Reklāmraksti

SSE Riga rektors Anders Paalzow: Uzņēmumu vadītājiem jāuztver pandēmija kā plašu iespēju laiks

SSE Riga, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Kādas būs COVID-19 krīzes ekonomiskās sekas un ko šī krīze nozīmē uzņēmumu vadītājiem? Kāda loma šobrīd jāuzņemas biznesa skolām? Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) rektora un makroekonomikas eksperta Dr. Anders Paalzow viedoklis.

Kas notiks ar Baltijas valstu ekonomiku?

Tādās situācijās kā šī, kad valda tik liela nenoteiktība, ir ļoti svarīgi skaidri apzināties, ko mēs zinām un kas mums nav zināms. Mēs nezinām, cik dziļa vai cik ilga būs recesija, ne arī to, kā tieši tā izpaudīsies.

Tomēr ar noteiktu pārliecību varam apgalvot, ka turpmākā attīstība būs atkarīga no tā, cik efektīvi veselības aprūpes sistēmas spēs apkarot pandēmiju un cik iedarbīga būs Baltijas valstu valdību un Eiropas Savienības pieņemtā ekonomiskā politika.

Mēs arī varam pateikt, ka šī recesija būs pavisam citādāka nekā iepriekšējā, ko izraisīja finanšu krīze. Šoreiz cieš ne tikai pieprasījums – izolācijas pasākumi ietekmē arī piedāvājumu, un šis aspekts ir jāņem vērā, izvēloties politikas instrumentus, ko izmantot šajā situācijā.

Kā lai uzņēmumu vadība turpina darboties efektīvi, ja ir tik daudz neskaidrību?

Šādos gadījumos visi paļaujas galvenokārt uz uzņēmumu vadītājiem un viņu spriestspēju. Uzskatu, ka uzņēmumu līderiem ir nepieciešams noteiktu īpašību kopums, lai risinātu šo situāciju.

Pirmkārt, kritiskā domāšana ir tik būtiska kā vēl nekad. Vadītājam ir jāspēj pieņemt lēmumus, kuru pamatā ir fakti un zinātniski apsvērumi, jo likmes ir ļoti augstas.

Otrkārt, katrs solis ir rūpīgi jāapsver, pārliecinoties, ka lēmumu objektivitāti neapdraud pašu aizspriedumi un „aklās zonas”.

Treškārt, vadītājam ir nepieciešama empātija, lai organizētu komandas darbu laikā, kad ikviens darbinieks personiski izjūt lielas bažas.

Visbeidzot, ir jāspēj apvienot uzņēmējdarbības garu ar lielu atbildības sajūtu, lai rastu radošus risinājumus, vienlaikus apzinoties lēmuma ietekmi uz visiem, kurus tas skars.

Kāda ir jūsu vadītās biznesa skolas loma šajā situācijā?

Viens no mūsu vissvarīgākajiem uzdevumiem ir palīdzēt uzņēmumu vadītājiem attīstīt iepriekšminētās īpašības un spēju ieraudzīt fantastiskās izdevības, kas paveras vienīgi tik svārstīgos apstākļos, kādos mēs dzīvojam šodien.

Šogad mēs piedāvājam atjauninātu biznesa vadības maģistra programmu uzņēmumu vadītājiem (Executive MBA, EMBA), kas palīdzēs augstākā līmeņa vadītājiem un dažādu jomu profesionāļiem īstenot būtiskas izmaiņas ar pārliecību, ka viņi spēj tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem.

Esam veikuši nozīmīgas izmaiņas studiju programmā, piemēram, ieviešam papildus iespējas SSE Riga studentiem apgūt zināšanas kopā ar studentiem, kas studē Stockholm School of Economics īstenotajās programmās Stokholmā un Sanktpēterburgā. Un, protams, mēs arī turpmāk saglabāsim EMBA programmas starptautisko aspektu (programmā ir iesaistīti profesori no vairāk nekā 10 valstīm) un daudzpusīgu kursu piedāvājumu (tai skaitā padziļinātus finanšu pārvaldības kursus). Jau vairākus gadus pēc kārtas, Financial Times ir atzinis SSE par vadošo biznesa skolu Ziemeļvalstīs un Baltijā.

SSE Riga aicina interesentus piedalīties tiešsaistes vebinārā, kurā varēs vairāk uzzināt par pandēmijas ietekmi uz Baltijas valstu ekonomikām, uzņēmumiem un to vadītājiem. Cita starpā, būs iespējams arī uzzināt vairāk par EMBA programmu.

Dalībai 7. maija seminārā aicinām pieteikties šeit: www.sseriga.edu

Informācija par EMBA programmu: www.sseriga.edu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sešiem veiksmīgiem gadiem "Com Hem" un "Tele2" Grupas vadībā līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Anders Nilsons (Anders Nilsson) izlēmis atstāt uzņēmumu.

Viņa vietā stāsies iepriekšējais "VEON" biznesa vadītājs un "Telenor Europe" vadītājs Hjēls Mortens Junsens (Kjell Morten Johnsen).

"Tele2" Grupas pašreizējais vadītājs Anders Nilsons jau šī gada sākumā uzņēmuma padomei norādīja, ka apsver iespēju atkāpties tiklīdz tiks izstrādāts pēctecības plāns un atrasts aizvietotājs.

Jaunais "Tele2" Grupas prezidents un izpilddirektors Hjēls Mortens Junsens darbu sāks 15.septembrī. Viņam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze telekomunikāciju nozarē, ieņemot arī vadošos amatus vairākos starptautiskos telekomunikāciju uzņēmumos.

"Pēc "Tele2" apvienošanās ar "ComHem" mums vēl ir priekšā dažādi iekšējie transformācijas procesi, tādēļ esmu ļoti priecīga, ka Hjēls Mortens Junsens ir piekritis pievienoties "Tele2". Viņa plašā līdera pieredze globālajā telekomunikāciju tirgū būs liela vērtība uzņēmumam," saka "Tele2" Grupas padomes priekšsēdētāja Kara Smita-Nustelinga (Carla Smits-Nusteling). "Vienlaicīgi vēlos pateikties Andersam Nilsonam par viņa ieguldījumu "Tele2" attīstībā. Viņa līderība ļāva īsā laikā veikt iespaidīgas izmaiņas uzņēmumā un nodrošināja nozīmīgu vērtību visām ieinteresētajām pusēm."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ēnu ekonomika minimāli sarukusi

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies, bet Covid-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Šādu viedokli 10. ikgadējā konferencē, kas veltīta Ēnu ekonomikai Latvijā, pauda "Stockholm School of Economics in Riga" (SSE Riga) pētnieks Arnis Sauka, prezentējot pētījumu "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs". Tas rāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2019. gadā ir samazinājies pavisam nedaudz - par 0,3%, sasniedzot 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā tas sarucis par 0.5% un sasniedzis 22.0% no IKP, bet Igaunijā tas sarucis visstraujāk par 2.4% un bija 18.2% no IKP.

"Tiek uzskatīts, ka uzlabojoties ekonomikas situācijai, ēnu ekonomikai būtu jāmazinās, jo uzņēmējiem klājas labāk un tie ir vairāk motivēti maksāt nodokļus. Tomēr tā tas var arī nebūt, piemēram, ja uzņēmēji neuzticas tam, ka adekvāti tiek izmantota nodokļos maksātā nauda, ir bijuši korupcijas vai citi skandāli, kas mazina sabiedrības uzticamību valdībai, nav īstenoti atbilstoši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai vai kontroles pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai," tā SSE Riga pētnieks Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē joprojām galvenā tēma ir pandēmija, un šis temats aktuāls var būt vēl ļoti ilgi. Faktiski līdz ar Covid-19 lipīgo variantu izplatīšanos sāk nostiprināties viedoklis, ka cilvēkiem jāmaina priekšstats par to, kā tie domā un uztver esošo pandēmiju.

Proti, ja agrāk tika cerēts uz to, ka pret šo visu būs kāda izšķirīga uzvara, tad tagad šādas cerības pagaist. Līdzīga domu gaita nu redzama arī dažos pasaules vadošajos biznesa medijos.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) nu raksta, ka zinātnieku labākais scenārijs Covid-19 cīņas frontē nebūt vairs neesot tā iznīcināšana. Tas drīzāk saistoties ar tādu situāciju, kad šis vīruss kļūst par tādu pašu “rutīnas slimību” kāda ir gripa vai pat ierindas saaukstēšanās. Tiek norādīts, ka šāda Covid-19 delta varianta izplatīšanās faktiski nozīmējot, ka no tā atbrīvoties ir teju neiespējami.

Rezultātā tiek klāstīts, ka cilvēkiem pret Covid-19 vīrusu un tā versijām, visticamāk, būs jāvakcinējas regulāri, kur tas savukārt tad atturēs no masveida hospitalizācijām un nāves gadījumiem. Jeb, lai Covid-19 vīruss būtu daudzmaz “maigs”, lielākajai daļai cilvēku būs nepieciešama kāda veida imunitāte, kas, pēc zinātnieku teiktā, nozīmē, ka saslimstība ar šo slimību ir vieglāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pandēmija rosina atvērt vīnu

Monta Šķupele, 20.11.2020

Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons (no labās) un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas apstākļos gan pasaulē, gan Latvijā pieaudzis vīna patēriņš.

To atzīst Eiropas labākais vīnzinis un trešais labākais vīnzinis pasaulē, uzņēmuma "WineTeach" dibinātājs un līdzīpašnieks Raimonds Tomsons un vīna bāra "VIETA" īpašnieks Jānis Volkinšteins, kurš ieguvis prestižo WSET augstāko "Diploma" kvalifikācijas līmeni Burgundijā, Francijā un Austrijā.

Kā šajā laikā kopumā mainījusies industrija?

JV: Vīna tirdzniecības industrija turpina cīnīties par izdzīvošanu. Online servisi piedzīvo uzplaukumu - krīzes fons mums ar "WineTeach" komandu bija ļoti motivējošs fons, lai steigšus strādātu ar mūsu izglītības platformas attīstību. No vairākiem importētājiem esmu dzirdējis, ka virkne arogantu ražotāju esot stipri mainījuši attieksmi un mīkstinājuši stingros importa noteikumus. Visi mācās pielāgoties - tā ir patiesība. Nekas vēl ne tuvu nav beidzies. Par to, kā šis laiks veidos jaunu komunikācijas ētiku, tirdzniecības modeļus un tiešsaistes vidi vīna tirdzniecībā, varēs veikt aizraujošus pētījumus 2029. gadā, svinot Covid-19 10 gadu jubileju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbībai digitālajā vidē vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Biznesa vadība” direktore, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Topošajā RSU farmācijas studiju un zinātnes kompleksā iemūrē kapsulu

Db.lv, 19.05.2021

RSU rektors profesors Aigars Pētersons un RSU Studējošo pašpārvaldes vadītāja Paula Feldmane.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iemūrējot kapsulu ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) topošais farmācijas studiju un zinātnes komplekss nonācis nākamajā būvniecības fāzē.

Daudzstāvu ēkā, kas Konsula ielā 21 top ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu un kuras kopējā platība būs 7151 m2, atradīsies modernas studiju telpas un pasaules līmeņa zinātnes centrs, tostarp Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Būvdarbus plānots noslēgt 2022. gadā.

Kompleksā būs Farmācijas ķīmijas katedra, Farmakoloģijas katedra un Lietišķās farmācijas katedra, studiju telpas un laboratorijas studentiem, kā arī zinātnes attīstībai tik būtiskā Gatavo zāļu formu pētnieciskā laboratorija. Zinātnes loma uzsvērta arī vēstījumā nākamajām paaudzēm, kuru kapsulā ēkas pamatos iemūrēja RSU rektors profesors Aigars Pētersons, UPB valdes loceklis Uģis Grīnbergs un RSU Studējošo pašpārvaldes vadītāja Paula Feldmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nominācijas komisijas veiktās kandidātu atlases un RTU rektora apstiprinājuma ar šī gada 26. jūniju par Riga Business School kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības direktoru kļūs Klaudio Rivera. Direktora amatā Klaudio Rivera nomainīs ilggadējo Riga Business School direktoru Jāni Grēviņu.

Riga Business School direktora atlase notiek reizi piecos gados. Nominācijas komisija darbu uzsāka šī gada 5. janvārī. Tās sastāvā bija deviņi dalībnieki ar dažādām lomām Riga Business School darbībā. Pēc atlases publiskas izsludināšanas konkursā pieteicās 26 kandidāti. Uz noslēguma pārrunām uzaicinājumu saņēma trīs kandidāti ar augstāko vērtējumu pēc nominācijas komisijas izvērtējuma.

Sanda Liepiņa, Riga Business School padomnieku konventa vadītāja: “Ir noslēdzies nominācijas komisijas darbs, un RTU rektors apstiprinājis Riga Business School jauno direktoru. Riga Business School stratēģija nākošajiem pieciem gadiem ir mērķtiecīga izaugsme uzņēmējdarbības stiprināšanā tehnoloģiju dominējošā laikā. Inovāciju vadība, digitalizācija un biznesa līderība būs vadošie virzieni nākošo gadu laikā. Riga Business School paredz studentu skaita tālāku izaugsmi, īpaši attīstot apmācības mikrokursu līmenī, attīstot bakalaura un MBA programmas, fokusējoties uz tālāku augsta līmeņa vadītāju apmācību, kā arī Mini MBA programmas piedāvājuma attīstīšanu, un to visu darīt sadarbībā ar vairākām pasaules līmeņa biznesa skolām. Klaudio Riveras redzējums par augstskolas attīstību deva pārliecību, ka skolas stratēģija nonāk īstajās rokās.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pirmajā ceturksnī "Viaplay" piedāvās skatītājiem Baltijā oriģinālsaturu, Holivudas filmas un seriālus, saturu bērniem, kā arī sporta pārraides.

Nākamā gada pirmajā ceturksnī Ziemeļeiropas straumēšanas platforma "Nordic Entertainment Group" ("NENT Group") plāno atklāt "Viaplay" straumēšanas pakalpojumus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Līdz ar šo soli "Viaplay" būs pārstāvēts astoņās valstīs. Uzņēmumam ir plāni arī par citiem tirgiem, bet par tiem tas sola informēt vēlāk.

"Paplašināšanās Baltijas valstīs ir dabisks nākamais solis "Viaplay" attīstībā. Baltijas reģions ir tuvu mūsu mājastirgum, relatīvi nepiesātināts, ātri augošs un mums ir saturs, ko piedāvāt. Mēs redzam lielu potenciālu Baltijā," norāda Anders Jensens (Anders Jensen), "NENT Group" prezidents.

Straumēšanas pakalpojumiem Baltijā esot vērojama laba izaugsme, bet to izplatība esot samērā zema. Viņš zina teikt, ka Ziemeļeiropā 50% mājsaimniecību maksā par video straumēšanas pakalpojumu abonēšanu, bet Baltijā to dara mazāk kā 20% no 2,8 miljoniem mājsaimniecību. A. Jensens ir pārliecināts, ka izaugsme notiks strauji un šajā procesā redz nozīmīgu lomu viņa pārstāvētajai kompānijai. Vaicāts par konkurenci, A. Jensens norāda, ka Baltijā tā ir nedaudz fragmentēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jurijs Romaņenkovs: Šī brīža pārmaiņu mērogs paredz, ka veiksmīgāki būs vadītāji ar globālu redzējumu

SSE Riga, 25.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nedaudz vairāk kā gada daudzas valstis, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, pirmām kārtām slēdza savas ārējās robežas. Daudzu valstu robežas joprojām ir slēgtas. Ja tam pieskaita Brexit, tirdzniecības karus un dažādas starptautiskas sankcijas, rodas iespaids, ka globalizācija, ļoti iespējams, ir uz visiem laikiem zaudējusi savas pozīcijas.

Baltijas valstīs ir ļoti mazs vietējais tirgus, un Baltijas valstu demogrāfiskās prognozes ir vienas no sliktākajām pasaulē, tāpēc no Baltijas viedokļa atvērtība pārējai pasaulei šķiet vienīgais iespējamais veids, kā nodrošināt pastāvīgu izaugsmi un labklājību. Ir vērojamas pazīmes, ka, neraugoties uz vispārējo deglobalizāciju un pēdējos mēnešos piedzīvotajām problēmām, Baltijas valstīs uzņēmēji joprojām stingri iestājas par atvērtību. Par to liecina fakti, piemēram, tas, ka četri no pieciem lielākajiem mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumiem šajā reģionā 2020. gadā ir bijuši starptautiski darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas iespaids: vai klasiskie biroji vēl nākotnē būs vajadzīgi?

Harijs Švarcs, "Skanstes City" pārvaldītāja "SG Capital" partneris un valdes priekšsēdētājs, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

IPO tirgi pasaulē turpina krasu lejupslīdi

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada otrajā ceturksnī sākās strauja sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO (Initial Public Offering) darījumu lejupslīde pasaules tirgos un trešajā ceturksnī tā turpinājās tikpat spēji. Gada trešā kvartāla beigās pasaulē bija noticis par aptuveni uz pusi mazāk darījumu nekā pagājušā gada salīdzināmā periodā.

Proti, līdz septembra beigām šogad pasaulē bija īstenoti 992 IPO darījumi pretēji 1773 pērn, kas ir par 44% mazāk, bet šie darījumi piesaistīja 146 miljardus ASV dolāru pretēji 341 miljardam pagājušā gada pirmajos trīs kvartālos, kas ir par 57% mazāk.

Tik nozīmīgs aktivitātes kritums tomēr visdrīzāk nav pārsteidzošs un ir likumsakarīgs, ņemot vērā, ka pasaulē pasliktinās faktiski visi IPO tirgiem būtiskie faktori – aug makroekonomiski izaicinājumi, draud recesija, notiek karš un būtiska neziņa par enerģētikas tirgiem un ar tiem saistītām izmaksām. Turklāt, centrālās bankas agresīvi ierobežo finanšu tirgus un nav pazīmju, ka šī monetārā politika mainīsies tuvākajā laikā. Faktiski investori un uzņēmēji ir nonākuši situācijā, kurā IPO tiek atlikti uz nākamo gadu, ja vien nav īpašu apstākļu, kāpēc darījumi jāīsteno šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu, apliecināja augstskolas rektors Indriķis Muižnieks.

Patlaban LU ir 13 fakultātes, kas aptver četras zinātņu nozares. Dabaszinātņu nozarē LU darbojas Bioloģijas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu un Ķīmijas fakultātes. Humanitārās un mākslas zinātnes var apgūt Humanitāro zinātņu, Teoloģijas un Vēstures un filozofijas fakultātēs. Sociālās zinātnes pārstāv Biznesa, vadības un ekonomikas, Juridiskā, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas un Sociālo zinātņu fakultātes. Savukārt medicīnas un veselības zinātnes tiek pārstāvētas Medicīnas fakultātē.

Jaunās fakultātes varētu tikt veidotas, balstoties minētajos zinātņu virzienos. Pagaidām nav zināms, cik fakultātes varētu tikt izveidotas konsolidācijas rezultātā, taču to nebūs mazāk par četrām, bet maksimālais fakultāšu skaits varētu būt sešas vai septiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16,3 tūkstošiem uzņēmumu, kas tika reģistrēti 1991. gadā, šobrīd aizvien aktīvi ir 4,4 tūkstoši, liecina Lursoft apkopotie dati par uzņēmumiem, kuriem šogad aprit 30 gadi.

Vairākums no tiem ir individuālie uzņēmumi (41,86%), zemnieku saimniecības (24,32%) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību (29,60%).

Šo 30 gadu laikā kopš reģistrēšanas uzņēmumi pārdzīvojuši vairākas krīzes, tostarp gan Krievijas finanšu krīzi 1998.gadā, gan globālo ekonomisko finanšu krīzi 2007. – 2010.gadā, uzņēmumus pamatīgi norūdot un pieprasot no to īpašniekiem un vadītājiem spēju reaģēt un pārorientēt darbu. Arī šobrīd jau gadu dzīvojam krīzes apstākļos, ko radījusi Covid-19 izraisītā pandēmija. Kamēr vieniem uzņēmumiem šo krīzi izdodas izmantot savā labā un pat sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus, daudzas nozares pandēmija ir būtiski ietekmējusi. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotām krīzēm, šoreiz uzņēmējiem pieejami dažādi atbalsta pasākumi no valsts. Tos, kā parāda Lursoft pētījums, izmantojuši arī vairāki pirms 30 gadiem dibinātie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vairāki Rīgas restorāni iekļauti nozīmīgā Skandināvijas gastronomijas ceļvedī

Db.lv, 04.08.2023

Restorānu kritiķis un gastronomijas nozares eksperts Anders Husa nedēļas garumā kopā ar satura veidotāju un dzīvesbiedreni Katlīnu Oru apmeklēja 23 ēdināšanas iestādes Rīgā un sniedza savu vērtējumu.

Foto: Jason Henry

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūru realizējusi projektu, kura rezultātā tapis Rīgas gastronomijas ceļvedis, kas publicēts ietekmīgā uz Skandināvijas tirgu orientētā gastronomijas emuārā https://andershusa.com/.

"Ēdiens ir tas, kas mūs šoreiz mudināja apmeklēt Rīgu, un mūs pārsteidza tas, ko atklājām. Šķiet, ka pēdējos gados pilsētas kulinārijas ainava ir mainījusies, un daudzi jauni šefpavāri ir auguši meistarībā, īstenojot jaunas un aizraujošas koncepcijas. Pavāri drosmīgi sapņo un izvirza augstus mērķus, izvēloties augstas kvalitātes izejvielas. Redzējām, ka daudzos restorānos tiek likts uzsvars uz ilgtspējību, tādā veidā popularizējot Rīgas aizraujošo un daudzveidīgo kulinārijas vidi,“ tā Rīgas gastronomijas ceļveža autors Anders Husa.

Restorānu kritiķis un gastronomijas nozares eksperts Anders Husa nedēļas garumā kopā ar satura veidotāju un dzīvesbiedreni Katlīnu Oru apmeklēja 23 ēdināšanas iestādes Rīgā un sniedza savu vērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpārtrauc tolerēt ar esošo ēnu ekonomikas apjomu

Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru