Jaunākais izdevums

Fasētas svaigas maizes patēriņš Baltijā pamazām samazinās, savukārt saldētas maizes apjomi aug, līdz ar to jau tuvākajā laikā Lietuvas maizes ražotājs Fazer Lietuva UAB startēs šajā nišā.

Tā intervijā Dienas Bizness atklāj Fazer Lietuva UAB vadītājs un Baltijas organizācijas Fazer Bakery Baltic ģenerāldirektors Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis). Lietuvā Somijas uzņēmums Fazer nostiprinājās, 2001. gadā nopērkot maizes ceptuvi Gardėsis, kas dibināta 1995. gadā. 2001. gadā Fazer iegādājās arī Latvijas uzņēmumu Ogres maiznieks. Iepriekš Fazer Baltijā bija pazīstams kā saldumu zīmols.

Fazer ir starptautisks ģimenes uzņēmums no Somijas, kurš ražo un tirgo saldumus, maizi, kā arī nodrošina ēdināšanas pakalpojumus.

Izteikti sīva konkurence

Šobrīd Fazer Lithuania strādā 202 darbinieki. Fazer maizes ceptuvē Kauņā tiek izmantots samērā daudz roku darba. «Tas nozīmē, ka darbs ir sarežģītāks un grūtāks, taču tajā pašā laikā produktu ražošanā tas ļauj būt elastīgākiem un galu galā gūt labus rezultātus,» spriež M. Snarskis. Viņš lepojas, ka Fazer ražotā rudzu maize ar piedevām esot tirgus līderis Lietuvā, savukārt tradicionālā rudzu maize un tostermaize, kas Lietuvā nonāk no Ogres ceptuves Latvijā, esot otrajā vietā tirgū. Vaicāts par to, cik daudz uzņēmums eksportē, M. Snarskis uzsver, ka svaiga maize ir lokāls produkts, tāpēc uzņēmums galvenokārt fokusējas uz vietējo tirgu. «Mums ir t.s. iekšējais eksports Fazer grupas ietvaros, bet tas netiek uzskatīts par «tīru» eksportu. Mums ir neliels eksports uz Angliju, Īriju, pat ASV, kur dzīvo daudz lietuviešu, bet šie apjomi nav pārāk lieli,» viņš saka.

Ar lielāku vērtību

Runājot par tirgus izmaiņām, M. Snarskis stāsta, ka klasiskās klaipu baltmaizes patēriņš samazinās, un šajā segmentā uzņēmums arī neesot īpaši spēcīgs. Tā vietā kompānija fokusējas uz tiem segmentiem, kur pieaug pieprasījums un kur ir lielāka pievienotā vērtība. «Tradicionālās kviešu un rudzu maizes patēriņš kopumā samazinās, bet maizi ar dažādām veselīgām piedevām, piemēram, ar saulespuķu, magoņu un čia sēkiņām, pērk vairāk,» viņš teic.

«Tendence Eiropā un arī te ir tāda, ka fasētas svaigas maizes patēriņš pamazām samazinās, bet saldētas maizes apjomi aug par 7 līdz 10% gadā. Arī Kauņas ceptuve tuvākajā laikā apgūs šo segmentu,» atklāj M. Snarskis.

Visu rakstu Startēs saldētas maizes tirgū lasiet 4. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mana pieredze: Receptē svarīga ir mīlestība

Ilze Žaime, 16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP: Mazumtirgotāji maizes cenu veidošanas politiku īsteno neatkarīgi

Žanete Hāka, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi maizes tirgus monitoringu, kurā izvērtēja situāciju pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas par vienādajām maizes cenām tirgū, informē KP.

KP maizes tirgus monitoringu uzsāka, reaģējot uz gada sākumā plašsaziņas līdzekļos pausto informāciju par viena veida maizes cenu sakritībām dažādu mazumtirgotāju tīklu veikalos.

Sākotnēji apkopojot konkrēto maizes veidu cenas dažādu tirgotāju tīklu veikalos, KP novēroja atsevišķas sakritības, kā rezultātā uzskatīja par nepieciešamu noskaidrot piegādātāju un mazumtirgotāju maizes cenas veidošanas principus, kā arī izvērtēt noslēgtos sadarbības līgumus.

Vērtējot piegādātāju sadarbības līgumus ar mazumtirgotājiem, KP secināja, ka tie nesatur ierobežojumus mazumtirgotājiem patstāvīgi noteikt maizes tālākpārdošanas cenu, kas būtu smags konkurences tiesību pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes ražotājiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, lai plašajā produktu daudzveidībā pārsteigtu patērētājus, tāpēc maizes tirgus attīstību veicina inovācijas, aģentūrai LETA sacīja Fazer Bakery Baltic, kurā ir apvienotas Fazer maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Viņš pastāstīja, ka pircēji pārtikas, tajā skaitā maizes izvēlē arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgumam, kvalitātei, kā arī maizes svaram. Tie meklē jaunas garšas un formātus, kas atbilst viņu izpratnei par veselīgumu. Tāpēc uzņēmumi iegulda daudz resursu, meklējot inovatīvus risinājumus. «Nevienu vairs nevar pārsteigt, pievienojot receptūrā jaunas sēklas vai graudus - vajadzīgi jauni risinājumi,» sacīja Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Snarskis piebilda, ka inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību, bet arī tradicionālajos segmentos. Piemēram, baltmaizes segmentā pēdējā gadā laikā pēc vairāku gadu lejupslīdes ir redzama stabilizācija. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen tirgus pētījuma datiem, galvenais iemesls stabilizācijai šajā segmentā ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, ražotāji, sabiedriskās organizācijas un Zemkopības ministrija iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem rudzu maizes tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedriskās organizācijas un ražotāji parakstīja kopīgu sadarbības memorandu, liecina medijiem sniegtā informācija.

AS «Hanzas Maiznīcas» valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, kas vienlaikus ir iniciators memoranda parakstīšanai un diskusijai par rudzu maizes tradīciju turpināšanu, norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Uzņēmums izvirzījis plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā 2 miljoniem maizes klaipu. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. Viņasprāt, dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes škēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība. Vienlaikus biedrības mērķis ir veicināt jauno maiznieku apmācību, saglabājot sentēvu maizes cepšanas tradīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Fazer Latvija” investēs jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija uzņēmuma ražotnē Ogrē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība.

Ņemot vērā biznesa vidē valdošo konkurenci un "Fazer Group" korporatīvo politiku, konkrētu investīciju apjomu uzņēmums neizpauž.

Lai arī viens no maizes ražotāju lielākajiem izaicinājumiem ir arvien krītošais maizes patēriņš, “Fazer Latvija” tirgus daļa aizvadītajā gadā ir bijusi 20%, norāda uzņēmumā.

“Analizējot patērētāju ieradumus, aizvadītajā gadā kopumā tirgū novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet arī dara labu mūsu ķermenim un liek mums justies labi. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, no dažādajiem maizes izstrādājumu segmentiem, pircēji ir arvien vairāk iecienījuši tieši tostermaizi. Kā rezultātā tostermaizes segments aizvadītajā gadā kļuva par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tā vērtība palielinājās par 16%, savukārt šī segmenta patēriņa apjoms pieauga par 14%,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītājs Klāvs Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas maiznieka saldēto produktu segments strauji aug

Anda Asere, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Hanzas Maiznīcas turpina veiksmīgi konsolidēt ražošanu un šobrīd norit darbs pie rudzu formas līnijas uzstādīšanas Rīgas ražotnē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka pirmās rudzu formas maizes Latvijas tirgum šī līnija uzsāks ražot jau 5. novembrī.

Kopā pēdējos divos gados uzņēmums modernizācijas projektos ir ieguldījis aptuveni 2,3 miljonus eiro.

AS Hanzas Maiznīcas valdes loceklis Ants Promans: «Uzņēmums ir viens no vadošajiem maizes ražotājiem Latvijā, tāpēc, lai turpinātu veiksmīgu attīstību un sekotu līdzi tirgus tendencēm, esam uzsākuši vairākus modernizācijas projektus. Lielākie no šiem projektiem ir rudzu formas maizes līnijas uzstādīšana ražotnē Rīgā, kā arī loģistikas centra modernizācija. Abi šie projekti uzlabo mūsu konkurētspēju, kas ir ļoti būtiski, ņemot vērā sīvo konkurenci un krītošo maizes tirgu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta galerija - Mainās pircēju paradumi un maize tiem līdzi

Anda Asere, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli iepakotie maizes klaipiņi pircējus vairs tik ļoti nesaista; ražotāji investē viņu vēlmju apmierināšanā, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgū pamatā dominē trīs lielie ražotāji – Latvijas maiznieks, Fazer un Hanzas maiznīca. Pārējo maizes tirgus apjomu aizpilda vairāki vidējie, pamatā nišas produktu ražotāji – Dona, Lielezers, Lāči, Kuldīgas maiznieks, Liepkalni u.c. Tajā pašā laikā arvien lielāku tirgus daļu nodrošina maiznīcas un konditorejas, kuras ierīkotas tirdzniecības vietās, novērojusi SIA Liepkalni Mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

«Maizes tirgus ir ļoti dinamisks. Tajā ir sīva konkurence, ir novērojama patērētāju uzvedības maiņa. Cilvēki arvien vairāk izvēlas maizes ar dažādām piedevām – sēklu, graudu. Pie augošiem segmentiem varam minēt maizes ar piedevām un Latvijas ne tik ļoti raksturīgām garšām, bet tradicionālās maizes īpatsvars kļūst arvien mazāks. Priecē, ka Latvijā veiksmīgi līdzās pastāvēt spēj tik dažādi ražotāji un maizes piedāvājums ir tik plašs,» saka Artūrs Ilziņš, a/s Latvijas maiznieks valdes loceklis, pārdošanas un mārketinga vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķelmēnu saimnieks: Nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai

Dienas Bizness, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Laikā pirms Ziemassvētkiem «Ķelmēnos» sāka cept maizi, un pirmie kukulīši nokļuva veikalā. Tagad maizes krāsns, kurā tos cepa, ir devusies pensijā. Kad būvēju māju, pilnīgi neapzināti iebūvēju maizes krāsni. Sieva mācījās cept, jo ne viņa, ne es nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai. Pats esmu metālapstrādes speciālists, bet sieva bija skaitļošanas tehnikas speciāliste,» reģionālajam laikrakstam Dzirkstele stāsta saimnieks Juris Paulovičs.

Sākumā izveidotajā zemnieku saimniecībā bija gan lopi, gan sējumi, bet nevienam nevajadzēja ne graudus, ne gaļu, tāpēc samaksa par produkciju bija niecīga. «No piena un gaļas kaut ko sapratām, bet no maizes – nekā, tāpēc šķita, ka tā būs labāka izvēle. Tagad grūti pateikt, vai to vēlreiz sāktu. Jebkura pārtikas produkta ražošana ir ļoti atbildīgs un komplicēts process. Detaļas var izvirpot un salikt plauktā, gaidot pircēju, bet maizei ir jābūt gatavai un nogādātai patērētājiem noteiktā laikā. Ir ļoti daudz blakusfaktoru, kuri jāņem vērā, lai neciestu maizes kvalitāte,» skaidro J.Paulovičs.

Pagāja apmēram divi gadi, līdz varēja izcept apaļo saldskābmaizi tādu, ko vest uz veikalu. Tomēr nekad nav bijusi vēlme atteikties no ieceres. «Man dzīvē ir laimējies, jo vienmēr esmu darījis to, kas patīk – strādāju fabrikā, slaucu govis, audzēju cūkas...» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Maiznīca Flora Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem

Monta Glumane, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Senais teiciens ciešās konkurences apstākļos maizes un konditorejas tirgū Fazer praksē piepildās burtiski

Maizes tirgus attīstās abos virzienos – gan uz dārgu ar amatniecības metodēm gatavotu maizi, gan iepriekš apceptiem saldētiem produktiem, saka Fazer Group vecākais viceprezidents Petri Kujala.

Latvieši ir ļoti lepni par savu maizi. Vai šo gadu laikā, kamēr Fazer ir Latvijā, ir mainījies tas, ko mēs saprotam ar maizi?

Maizes patēriņā un maizes cepšanas industrijā tiešām notiek pārbīde, bet tā nav tikai Latvijā. Visos mūsu tirgos ap Baltijas jūru cilvēki no tradicionālas lētas baltmaizes pāriet uz maizi ar lielāku pievienoto vērtību – ar sēklām, dažādām garšām un īpatnībām. Tā ir iezīme arī pārtikas industrijā vispār – cilvēki vairāk domā par veselību un labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā maizes ražošanas uzņēmumam Latvijas Maiznieks. Līdzekļi paredzēti jaunas saldētās produkcijas noliktavas ēkas būvniecībai Daugavpilī.

Daugavpilī jau atrodas uzņēmuma Latvijas Mazinieks esošā rūpnīca, taču, lai iegūtu vairāk vietas produktu uzglabāšanai un nodrošinātu operatīvāku piegādi tirdzniecības vietām, uzņēmums blakus esošajai rūpnīcai uzsācis jaunas noliktavas būvniecību.

Noliktava paredzēta saldētās produkcijas uzglabāšanai ar aptuveni 4000 palešu vietām, un tā būs aprīkota ar mūsdienīgām iekārtām, piemēram, mobilo palešu plauktu sistēmu un horizontālo automātisko pakošanas līniju maizes izstrādājumu fasēšanai. Šo investīciju projektu uzņēmums īsteno ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu, un tā kopējās izmaksas ir vairāk nekā 2 miljoni eiro, no kuriem Luminor bankas finansējums veido vairāk nekā 1,8 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien Jelgavā, Hercoga Jēkaba laukumā notika 15. Vispārējie Piena, Maizes un Medus svētki, kuros amatnieki un tirgotāji klātesošajiem deva iespēju nobaudīt maizi, medu, pienu un citus lauku labumus, informē Jelgavas dome.

15. Vispārējos Piena, Maizes un Medus svētkus apmeklēja vairāki tūkstoši interesentu.

Svētku ietvaros tika noskaidrots arī Latvijas atzītākais medus 2015, Zemgales gardākais maizes našķis 2015 un labākā Siera un maizes svētku sāļā torte.

Šogad rīkotajā medus provē apmeklētājiem bija iespēja nodegustēt kopumā 12 dažādas medus šķirnes, no kurām visvairāk simpātijas izpelnījās meža un pļavu ziedu medus, kas tiek ievākts Olaines pusē dravnieces Aigas Zeltgraudas dravās. 2.vietu ieguva SIA Meduspils viršu medus no Saldus puses, bet 3.vietā ierindojās Lienas Mucenieces ievāktais dažādu ziedu medus no Ogres puses.

Ikvienam svētku apmeklētājam tika dota iespēja nodegustēt un atdot savu balsi par Zemgales gardāko maizes našķi. Apkopojot rezultātus, par 2015.gada gardāko maizes našķi tika atzīts Limbažu ceptuves Lielezers rudzu maizes našķis Augusts. 2.vietu ieņēma Priekules maizes ceptuves Krīvu zacīte, bet 3.vietu ieguva ceptuves Dona rudzu rozīņu maize.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

DB viesojas pie pārtikas ražotājiem Dona un Margret

Kristīne Stepiņa, 13.07.2015

Fotogrāfijās - maizes, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražotāja SIA Dona ražotnē!

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēkabpilī vadošie maizes un gaļas ražotāji ir vietējo īpašnieku rokās, tie neizceļas ar būtisku apgrozījuma pieaugumu; uzņēmumi cenšas izpatikt patērētājiem, kopjot garšas tradīcijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Maizes, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražotājs SIA Dona un gaļas izstrādājumu ražotājs, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs un mazumtirgotājs SIA Margret ieņem stabilas pozīcijas savā tirgus nišā. Pārtikas ražotāji norāda, ka pēdējā laikā palielinās gan iedzīvotāju maksātspēja, gan arī viņu prasības pēc augstas kvalitātes izstrādājumiem.

Nišas produkti

Latvija ir viena no nedaudzām pasaules valstīm, kur ir tik liela maizes daudzveidība un senas maizes cepšanas tradīcijas. Tirgū dominē trīs lieli industriālie ražotāji, un veiksmīgi darbojas mazās reģionālās maizes ceptuves. SIA Dona strādā jau vairāk nekā 20 gadu, pamatā uzņēmums ražo maizi, 15–20% no kopējās produkcijas veido konditorejas izstrādājumi. «SIA Dona ir saglabājusi maizes cepšanas tradīcijas, tas ir roku darbs, tāpēc mūsu ražotie tā dēvētie nišas produkti – rudzu maize un saldskābmaize – atšķiras no citu ražotāju produkcijas,» stāsta SIA Dona valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs. Viņš norāda, ka maize ir reģionāls produkts, ko ir ļoti grūti eksportēt, jo katrā valstī ir atšķirīgas garšas īpašības. SIA Dona pavisam nelielu maizes izstrādājumu apjomu eksportē uz ASV, kur galvenie pircēji ir ASV dzīvojošie latvieši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā reizē portāls db.lv ciemojas Fazer maizes ražotnē Ogrē, kur top dārzeņu maize!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami vairāk nekā 60 gadus atpakaļ - 1946. gadā, kad Rīgā darbu uzsāka maizes un makaronu fabrika, kuras produkcija tika marķēta ar Druvas zīmolu. 2001. gadā Druva apvienojas ar Ogres apkaimē zināmāko maiznīcu - Ogres maiznieks, un pārceļ ražotni uz Ogri. Uzņēmums turpina darbību kā Ogres maiznieks, un, apvienojot abu uzņēmumu pieredzi, piedāvā pircējiem gan iecienītas, gan jaunas maizes šķirnes.

2001. gada beigās Ogres maiznieku pārņem Somijas lielākā un pazīstamākā maiznīca - Fazer Bakeries. Sākotnēji uzņēmuma nosaukums ir Fazer maiznīcas Druva, vēlāk 2005. gadā tas tiek pārdēvēts par Fazer maiznīcām, bet 2012. gada 27. martā uzņēmuma jaunais nosaukums ir Fazer Latvija. No 2010. gada Fazer Latvija pārņem Fazer saldumu tirdzniecību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc riska kapitāla piesaistes SIA Cannelle Bakery vēl vairāk koncentrējas uz saldētas produkcijas ražošanas attīstību, noieta paplašināšanu eksportā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Kurzemē ne Liepājā, ne Ventspilī vairs nav maizes ražotāju. Tuvākā maiznīca ir Kuldīgā, bet tas arī viss, tālāk ir tikai Rīgā un viņpus galvaspilsētai. Savukārt Saldū ir pat divi maizes izstrādājumu ražotāji. Iespējams, tas tāpēc, ka neviens no mums negāja pret straumi. Valstī ir trīs lielie maizes ražotāji, kas dominē tirgū, pārējie ir nišas spēlētāji, kam ir atšķirīgs piedāvājums. Mēs esam aizgājuši no svaigās maizes un startējam citos segmentos, un tiešu konkurenci no lielajiem maizes ražotājiem nejūtam. Taču vienlaikus konkurējam ar lielākajiem piegādātājiem saldēto produktu un cepumu segmentos, kur katrā ir savi atšķirīgi spēles noteikumi. Saldus maiznieks ir labs reģionālais spēlētājs. Katram ir sava vieta,» saka Ivars Skrebelis, SIA Cannelle Bakery valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Hanzas maiznīcas slēdz ražotni Rēzeknē

LETA, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā maizes tirgus samazināšanos un konkurences saasināšanos, maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja AS Hanzas maiznīcas slēgusi filiāli Rēzeknē, turpmāk koncentrējoties uz ražošanu tikai vienā maizes ceptuvē Rīgā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.

Samazinoties tirgum un pieaugot konkurencei, uzņēmumam bija jāpārskata attīstības plāni, lai nodrošinātu efektivizāciju un palielinātu konkurētspēju visās jomās, norādīja uzņēmuma Ražošanas daļas vadītājs Valērijs Lotockis

Viņš arī informēja, ka filiāles slēgšana notiek pakāpeniski. Reorganizācijas gaitā uzņēmums izveidojis kompensēšanas sistēmu, nosakot papildu kompensācijas darbiniekiem, ņemot vērā to darba stāžu maiznīcā. Tāpat nodrošināts atbalsts jauna darba meklējumiem.

Patlaban uzņēmumam ir desmit vakances Rīgā, kurām var pieteikties Rēzeknes filiāles darbinieki, taču pagaidām šādu interesi tie nav izrādījuši. Daļa darbinieku līdz filiāles slēgšanai bija pārtraukuši darba attiecības, jo bija atraduši citu darbu. Rēzeknes filiālē pirms reorganizācijas strādāja 84 darbinieki, sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Garie maizes plaukti rāda, ka jaunam lielam spēlētājam vietas īsti nav

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī maizes patēriņš gadu no gada rūk, Kurzemē lielākās ceptuves stabili turas virs ūdens un domā par attīstību. Sarodas arī aizvien vairāk mājražotāju, kas pircējiem piedāvā tieši šo produkcijas veidu.

Tas liek uzdot jautājumu, vai Liepājā un Ventspilī, kur aizvien valda nostalģija pēc nu jau vairāk nekā desmit gadus slēgtajām ražotnēm, nav vietas jaunam lielam uzņēmumam.

Jahtai nenopelnīt

Kurzemē lielākās maizes ceptuves atrodas Saldū, Kuldīgā un Priekulē. SIA Saldus Maiznieks dienā saražo divas tonnas produkcijas. Tā nonāk veikalos Kurzemē un Zemgalē, nedaudz arī Rīgā tādu tīklu kā Rimi, Maxima, top!, Elvi plauktos. Savu nišu uzņēmums atradis, piedāvājot rudzu maizi ar plaucējumu un dabisko ieraugu. To cep Vācijā ražotās gāzes krāsnīs.

«Ar maizes biznesu jahtai nenopelnīsi,» saka Saldus Maiznieka valdes loceklis un direktors Raivo Blumbergs. Viņš nenoliedz – lai konkurentiem bagātajā nozarē noturētos virs ūdens, nepieciešams pielikt pūles. Šobrīd uzņēmums attīsta eksportu – uz Lietuvu, Igauniju, Somiju un citām valstīm eksportē ķiploku grauzdiņus, piparkūkas, izstrādā jaunu nišas produktu. Svaigo maizi salīdzinoši īsā derīguma termiņa dēļ ārpus valsts robežām nemēģina realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā maiznīcu grupa Ziemeļvalstīs Lantmännen Unibake paziņojusi par saviem plāniem atjaunot un reorganizēt svaigās maizes biznesu Baltijas valstīs, tostarp plānota ceptuves slēgšana Rīgā.

“Maizes tirgus Baltijā turpina piedzīvot lielas izmaiņas. Tādēļ, lai spētu pielāgoties šīm pārmaiņām, ko tiešā veidā ietekmē patērētāju paradumi, mums nepieciešams radīt apstākļus nākotnes izaugsmei, ieguldot inovācijās un paaugstinot biznesa efektivitāti. Latvija joprojām ir un paliks viens no galvenajiem Lantmännen Unibake tirgiem,” saka grupas valdes priekšsēdētājs Baltijā Asso Lankots.

Lantmännen Unibake Baltijas reģionā darbojas četras svaigās maizes ceptuves, un Latvijā uzņēmumu pārstāv A/S “Hanzas maiznīca”. Uzņēmums plāno reorganizēt ražošanas procesus, ieguldot maizes ceptuvju ražošanas līniju ar augstu jaudu modernizēšanā. Tajā pašā laikā tiek plānots slēgt ražošanu Latvijā, to pārceļot uz Lietuvu un Igauniju. Izmaiņas plānots īstenot līdz 2022. gada 1. ceturksnim un to rezultātā darbu Rīgā varētu zaudēt līdz 90 ražotnes darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas Maiznieks tirgus pētījumā investē 50 000 eiro, ražošanas paplašināšanā - 100 000 eiro

Lelde Petrāne, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tirgus tendences rāda, ka cilvēki maizi ēd mazāk, priekšroku dodot kvalitatīvākai, dārgākai maizei, tādēļ, sākot ar septembri, a/s Latvijas Maiznieks sācis tirgot maizes sēriju ĪSTENĀ, kas ietver rudzu maizi, saldskābmaizi, augļu maizi un burkānmaizi. Jaunās produktu sērijas ražošanas uzsākšanā investēti 150 000 eiro.

Iekārtas piegādājis Vulganus Oy (Somija), bet izejvielas jaunās maizes ražošanai tiek iepirktas AS Dobeles Dzirnavnieks.

Uzņēmums veicis apjomīgu tirgus pētījumu par maizes ēšanas paradumiem un iespējamo patēriņu Latvijā tuvākajos gados, maizes kultūras attīstību. Pētījums izmaksājis 50 000 eiro, un tajā secināts, ka arvien vairāk pircēju interesējas par maizes sastāvu. Viņiem ir svarīgi, ka ražotājs izmanto dabīgo ieraugu, uzmanība tiek pievērsta arī cukura daudzumam un tam, kādi ir papildu ieguvumi, ēdot maizi, piemēram, sēklu daudzumam, šķiedrvielām un citiem labumiem.

«Jau ilgstoši mūsu ražotajās rudzu un saldskābajās maizēs tiek izmantots dabīgais ieraugs, taču tagad tehnoloģija ir pilnveidota un iegādātas jaunas iekārtas, lai varētu ražot maizi gan ar dabīgo ieraugu, gan plaucējumu. Šajā procesā būtiska nozīme ir roku darbam,» stāsta Latvijas Maiznieka mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Atrod veidu būt īpašiem

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cannelle Bakery uzsvaru liek uz sasaldētas maizes un konditorejas ražošanu

Ļaujoties jauniem izaicinājumiem, Ivars Skrebelis pirms astoņiem gadiem piekrita piedāvājumam savas maizes ražošanas nozarē uzkrātās zināšanas un pieredzi izmantot SIA Cannelle Bakery attīstībā Saldū. Cehs šeit darbojas jau kopš 1973. gada, taču bija pienācis laiks inovācijām. Laiks parādījis, ka virziens, kādu uzņēmums izvēlējies, izrādījies pareizais. Apgrozījums pēdējos gados strauji aug.

Savulaik Cannelle Bakery ražotne atradās ne tikai Saldū, bet arī Skrundā. Tā kā attīstīt biznesu divās mazās vietās, kas atrodas tuvu viena otrai, nav racionāli, uzņēmuma vadībai nācās izlemt, kuru saglabāt. Izvērtējot katras plusus un mīnusus, svaru kausi nosvērās par labu Saldum. Te ir aktīvāka uzņēmējdarbības vide, lielāka darbaspēka pieejamība, pašvaldība ir atvērtāka, ar plašāku skatījumu uz procesiem. «Saldus jau vēsturiski bijis industriālais centrs un arī šobrīd spēcīgi attīstās. Citas lielās Kurzemes pilsētas varētu apskaust, cik daudz un kādu nozaru firmas šeit darbojas, lai arī cilvēku ir relatīvi mazāk,» vērtē I. Skrebelis. «Šeit veidojas sava uzņēmējdarbības vide, ko būtiski neietekmē lielās pilsētas.»

Komentāri

Pievienot komentāru