Citas ziņas

Sprūdžs izstājas no Reformu partijas

LETA, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis izstāties no Reformu partijas.

Sprūdžs jau iesniedzis attiecīgu iesniegumu partijas valdei.

Pagaidām gan nav zināms, vai ministrs plāno pievienoties kādam citam politiskajam spēkam, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Iesniegumā Sprūdžs raksta, ka Latvija patlaban piedzīvo traģisku periodu un vēsturiski tādos brīžos latvieši ir parādījuši izlēmību un spēju nostāties taisnības pusē arī nozīmīga pārspēka priekšā. Tieši šo brīdi Sprūdžs uzskata par piemērotu, lai norobežotos no Reformu partijas vadības īstenotās politikas. «Uzskatu, ka tas neatbilst tām idejām, ar kurām 2011.gadā kopīgi izveidojām partiju un ieguvām labu rezultātu Saeimas vēlēšanās. Nenesot tieši toreiz pieteikto reformu karogu un salūstot zem nelabvēļu spiediena, partija nodod tai dāvāto vēlētāju uzticību,» pauž ministrs.

Viņaprāt, patlaban ir labs brīdis, lai «novilktu treknu sarkano līniju aiz nemitīgu savstarpēju intrigu un savējo apmelošanas kampaņu piesātinātās vides». Viņš tēlaini norāda, ka viņam nav prasmes un vēlēšanās ar šādām lietām nodarboties un neesot arī vēlēšanās to apgūt.

Vienlaikus gan viņš pateicas visiem, kas ir izturējuši un kam bija grūti. «Es zinu, ka viss neiznāca, kā iecerēts, bet visvairāk mēs iegūstam tieši no neveiksmēm, jo protam no tām mācīties,» teikts iesniegumā Reformu partijas vadībai.

Sprūdžs 5.septembrī paziņoja, ka ar šā gada 1.decembri pamet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu. Kā iemeslu viņš minēja vēlmi iesaistīties privātajā biznesā.

Pirmdien Sprūdžs nosūtīja saviem partijas biedriem vēstuli, kurā pauda savu neapmierinātību ar viņa amata «notirgošanu» par labu tam, lai partija tuvinātos Zaļo un zemnieku savienībai un Reģionu aliansei. Viņu neapmierina, ka viņa vēlamā demisija ir tikai daļa no politiskās spēles.

«Diemžēl tā ir Reformu partijas būtiska problēma - tās kodols pēc vajadzības nav kautrējies vērsties pret cilvēkiem, kas bijuši tai lojāli un klātesoši, jau sākot ar pašu partijas dibināšanu,» vēstulē pauda Sprūdžs. Viņš atklāja, ka lēmumu par savu demisiju pieņēmis Reformu partijas priekšsēdētāja Edmunda Demitera un atsevišķu tā saucamā partijas kodola cilvēku spiediena rezultātā.

Sprūdžs bija viens no Reformu partijas dibinātājiem 2011.gadā un šīs politiskās organizācijas Ministru prezidenta amata kandidāts 11.Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sprūdžs: biroja vadītājai izmaksātā prēmija ziedota Bērnu slimnīcai

Gunta Kursiša, 26.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Edmunda Sprūdža birojā pieņemts lēmums naudas līdzekļus, kas prēmijā izmaksāti biroja vadītājai Kristīnai Pelšai, ziedot Bērnu slimnīcas remontam.

Jau vēstīts, ka aprīlī K. Pelša saņēmusi 2942,98 latus lielu atalgojumu (pirms nodokļu nomaksas), ko veidoja darba alga 1266,67 lati, atvaļinājuma nauda 276,31 lats un naudas balva - 1400 latu. Ņemot vērā, ka K. Pelša ir arī E. Sprūdža draudzene, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nav pārkāpis interešu konfliktu.

«Brīdī, kad parakstīju rīkojumu par prēmiju piešķiršanu ministrijas darbiniekiem, vadījos tikai pēc pierādāmiem profesionāliem kritērijiem un labas pārvaldības principiem. Tobrīd nebūt neapzinājos, ka prēmijas piešķiršana ministra biroja vadītājai Kristīnai Pelšai, kas bija tikai viena no daudziem apbalvotajiem darbiniekiem, varētu tikt uzlūkota kā ētikas normu pārkāpums,» paziņojumā norādījis E. Sprūdžs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nolēmis atstāt ministra amatu 2013. gada 1.decembrī.

Par to DB informēja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

E. Sprūdžs paziņojumā skaidro, ka savu turpmāko profesionālo darbību nesaista ar politiku un, sākoties aktīvam 12. Saeimas priekšvēlēšanu ciklam, saprotis, ka viņa izpratne par mērķiem un paveicamajiem uzdevumiem ministra amatā aizvien vairāk atšķirsies no Reformu partijai nepieciešamā kursa. «Turpmākajos mēnešos reformas, kas joprojām veicamas nebūs nedz populāras, nedz iespējamas partneru atbalsta trūkuma dēļ,» savu lēmumu atstāt amatu pamato E. Sprūdžs.

«Turpmākajos mēnešos ministra amatā un arī pēc tam palikšu uzticīgs Reformu partijas ideāliem un pārliecībai par pārmaiņu nepieciešamību, kas bija mana motivācija tam, ka pirms diviem gadiem izlēmu ienākt politikā,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Atnāca, pamēģināja un saprata, ka politikas bizness kaut kā nepadodas

Dienas Bizness, 02.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesagaidot Saeimas vēlēšanas, no politiskās skatuves turpina nokāpt cilvēki, kuri reiz uz tās uzkāpuši, lielā mērā pateicoties eksprezidenta Valda Zatlera izdotajam rīkojumam nr.2. Proti, par demisiju paziņojis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Nav pārsteidzoši, ka visai liela daļa pašvaldību līderu šo viņa soli uztver ar aplausiem. Nevar teikt, ka Sprūdžam nebija vēlmes vai ieceru, kā kaut ko manīt pašreizējā pašvaldību sistēmā, un nebūtu pareizi arī apgalvot, ka tur nekas nebūtu jāmaina. Problēma lielā mērā ir apstāklī, ka Sprūdžs politikā ir totāls iesācējs, bet ietekmīgāko pašvaldību līderi visu šo virtuvi pārzina jau desmit gadu un vairāk. Tādējādi spēku samēri ir bijuši nevienlīdzīgi. Vienkāršāk sakot, daļā pašvaldību būtu vajadzīgas ļoti būtiskas reformas, bet acīm redzami Sprūdžs nav tas cilvēks, kurš tās veiktu. Tomēr nespēja tikt galā ar nereti iesīkstējušajiem vietvalžiem nav vienīgais aspekts, par ko jārunā Sprūdža demisijas sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard04(32).jpg

Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs savu Twitter kontu ir pārsaucis par Mazo brīnumzemi. Twitter kontam šobrīd ir vairāk nekā 5,3 tūkst. sekotāju.

Pavisam drīz durvis vērs vieta, kas ļaus ieskatīties un arī piedalīties modelisma brīnumainās un pacietīga darba radītās miniatūrās pasaules notikumos, tā norādīts Twitter konta aprakstā.

Jau ziņots, ka E. Sprūdžs Cēsu pusē attīsta izklaides un izziņas projektu. Bijušais politiķis intervijā aģentūrai LETA atklājis, ka Cēsīs tiks veidots izklaides un izziņas centrs, kurā tiks izveidots pasaules makets ar kustīgiem modelīšiem – gan cilvēkiem, gan tehniku un transportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nav pārkāpis interešu konfliktu, piešķirot naudas balvu sava biroja vadītājai un savai draudzenei Kristīnai Pelšai.

KNAB preses pārstāve Inta Šaboha aģentūrai LETA apstiprināja, ka birojs savas kompetences ietvaros vērtēs, vai šajā gadījumā ministrs nav nonācis interešu konflikta situācijā un pārkāpis likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» teikts, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme sāk Rīdzinieka karšu izsniegšanu

Gunta Kursiša, 19.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvaspilsētas uzņēmums Rīgas satiksme sācis izsniegt Rīdzinieka kartes, kuras kalpos, lai diferencētu biļešu cenas sabiedriskajā transportā.

Rīdzinieka karšu izsniegšana sākusies otrdien, 19. novembrī. Lai tās saņemtu, Rīgas iedzīvotājiem ir jāaizpilda pieteikums un, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu, jādodas uz klientu apkalpošanas centru.

Plkst. 15.00 kartes saņems Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Db.lv jau informēja, ka karšu saņemšanas kārtība atšķiras dažādām iedzīvotāju grupām.

  • Cilvēki, kuriem ir personalizētais e-talons un kuri brauc ar atlaidēm vai bez maksas, līdz personalizētā e-talona derīguma termiņa beigām var lietot esošos personalizētos e-talonus un šobrīd viņiem nav jādodas pēc Rīdzinieka kartes. Tā tiks izsniegta brīdī, kad būs jāmaina esošais e-talons.
  • Cilvēki, kuriem ir personalizētais e-talons un kuri brauc bez atlaidēm, no 8. oktobra jādodas uz kādu no Rīgas satiksmes klientu apkalpošanas centriem un jāaizpilda rīdzinieka statusa pieteikuma anketa. Dodoties uz klientu apkalpošanas centru, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments. Decembrī minētajiem klientiem būs jādodas pie e-talona biļešu automāta un jāievieto tajā e talons, lai Rīdzinieka statuss tiktu aktivizēts.
  • Personas, kurām nav personalizētā e-talona, Rīdzinieka karti varēs saņemt divos veidos - nosūtot anketu elektroniski un dodoties uz klientu apkalpošanas centru pēc izgatavotās kartes, vai ierodoties personīgi kādā no klientu apkalpošanas centriem. Pieteikties Rīdzinieka kartei var elektroniski Rīgas satiksmes mājaslapā vai dodoties uz kādu no klientu apkalpošanas centriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Ministrija varēja vienkārši paziņot – ziniet, mums gribas vairāk naudas

Dienas Bizness, 05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne izpratnes par uzņēmējdarbību un nodokļu politikas izmaiņas iespējamajām sekām, ne elementāras fantāzijas... Tā varētu raksturot Latvijas politiķu un amatpersonu centienus palielināt valsts budžeta ienākumus uz nodokļu sloga rēķina.

Jāpiekrīt, ka pēdējo nedēļu laikā dazādu nodokļu likmju palielināšanas ierosinājumu bijis tik daudz, ka varētu sākt rakstīt absurda izpausmju aprakstu vairākos turpinājumos. Šoreiz stāsts ir par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu palielinār dabas resursu nodokli dažādiem reklāmmateriāliem, to nosakot 91 santīma apmērā par katru reklāmmateriālu kilogramu.

Pirmkārt, ir vairāk nekā skaidrs šāda ierosinājuma iemesls – dabūt budžetā vairāk naudas, tādējādi faktiski turpinot jau vairākus gadus ilgstošo budžeta konsolidāciju. Līdz ar to VARAM paziņojumi, ka minētā nodokļa likme esot jāpalielina, lai samazinātu dažādu bezmaksas reklāmmateriālu apjomu iedzīvotāju pastkastītēs, ir tikai pasaka, lai uzņēmējiem nebūtu skaidri jāpasaka – ziniet, mums vienkārši gribas iekasēt vairāk naudas! Turklāt tiek noklusēts, ka ar šāda dabas resursu nodokļa palielinājumu sāpīgi tiks sists tiem uzņēmumiem, kuriem ar pastkastīšu piedrazošanu nav vispār nekāda sakara. Proti, ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuri izgatavo reklāmmateriālus, bukletus un tamlīdzīgas lietas oficiālām prezentācijām un citiem ar biznesa attīstību un arī elementāru iedzīvotāju informēšanu saistītiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas operatoram peļņa būs jāiegulda iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā

Žanete Hāka, 10.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas operatoram visa iegūtā peļņa būs jāiegulda atpakaļ iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā – šāds regulējums paredzēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajos grozījumos Iepakojuma likumā, ko otrdien akceptēja Ministru kabinets.

Kā informē MK, sistēmai jāsāk darboties 2015. gada pirmajā pusē un lai tas būtu iespējams, ministrs Edmunds Sprūdžs par vienu no galvenajiem uzdevumiem vēl šogad izvirzījis tam nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanu.

VARAM sagatavotie grozījumi Iepakojuma likumā nosaka, ka depozīta sistēma ir vienota visā valstī un tās piemērošanu nodrošina operators, kuru kopīgi veidos dzērienu tirgotāji un ražotāji. Visu iegūto peļņu operatoram būs jāiegulda atpakaļ iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā.

Ministrs uzsver, ka šādu risinājumu atbalsta nozares pārstāvji, kuri paši ir pauduši gatavību veidot atklāti un caurspīdīgi strādājošu depozīta sistēmu ar operatoru, kas visu iespējamo peļņu iegulda sistēmas attīstībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sprūdžs atbrīvo no amata LVAFA direktoru Strautnieku

LETA, 02.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas secinājumiem un ieteikumiem, ir parakstījis rīkojumu par Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) direktora Jāņa Strautnieka atbrīvošanu no amata, informē ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Lai uzlabotu iestāžu darbību un veicinātu amatpersonu izaugsmi, ministrs šā gada maijā parakstīja rīkojumu par LVAF administrācijas vadītājas Sandras Bērziņas pārcelšanu uz Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) un Strautnieka rotāciju uz LVAFA.

Pret bijušo DAP vadītāju Strautnieku disciplinārlieta tika ierosināta, jo viņš kopš 12.jūnija nebija ieradies savā darbā LVAFA, ko paredzēja Sprūdža izdotais rīkojums.

Disciplinārlietas izmeklēšanas laikā secināts, ka Strautnieks, neskatoties uz to, ka ministra rīkojums ir tiesisks un stājies spēkā, ilgstoši un nepamatoti nav pildījis sev uzdotos pienākumus, nav ieradies darbā un kavējies ar materiālo vērtību nodošanu bijušajai darba vietai - DAP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Demakova: tādu ministru-katastrofu, kāds bija Sprūdžs, Latvija vēl nebija pieredzējusi

Dienas Bizness, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Varu gan pateikt, kas tieši «visu laiku labākajā» Dombrovska valdībā ir sapostīts pilnīgi neatgriezeniski. Tādu ministru-katastrofu, kāds bija Edmunds Sprūdžs, Latvija vēl nebija pieredzējusi,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījusi ekspolitiķe Helēna Demakova.

Viņa pēc smagas slimības atgriezusies dzīvē, bet politikā atgriezties nevēloties.

«Mana dzīve divas trešdaļas gada rit Skrīveros. Ja man atbrauc viesi, dodamies uz Likteņdārzu, tās ir manas dzimtās vietas. Starp Ķegumu un Pļaviņām Daugavā slūžu ietekmē nemitīgi notiek ūdens svārstības. Tās izskalo Daugavas krastus. Kad Sprūdžs atnāca uz ministriju, viņa darbību rezultātā krastus pārstāja stiprināt. Līdz tam Latvenergo maksāja, šķiet, 800 000 latu gadā krastu stiprināšanai. Tagad Likteņdārzā un citur Daugavas krastā gada laikā jau ir izskaloti daudzi, daudzi koki. Stalti bērzi iekrituši Daugavā. Mana vietējā apokalipse,» stāstījusi Demakova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Inčukalna gudrona dīķu izsmelšanai un attīrīšanai rezervē vēl 11,6 miljonus latu

Dienas Bizness, 09.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inčukalna gudrona dīķu izsmelšana un šīs vēsturiski piesārņotās vietas attīrīšana varētu izmaksāt līdz 11,6 miljoniem latu vairāk nekā sākotnēji tam paredzētie 20,3 miljoni, raksta Diena.

Lai gan precīzu summu neviens vēl nemin, jo turpinās diskusijas, valdība otrdien atbalstīja pāri palikušo Eiropas struktūrfondu finansējuma pārdali, lai nepieciešamības gadījumā varētu segt šo sadārdzinājumu.

Zināms, ka 11,6 miljoni ir maksimālie «juridiski iespējamie griesti» Inčukalna gudrona dīķu projekta sadārdzinājumam, pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Izmaksu pieaugums saistīts ar to, ka gudrona dīķu ķīmiskais sastāvs ir citāds, nekā sākotnēji bija domāts. Līdz ar to - lai gan daudzuma ziņā plānotie termiņi pat pārsniegti, projekta pabeigšanai ir nepieciešama fundamentāla tehnoloģiju maiņa, norādīja Sprūdžs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sprūdžs: dīvaini, ka Rīgas dome uztver citās pašvaldībās dzīvojošos kā slogu pilsētai

Gunta Kursiša, 10.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ikviens cilvēks, kas strādā Latvijas galvaspilsētā, dod pievienoto vērtību gan tiem Rīgas uzņēmumiem, kuros strādā, gan tiem, kuru preces un pakalpojumus iegādājas,» pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, norādot, ka ir «dīvaini, ka Rīgas domes vadība Rīgā strādājošos, bet citās pašvaldībās dzīvojošos uztver kā slogu pilsētai».

«Līdz ar jauno kārtību cilvēki, kuri brauc uz Rīgu strādāt, tiks nostādīti neapskaužamas izvēles priekšā - deklarēties Rīgā, jo pretējā gadījumā dubultosies sabiedriskā transporta izmaksas, vai palikt pierakstītiem savās mājvietās, kur skolās un dārziņos iet viņu bērni un tiek saņemta virkne citu pašvaldības pakalpojumu,» pauda E. Sprūdžs. «Ja šos noteikumus būsim spiesti atstāt spēkā - izvēle ir neapskaužama,» pauda ministrs.

9. oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) no Rīgas domes saņēma saistošos noteikumus par diferencētu maksu sabiedriskajā transportā un, ņemot vērā jautājuma nozīmi un lielo rezonansi sabiedrībā, noteikumus plāno izvērtēt pēc iespējas ātrāk, paziņojuši ministrijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav nekā nosodāma, ka pašvaldības konkurē savā starpā, ja vien tas nediskriminē citu pašvaldību iedzīvotājus, LNT raidījumā 900 sekundes pauda Vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Savukārt, komentējot galvaspilsētas vadības centienus ieviest biļešu diferencēšanu sabiedriskajā transportā, viņš norādīja, ka tas tomēr ir «juridisks brāķis».

Db.lv jau rakstīja, ka pašvaldības nevarēs noteikt lētākas sabiedriskā transporta biļetes, kā vienīgo kritēriju minot tikai iedzīvotāju dzīvesvietu. To paredz Saeimā ceturtdien, 7. novembrī, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Grozījumi vēl ir jāpieņem Saeimas trešajā lasījumā.

Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs īsi pēc Saeimas lēmuma pauda, ka tomēr atradīs citu veidu, kā ieviest biļešu cenu diferencēšanu.

Arī iepriekš galvaspilsētas vadītājs norādīja, ka Rīgas dome atradīšot juridiskus ceļus, kā ieviest dažādu maksu sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija [Vides un reģionālās attīstības ministrija, VARAM – red.] nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» galvaspilsētas vadītājs pauda vēl oktobra beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Dombrovska mantojums - problēmu netrūkst

L.Melbārzde, Z.Zablovska, E.Mudulis, E.Pankovska, S.Dieziņa, D.Meļķis, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ušakovs, neskatoties uz VARAM slēdzienu, rīdziniekiem atlaides sola jebkurā gadījumā

Dienas Bizness, 08.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome no nākamā gada jebkurā gadījumā atradīs tiesisku veidu, kā īstenot iecerēto biļešu reformu, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinuma par Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, kuros paredzēts piešķirt atlaides rīdziniekiem pilsētas sabiedriskajā transportā, šodien atkārtoti uzsvēra Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Jau ziņojām, ka VARAM galvaspilsētas pašvaldībai prasa atcelt normu par biļešu cenu diferencēšanu. «Nav valstiski pareizi vienas pašvaldības transporta uzņēmuma budžeta problēmas risināt uz citu pašvaldību un visas valsts iedzīvotāju rēķina,» norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūžds.

N. Ušakovs šo atzinumu vērtē kā plotiska rakstura. «Šodien pēdējā brīdī no ministrijas saņemtais atzinums viennozīmīgi ir vērtējams kā politisks dokuments, ko pēc būtības ir parakstījis tikai pats Sprūdžs un gatavoja to tikai viņa padomniece Inga Antāne,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) ir vērsies Ģenerālprokuratūrā saistībā ar Apple datoru un mobilo telefonu iegādi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā laikā, kad to vadīja Edmunds Sprūdžs.

Naudiņš lūdzis vērtēt, cik saimnieciski un lietderīgi ir tērēti līdzekļi. «Manuprāt, šo produkciju var aizvietot ar daudz lētāku produkciju, vismaz uz pusi lētāku,» sacīja ministrs.

Par summu, par kādu iegādāti Apple datori un telefoni, ministrija varējusi iegādāties divreiz vairāk datoru un trīsreiz vairāk tehnikas. «Vai tiešām brīdī, kad joprojām turpinās cilvēku izbraukšana, krīze vēl nav beigusies, ir jāpērk šāda produkcija. Tas ir tas pats, kas Āfrikā prezidenti brauc ar Mercedes markas mašīnām, kamēr cilvēkiem nav, ko ēst,» salīdzināja politiķis.

Viņaprāt, sabiedrība, redzot šādu valsts pārvaldes iestādes rīcību ar nodokļu maksātāju naudu, politiķiem un valsts pārvaldei neuzticas vēl vairāk. Šāds līdzekļu nelietderīgs izmantojums esot «sitiens» pa politiķi - iestādes vadītāju, kā arī viņa pārstāvēto partiju, uzskata Naudiņš. «Un kā lai jūtas uzņēmēji, kuri strādā melnu muti un kuriem šāda telefona vai datora iegāde ir sapnis, bet viņš to nevar atļauties?» neizpratnē bija ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarei ierēdņi vēlas par 47 milj. eiro samazināt finansējumu, taču šīs jomas pārstāvji uzskata, ka tādējādi e-pārvaldes attīstībā iebrauksim grāvī un zaudēsim konkurētspēju ar igauņiem.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā par 43 milj. eiro samazināt finansējumu e-pakalpojumu attīstībai, bet IT sistēmu attīstībai novirzīt par 4,5 milj. eiro mazāk, nekā iepriekš plānots. Pret šādu ieceri iebilst IT nozares asociācijas – Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA), jo tas nesaskan ar valsts plāniem ceļā uz e-pārvaldes ieviešanu. LATA un LIKTA apvieno lielākos IT uzņēmumus Latvijā.

Mazāk nekā Igaunijā

Ņemot vērā to, kāda apjoma ieguldījumi IKT, tāpat pētniecībā un attīstībā tiek veikti citās Eiropas valstīs, nav saprotama Latvijas valdības vēlme būtiski samazināt ES fondu ieguldījumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamībā, e-pārvaldē un pakalpojumos, DB uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Igaunijas valdība, piemēram, IKT pavisam plāno ieguldīt ap 233 milj. eiro. Mūsu valstī sākotnēji bija paredzēti 216 milj., bet tagad tiek piedāvāts finansējumu samazināt, skaidroja S. Bāliņa. Pēc LIKTA rīcībā esošās informācijas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs samazinājumam 47 milj. eiro apmērā nav piekritis un piedāvājis 24 milj. eiro novirzīt e-pārvaldei no citiem mērķiem plānotiem fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Pierīga plinti krūmos vēl nemet

Elīna Pankovska, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan liela daļa pašvaldībdonoru nav mierā ar jauno finanšu izlīdzināšanas sistēmu, sekot Saulkrastu solim un vērsties Satversmes tiesā negrasās

Tā DB norādīja visas aptaujātās pašvaldības, kurām šogad jāveic iemaksa pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFI). Jāmin, ka PFI sistēma pēdējos gadus bijis kā karsts kartupelis, kas tiek viļāts no vienas puses uz otru. Sākotnēji iespējamais PFI modelis bija jāizstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kas 2013. gadā bija izveidojusi jau sešus modeļus, bet pie gala kopsaucēja tā arī netika. Toreizējais ministrs Edmunds Sprūdžs norādīja, ka tieši Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu tielēšanās dēļ jautājums par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas sakārtošanu faktiski stāv uz vietas. Beigu beigās izstrādāt PFI modeli tika deleģēts FM, un šā gada vasarā, neskatoties uz iebildumiem, Saeima to pieņēma steidzamības kārtā. Jaunā PFI tiks ieviesta no 2016. gada. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Maija Pētermane norāda: «Jaunais likums par PFI ir pieņemts un kā fakts vērtējams pozitīvi, taču likums nerada pārliecību par spēju darboties ilgtermiņā. Un, pretēji apgalvotajam, varētu radīt vēl lielākas attīstības līmeņa atšķirības starp pašvaldībām un veicināt lauku teritoriju depopulāciju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairāk nekā 1000 uzņēmumi pandēmijas laikā mainījuši savu adresi

Māris Ķirsons, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome ārkārtas sēdē apstiprinājusi jaunus noteikumu par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas satiksmes transportā. Noteikumi paredz, ka «rīdzinieki līdz 75 gadu vecumam» maksās pusi no sabiedriskā transporta tarifa – 1,20 eiro.

Līdz ar to deklarētā dzīvesvieta formāli vairs nav vienīgais kritērijs, pēc kura tiek diferencētas cenas.

«Noteikumi paredz, ka no nākamā gada, līdz ar eiro ieviešanu, uz pusi tiks samazinātas biļešu cenas Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarētajiem iedzīvotājiem līdz 75 gadu vecumam, kā arī personām, kurām pieder nekustamais īpašums pilsētas administratīvajā teritorijā un kuras ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājas. Pārējās atlaižu saņēmēju grupas nav mainītas,» norādīts Rīgas domes paziņojumā.

Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā ar nākamā gada 1. janvāri, savukārt norma par nekustamā īpašuma nodokļu maksātājiem – no 2014. gada 1. februāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jānis Vilnītis: visi ir slimi ar reitingiem

Vēsma Lēvalde, 10.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krēsls valdībā uzņēmējam nozīmē būtiski zemāku labklājības līmeni un maz iespēju īstenot politiskus mērķus.

Tā intervijā DB pauda uzņēmējs un pieredzējušais Liepājas pašvaldības deputāts Jānis Vilnītis (RP), kuru partijas biedrs Vjačeslavs Dombrovskis publiski nosaucis par «pietiekami nopietnu» kandidātu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam. J.Vilnīti, kurš pēdējās pašvaldību vēlēšanās nopietni satricināja Liepājas ilggadējā mēra Ulda Seska krēsla stabilitāti, piesardzīgu dara fakts, ka pašreizējais ministrs Edmunds Sprūdžs nācis no uzņēmējdarbības un cietis neveiksmi kā politiķis.

Vai neesat vīlies politikā?

Ne politikā, bet cilvēkos. Briesmīgākais politikā ir cilvēki, kuri netur vārdu, kuri tev saka vienu, bet aiz muguras dara ko pilnīgi citu. Es tam neesmu gatavs. Es nevaru atteikties no tā, ko esmu solījis iepriekš. Bet politikā nevalda princips vīrs un vārds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksmes pārvadāto pasažieru skaits nedaudz pieaudzis

Gunta Kursiša, 26.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013. gada oktobrī Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme kopumā pārvadāja vairāk nekā 14 miljonus pasažieru, kas ir par 4 % vairāk nekā pērn oktobrī, liecina uzņēmuma jaunākā statistika.

Tāpat pārvadāto pasažieru skaits par 7% pieaudzis arī mēneša griezumā, informē pašvaldības uzņēmums.

Visvairāk pasažieru pārvadāts 3. autobusu maršrutā (vairāk nekā 841 tūkst. pasažieru), 15. trolejbusu maršrutā (vairāk nekā 785 tūkst. pasažieru) un 6. tramvaju maršrutā (vairāk nekā 886 tūkst. pasažieru).

Nakts transportu oktobrī izmantoja 7,9 tūkstoši pasažieru.

Oktobrī Rīgas satiksmes transportā «noķerti» vairāk nekā 7,9 tūkstoši bezbiļetnieku. Visvairāk pasažieri par braukšanu bez biļetes sodīti 6. tramvaja maršrutā - 1073 pasažieri, savukārt neviens nav sodīts 47. autobusa maršrutā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pastkastes būs tukšākas; mēstules iegrožos ar nodokli

Žanete Hāka, 10.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu neadresētus drukātos reklāmas sūtījumus aplikt ar dabas resursu nodokli, lai tādējādi palīdzētu atbrīvot iedzīvotāju pastkastītes no šādām mēstulēm.

«Pastkastīšu piedrazošana ar šādiem materiāliem ir sasniegusi milzīgus apmērus, turklāt, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, ir sagaidāms, ka problēma kļūs vēl aktuālāka. Nodokļu sistēma līdz šim šādu sūtījumu izplatīšanu veicināja un neatalgoja uzņēmumus, kas atbildīgi izturas pret dabas resursiem un neapgrūtina iedzīvotājus ar nevajadzīgu makulatūru,» saka ministrs Edmunds Sprūdžs.

VARAM piedāvātais risinājums šīs iniciatīvas ieviešanai paredz, ka, līdzīgi kā videi kaitīgo preču un iepakojuma gadījumā, ar dabas resursu nodokļa maksātājs būs persona, kura pirmā valsts teritorijā izplatīs reklāmas izdevumus un materiālus un nodokļa likme būs 91 santīmi par kilogramu papīra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diena.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Iespējams, ministrija 10 reizes kļūdījusies aprēķinos

Zanda Zablovska, 10.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), iespējams, kļūdījusies aprēķinos saistībā ar piedāvāto dabas resursu nodokli (DRN) reklāmas izdevumiem.

Proti, VARAM aprēķini balstīti uz to, ka jaunais nodoklis tiks piemērots 2000 tonnām reklāmas izdevumu, savukārt Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija lēš, ka kopējais apjoms ir desmit reizes lielāks. Tādējādi arī plānotie nodokļa ieņēmumi būtu nevis aptuveni divi miljoni latu, kā prognozē VARAM, bet gan 18-20 miljoni latu, valdības sēdē skaidroja LPUA valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

DB jau rakstījis, ka ministrija papildu budžeta ieņēmumu gūšanai un pastkastīšu atbrīvošanai no mēstulēm rosina reklāmas izdevumiem un materiāliem piemērot DRN 0,91 lata apmērā par kilogramu. Nodoklis tiktu piemērots gan uzlīmēm (ja tās nav daļa no iepakojuma sastāvdaļas un nesatur derīguma termiņu), gan skrejlapām, bukletiem, brošūrām, kas satur jebkāda veida reklāmu, gan arī ielūgumu kartiņām un pasākumu reklāmas plakātiem. Nozarē jaunā nodokļa dēļ prognozē 30-70% cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru