Jaunākais izdevums

Cilvēki ir izslāpuši pēc labas kafijas – ja uzņēmums atrod labu veidu un nišu, kā sevi prezentēt, var izveidot veiksmīgu biznesu

Tā uzskata lietuviešu kafejnīcu ķēdes Caffeine līdzīpašnieks Nids Ķuberis (Nidas Kiuberis). Šā gada beigās Baltijas lielākajā kafijas ķēdē būs 63 kafejnīcas, bet līdz 2022. vai 2023. gadam uzņēmuma mērķis ir to paplašināt līdz 100 kafejnīcām. Līdz šim uzņēmums attīstījies ar stratēģiskā investora BaltCap palīdzību, bet šobrīd meklē jaunu partneri, lai uzmirdzētu arī ārpus Baltijas. Pašlaik Caffeine ir divas kafejnīcas ASV, ko N. Ķuberis sauc par pilotkafejnīcām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Agrāk ražojāt reklāmas, tagad – kafiju. Kā jūs no reklāmas nonācāt kafijas industrijā?

Esam četri dibinātāji – es, Vīgants Maksele (Vygantas Maksele), Martins Serksnis (Martynas Serksnys) un Vītenis Kurapka (Vytenis Kurapka). Trīs no mums – es, Martins un Vītenis – strādājām plecu pie pleca aģentūrā, mums bija ietekmīgi klienti, taisījām lielus stāstus. Mums bija lielisks ceļojums uz ASV, un tur mums radās ideja par kafijas biznesu. Tas mūs ļoti iedvesmoja. Mēs atgriezāmies, saķēruši kaut ko līdzīgu vīrusam – nevarējām vien beigt domāt par jaunām idejām. Tad satikāmies ar Vīteņa draugu Vīgantu un vienā no mūsu prāta vētrām nonācām pie idejas, ka kafijas tirgus ir ļoti garlaicīgs un stagnējošs. Tas bija labs laiks, lai nāktu klajā ar kaut ko patiešām svaigu.

Vienlaikus tas bija arī krīzes laiks.

Jā, krīze sākās tieši pēc tam, kad atvērām pirmo Coffee Inn, kad biju pametis labu darbu, man bija hipotekārais kredīts un Euribor kāpa debesīs. Es gandrīz bankrotēju. Taču laimīgā kārtā pēc četriem mēnešiem mums izdevās veikt lēcienu.

Šāda veida kafejnīcas bija kaut kas jauns. Kā šāds izrāviens bija iespējams?

Mums daudz palīdzēja komunikācijas aģentūras pieredze, jo cilvēkiem patīk stāsti. Paziņām un draugiem stāstījām par savu ideju, ka Viļņai vajadzīga radošuma degviela, kaut kas, kas to sapurinātu. Sākot biznesu, radījām iespēju iet uz parku vai cauri pilsētai ar kafijas krūzi rokās. Tirgus bija tukšs.

Nosaukumā liela ietekme ir mūsu ASV braucienam, jo tur redzējām daudz Inn – iebrauktuves. Vēlējāmies piedāvāt demokrātisku, vienkāršu, ne pārāk smalku kafejnīcu. Protams, pēc tam notika evolūcija un veidojām kaut ko nedaudz citādu. Ar laiku sapratām, ka Coffee Inn vairs nav atbilstošs un starptautiski piemērots nosaukums, ka tas ir pārāk vispārīgs. Jauno Caffeine zīmolu testējām Igaunijā,un tas bija veiksmīgi. Tad nolēmām iepazīstināt ar to globāli un piedāvāt kā franšīzi. Šobrīd veidojam franšīzes grāmatu – ja vēlies atvērt Caffeine Jaunzēlandē, gada otrajā pusē būsim gatavi to piedāvāt.

Cik veiksmīgs tagad ir jūsu bizness?

Mums ir stratēģiskais investors BaltCap, kas ir uzņēmuma lielākais īpašnieks, kam pieder aptuveni 70%. Saskaņā ar fonda noteikumiem, tas vēlas pārdot savas daļas. Taču tas nenozīmē, ka šis nav veiksmīgs bizness. Jaunais investors mēra nevis apgrozījumu vai tīro peļņu, bet EBITDA. Mūsu šī gada plānotā EBITDA ir miljons eiro, kas liecina, ka mums veicas labi. Mēs joprojām atveram jaunas kafejnīcas labās vietās, «pārklājam» arī mikrorajonus. Nesen atvērām kafejnīcu Žverīnā, kas ir jauks rajons Viļņā, kur ir vairāk privātmāju. Tas tagad ir stilīgs, dārgs rajons, kur ir skolas un biroji, bet nav kafejnīcu. Nesen tur tādu atvērām, un tai ir labi panākumi. Tāpat skatāmies uz iespēju atvērt vairāk kafejnīcu biznesa centros. Vēl viena iespēja paplašināt tīklu ir franšīze. Tagad mums ir sešas franšīzes kafejnīcas Lietuvā.

Kas notiek saistībā ar uzņēmuma pārdošanu?

Kad notiek šādi darījumi, investors iniciē procesu, tiek veikta padziļināta izpēte. Kopīgi sagatavojām un izsūtījām piedāvājumu vairāk nekā simt potenciālajiem pircējiem, un šī ziņa izskanēja. Rezultātā internetā bija liels virsraksts, lai iegūtu klikšķus, – Caffeine tiek pārdots. Ir svarīgi pateikt, ka kompānija tiek pārdota, bet dibinātāji vēlas to attīstīt tālāk un saskaņā ar plānu – simt kafejnīcas līdz 2022. vai 2023. gadam. Vēlamies palikt biznesā un vadīt kompāniju. Tagad mums notiek tikšanās ar iespējamiem pircējiem. Mēs izskatām daudzas iespējas, pagaidām nezinām, kurš būs jaunais daļu īpašnieks.

Cik naudas tagad vēlaties investēt?

Divus miljonus eiro. Mēs to sarēķinājām vienkārši – saskaitījām vidējo summu, kas vajadzīga vienas kafejnīcas atvēršanai – 50 tūkstoši eiro – un sareizinājām ar 40 kafejnīcām. Tie ir divi miljoni eiro. Mēs vēlamies kļūt par multinacionālu spēlētāju.

Kas vajadzīgs, lai nākotnē būtu labas attiecības ar jaunajiem īpašniekiem? Ko sagaidāt no investora?

Uzticēšanos, pārvaldību un ticību mūsu komandai. Esmu priecīgs par sadarbību ar BaltCap, kas vienmēr uzticējās mums kā dibinātājiem. Tie vienmēr ir jutušies kā daļa no zīmola, un BaltCap kā stratēģiskais investors novērtēja mūsu vīziju un zīmola identitāti. Tā ir liela vērtība. Jaunais pircējs ar nepareizu soli var apstādināt zīmola attīstību. Tas ir neliels izaicinājums.

Visu interviju Audzē muskuļus kafijas pasaulē lasiet 29. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Tev varētu interesēt arī:

Piedāvā kafiju ar uzdrukātu foto piena putās

Kā top? Rocket Bean Roastery Latvijas Nacionālā kafija

FOTO: Botāniskajā dārzā atklāta kafejnīca ar noteikumiem

Db.lv eksperiments: ejam uz kafejnīcu ar savu krūzi

Nestle par 7,15 miljardiem dolāru nopērk tiesības tirgot Starbucks produktus

CoffeePixels saņēmis balvu Best New Product

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Meklē pircēju kafejnīcu tīkla Caffeine Roasters akciju kontrolpaketei

LETA--BNS, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānija «BaltCap» apstiprinājusi, ka meklē pircēju tai piederošajai akciju kontrolpaketei Lietuvas uzņēmumā «Keturi kambariai», kas pārvalda Baltijas valstīs strādājošo kafejnīcu tīklu «Caffeine Roasters», savukārt kafejnīcu tīkls plāno paplašināties.

«BaltCap» investīciju fondam «Lithuania SME Fund» pieder 70,5% «Keturi kambariai» akciju, bet atlikušie 29,5% akciju pieder «Keturi kambariai» vadībai.

«Caffeine Roasters» sabiedrisko sakaru pārstāvis Nids Ķuberis otrdien izplatījis paziņojumu, kurā apstiprina Lietuvas plašsaziņas līdzekļos pēdējās dienās izplatījušos informāciju, ka «BaltCap» vēlas aiziet no «Caffeine Roasters».

Viņš arī norādījis, ka «Caffeine Roasters», kam pašlaik ir 62 kafejnīcas, plāno paplašināt tīklu līdz 100 kafejnīcām, un, lai to īstenotu, paredzēts investēt divus miljonus eiro.

«Pagājušajā nedēļā izplatījusies neoficiālā informācija par «Caffeine» pārdošanu radīja lielu troksni, tāpēc paziņojums par paplašināšanos kādam var šķist rupjš mēģinājums noliegt baumas. Es neko nenoliedzu. Šajā gadījumā abas vēstis atbilst patiesībai - «BaltCap» patiešām meklē pircēju sev piederošajām akcijām un mēs patiešām sākam ātru tīkla paplašināšanu,» norāda Ķuberis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reitan Convenience parakstījis vienošanos par Baltijas kafejnīcu ķēdes Caffeine Roasters iegādi, kas ietver 60 kafejnīcas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Kafejnīcu ķēdes iegāde ir daļa no Reitan Convenience stratēģijas nostiprināt convenience store jeb mazā formāta veikalu līderpozīcijas Eiropas tirgū.

Ar 531 tirdzniecības vietu Reitan Convenience uzņēmumu grupa, kas pārstāv tādus zīmolus kā Narvesen, R-kiosk un Lietuvos Spauda, jau šobrīd ieņem spēcīgu tirgus pozīciju Baltijas valstīs.

«Caffeine Roasters ir viens no spēcīgākajiem kafejnīcu zīmoliem Baltijā. Uzņēmuma kafejnīcas atrodas stratēģiski labākajās vietās lielākajās pilsētās. Mēs plānojam audzēt mūsu biznesu Baltijā un turpmāk meklēsim iespējas, kā paplašināt Caffeine Roasters tīklu arī citās valstīs,» norāda Jūhanness Sangness (Johannes Sangnes), Reitan Convenience izpilddirektors.

Caffeine Roasters ir dibināts Viļņā, 2007. gadā. Šobrīd šajā tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lietuvas Konkurences padome atļauj Narvesen Baltija īpašniekam iegādāties kafejnīcu tīklu Caffeine Roasters

LETA/BNS, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome piektdien atļāvusi mazumtirgotāja «Narvesen Baltija» mātes uzņēmumam Norvēģijas «Reitan Convenience» iegādāties Baltijas valstīs strādājošo kafejnīcu tīklu «Caffeine Roasters» («Caffeine»), paziņojusi padome.

Decembrī šādu atļauju deva Latvijas Konkurences padome.

«Reitan Conveniece» Baltijas kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādāsies no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam pieder 70,5% «Caffeine Roasters» akciju un Lietuvas uzņēmuma «Keturi kambariai», kam pieder atlikušās 29,5% akcijas.

«Caffeine Roasters» ir dibināts Lietuvā 2007.gadā, un patlaban kafejnīcu tīklā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā darbojas 60 kafejnīcas.

«Reitan Conveniece» pieder 531 tirdzniecības vietas, kas pārstāv tādus zīmolus kā «Narvesen Baltija», «R-kiosk» un «Lietuvos Spauda». «Reitan Convenience» pieder 2250 veikali septiņās valstīs, ieskaitot «Narvesen» Norvēģijā, Latvijā un Lietuvā, «7-Eleven» Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā, «Northland» Norvēģijā, «Pressbyran» Zviedrijā, «R-kioski» Somijā un Igaunijā un «Lietuvos spauda» Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Narvesen: franšīzes sistēma kā biznesa modelis ir sevi apliecinājusi

Db.lv, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības franšīzes tīklu "Narvesen" pārvaldošais uzņēmums SIA "Narvesen Baltija" 2019. gadā strādājis ar 68 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 3,8 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Viens no lielākajiem notikumiem pērn bija kafejnīcu ķēdes "Caffeine" iegāde.

Šobrīd visas - kopumā 231 - "Narvesen" zīmola tirdzniecības vietas Latvijā vada neatkarīgi uzņēmēji uz franšīzes līgumu pamata. 2019. gadā atvērtas 10 jaunas tirdzniecības vietas un turpinājies darbs pie to kvalitātes uzlabošanas. Sadarbībā ar Latvijas ražotājiem "Narvesen" turpina izstrādāt jaunus produktus, nostiprinot "Narvesen" pozīcijas Latvijas tirgū ēdienu un dzērienu pa ceļam segmentā. Privātais zīmols "Fresh & Tasty" 2019. gadā veidoja 80% no ēdienu pa ceļam apgrozījuma.

"2019. gads "Narvesen" ir bijis veiksmīgs, mazumtirdzniecības apjomiem pieaugot par 6% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas pārsniedza mūsu prognozes. Kā stabils un sevi attaisnojošs biznesa modelis sevi ir apliecinājusi franšīzes sistēma. Pērn investīcijas novirzītas ne tikai tīkla paplašināšanai un IT infrastruktūras attīstībai, bet arī jaunas tirdzniecības koncepcijas realizācijai, tādējādi atsvaidzinot gan tirdzniecības vietu fasādes, gan interjeru. Arī atbalsta birojs pārcēlies uz jaunām telpām biznesa centrā "Origo One"," komentē SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākts reorganizācijas process, kurā kompānijai SIA «Narvesen Baltija» pievienos kompāniju SIA «Coffee Inn», kurai pieder kafejnīcu tīkls «Caffeine Roasters» («Caffeine»), liecina pirmdien publicētais paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Kreditori prasījumus var pieteikt mēneša laikā no publikācijas.

Konkurences padome 2018.gada decembrī atļāva «Narvesen Baltija» īpašniekam Nīderlandes «Reitan Convenience» iegādāties «Coffee Inn».

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome secināja, ka apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence un neradīsies un nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kur darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

«Reitan Conveniece» kafejnīcu ķēdi «Caffeine Roasters» iegādājās no investīciju kompānijas «BaltCap» investīciju fonda «Lithuania SME Fund», kam piederēja 70,5% «Caffeine Roasters» akciju, kā arī no Lietuvas «Keturi kambariai», kurai piederēja atlikušie 29,5% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu plauktos pieejamajam kafijas piedāvājumam līdzās stājas vietējo kafijas grauzdētavu produkcija

Pēdējos gados darbu sākušas vairākas vietējās kafijas grauzdētavas, tostarp ir Andrito Coffee Roastery, Kalve Coffee, Strada, Stars Coffee, Tīrs Miers, Curonia Coffee Roasters, Rocket Bean Roastery. Jaunākie pieejamie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2017. gadā tējas un kafijas pārstrādē darbojās 25 uzņēmumi, kas nodarbināja 196 cilvēkus. Salīdzinājumam – 2013. gadā šajā jomā darbojās 18 uzņēmumi, kas nodarbināja 167 cilvēkus. CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta norāda, ka kafija ir ļoti iecienīta importa un eksporta prece jebkurā valstī, un Latvija nav izņēmums. Katru minūti Latvijā importē vairāk nekā 19 kg kafijas, bet eksportē teju 9 kg kafijas. Pēdējos gados vairāk nekā pusi no kopējā kafijas daudzuma ieved no Lietuvas, Polijas un Vācijas. Pavisam kafiju importē no 30 valstīm, starp tām arī no Brazīlijas, Kostarikas, Indijas, Meksikas, Peru, Ugandas. Lielākā daļa ir ES valstis. Kafijas eksportēšana no Latvijas ir tā saucamais reeksports jeb Latvijā ievestas kafijas izvešana uz citām valstīm. Lielāko daudzumu kafijas Latvijas uzņēmumi eksportē uz Lietuvu – vairāk nekā pusi no tās kopējā eksporta apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ne tikai prese, e-talons un loterijas

Anda Asere, 21.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Dace Dovidena

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mazā formāta veikali ir aktuāli daudzviet, un šobrīd šī tendence Latvijā ir sasniegusi virsotni, norāda SIA "Narvesen Baltija" valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Pērn atvērtas astoņas jaunas "Narvesen" tirdzniecības vietas, un arī šogad paredzēts atvērt vēl astoņas.

Tendence skaidrojama ar to, ka cilvēki ātri pierod pie ērtībām un dzīves temps kļūst aizvien steidzīgāks – viņi vēlas nopirkt kafiju un lietošanai gatavu ēdienu pa ceļam, negaidot, kad to kāds pagatavos.

Vienlaikus aktualizējas jautājums par atkritumiem, tāpēc kompānija izmanto papīra krūzītes no pilnībā pārstrādājama papīra, strādā pie risinājuma, lai kafijas krūzīšu vāciņi būtu dabai draudzīgāki, kā arī aicina pircējus pēc kafijas ierasties ar saviem traukiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 3.8 miljonu eiro apmērā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka SG Capital Partners pārvaldītajam nekustamo īpašumu fondam SG Capital Partners Fund 1. Bankas finansējums kopā ar SG Capital Partners līdzekļiem tiks izmantots biroju ēkas Rīgā, Brīvības ielā 39 iegādei.

Biroju ēka «Open Office», kas vēsturiski pazīstama arī kā «Sniķera nams», ir būvēta laikā no 1929. līdz 1931. gadam pēc slavenā latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta Latvijas Universitātes profesora, ģenerāļa Pētera Sniķera vajadzībām, un tikusi pilnībā atjaunota 2008. gadā.

Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs, skaidro: «Īpašums ļoti labi atbilst fonda svarīgākajiem kritērijiem – lieliska atrašanās vieta pilsētas centrā, stabila naudas plūsma fonda investoriem un atraktīvs kopējais investīciju ienesīgums.»

Savukārt, SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts norāda: «SG Capital Partners ir investēts arī Latvijā strādājošo iedzīvotāju uzkrātais pensiju kapitāls, tādēļ šis darījums ir viens no piemēriem, kur Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi tiek izvietoti Latvijas ekonomikā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudz tiek runāts par to, kāda ir jaunā paaudze, kas drīz ienāks darba tirgū. Darba devējiem jāgatavojas tās uzņemšanai komandā.

Jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū, piemīt liela pārliecība par sevi un apkārt notiekošo, taču reālā dzīve un darba ikdiena ir citāda, nekā viņi to iztēlojušies. Dažkārt jauniešiem, uzsākot darba gaitas, trūkst atbildības apziņas, tādēļ darba devējam tas nozīmē bruņoties ar pacietību, daudz investēt un mācīt šos jaunos talantus, slīpējot tos kā dimantus. Neskatoties uz šķietami nepietiekamo darba pieredzi un izpratni, mēs esam priecīgi, ka jauniešos redzam dzīvesprieku, radošumu un vēlmi augt,” novērojusi zīmola Caffeine pārstāvošā uzņēmuma SIA Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Runājot par šodienas skolēniem, kuri pēc pāris gadiem nokļūs darba tirgū, Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns viņus sauc par digitālo paaudzi. Viņiem ir labas digitālās prasmes, nereti arī ļoti labas svešvalodu zināšanas. Taču bieži vien viņi nav gatavi darba tirgus prasībām. “Ilgus gadus izglītība skolās bijusi pārāk teorētiska. To atzīst arī paši jaunieši. Tikko mūsu veiktajā aptaujā 90% vidusskolēnu atzina, ka skolā iegūtajām zināšanām ir pārāk maz sasaistes ar reālo dzīvi. Nokļūstot profesionālajā vidē, jauniešiem nereti izaicinājums ir prasme sekmīgi orientēties reālās dzīves situācijās, piemēram, risinot problēmas, komunicējot, darbojoties komandā. Šobrīd izglītības saturs mainās, tas tiek pilnveidots, izglītības procesā arvien vairāk iesaistoties darba devējiem, mentoriem. Domājams, pēc gadiem jaunieši no skolas sola iznāks darba tirgum daudz gatavāki,” viņš pieļauj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā A klases biroju centrā “Origo One” no šī gada aprīļa savus birojus ver kompānija “Enlabs Group”, kā arī digitālā satura studija “TheSoul Publishing”, kas līdz ar biroja atvēršanu Rīgā plāno radīt vairāk nekā 100 jaunu darba vietu.

“Enlabs Group” biroja telpas “Origo One” aizņems 1153 m2 platību, bet “TheSoul Publishing” – 1948 m2 ar mērķi līdz šī gada septembrim pievienot vēl 930 m2.

FOTO: Atvērts viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem 

Jaunajā "Origo" ēkā, kas atrodas Rīgā, Satekles ielā 2b, apmeklētājiem atvērta tirdzniecības...

Kompānija “TheSoul Publishing” veido izklaides saturu, piesaistot miljoniem sekotāju un abonentu visā pasaulē. Tās komandu šobrīd veido vairāk nekā 1500 darbinieku 70 valstīs. “Latvijas priekšrocība ir atrašanās Eiropas tirgū un talantīgi speciālisti ar izcilām valodas, jaunrades un tehniskajām prasmēm. Tā kā mēs veidojam radošu video saturu 19 valodās globālam patēriņam, šādas prasmes ir ļoti pieprasītas,” teic kompānijas vadītājs Artūrs Mamedovs.

“Meklējot jaunas biroja telpas, galveno vērību pievērsām tam, lai telpas būtu mūsdienīgas, dinamiskai darba videi atbilstošas un energoefektīvas,” skaidro “Enlabs Group” personāldaļas vadītājs Oļegs Karpušenko.

“Origo” jaunbūve, tostarp “Origo One” biznesa centrs, šī gada martā ieguvis 1. vietu konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva 2020” nominācijā “Jauna sabiedriskā ēka”.

T/c “Origo” jaunās ēkas pirmajos trīs stāvos izvietotas ērtas tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju telpas, savukārt ēkas augšējos trīs stāvos atrodas “Origo One” biznesa centrs ar inovatīviem A klases birojiem. “Origo One” biroju nomnieku vidū ir tādas kompānijas kā “Narvesen & Caffeine”, “Hili Properties”, “Colliers International”, “LETA” un “TVNET grupa”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Jeruzalemes ielā kūkas, spēles un baloni

Kristīne Stepiņa, 05.04.2019

Uzņēmums Rīgas Rēvija Jeruzalemes ielā darbojas jau 26 gadus. Tas savu biznesu sāka kā reklāmas aģentūra. Uzņēmuma telpās atrodas veikals Balonu pasaule, kas nav vienīgā tirdzniecības vieta, kompānijai ir vēl viens veikals Rīgā – Lāčplēša ielā, kā arī Cēsīs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan biežāk ierasts redzēt darbojamies Lietuvas uzņēmumus Latvijā, nevis otrādi, Altero ar nopietniem nolūkiem sāk darbu kaimiņvalstī.

Latvijā no jauna izsniegto patēriņa kredītu tirgus privātpersonām ir aptuveni 300 miljoni eiro gadā, bet Lietuvā – 450 miljoni eiro. SIA Altero vadītājs Artūrs Kostins stāsta, ka kaimiņvalsts tirgus apgūšana atšķiras no tā, kā tas notika Latvijā, jo Altero ieiet tirgū, sadarbojoties ar uzņēmumiem, ar ko strādā jau Latvijā. Šobrīd tam ir septiņi partneri, un paredzēts palielināt to skaitu līdz 14. «Ir daudz, daudz vienkāršāk, jo Latvijā sākām biznesu, nezinot, ko darām un kāpēc. Bija skaidrs plāns, bet tam nebija nekāda apstiprinājuma. Šobrīd Latvijā esam guvuši tam apstiprinājumu, mums ir trīs gadu pieredze, tāpēc nav šaubu par mērķu sasniegšanu Lietuvā. Mums nav tik lielas šaubas, kādas bija pašā sākumā Latvijā. Attiecīgi zinām, konkrēti varam solīt saviem sadarbības partneriem un esam pārliecināti par šādas platformas vietu tirgū. Domāju, ka cilvēki izmantos šo pakalpojumu tāpat kā Latvijā. Parasti lietuvieši ienāk Latvijas tirgū, piemēram, Maxima, Caffeine, Čili pica, tagad arī tirdzniecības centri. Savukārt latviešu uzņēmumu Lietuvas tirgū ir diezgan maz. Tas ir retums, tāpēc tur ir liels respekts pret mums,» apgalvo Artūrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

SG Capital Partners par 6,3 miljoniem eiro iegādājas biroju ēku Rīgā

Zane Atlāce - Bistere, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SG Capital Partners AIFP pārvaldītais nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund 1 par 6,3 miljoniem eiro no SIA Dagas A iegādājies Open Office biroju ēku Brīvības ielā 39, Rīgā.

«Iegādātais īpašums ļoti labi atbilst fonda svarīgākajiem kritērijiem – lieliska atrašanās vieta pilsētas centrā, stabila naudas plūsma fonda investoriem un atraktīvs kopējais investīciju ienesīgums, kas vairākkārt pārsniedz alternatīvas ieguldījumu iespējas ar zemu risku,» pamato SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Biroju ēka, kas vēsturiski pazīstama kā Sniķera nams, ir būvēta laikā no 1929.-1931. gadam pēc slavenā latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta LU profesora, ģenerāļa Pētera Sniķera vajadzībām un tikusi pilnībā atjaunota 2008. gadā. «Šo namu atjaunojot un pārvaldot daudzu gadu garumā, esam īpaši centušies saglabāt šī nama īpašo vēsturisko auru un vērtību, vienlaicīgi nodrošinot visas mūsdienīgam biroju centram nepieciešamās prasības. Tieši šādas ēkas visā pasaulē kļūst par īpaši iekārojamām biroju vietām starptautiskiem uzņēmumiem, vēstniecībām un citiem uzņēmumiem, kuriem ir svarīga laba atrašanās vieta pilsētas centrā, atpazīstamība un prestižs. Šādu ēku vērtība ar katru gadu tikai pieaug,» uzskata SIA Dagas A valdes priekšsēdētājs Andris Kupcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv veica eksperimentu, lai noskaidrotu, vai kafijas tirdzniecības vietas Rīgas centrā atbalsta dzēriena iegādi, ja klients to vēlas savā līdzpaņemtajā krūzē.

Apmeklētajās 10 tirdzniecības vietās Rīgā cenas par vienu standarta «latte» ir, sākot no diviem līdz pat vairāk nekā četriem eiro.

Ierodoties ar savu līdzpaņemto krūzi, vairumā kafijas tirdzniecības vietu atlaide netiek piešķirta, tomēr uzņēmumos - «Costa Coffee»,«Coffee Tower» un «Miit Coffee» atlaide tiek piešķirta 20 centu un 5% apmērā.

«Double Coffee» barista Strēlnieku ielā 1 pastāstīja, ka db.lv ir pirmie, kas kafiju vēlas iegādāties ar savu līdzpaņemto krūzi, un uz šādu jautājumu raudzījās skeptiski. «Mums ir savas krūzes ar zīmolu, un tas ir reklāmas mārketings, kurš reklamē kafijas uzņēmumu. Mēs par to maksājam naudu, tāpēc mēs lejam kafiju tikai tajās krūzēs. Pagaidām neplānojam klientiem piešķirt atlaidi, ja kafija tiek iegādāta ar savu krūzi,» skaidroja uzņēmuma «Double Coffee» pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru