedēļ pieņēma jaunu Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas paredz, ka no oktobra vidus faktiski jebkur iekštelpās vajadzēs Covid-19 drošības sertifikātus un vairākās profesijās ir paredzēts vakcinācijas pienākums. Savukārt darba devējam būs iespēja noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19.

Valdība apstiprina jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu 

Valdība otrdien apstiprināja jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas aizstās līdzšinējos...

Valdības pieņemtais regulējums skaidri paredz darbadevēja pienākumu nepielaist darbiniekus pie darba izpildes, ja attiecīgais darbinieks nav uzrādījis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atzīmēja Vjakse.

LM ierēdne uzsvēra, ka jaunais normatīvais akts neregulē darba tiesiskās attiecības kā tādas, līdz ar to darba devēja un darbinieka savstarpējām attiecībām joprojām būs jāpiemēro vispārīgais Darba likumā ietvertais regulējums.

Darba devējs situācijā, kad ar valdības pieņemto regulējumu ir noteikts pienākums darbinieku nepielaist pie darba pienākumu izpildes, jo darbiniekam nav atbilstoša sertifikāta, varēs izmantot tos tiesiskos risinājumus, kas paredzēti Darba likumā.

Ja darba devējam nav objektīvi iespējams pārstrukturizēt savu darbību un piedāvāt attālināta darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, uzrādot sertifikātu, darba devējam un darbiniekiem būšot vairākas attiecību risināšanas iespējas.

Pēc ierēdnes vārdiem, piemēram, abas puses var vienoties par grozījumiem darba līgumā un turpināt darba tiesiskās attiecības ar citiem nodarbinātības noteikumiem. Tāpat darbinieks var tikt atstādināts no darba, kā arī darbiniekam var noteikt dīkstāvi. Tāpat abas puses var vienoties par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Tajā pašā laikā darbiniekam ir tiesības jebkurā brīdī uzteikt darba līgumu, savukārt darba devējam nav liegtas iespējas meklēt jaunus darbiniekus un nodibināt darba tiesiskās attiecības, tajā skaitā arī uz noteiktu laiku atbilstoši Darba likuma normām.

Darba likuma normas paredz, ka var slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanai, kā arī tāda darbinieka aizvietošanai, kura pastāvīgā darbavieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts jauns darbinieks.

Valdības pieņemtā regulējuma anotācijā īpaši uzsvērts jautājums par dīkstāvi. Gadījumā, ja darba devējam nav tiesības pieņemt darba izpildi bez Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas, nenoliedzami veidojas dīkstāvei raksturīgas situācija, sacīja Vjakse. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar nodarbināt darbinieku vai nevar veikt darbinieka saistību izpildei nepieciešamās darbības tā iemesla dēļ, ka darbinieks nevar uzrādīt sertifikātu, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka šāda dīkstāve veidojas darbinieka rīcības dēļ.

Atbilstoši Darba likumā ietvertam regulējumam par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš atlīdzību nesaņem. Likums nenosaka maksimālo dīkstāves ilgumu.

Vienlaikus valdības pieņemtā regulējuma anotācijā norādīts, ka darbadevējam šādā situācijā būtu pienākums pienācīgi informēt darbinieku par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un tiesiskajām sekām. Tajā pat laikā, ņemot vērā konkrētās situācijas apstākļus, darba devējam var rasties tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja darbinieku neatstādināšana var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja un trešo personu pamatotām interesēm.

Darbinieka atstādināšanas maksimālais ilgums ir trīs mēneši.

Vjakse solīja, ka līdz valdības pieņemtā regulējuma spēkā stāšanās dienai valsts pārvaldes iestādes sagatavos detalizētāku materiālu darba devējiem par rīcības variantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru