Kafejnīcu tīklam Starbucks būs jāšķiras no 2,76 miljardiem ASV dolāru, lai apmaksātu Kraft Foods radītos zaudējumus jeb, pareizāk sakot, negūtos ieņēmumus, lēmusi ASV šķīrējtiesa.

Kraft un Starbucks strīds ir par iepakotas Starbucks kafijas pārdošanu. Kraft sāka pārdot Starbucks kafiju 1998. gadā, vienojoties ar kafejnīcu ķēdi, ka pārdošana norisināsies līdz 2014. gada martam. Tomēr Starbucks lēma pārtraukt līgumu 2010. gadā, apsūdzot, ka Kraft Foods nepilda līgumā noteiktās saistības, ziņo BBC.

Saķeršanās rezultējusies šķīrējtiesā, Kraft norādot, ka uzņēmums no iepakotās Starbucks kafijas pārdošanas spējis uzbūvēt biznesu, kura vērtība gadā sasniedz 500 miljonus ASV dolāru.

Tiesa lēmusi, ka Starbucks būs jāmaksā Kraft 2,23 miljardus ASV dolāru par radītajiem zaudējumiem biznesam, kā arī vēl 527 miljonus ASV dolāru par papildu izmaksām, piemēram, juridisko pakalpojumu izmaksām.

Viens no pasaules atpazīstamākajām kafijas gatavošanas tīkliem Starbucks varētu ienākt Igaunijas tirgū un patlaban veic tā izpēti, raksta BBN.

Kompānija Starbucks patlaban nav paziņojusi par paplašināšanās plāniem, tomēr pozitīvi raugās uz iespējām Igaunijas tirgū, medijam norādīja Starbucks pārstāvis Nikolass van Hiltens (Nicolas van Hilten).

Zināms, ka Starbucks veica vispārēju Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tirgus izpēti jau 2008. gadā. Iepriekš rakstīts, ka 2010. gadā izplatījās baumas, ka Starbucks varētu ienākt Latvijas tirgū, vispirms uzsākot ekspansiju Lietuvā, tomēr kompānijas pārstāvji pirms diviem gadiem šīs baumas noliedza un norādīja, ka kafijas gatavošanas tīklam nav plānu ienākt Baltijā.

Šoreiz runas par Starbucks ienākšanu Igaunijā izplatījās pēc tam, kad pirms pāris nedēļām sociālajā tīklā Facebook tika izveidota Starbucks Igaunijas fanu lapa Starbucks Estonia, kurā tika pausts, ka daudzu mīlētais kafijas tīkls drīz sāks darbību Igaunijā. Tāpat tika reģistrēta Starbucks.ee lapa, tomēr tās radītājas, kompānijas Stuudio Algus, pārstāvji medijam tās izveidošanu nekomentēja, norādot, ka līgumi ar Starbucks ir konfidenciāli.

Korporācija Starbucks apņēmusies pielikt punktu tās aizvien sliktākajām attiecībām ar ASV pārtikas ražotāju Kraft. To kafijas uzņēmums šodien pavēstījis investoriem, ziņo guardian.co.uk.

Kraft, kura zīmoli ietver Cadbury un Maxwell House, ir piegādājis kafijas pupiņas ar Starbucks zīmolu lielveikaliem un citiem mazumtirgotājiem jau 12 gadus.

Taču abi uzņēmumi tagad dodas uz tiesu. Starbucks apsūdz Kraft darbinieku izslēgšanā no pārdošanas sanāksmēm, kā arī attiecību rezultātā iegūto zināšanu izmantošanā, lai laistu klajā savu kafijas zīmolu, un Starbucks tēla graušanā.

Starbucks analītiķiem akcentējusi, ka ir nolēmusi izbeigt vienošanos ar Kraft, cik ātri tas ir iespējams.

Hovards Šulcs (Howard Schultz), Starbucks vadītājs, sacījis, ka uzņēmums izskata citu uzņēmumu iegādes iespējas, lai izveidotu savu pārtikas veikalu biznesu.

Pasaules lielākais kafejnīcu tīkls Starbucks palielinājis klientu skaitu un finanšu gada ceturto ceturksni noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu, kas par 11% pārspēj pērnā gada apgrozījuma rezultātus, vēsta BBC.

Kompānijas peļņa no kafejnīcām, kas atvērtas vismaz vienu gadu, Starbucks finanšu gada ceturtajā ceturksnī veidoja 359 miljonus ASV dolāru. Šie peļņas apjomi liecina par to, ka nākamajā finanšu gadā Starbucks nenopelnīs vairāk par to, kas jau iepriekš prognozēts, norāda kompānija.

Starbucks tīkla pārdošanas apjomi palielinājušies par 6%, savukārt kopējais apgrozījums finanšu gada pēdējā ceturksnī sasniedza rekordu – 3,36 miljardus ASV dolāru, kas ir par 11% vairāk nekā pagājušā finanšu gada attiecīgajā laika posmā.

Paredzams, ka nākamā ceturkšņa rezultātus vētra Sendija, kuras dēļ ASV uz laiku tika aizvērts tūkstotis veikalu, ietekmēs tikai nedaudz.

Ceturtdien durvis pirmo reizi ver vaļā pasaulē lielākās kafejnīcu ķēdes Starbucks pirmā tējnīca. «Tējas bārs» Teavana atvērts Ņujorkā, Manhetenā, raksta Forbes.

Starbucks vadītājs Hovards Šulcs (Howard Schultz) plāno piecu gadu laikā atvērt tūkstoti tējas bāru, panākot, ka tējnīcu tīkls Teavana kļūst tikpat populārs, cik tā mātes uzņēmums Starbucks. Teavana paplašināšanās notiks, pamazām izveidojot «tējas bārus» aptuveni 300 jau esošajos Teavana veikalos. Starbucks iegādājās Teavana pērnā gada beigās par 620 miljoniem ASV dolāru.

Tēja ir otrs visvairāk patērētais dzēriens pēc ūdens, tādējādi H. Šulcs, attīstot Teavana tīklu, plāno ienākt tējas tirgū, kura potenciāls pasaulē lēsts 90 miljardu ASV apjomā, liecina Euromonitor dati. Tikmēr ASV patērētāji vēl aizvien kafiju dzer vairāk nekā tēju, lai arī tējas mīļu skaits pēdējo piecu gadu laikā ASV ir audzis par 16%.

Vairākus miljonus mārciņu vērto Starbucks 18 gadus senā logotipa atjaunošanu atzinīgi novērtējuši zīmolu eksperti, bet pastāvīgie klienti ir šausmu pārņemti, raksta independent.co.uk.

Vārdu Starbucks un kafija izņemšanu no jaunā simbola, kas tika prezentēts vakar pēc gandrīz gadu ilga cītīga dizaineru darba un patērētāju testēšanas, Sietlā bāzētā korporācija nodēvējusi par iepriekšējā logotipa evolūciju, ļaujot tai paplašināt produktu klāstu.

Sākot ar martu, klienti ķēdes 15 tūkstošos kafejnīcu visā pasaulē būs spiesti dzert no krūzītēm, uz kurām būs attēlota tikai stilizēta Sirēna - dēmoniska būtne no grieķu mitoloģijas.

Taču tīmekļa vietnē, kuru Starbucks izveidojusi, lai popularizētu pārmaiņas, jau parādījušās kritizējošas atsauksmes par lēmumu noņemt baltos uzrakstus uz zaļā fona, kas aptvēruši Sirēnas attēlu kopš 1992.gada. Piemēram, viens no klientiem rakstījis, ka tā ir nejēdzīga laika, enerģijas un naudas izšķiešana. Kāds cits klients rakstījis, ka viņš ir bijis liels Starbucks atbalstītājs, veicot dārgus braucienus ar taksometriem, lai padzertu rīta kafiju tieši šīs ķēdes kafejnīcās, un šī mērķa dēļ pat bridis pa dziļu sniegu uzvalkā, bet viņš logotipa maiņā nesaskatot loģiku.

ASV Kalifornijas štata lielākajā pilsētā Losandželosā atvērta parodija par Starbucks Coffee ķēdi ar nosaukumu Dumb Starbucks, vēsta Reuters.

Atklāšanas dienā šī vieta gan pulcējusi lielu apmeklētāju skaitu, gan raisījusi dadz jautājumu.

Dumb Starbucks logo izskatās gandrīz tāpat kā īstais Starbucks logo. Vienīgā atšķirība ir tā, ka zīmolam it visur pievienots vārds «Dumb».

Starbucks ir ASV uzņēmums, kurš ražo un pārdod kafiju. Jaunatvērtā veikala pārstāve Laurela Hārpere medijiem sacījusi ka tas nav saistīts ar Starbucks. Un, neskatoties uz humoru, veikals nedrīkst izmantot Starbucks nosaukumu.

Galerijā skatāma mistiskās vietas atklāšana.

Kafejnīcu tīkls Starbucks tagad ļauj klientiem norēķiniem izmantot mobilās ierīces, piemēram, viedtālruņus, ziņo wbir.com.

Tāpat kā citi, arī MSNBC tehnoloģiju guru Bobs Salivans lejupielādējis Starbucks mobilo apmaksas aplikāciju, ieskaitījis naudu jaunajā kontā un veicis pārējās darbības, lai norēķinātos par pirkumu.

«Tas ir ļoti ērti,» viņš secinājis.

Kā raksta medijs, mobilā apmaksas aplikācija nenoliedzami izplatīsies ātri, un tās dēļ klienti droši vien tērēšot vairāk.

Turklāt ir vēl viens stimulējošais faktors. Starbucks sola apbalvot pastāvīgos jaunās mobilo maksājumu aplikācijas lietotājus.

Aplikācija patlaban pieejama Blackberry telefonu, iPhone un iPod Touch lietotājiem.

Starbucks, pasaulē lielākais kafejnīcu uzņēmums, nākamajā mēnesī gatavojas atvērt savu pirmo veikalu Vjetnamā. Tādējādi tas turpina paplašināties Āzijā, ziņo BBC.

Kafejnīca atradīsies Hošiminā, liecina kompānijas sniegtā informācija.

Attīstībai nelabvēlīgā situācija ASV likusi Starbucks meklēt citus tirgus. Vjetnama ir otrā lielākā kafijas ražotāja pasaulē aiz Brazīlijas.

Eiropas Parlamenta (EP) izveidotā īpašā komisija nodokļu nolēmumu jautājumos ierosina noteikt, ka Eiropas Savienības (ES) ietvaros multinacionālām kompānijām ir jāmaksā nodokļi tajās valstīs, kurās tās gūst peļņu. Pašreizējā prakse gan ir citāda, šīs kompānijas nodokļus maksā tajā valstī, kurā ir to juridiskā adrese. Turklāt nereti attiecīgajā valstī multinacionāla kompānija nemaz neveic uzņēmējdarbību, bet ir tikai reģistrējusies zemāku nodokļu vai nodokļu atlaižu dēļ, vēsta laikraksts Diena.

Starbucks un Fiat

Šo jautājumu īpaši saasināja tā dēvētie Starbucks un Fiat gadījumi. Proti, Starbucks savu juridisko adresi reģistrēja Nīderlandē, bet Fiat - Luksemburgā, jo šīs valstis multinacionālām kompānijām piedāvāja ievērojamas nodokļu atlaides. Eiropas Komisijas (EK) ieskatā šādas atlaides, kas tiek piemērotas tikai atsevišķām kompānijām, ir uzskatāmas par nelegālu valsts atbalstu. Tāpēc EK nolēma, ka gan Starbucks, gan Fiat ir jāatmaksā atpakaļ 20-30 miljoni eiro, kurus kompānijas nav samaksājušas nodokļos nelegālu nodokļu atlaižu dēļ.

ASV kafejnīcu gigants Starbucks otrdien atvēris jaunu lielformāta kafejnīcu Šanhajā, Ķīnā, kas esot 300 reižu lielāka kā jebkurš cits Starbucks, vēsta Business Insider.

Kafijas grauzdētavā ierīkoti trīs kafijas bāri, viens no tiem aptuveni 26 metrus garš. Tajā tiek piedāvāti vairāk nekā 100 dzērieni, īpašu uzmanību pievēršot arī tējai.

Kafejnīcā ir īpašs piedāvājums gardēžiem, kā arī uz vietas gatavots ēdiens. 2016.gadā Starbucks uzsāka sadarbību ar Itālijas maizes ceptuvju tīklu Princi, piedāvājot svaigi ceptas maizītes, kruasānus un picas. Šanhajas grauzdētava izmēros krietni pārsniedz 2014.gadā Vašingtonā atklāto Seattle Roastery.

Pats Starbucks Šanhajas grauzdētavu dēvē par lielāko un skaistāko Starbucks kafejnīcu pasaulē. Uzņēmums informē, ka nākamo divu gadu laikā tiek plānots atvērt līdz pat 30 jaunas kafejnīcas, kas atradīsies Milānā, Ņujorkā, Tokijā un Čikāgā.

Pasaulē lielākais kafejnīcu tīkls Starbucks prezentējis savu jauno zīmolu, tādējādi netieši norādot uz kompānijas plāniem virzīties tālāk par Starbucks bāzes produktu attīstību, ziņo BBC.

Jaunais ASV giganta zīmols ir saglabāts līdzīgs iepriekšējam, taču pazuduši abi vārdi «Starbucks» un «Coffee», atstājot vien baltu sievietes attēlu uz zaļa fona.

Kompānija skaidro, ka nākotnē Starbucks, iespējams, būs arī citi produkti, kas nebūs kafija.

Jau tagad Starbucks tirgo arī saldējumu, turklāt atsevišķās tirdzniecības vietās plānots uzsākt alus un vīna tirdzniecību.

Kafijas vairumtirdzniecības cenas kopš vasaras ir palielinājusas teju par trim ceturtdaļām, tādēļ kafejnīcu tīkla Starbucks pārstāvji paredz, ka tas ietekmēs kompānijas šī gada peļnu.

Neskatoties uz to, ka Starbucks tirdzniecības rezultāti uzlabojas un pēdējos trīs mēnešos šis uzņēmums guvis rekordpeļņu, ASV bāzētais uzņēmums izlēmis nepalielināt tā peļņas prognozi šīm gadam, ziņo BBC.

Starbucks neto ieņēmumi aizvadītā gada pēdējā ceturksnī bija 347 milj. USD, kas bija par 44% vairāk nekā gadu iepriekš. Bet investori ir vairāk nobažījušies par izejvielu cenu pieaugumu, tādēļ Starbucks akciju cenas samazinājušās par 3%.

Kafijas cenas pieaugumu izraisījuši sliktie laika apstākļi Kolumbijā, kā arī augošais globālais pieprasījums.

Ietekmīgā ASV kafijas restorānu ķēde Starbucks ir paziņojusi par plāniem ievērojami paplašināt savu darbību ārvalstīs un nodrošināt to, ka vismaz puse tās ienākumu tiek iegūti ārpus ASV, vēsta BBC.

Starbucks izveidos trīs jaunas struktūrvienības, kas apkalpos klientus ASV, Dienvidaustrumāzijā un Ķīnā, Eiropā un pārējā pasaulē, kā arī ienāks Indijas un Vjetnamas tirgos.

Pašlaik Starbucks pieder 11 tūkstoši restorānu ASV un Kanādā, bet tikai 6 tūkstoši pārējā pasaulē. «Kad mēs raugāmies uz globālajām iespējām, es domāju, ka ir pienācis laiks pārstrukturizēties un šajā procesā piesaistīt mūsu galvenos talantus,» stāsta Starbucks galvenais izpilddirektors Hovards Šulcs.

Janvārī kafijas gigants jau paziņoja, ka pievērsīs lielāku uzmanību arī cita veida dzērieniem, kurus iespējams nopirkt tā restorānos, kā arī pārdos vairāk ēdienu.

Deutsche Bank pārstāvji lielāko daļu laika domā par to, kā banka varētu būt konkurētspējīga ar kompānijām, kas nav bankas, piemēram, ar kafijas tīklu Starbucks, atsaucoties uz Deutsche Bank vadītāju Džonu Krajanu, raksta CNBC.

Viņš atzinis, ka banka nedomā tikai par konkurenci ar citām finanšu institūcijām, bet arī ar citiem sektoriem, piemēram, tehnoloģijas.

«Interesantākā lieta, un noteikti viena no tām, pie kuras mēs strādājam lielāko daļu laika, ir: vai mēs varam būt konkurētspējīgi pret kompānijām, kas nav bankas. Vai mēs, piemēram, varam konkurēt ar kompānijām, kas nodrošina maksājumus, taču nav regulēts?»

Pēdējo gadu laikā tirgū ienākušas daudz mazas kompānijas, kuras rada izaicinājumu lielajām kredītiestādēm. Tā, piemēram, aizvadītajā nedēļā viena no kompānijām Revolut informēja, ka pieteikusies bankas licences saņemšanai.

Tomēr Deutsche Bank vadītājs pauž bažas par institūcijām, kas līdz šim nav regulētas. Piemēram, Facebook ļauj lietotājiem sūtīt un saņemt naudu ar aplikācijas Messenger starpniecību, izmantojot PayPal kontus.

Kafijas restorānu ķēde Starbucks sākot no šā gada jūnija beigām savā zemeņu garšas piedevā vairs neizmantos krāsvielu, kas iegūta no saberztiem kukaiņiem, tādējādi piekāpjoties savu veģetāro klientu viedoklim, vēsta Reuters.

Starbucks iepriekš izmantoja saberztu bruņutu – košenilu – pulveri savos zemeņu frapučīno un kokteiļos, kā arī dažos desertos, piemēram, aveņu kūkā.

«Pēc pamatīga izvērtējuma, mēs esam nolēmuši pārveidot attiecīgos produktus, lai būtu pārliecināti par vislabāko iespējamo kvalitāti,» Starbucks blogā pavēstīja kompānijas prezidents Klifs Barovs (Cliff Burrow).

Saberzto utu pulvera vietā kafijas restorānu ķēde turpmāk plāno piegādāt dabīgu, uz tomātu bāzes radītu ekstraktu.

Šā gada martā kāds blogotājs uzsāka kampaņu internetā, kuras mērķis bija likt Starbucks izbeigt saberztu kukaiņu izmantošanu.

Kafijas tirdzniecības tīkls Starbucks paziņojis, ka Ķīnā nākamo gadu laikā plāno atvērt vēl aptuveni 3000 jaunas tirdzniecības vietas, raksta CNN Money.

Uzņēmums plāno gandrīz dubultot tās kafijas veikaliņu skaitu Ķīnā – no 3300 šobrīd līdz 6000 2022.gada beigās.

Tādējādi gadā Starbucks Ķīnā jāatver 600 jaunas tirdzniecības vietas, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekš plānotās 500 vietas gadā.

Starbucks iecerējis laika posmā no 2017.gada līdz 2022.gadam Ķīnā trīskāršot ienākumus un dubultot operatīvo peļņu.

«Starbucks veicina kafijas kultūras attīstību Ķīnā, un atalgojums par to būs veselīga, ilgtermiņa un pelnītspējīga izaugsme nākamajās desmitgadēs,» sacījis kompānijas vadītājs Kevins Džonsons.

Šveices pārtikas un dzērienu ražotājs Nestle nolēmis maksāt 7,15 miljardus dolāru (5,9 miljardus eiro) par tiesībām pasaulē tirgot ASV uzņēmuma Starbucks produktus, vēsta Reuters.

Šis darījums stiprina Nestles kā lielākās kafijas kompānijas pozīcijas pasaulē strauji mainīgajā tirgū. Nestle un Starbucks apvieno spēkus ļoti sadrumstalotajā dzērienu kategorijā, kas pēdējā laikā ir pieredzējusi virkni darījumu.

Darījums ļaus Nestlei tirgot Starbucks produktus ārpus ASV uzņēmuma kafejnīcām. Iecerētais darījums gan vēl jāapstiprina regulatoriem un ja viss notiks, kā plānots, tad darījums tiks pabeigts līdz šī gada beigām.

ES dalībvalstu ministru kopīgais plāns par to, kā nodrošināt apmaiņu ar informāciju par nolēmumiem nodokļu jomā attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem, ir zaudēta iespēja dot prettriecienu agresīvai nodokļu plānošanai, saka Eiropas Parlaments otrdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP.

EP deputāti pauž sarūgtinājumu par Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) 6.oktobra vienošanos, kas nepamatoti ierobežo automātiskās apmaiņas direktīvas piemērošanas jomu un liedz Eiropas Komisijas piekļuvi informācijai.

ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes 6. oktobra vienošanās ir nogriezusi ceļu Eiropas Komisijas priekšlikumam nodrošināt lielāku pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā, uzskata EP deputāti rezolūcijā, kuru pieņēma ar 572 balsīm par, 90 pret un 30 atturoties.

Komentējot ES Ekonomikas un finanšu ministru padomes vienošanos, EP ziņotājs Markuss Ferbers (EPP, Vācija) teica: «Ja šī patiešām ir galīgā vienošanās, tad ES dalībvalstis būs palaidušas garām iespēju radīt lielāku pārredzamību nodokļu jomā. Dalībvalstu budžeti turpinās zaudēt. Mums ir vajadzīga saistoša un konsekventa Eiropas sistēma. Dalībvalstu nodokļu iestādēm nebūs iespējas uzzināt, ja cita dalībvalsts būs pieņēmusi lēmumu nodokļu jomā, kas negatīvi ietekmēs to dalībvalsts nodokļu bāzi. Ir jāuzliek pienākums valstu ieņēmumu dienestiem apmainīties ar informāciju par nolēmumiem nodokļu jomā, un šai informācijai ir jābūt pieejamai centrālā datu bāzē, kas jāpārvalda Eiropas Komisijai.»

Patvērumu var sameklēt ātrās ēdināšanas gigantu vērtspapīros; to piedāvā arī farmācijas milži.

Akciju tirgiem sagurstot un investoriem spriežot par grūtākiem laikiem ekonomikai, joprojām dažu sektoru akcijām mēdz klāties pieņemami. Viens no šādiem sektoriem ir ātrās ēdināšanas restorānu kompānijas.Tām ekonomikai smagnējākos laikos mēdz klāties labāk, jo patērētāji mēģina cirpt savus tēriņus. Tas nozīmē, ka tā vietā, lai dotos uz kādu dārgāku ēdināšanas iestādi, tie tomēr izvēlas, piemēram, apēst kādu burgeri vai picu. Tādējādi arī šiem uzņēmumiem tiek piedēvēts līdzīgs investoru aizsardzības statuss, kā tas ir Consume Staples un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Kafijas kafejnīcu tīkls Starbucks šonedēļ atklājis četrstāvu kafejnīcu Tokijā, raksta Business Insider. Milzīgajā kafejnīcā tiek piedāvāti vairāk nekā simts veidu tēju, kafiju un kokteiļu.

Ēkai ir stikla sienas, tādējādi ļaujot apmeklētājiem skatīties uz blakus esošo upi, savukārt gaišais koks iegūts Japānas mežos.

kafejnīcā atrodas lielākā Starbucks grauzdētavas toveris pasaulē, kuras garums ir 17 metri. Tas ir visu četru stāvu augstumā un dekorēta ar vara ķiršu ziediem.

Tāpat grauzdētavā ir kafijas grauzdējamā iekārta, un plānots, ka tā saražos gandrīz 750 tonnas kafijas gadā.

Tāpat šeit atradīsies lielākais Teavana bārs pasaulē, piedāvājot dažādus dzērienus, kuru pagatavošanā izmantota tēja. Kafejnīcā, tāpat kā citur pasaulē, tiks piedāvāta svaigi cepta maize, picas, salāti un citi ēdieni.

Labrīt!

Latvija

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā šodien plānots turpināt izskatīt krimināllietu, kurā par 25 tūkstošu latu liela kukuļa izspiešanu apsūdzēta bijusī Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un par kukuļošanas noziegumiem - uzņēmējs Boriss Rjazanskis.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien diskutēs par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu nākamajam pilnvaru termiņam. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks zinātnieku un pašvaldību diskusija par enerģētiku un jaunajām tehnoloģijām.

Mēģina gan riskēt, gan ieņemt nosacīti drošas pozīcijas ar mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevējiem un ražotājiem.

Šis gads daudziem finanšu aktīviem cenu ziņā pagaidām padevies lielisks. Vērtība palielinās arī akcijām - turklāt izaugsme vērojama gan tādu uzņēmumu akcijām, kuru nozares ir cikliskākas, gan arī nosacītam drošajam patvērumam. Tas izceļ to, ka pamata pieņēmumi par notikumu attīstību pārskatāmā nākotnē joprojām ir visai optimistiski. Tomēr šajā pašā laikā valda arī saprašana, ka cenu pieaugums nupat jau ir bezmaz vai pārāk dāsns un kaut kur būtu jāmēģina paslēpties.

Pēdējā laikā tādējādi iecienīta stratēģija ir uzpirkt tādu milzīgu kompāniju vērtspapīrus, pēc kuru produktiem liels pieprasījums varētu saglabāties, ja ekonomika tomēr noiet no ceļa. Parasti pie šiem sektoriem tiek pieskaitīti mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevēji un ražotāji (Consumer Staples). Tie savus akcionārus ar stabilu peļņu spēj aplaimot gandrīz pie jebkādiem daudzmaz jēdzīgiem ekonomikas nosacījumiem. Šādu aizsardzības sektoru vērtspapīriem parasti iet labāk laikos, kad centrālās bankas samazina likmes (un tas no tām tiek šobrīd gaidīts), kas pamatā ir atbilde uz sliktākiem nosacījumiem ekonomikā. Tikmēr sliktāk tiem var klāties, ja mazināsies satraukums par pašreizējiem ekonomikas un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.

#«Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus.»

Atgriežoties dzimtenē pēc vairākiem studiju un karjeras pieredzes gadiem Lielbritānijā, Kaspars Bērziņš sāk specializētās kafijas veikaliņa CoffeeLab biznesu

CoffeeLab ir nopērkama tikai tāda kafija, kuras pupiņas ir grauzdētas Latvijā, bet nav atrodama industriāli ražota kafija. «Pirms gada ar sievu nolēmām atgriezties mājās no Lielbritānijas, kur dzīvojām astoņus gadus. Uz ārzemēm sākotnēji devāmies studēt. Es ieguvu grādu inženierzinātnēs, vēlāk šajā jomā nodibināju arī savu uzņēmumu, kas patlaban vairs nedarbojas. Pirms pārcelties uz Latviju, mums nebija skaidras biznesa idejas, un pirmos trīs mēnešus vienkārši dzīvojām, pētījām tirgus situāciju, līdz radās doma atvērt specializētās kafijas vietiņu Siguldā, jo nekas tāds šajā pilsētā tobrīd nebija pieejams,» atminas SIA CoffeeLab Latvia īpašnieks Kaspars Bērziņš.