Jaunākais izdevums

IKT nozarei ierēdņi vēlas par 47 milj. eiro samazināt finansējumu, taču šīs jomas pārstāvji uzskata, ka tādējādi e-pārvaldes attīstībā iebrauksim grāvī un zaudēsim konkurētspēju ar igauņiem.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā par 43 milj. eiro samazināt finansējumu e-pakalpojumu attīstībai, bet IT sistēmu attīstībai novirzīt par 4,5 milj. eiro mazāk, nekā iepriekš plānots. Pret šādu ieceri iebilst IT nozares asociācijas – Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA), jo tas nesaskan ar valsts plāniem ceļā uz e-pārvaldes ieviešanu. LATA un LIKTA apvieno lielākos IT uzņēmumus Latvijā.

Mazāk nekā Igaunijā

Ņemot vērā to, kāda apjoma ieguldījumi IKT, tāpat pētniecībā un attīstībā tiek veikti citās Eiropas valstīs, nav saprotama Latvijas valdības vēlme būtiski samazināt ES fondu ieguldījumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamībā, e-pārvaldē un pakalpojumos, DB uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Igaunijas valdība, piemēram, IKT pavisam plāno ieguldīt ap 233 milj. eiro. Mūsu valstī sākotnēji bija paredzēti 216 milj., bet tagad tiek piedāvāts finansējumu samazināt, skaidroja S. Bāliņa. Pēc LIKTA rīcībā esošās informācijas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs samazinājumam 47 milj. eiro apmērā nav piekritis un piedāvājis 24 milj. eiro novirzīt e-pārvaldei no citiem mērķiem plānotiem fondiem.

Aiz Briseles muguras

Eiropas Komisija (EK) nav aicinājusi Latviju samazināt IKT pielietojumu publiskajā pārvaldē un tautsaimniecībā kopumā, samazinot tam pieejamo finansējumu, kā to interpretējusi Finanšu ministrija (FM), DB akcentē LATA valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs. LIKTA ir rūpīgi iepazinusies ar Eiropas Komisijas (EK) komentāriem par šo prioritāro virzienu, kuros nav ticis apšaubīts plānoto ieguldījumu apjoms, bet tiek norādīts uz detalizētas informācijas trūkumu. Tāpēc valdībai, piekrītot šādam līdzekļu samazinājumam, nevajadzētu censties slēpties aiz «ļaunās Briseles» muguras, līdzīgās domās ir S. Bāliņa.

Komisija, atbildot uz FM sagatavoto darbības programmas dokumentu, ir sniegusi savus ieteikumus fondu finansējuma plānošanai, kuros teikts, ka nepieciešams skaidrāk pamatot konkrēto ieguldījumu lietderīgumu, turpināja J. Treijs. LATA ir gatava iesaistīties, lai šādu pamatojumu sagatavotu. LATA cer, ka FM pieņems atbildīgus lēmumus attiecībā uz IKT pieejamību, e-pārvaldi un pakalpojumiem, kā arī ņems vērā Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam, kuras atbalstījusi nozare un kuru izveidošanā ieguldīts rūpīgs darbs. Tās tika saskaņotas arī ar ministrijām, tostarp FM, atgādina S. Bāliņa. FM Komunikāciju nodaļas vecākais eksperts ES fondu jautājums Kaspars Valtmanis DB pastāstīja, ka ES fondu pieejamo līdzekļu apmērs ir ierobežots. Tāpēc nepieciešams kompromiss starp vēlmēm, vajadzībām un par ko vienošanās panākta Koalīcijas darba grupas ietvaros. Šobrīd prioritātes ir zinātne, ceļi, transports, atgādina K. Valtmanis. EK ir arī norādījusi, ka ES nauda nevar atrisināt visas mūsu problēmas, bet līdzekļi primāri ir domāti izaugsmei, piebilda K. Valtmanis.

Nav pamatojuma

Finansējuma nepieciešamību aizstāvēt un pamatot sola VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis. Sarunas ar FM notiek nepārtraukti, un VARAM ir papildinājusi argumentāciju no savas puses, kāpēc finansējums ir nepieciešams e-pakalpojumu un IT sistēmu attīstībai. Turklāt, kā finansējuma samazinājums iet kopā ar EK Digitālo programmu Eiropai, kura paredz daudz dažādu aktivitāšu tieši e-vides jomā, pārdomās ir A. Daugulis. Viņaprāt, nav pamatojums finansējuma samazinājumam, ņemot vērā Eiropas plānus šajā jomā. VARAM neatkāpties no sākotnējiem plāniem un ar gudru argumentāciju aizstāvēt IKT nozari aicina Lursoft valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa.

Procesu optimizēšana

No IKT uzņēmuma vadības puses ir liela neizpratne par tik straujiem un negaidītiem lēmumu grozījumiem attiecībā pret IKT nozari e-pārvaldes risinājumu attīstībai. Jau ilgu laiku iepriekš uzņēmēji, sociālie partneri un citi eksperti līdzdarbojās visai valsts pārvaldei IKT nākamā plānošanas perioda projekta sastādīšanai, atceras I. Riekstiņa. Projekts tika veidots, balstoties uz e-pārvaldes esošās situācijas analīzi, Latvijas nacionālajām vajadzībām un attīstības redzējumu. «Līdz ar to, protams, ir pārsteigums, ka attiecībā uz e-pārvaldi Latvijā vairs nav veicamo darbu un risinājums ir samazināt šai sfērai drastiski finansējumu. Latvija ir ļoti maza valsts, vienīgais veids, kā mēs varam iziet ārpus robežām, konkurēt ar lielām valstīm ir vispirms maksimāli elektronizēt pārvaldi, samazināt birokrātiju, tiekties uz procesu optimizēšanu,» pamatoja I. Riekstiņa. Turklāt darāmā vēl aizvien ir daudz. Valstī e-pakalpojumu būtu daudz vairāk, ja aktīvāk tiktu ieviests atvērto datu princips (open data), un valsts sniegtu piekļuves iespējas biznesam, DB pārdomās dalījās DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Turklāt e-pakalpojumu sadaļā Latvijā būtu jādomā par lietotāju ērtību, proti, lai cilvēkiem būtu ērti izmantot e-pakalpojumus un tie no lietošanas viedokļa būtu draudzīgi. Piemēram, e-klasi izmanto tāpēc, ka tā lietotājiem ir saprotama, līdzīgi principi ir jāizmanto e-pakalpojumu attīstībā. Iestrādes nepieciešamas, lai valsts informācijas sistēmās savā starpā «sarunātos» daudz vairāk, proti, norisinātos datu apmaiņa, bet līdz šim vairāk novērojams savu karaļvalstu attīstības sindroms, – tā A. Gailītis.

Tempa samazinājums

«Papildus jāpiebilst, ka uzņēmumi, kas darbojas IKT jomā, bez ES struktūrfondu līdzfinansējuma ļoti izjutīs attīstības tempa samazināšanos vai pat apstāšanos šajā Latvijas ekonomiskajā situācijā,» norādīja I. Riekstiņa. «Latvija no ES var iegūt un var arī neiegūt naudu vajadzīgām lietām un nepieciešamu pasākumu īstenošanai. Tas attiecas gan uz subsīdijām zemniekiem, gan autoceļiem, gan IT. Dzīvojam XXI elektronikas gadsimtā, tāpēc IT lietas ir ļoti svarīgas,» DB viedokli sniedza privātuzņēmēju apvienības Ozols valdes priekšsēdētājs Jānis Ūlis. «Vēl jo vairāk – nereti uzņēmējiem valsts iestādes pieprasa papīra oriģinālu, kaut arī valsts datu bāzēs viss tas ir atrodams. Tas viss un vēl citi jautājumi ir risināmi ar ES naudu. Lai iegūtu dāvanu – naudu, Briselē Latvijas amatpersonām, Eiroparlamenta deputātiem, nemaz nerunājot par ministriju klerkiem, ir jāaizstāv ieceres. Diemžēl šobrīd ir radies iespaids, ka ir daudz labu komunikāciju speciālistu, no kuriem gan vairāk gribētu redzē reālu rezultātu,» rezumēja J. Ūlis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā būtu jāievieš daļēji centralizēts publiskā sektora IKT pārvaldības modelis

LETA, 17.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāievieš daļēji centralizēts publiskā sektora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pārvaldības modelis, otrdien Saeimas Ilgstpējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) uzdevumā veiktā pētījuma autoru "KPMG Baltics" pārstāve Dana Behmane.

Starp pārējiem pētījumā secinātajiem ieteikumiem Behmane minēja augstas stratēģiskās prioritātes piešķiršanu IKT jomai valsts pārvaldē, kā arī neatkarīgas IKT ieviešanas iestādes izveidošanu ar centralizētu budžetu.

"Šo ieteikumu mērķis ir mainīt IKT pārvaldību, lai efektīvi pārvaldītu resursus un virzītos uz procesu automatizāciju," sacīja Behmane.

Viņa stāstīja, ka ĀIPL uzdevumā veiktajā pētījumā atklāts, ka valsts sektorā ir izteikts IKT speciālistu ar nepieciešamajām kompetencēm trūkums, bet vidējā IKT speciālistu alga valsts sektorā ir tikai 67% no vidējās algas IKT nozarē. Tāpat ir ierobežots IKT apmācību budžets.

Tāpat pētījums atklājis, ka IKT nav noteikta par stratēģisko prioritāti. IKT jomas vadībā publiskajā sektorā nav pietiekami centralizēta atbildība augstāko amatpersonu līmenī, kā arī nav ieviesta publiskā sektora IKT centralizācija - katrai iestādei ir savs IKT budžets, ir grūtības ieviest centralizētus IKT pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija uzņēmusi tempu Eiropā un pasaulē, tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozarei darba pilnas rokas, turklāt arvien lielāku nozīmi perspektīvā iegūs mākslīgā intelekta risinājumi, bet tik un tā gala lēmumu pieņēmējs bija un būs cilvēks.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009.gada un marta nogalē tajā tika pārvēlēta atkārtoti. Viņa norāda, ka ikgadējais pieprasījums pēc nozares produktiem un pakalpojumiem turpina pieaugt, bet pēdējā gada laikā īpaši strauji audzis pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem un jauniem risinājumiem tieši saistībā ar digitālo drošību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija informācijas un komunikācijas tehnoloģijas segmentā?

Nozare visu laiku dinamiski attīstās, un izaugsmes temps ir straujš. Proti, aug nozarē strādājošo skaits, tas pārsniedz jau 40 000, arvien lielāks ir nozares produktu un pakalpojumu eksporta apjoms, kas pārsniedz 2,7 miljardus eiro, un loģiski, ka arī audzis uzņēmumu neto apgrozījums un peļņa. Turklāt nozares eksporta apjoms naudas izteiksmē pārsniedz pašmāju apgrozījumu. Tas nozīmē, ka būtībā IKT ir nozare, kura orientēta uz eksportu. Pagaidām vēl precīzu nozares datu par 2022. gadu nav, bet arī 2021. gada skaitļi ir iespaidīgi. Proti, IKT nozares īpatsvars IKP sasniedz 6%; par 149 miljoniem eiro augusi IKT nozares uzņēmumu peļņa, pārsniedzot 598 miljonus eiro; IKT darbaspēka izmaksas augušas par 187 miljoniem eiro, pārsniedzot 1,1 miljardu eiro. Savukārt IKT uzņēmumu skaits ir samazinājies par 390, jo mainījusies uzņēmumu uzskaites metodika, un kopējais skaits 2021.gada beigās sasniedzis 6700.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauniešu mērķtiecīga izglītošana ir investīcija nākotnes darbaspēkā

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. oec, 21.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness mūsdienās vairs nav iedomājams bez informācijas tehnoloģijām – to izstrāde attīstās visā pasaulē, radot arvien izteiktāku pieprasījumu pēc izglītotiem un talantīgiem darbiniekiem, kuri spētu darboties IKT nozarē. Tāpat Latvijā un visā Eiropā patlaban pieaug deficīts pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistiem, kuri pārvaldītu uzņēmumu datorsistēmas vai sniegtu tām nepieciešamos ārpakalpojumus.

Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka IKT profesionāļu trūkuma dēļ 2015. gadā visā Eiropā var palikt neaizpildīti pat 700 000 – 900 000 vakanču. Kaut arī pagājušajā gadā Latvijā diplomus saņēma 1186 jaunu IT speciālistu, LIKTA biedru un dažādu IKT nozares uzņēmumu aprēķini liecina, ka Latvijas IKT industrija kopumā uz brīvām darba vietām ir gatava piesaistīt vēl 1000 darbiniekus gadā jeb vismaz trīs tūkstošus nākamo 3 gadu laikā. Šobrīd vienā darba piedāvājumu portālā tiek uzrādītas 269 vakances IT nozarē un vēl 50 telekomunikāciju un elektronikas jomā (avots: CV Online, 14.02.2014).

Lielā mērā patlaban ir izdevies samazināt Latvijas izglītības sistēmas tendenci – nesamērīgu studējošo pārsvaru humanitārajās specialitātēs, radot tehnisko speciālistu iztrūkumu. Pateicoties LIKTA un IKT nozares uzņēmumu sadarbībai ar Izglītības un zinātnes ministriju un augstskolām, pozitīvās pārmaiņas tiek nostiprinātas. Arvien vairāk vidusskolēnu apzinās, ka izvēloties apgūt IT, viņi veic daudzsološu investīciju savā nākotnē. Latvijas augstskolās 2013. gadā šajās specialitātēs ir uzņemti 2533 studenti. Šie nākamie speciālisti būs nepieciešami ne vien IT nozarē, bet praktiski jebkurā citā ekonomikas nozarē, tāpat arī valsts un pašvaldību iestādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju Jāni Boktu

Lelde Petrāne, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Jau 30 gadus apkalpojam ES augstāko torni, bet kopumā apkalpojamo torņu un mastu augstums ir teju 4km. Esam vieni no 4. varas (mediji) pieejamības ikvienam Latvijas iedzīvotājiem garantiem, kā pierādījums tam ir 1991.gada barikādes pie TV torņa, kas bija un ir simbolisks elements Latvijas neatkarības atjaunošanai. Darām ļoti daudz labu lietu, ko neredz plašas auditorijas, piemēram LVRTC bija viens no tiem, kas līdzdarbojās drošas kibervides nodoršinašanā Latvijas prezidentūras EK laikā,» par savu darbavietu stāsta J. Bokta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir teju pēdējā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā viens operators nespēj piedāvāt gan fiksētos, gan mobilos telekomunikāciju pakalpojumus otrdien raksta laikraksts Diena.

Uzņemoties un pildot Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus šā gada pirmajā pusgadā, Latvijas politiķu un ierēdņu teiktajā aizvien biežāk dzirdams, cik liela nozīme tautsaimniecībā ir un būs Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) uzņēmumiem. Digitālā dienaskārtība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, un vienots digitālais tirgus ir Eiropas Komisijas prioritāte. Tiek īpaši uzsvērts, ka tas nesīs visam reģionam ieguvumus, veidojot spēcīgu konkurētspēju pasaules mērogā un attīstot vietējos tirgus, taču saistās arī ar jauniem tirgus globalizācijas izaicinājumiem.

Jau drīzā nākotnē Latvijas telekomunikāciju operatori saskarsies ar lielu, globālu spēlētāju konkurences izaicinājumu. Redzams, ka, piemēram, Eiropas tirgus dalībnieki jau gatavojas šīs konkurences pieaugumam, ko apliecina telekomunikāciju uzņēmumu darījumi Eiropas valstīs. Tāpēc rodas likumsakarīgs jautājums - kāpēc Latvijā par šo tēmu iestājies diezgan neizprotams klusums? Visā pasaulē augstāka un stabilāka vērtība ir IKT uzņēmumiem, kuri spēj piedāvāt pilnu pakalpojumu spektru - fiksētos un mobilos sakarus, dažādu tehnoloģiju internetu, televīzijas un citus satura pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes kā dopings informācijas tehnoloģiju sfērai

Māris Ķirsons, 07.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā notikušās kataklizmas un krīzes ir bijušas kā sava veida dopings digitalizācijas uzrāvienam visās sfērās, tādējādi uzkarsējot IKT produktu un pakalpojumu izstrādnes, kā arī apkalpošanas segmentu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta programmēšanas SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris. Viņaprāt, Latvijā esošie IKT produkti un pakalpojumi, kuri darbojas valstī un pašvaldībās, nebūt nav sliktāki par Igaunijā vai Lietuvā esošajiem, turklāt ir pat tādi, kuri šeit ir labāki nekā analogi ārzemēs. Savukārt vājākais posms digitalizācijā bija un joprojām ir cilvēks - gan savu zināšanu un iemaņu trūkuma, gan arī vieglprātības dēļ.

Kāda ir situācija informācijas komunikācijas tehnoloģiju segmentā?

Vienā vārdā — laba, jo pēdējo gadu krīzes tikai devušas papildu uzrāvienu nozarei. 2020. gada pavasarī ieradās Covid-19 pandēmija, kas no vienas puses ieviesa nepieredzētus cilvēku pārvietošanās un saimnieciskās darbības ierobežojumus, bet no otras puses paveica piespiedu digitalizāciju. Jāatceras, ka līdz 2020. gada pavasarim tehnoloģijas arī bija un ļāva gan attālināti strādāt, gan rīkot sapulces un pat konferences, taču šādas iespējas izmantoja ļoti mazskaitlīga publika. Taču pandēmija šos digitālos risinājumus padarīja par tobrīd vienīgo iespēju — strādāt, kā arī virtuālā vidē rīkot tikšanās, sapulces un pat darījumu apspriedes. Faktiski Covid-19 radīja milzīgu pieprasījumu pēc digitālajiem risinājumiem, kas savukārt ievērojami palielināja kopējo nodarbināto skaitu nozarē, turklāt nereti palielinājās ne tikai IKT speciālistu skaits, bet arī atbalsta speciālistu skaits. Pandēmija savā ziņā nojauca valstu robežas, jo IKT speciālisti, piemēram, var dzīvot Latvijā un strādāt Amerikā vai jebkurā vietā Eiropā. Nenoliedzami, ka digitalizācijas pirmsākumi ir meklējami jau pirms daudziem gadiem, tomēr tās uzvaras gājiens sākās ar Covid-19 pandēmiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) biedru kopsapulcē 23.martā par LIKTA prezidenti vienbalsīgi ievēlēta prof. Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009. gada.

LIKTA valde ievēlēta šādā sastāvā: Signe Bāliņa, Edmunds Beļskis, Ainārs Bemberis, Juris Binde, Jānis Bokta, Jānis Dambergs, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Māra Jākobsone un Uldis Tatarčuks.

Kā IT klastera sekcijas deleģēts LIKTA valdes loceklis tika apstiprināts Jānis Čupriks un kā Asociēto biedru sekcijas deleģētā pārstāve – Elīna Rītiņa.

“Jau ilgstoši vadot LIKTA, mani galvenie mērķi ir veidot pozitīvu IKT nozares tēlu, uzlabot visas sabiedrības digitālo pratību, kā arī veicināt sadarbību starp LIKTA biedriem, IKT nozares uzņēmumiem, pētniekiem un publisko sektoru visos līmeņos. Šie ir priekšnoteikumi, lai Latvijā tiktu attīstīta digitālā sabiedrība, un nenoliedzami būtiska nozīme šajā procesā ir LIKTA kā nozares vadošajai asociācijai. Esmu pagodināta, ka man atkārtoti ir uzticēts atbildīgais LIKTA prezidentes amats, un apņemos kopā ar jaunievēlēto valdi turpināt darbu pie IKT nozares attīstības visas sabiedrības un Latvijas tautsaimniecības interesēs,” pēc ievēlēšanas teica Signe Bāliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Piektdienas intervija ar Datakom valdes priekšsēdētāju Uldi Semeiku

Lelde Petrāne, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ka IKT nozare ir ļoti dinamiska. Mūsu nozarē strādā gudri, izglītoti cilvēki. Svarīgi ir apzināties, ka mūsu nozares uzņēmumiem ir liels potenciāls, jaunrades iespējas un svarīga loma Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai.

Esmu gandarīts, ka varu strādāt kopā ar profesionāļiem vienotā komandā. Mēs spējam uzprojektēt, izstrādāt un piegādāt sarežģītas IT sistēmu infrastruktūras, sākot ar tīkla, serveru, datu glabāšanas risinājumiem, beidzot ar gala lietotāja programmatūru (aplikāciju). Datakom ir orientēts uz gala rezultātu un risinājumu ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunais DESI ziņojums – dzeltenā kartīte Latvijai

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente, 19.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozare Latvijā attīstījusies strauji un dinamiski. Tās īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2022. gada ceturtajā ceturksnī bija sasniedzis jau 6%. Tomēr jaunākais Eiropas Savienības Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka digitālā attīstība Latvijā ir ievērojami lēnāka nekā mūsu kaimiņvalstīs un ES kopumā.

Iespējams, ka mums tā jāuztver kā dzeltenā brīdinājuma kartīte: nevirzot digitālo transformāciju par valsts prioritāti, atpaliksim jomā, kurā kādreiz bijām vieni no līderiem.

Uzlabojuma tempu paātrināšanai nepieciešama saskaņota pieeja, kas ietver valsts atbalstu, iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, kā arī vienotu normatīvo regulējumu un ilgtermiņa stratēģiju digitālās konkurētspējas veicināšanai. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot sadarbības tīklus starp valsts institūcijām, uzņēmumiem, izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, kā arī īstenot vienotu IKT attīstību visos Latvijas reģionos. IKT nozarē darbojas 6,7 tūkstoši uzņēmumu ar 40,3 tūkstošiem nodarbināto, tās kopējais apgrozījums sasniedzis 4,7 miljardus eiro, bet peļņa – 598 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Exigen Services Latvia ģenerāldirektoru Ivaru Pukstu

Lelde Petrāne, 22.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Exigen Services Latvia ģenerāldirektors Ivars Puksts. «Uzskatu, ka esam pirmais (jeb «pionieris») privātais datorprogrammēšanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, kura pirmsākumi meklējami jau 1989.gadā, kad tika nodibināts kooperatīvs Biržas sabiedrība, vēlāk, mainoties īpašniekiem, pārtopot par a/s Softwarehouse Rīga, a/s DATI un a/s Exigen Services Latvia. Kā pirmie Latvijā 1990.gadā sākām eksportēt IT sistēmu izstrādes pakalpojumus, iegūstot Vācijas Brēmenes pavalsts pašvaldības pasūtījumu brīvās profesijas pārstāvju sociālās apdrošināšanas sistēmas izstrādei. Savus pakalpojumus esam snieguši klientiem gandrīz visos kontinentos. Vienīgi Antarktīda ir mūsu «neieņemtais» kontinents,» stāsta I. Puksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā IKT nozare jau šodien var veicināt zaļo revolūciju?

Līna Lāsa, “Deel” paplašināšanās vadītāja Baltijas reģionā, 02.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Glāzgovas klimata konferences laikā vairākas valstis pauda gatavību tuvāko 10 gadu laikā kļūt klimatneitrālas. Kaut arī dažas lielvalstis apgalvo, ka šī mērķa sasniegšana varētu aizņemt vēl pusgadsimtu, daudzas mazākas pārmaiņas ir īstenojamas kaut vai tūlīt, un tās neprasa milzīgas izmaksas jaunas klimata politikas ieviešanai.

Būtisks spēlētājs te var izrādīties strauji augošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare.

IKT nozares ekoloģiskais nospiedums – kā vidēja izmēra pilsētai

Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Komisijas DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu) IKT jomā nodarbināto skaits Latvijā ir 3,7% no kopējā nodarbināto skaita (salīdzinājumam – Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 4,3%). Tie ir vairāk nekā 30 000 cilvēku. Lai to labāk iztēlotos, tas ir apmēram tikpat, cik, piemēram, visi Ventspils iedzīvotāji. Strauji augošajā nozarē, kurā strādājošo skaits kopš 2008. gada ir divkāršojies, vēl pēc 10 gadiem tas, visticamāk, būs vēl vismaz divreiz lielāks. Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas prognozēm* līdz 2030. gadam Latvijā var trūkt pat līdz 9000 augstākās kvalifikācijas speciālistu dabaszinātnēs, IKT, inženierzinātnēs un matemātikā, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmumiem arvien biežāk var nākties meklēt jaunus darbiniekus ārpus Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Gandrīz pusi no IKT nozares apgrozījuma veido vairumtirdzniecība

LETA, 01.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz pusi jeb 48% no kopējā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares apgrozījuma 2014.gadā veidoja IKT vairumtirdzniecība, liecina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) apkopotā informācija.

23,7% apgrozījuma veidoja komunikāciju pakalpojumi, bet 22,4% - IT pakalpojumi.

IKT ražošana sastādīja vien 5,9% no kopējā nozares apgrozījuma.

Kā ziņots, 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, par 22% audzis Latvijas IKT eksports. Tāpat 2014.gadā izveidojušies 470 jauni IKT uzņēmumi, to kopējam skaitam sasniedzot 5534 uzņēmumus.

Vislielākais uzņēmumu skaita pieaugums ir bijis apakšnozarē Datorprogrammēšana, konsultēšana un ar to saistītās darbības, komentēja LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Tāpat jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, par 3200 cilvēkiem audzis nozarē nodarbināto skaits, nozarei kopā nodarbinot jau 26 600 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LIKTA: Dubultojot IKT speciālistu skaitu, Latvijas iekšzemes kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā

LETA, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) darbinieku skaits dubultotos, valsts iekšzemes kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā, atklājot e-prasmju nedēļu, sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

«IKT nozare vienmēr ir teikusi, ka tai ir speciālistu deficīts ne tikai Latvijā, bet tā ir arī visā Eiropā,» norādīja Bāliņa. «Jautājums, kas mainītos, ja tā nebūtu.»

«Latvijā IKT speciālisti veido 1,9% no visiem nodarbinātajiem, Skandināvijas valstīs - Zviedrijā un Somijā, kas ir mūsu reģiona līderes šajā ziņā, - IKT speciālisti veido 4% no kopējā nodarbināto skaita,» turpināja Bāliņa. Aplēses rāda: ja arī Latvijā IKT darbinieku skaits sasniegtu tādu pat proporciju, tas Latvijas iekšzemes kopproduktam ik gadu dotu papildu pusmiljardu eiro.

Bāliņa jau iepriekš paudusi, ka Latvijā katastrofāli trūkst IT speciālistu. Liela daļa jeb 42% no IKT speciālistu saražotā tiek eksportēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1500 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares speciālistu ar augstāko akadēmisko izglītību, eksperti prognozē, ka nākotnē iztrūkums varētu kļūt vēl lielāks.

Lai gan pašlaik digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstība Latvijā vēl ir sākumstadijā, moderno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ikdienā izmantot izvēlas arvien vairāk vietējo uzņēmēju, kā rezultātā pieprasījums pēc IKT speciālistiem ik gadu palielinās, atzīmē Dmitrijs Pavļuks, Transporta un sakaru institūta (TSI) profesors, inženierzinātņu doktors un dubultā diploma maģistra studiju programmas Datorzinātnes: datu analītika un mākslīgais intelekts direktors. Atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, viņš norāda, ka tuvāko sešu gadu laikā IKT speciālistu trūkums Latvijā varētu sasniegt 22% no kopējā pieprasījuma šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolēģu atzinībai – platīna svars

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. oec, 22.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens ir ražas laiks, un arī mūsu asociācija apkopo IKT nozarē strādājošu uzņēmumu jaunākos sasniegumus, lai decembra sākumā jau septīto reizi suminātu savas profesionālās balvas laureātus.

Panākumi tirgū, augsti apgrozījuma un peļņas rādītāji, protams, ir vieni no galvenajiem uzņēmējdarbības stimuliem, tomēr nedrīkst nenovērtēt to gandarījumu, ko uzņēmējam sniedz sabiedrības izteikts cildinājums un kolēģu atzinība. Īpaši tad, ja tā, apliecināta ar kompetentas žūrijas vērtējumu, un tiek panākta atklātā un sīvā konkurencē.

Platīna pele mūsu nozarē tradicionāli jau kļuvusi par augsti vērtētu trofeju, tāpēc Latvijas IKT biznesā strādājošiem Platīna pele raisa gluži tādu pat sacensības garu, lepnumu un gandarījumu kā Oskara statuetes Holivudas filmu ļaudīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Reirs: Jārealizē Latvijas potenciāls IKT nozarē

Finanšu ministrs Jānis Reirs, 14.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās arvien pieaugošā tehnoloģiju un elektroniskās vides loma ikvienā nozarē signalizē, ka ar tikpat lielu jaudu un spēku ir jāattīstās arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT). Tas ir būtisks un aktuāls jautājums gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Nenoliedzami, priekšnosacījums mūsu ekonomiskajai izaugsmei ir spēja radīt inovācijas un tās eksportēt.

Mēs latvieši varam lepoties ar daudziem sasniegumiem IKT jomā. Mums ir lieli nozares uzņēmumi, kas ir spējīgi konkurēt starptautiskā līmenī – kas rada inovatīvus un eksportspējīgus produktus un pakalpojumus. Mums ir labvēlīga vide IKT attīstībai, tostarp globālā līmenī konkurētspējīga infrastruktūra. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka mums ir ātrākais internets visā Eiropas Savienībā. Tomēr jāturpina kāpināt mūsu sasniegumus, lai palielinātu Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar citām valstīm, kas arī nesnauž un dara visu iespējamo, lai saglabātu un vairotu savu kapacitāti pasaules tirgū. Līdzšinējie sasniegumi pierāda, ka mums ir potenciāls sasniegt vēl vairāk gan attīstot IKT valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kiberdrošības speciālistu sagatavošana ir nacionālas drošības jautājums

Db.lv, 27.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tagad teju puse no visiem Latvijas uzņēmējiem, kas vēlas pieņemt darbā Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) jomas speciālistus, ziņo par grūtībām aizpildīt izsludinātās vakances, savukārt, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā kvalificēto kiberdrošības speciālistu sagatavošana ir nacionālas drošības jautājums, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm liecina, ka speciālistu trūkums IKT nozarē turpinās pieaugt, savukārt, Valsts kancelejas ikgadējā salīdzinošajā pētījumā par atalgojuma apmēru secināts, ka amatu grupa, kurā atbilstošākos kandidātus bijis gan visgrūtāk piesaistīt, gan visgrūtāk noturēt ir IKT speciālisti.

Šī problēma aktuāla arī citās valstīs. Proti, Informācijas sistēmu audita un kontroles asociācijas (ISACA) ikgadējais pētījums atklāja, ka visā pasaulē ir akūta nepieciešamība pēc kiberdrošības speciālistiem, kuriem piemīt arī kritiskā domāšana un komunikācijas prasmes.

CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina uzsver, ka kvalificētu speciālistu trūkumu gan Latvijā, gan citur pasaulē veicina arī tas, ka IKT drošības riskus sāk apzināties arvien vairāk uzņēmumu un organizāciju no dažādiem sektoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Valdības rīcība veicinās Latvijas un IKT nozares konkurētspējas kritumu

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. Oec, 24.04.2014

Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente, Dr. Oec

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīga tautsaimniecības attīstība mūsdienās nav iedomājama bez mērķtiecīgām investīcijām modernajās tehnoloģijās un augstas pievienotās vērtības risinājumos, kas ir īpaši būtiski Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanas kontekstā. Tas nozīmē, ka valdībai būtu jārada tādi priekšnosacījumi, kas sekmētu straujāku informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomas izaugsmi. Diemžēl pēdējā laika notikumi liecina par pretējo.

Pirmkārt, Finanšu ministrija jau atkārtoti nepilna pusgada laikā samazina ES fondu investīciju apjomu prioritārajam virzienam «IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi». Tādējādi rodas pamatots jautājums – vai varam atļauties ietaupīt tagad un pēc tam maksāt desmitkārtīgi, strādājot ar novecojušām tehnoloģijām, nespējot pilnvērtīgi iekļauties pārrobežu sadarbības ķēdēs un e-biznesa apritē? Igaunija, piemēram, nākamā plānošanas perioda laikā plāno divas reizes lielākas IKT investīcijas uz vienu iedzīvotāju, nekā Latvija.

Otrkārt, nav izprotama valdības iniciatīva uzlikt par pienākumu elektronisko sakaru komersantiem ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, kas radīs ievērojamas izmaksas IKT uzņēmumiem, rezultātā sadārdzinot e-pakalpojumus galapatērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IBM Latvija lielu akcentu ir paredzēts likt uz analītiku

Tā DB pastāstīja IBM Latvija vadītājs Edijs Tanons, kurš šajā amatā stājās pavasarī, kad kompānijas vadītāja krēslu atstāja ilglaicīgais vadītājs Uģis Eriņš. «Katram cilvēkam ir savi priekšstati par vadību,» sacīja E. Tanons. Viņš pozitīvi vērtē U. Eriņa paveikto. Vadības izmaiņas varētu būt redzamas kompānijas aktivitāšu ziņā, jo katram vadītājam ir savs redzējums. E. Tanons pauda cerības, ka kompānijas pieaugums šogad varētu būt padsmit procentu apmērā, bet dubultots trīs gadu laikā. Arī komunikācijas jomā uz ārpusi IBM turpmāk būs aktīvāks nekā iepriekšējos gados. Tas ir skaidrojams ar to, ka iepriekš kompānija vairāk orientējās uz korporatīvo segmentu, taču laiki mainās. Šobrīd cilvēki diezgan daudz informācijas uzzina no sociāliem tīkliem, lasot presi, db.lv, kas vieš izmaiņas arī kompāniju produktu portfeļos un komunikācijas jomā, pamatoja E. Tanons. IBM Latvija turpmāk fokusēsies uz nozares aktualitātēm – mākoņskaitļošanu, biznesa analītiku, sociālo kopdarbību un mobilajiem risinājumiem. «Tieši analītika Latvijas tirgū ir vajadzīga visvairāk,» pārliecību pauda E. Tanons, vēršot uzmanību uz to, ka datus ir nepieciešams analizēt daudzās tautsaimniecības nozarēs. Plānots darbā pieņemt arī jaunus darbiniekus. Jāatgādina, ka pavasarī DB sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind rīkoja konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā», kurā tika secināts, ka pasaulē diezgan daudz uzņēmumu izmanto biznesa analītikas risinājumus klientu iepazīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Desmit Baltkrievijas uzņēmumi izteikuši vēlmi pārcelt savu darbību uz Latviju

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Baltkrievijas uzņēmumi izteikuši vēlmi pārcelt savu darbību uz Latviju, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš norādīja, ka aptuveni nedēļas laikā LIAA sniegusi konsultācijas vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri nopietni izvērtē iespēju par savas darbības pārcelšanu uz Latviju.

"Paralēli šie uzņēmumi izskata arī citas iespējas, tādēļ izšķiroši svarīga ir ātra rīcība. Šobrīd strādājam ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam," pauda Rožkalns.

LIAA direktors norādīja, ka Latvijas piedāvājumu nopietni izvērtē arī vairāki vadošie Baltkrievijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Panākta vienošanās par Microsoft Inovāciju centra atvēršanu Rīgā

Zane Atlāce-Bistere, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2017. gada 29.jūnija līdz 1.jūlijam Sietlā, Amerikas Savienotās Valstīs, notika Latvijas delegācijas tikšanās ar Microsoft Korporācijas vadības pārstāvjiem, kuras laikā tika panākta konceptuāla vienošanās par Microsoft Inovāciju centra atvēršanu Rīgā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Vizītes laikā Microsoft Campus Redmondā, Sietlā tika pārrunāts līdz šim paveiktais e-pārvaldes jomā, kā arī diskutēts par valsts pārvaldes attīstības izaicinājumiem digitālajā laikmetā. Tikšanās laikā abas puses prezentēja sasniegumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldes organizācijā un jauno tehnoloģiju attīstībā, kas būtu izmantojami valsts pārvaldes procesu modernizācijai, kā arī inovatīvo projektu attīstībai zinātnē un uzņēmējdarbībā.

«Inovāciju centra atvēršana Rīgā ir būtisks sasniegums un apliecinājums Latvijā izveidotam tīklojumam, kas apvieno un veicina sadarbību starp IKT nozares pārstāvjiem, zinātni, nevalstiskajām organizācijām un valsts pārvaldi, veicinot jauno tehnoloģiju ieviešanu valsts pārvaldes procesos, kā arī stimulējot jauno uzņēmumu attīstību augsti pievienotās vērtības nozarē, kāda ir IKT,» uzsver Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru