Foto: Publicitātes

Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri – iegriba vai nepieciešamība? 

Arvien biežāk tiek runāts par starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) straujo attīstību un potenciālajiem ieguvumiem, tomēr joprojām lokāli ne vienmēr ir skaidrs, par ko īsti ir runa. Vai tas ir kārtējais uzpūstais burbulis «mums vajag to pašu, kas ir citiem» vai tomēr tā ir nenovēršama darba vides attīstības tendence, uz kuru mērķtiecīgi jātiecas?

Guntars Cauna, SIA Pillar RE Services izpilddirektora vietnieks, 2018. gada 02. jūlijs plkst. 15:12

Modernas darba vides un augsti kvalificētu speciālistu piesaiste nenoliedzami ir prioritāte ne vien no potenciālo darba ņēmēju puses, bet arī valsts līmenī. SPBC ienes darba vietas ne tikai zvanu centros, tie ietver arī sarežģītus biznesa procesus, kas lokāli nozīmētu augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistīšanu. Latvijā jau šobrīd SBPC sektors veido gandrīz 8000 darba vietu, un Rīgā veiksmīgi darbojas aptuveni 50 uzņēmumi, tostarp Circle K Business Centre, Tele2 Shared Service Center, Accenture, Cabot, Evry, Tieto u.c. Tomēr uz pasaules fona attiecība starp nodarbināto skaitu SBPC sektorā pret citām darba vietām ir visai niecīga. Jaunākie dati liecina, ka Centrālajā un Austrumeiropā jau šobrīd darbojas vairāk nekā 1400 SBPC, un šī nozare aizvien turpina attīstīties, tirgum pieaugot par 6% katru gadu.

Runājot par SBPC būtību un plašo spektru, jānorāda, ka sektora ietvaros tiek runāts par trīs dažādiem uzņēmumu veidiem. Ir dalīto pakalpojumu centri (SSC – Shared service centre), kuri pēc būtības ir lielu, starptautisku organizāciju struktūrvienības, kas vienā vietā veic konkrētās organizācijas biznesa atbalsta funkcijas plašākam reģionam vai pat visam pasaules tīklam. Otra kategorija ir tiešie ārpakalpojumu sniedzēji (BPO – business process outsorcing), kas līdzīgi kā dalīto pakalpojumu centri veic kādai lielai organizācijai biznesa atbalsta funkcijas, bet šo organizējot ārpakalpojumu formā kā juridiski nesaistīts pakalpojumu sniedzējs. Un kā trešie ir informācijas tehnoloģiju ārpakalpojumi (ITO – Information Technology Outsourcing), kas nodrošina pakalpojumus tieši IT virzienā. Tas, kādēļ uzņēmumi izvēlas atvērt biroju vienā vai otrā valstī, ir darbaspēka un kompetenču pieejamība. Procesi acīmredzami digitalizējas, tas nozīmē, ka mums ir jāpakārto arī izglītības sistēma tām kompetencēm, kuras ir interesantas šādiem uzņēmumiem. Kontekstā ar darbspējīgo iedzīvotāju skaitu Latvijā – katrs ceturtais cilvēks ar augstāko izglītību dzīvo un strādā ārzemēs, savukārt vecuma grupā 25-34 gadi tas ir pat katrs trešais cilvēks. Nodrošinot augsti kvalificētas darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, mēs veidojam pievilcīgu darba vidi, kuras ietvaros ir motivācija palikt Latvijā.

Kaut arī Rīga ir lielākā Baltijas valstu pilsēta un tai ir labi infrastruktūras savienojumi, šeit SBPC sektors nav attīstīts tādēļ, ka iepriekš nav bijusi kopīga attīstības vīzija starp ieinteresētajām pusēm. Kā pozitīvs rādītājs, kas apliecina mūsu rīcībspēju un ambīcijas, bija aprīļa beigās spertais praktiskais solis – tika parakstīts sadarbības memorands starp Rīgas domi, Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Nacionālās Nekustamo Īpašumu Attīstītāju Aliansi un Ārvalstu Investoru padomi. Tas paredz mērķtiecīgu valsts institūciju, galvaspilsētas un privātā sektora sadarbību, ar mērķi radīt vismaz 10 tūkstošus jaunu darba vietu, kas papildinātu ikgadēju ienākošo naudas plūsmu valstī 240-270 miljonu EUR apmērā. Jaunās darba vietas SBPC sektorā piedāvātu konkurētspējīgu atalgojumu, pievilcīgu darba vidi un karjeras izaugsmes iespējas. Tomēr ne mazāk svarīgs ir valsts un pilsētas publiskais tēls. Valsts attīstību un tēlu, kāds veidojas, ir jāskata pēc būtības nevis pēc katras ieinteresētās puses politiskās piederības. Kā labo piemēru var minēt Viļņas pozīciju, kur SBPC nozare pēdējos gados piedzīvojusi 82% izaugsmi tieši mērķtiecīgās rīcības rezultātā – apzināti veidojot pilsētas tēlu, aicinot uzņēmumus uzsākt darbību šajā pilsētā un piedāvājot plašas biroju platību izvēles iespējas.

Arī biroju platību ziņā mums ir nepieciešams domāt plašāk un mērķtiecīgāk, jo joprojām Baltijas ietvaros krietni iepaliekam – astoņu gadu laikā Rīgā ir uzbūvēti 158.000 m2 biroju telpu, savukārt Tallinā un Viļņā – vairāk par 300.000 m2. Kā ļoti veiksmīgs piemērs ir minama Skanstes apkaimes jau esošā un plānotā attīstība modernu biroju piedāvājumā. Jau šobrīd tur atrodas pieprasījumam atbilstošs piedāvājums, kas uzreiz pēc piedāvājuma rašanās tika burtiski izķerts.

Tātad potenciāls un ambīcijas mums ir, tāpat ir sperti arī pirmie soļi, kas liecina par to, ka ejam pareizā virzienā. Jārosina vien mērķtiecīgāk domāt par mūsu valsts publisko tēlu un atbilstošu kompetenču kultivēšanu jau esošajā izglītības sistēmā, lai jau pēc pāris gadiem varam ar pārliecību sevi saukt par mūsdienīgu darba vides metropoli Baltijā.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2016. gada 06. jūlijs plkst. 12:13

Šī gada jūnija otrajā pusē teritorijā starp Pulkveža Brieža, Hanzas, Skanstes un...

2016. gada 13. maijs plkst. 9:07

Pillar grupas uzņēmums Pillar Investment Group, SIA noslēdzis darījumu ar AS Reverta...

2016. gada 20. aprīlis plkst. 9:18

Gada pirmajos trīs mēnešos ABLV grupas nekustamo īpašumu uzņēmmums Pillar turpināja...

2016. gada 08. februāris plkst. 11:48

2015. gads nekustamā īpašuma attīstīšanas un tirdzniecības grupai Pillar bija pārmaiņu...

2015. gada 25. novembris plkst. 15:34

Šā gada deviņu mēnešu laikā Pillar realizējis nekustamos īpašumus par 12,5...

Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2018. gada 02. jūlijs plkst. 7:50

No preču un pakalpojumu daudzveidības iegūst gan patērētājs, gan visa tautsaimniecība kopumā....

2018. gada 29. jūnijs plkst. 6:23

Jēzu nodeva un piesita krustā savējie, un daudzi pēc tam jau drīz...

2018. gada 28. jūnijs plkst. 9:17

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis...

2018. gada 28. jūnijs plkst. 8:15

Tas, ka dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā, vairs nevienu neizbrīna, taču reti kurš...

2018. gada 27. jūnijs plkst. 12:44

Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas deputātes Ineses Vaideres publiskajā telpā ierosinātā nebanku...

2018. gada 26. jūnijs plkst. 11:53

Šā gada aprīlī Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par pensijas ienākumiem Eiropas Savienības...

2018. gada 25. jūnijs plkst. 8:02

Transports un loģistika ir otra lielākā tautsaimniecības nozare, kas ik gadu valsts...

2018. gada 22. jūnijs plkst. 6:30

Godātā redakcija, šai laikā, kad visiem prātā vai nu futbols, vai mazdārziņš,...

2018. gada 21. jūnijs plkst. 11:55

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai...

2018. gada 21. jūnijs plkst. 10:33

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde....