Jaunākais izdevums

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Stepanova kungs. Šobrīd tranzītbiznesā ir ļoti sarežģīta situācija: pēdējos trīs gados strauji augušas Latvijas tranzītkoridora izmaksas, augušas algas, auguši tarifi, kaimiņvalstīs veiksmīgi attīstījusies tranzīta infrastruktūra. Kam šobrīd būtu jāmainās, lai Latvija noturētu savas pozīcijas tranzīta biznesa tirgū?

Pirmkārt, tarifu kāpums kā tāds nav nekas slikts, ar vienu noteikumu: ja tas atbilst tirgus situācijai. Otrkārt, svarīgi zināt, kā tarifu kāpums attiecas uz partneru un kravu īpašnieku vēlmēm. Kāpēc Latvijas tranzītbiznesā šobrīd ir tik grūti? Atslēgas spēlētājs Latvijas tirgū ir Latvijas dzelzceļš (LDz). LDz savukārt ir divi lieli sadarbības partneru loki. No vienas puses, tie ir kravu īpašnieki austrumos - Krievijā, Kazahstānā, Ukrainā utt. No otras puses, tie ir klienti rietumos, kā arī kaimiņvalstīs, kas importē kravas, piemēram, ar konteineriem.

Ja tas visus apmierina, tad nekas traks tarifu kāpumā nav. Tomēr ļoti uzskatāmi ir redzams, ka ne visus tas apmierina.

Es uz šo lietu skatos citādi. Atcerēsimies laiku, kad bizness attīstījās ļoti strauji. Tas bija 90. gados. Ar laiku uzradās bankas un sāka spēlēt svarīgu lomu ekonomikā. Secīgi liela daļa biznesa un tā struktūru nonāca privātās rokās. Valsts teju 2/3 sava nacionālā produkta nodeva privātajam biznesam.

Kāpēc 90. gados tranzīts veiksmīgi attīstījās? Jo bija laba infrastruktūra, kas bija palikusi no bijušās padomju impērijas. Un arī politiskajiem līderiem bija stimuls. Pirmkārt jau Lemberga kungam, kurš tai laikā ieņēma daudzus ļoti svarīgus amatus. Viņš bija Ventspils naftas padomes priekšsēdētājs, tāpat arī bija Ventspils Brīvostas vadībā, vadīja arī Latvijas tranzīta biznesa asociāciju. Radās pārliecība, ka Lembergs bija personīgi ieinteresēts šajās lietās – cik man zināms, viņš bija un arvien ir akcionārs daudzos Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumos. Izskatās, ka šobrīd viņa interese tranzītbiznesā ir zudusi. Zudusi, jo tam, visticamāk, ir politiski iemesli: ir grūti būt neformālam zaļo un zemnieku līderim, bet tajā pašā laikā veicināt arī biznesu, kas tomēr zināmā mērā ietekmē ekoloģiju.

Otra problēma ir tā, ka nav skaidrs, kas notiks ar aktīviem, kas ir arestēti Lemberga kungam, jo arvien vēl turpinās izmeklēšana un sāksies tiesas process. Pašlaik izskatās, ka interese par šo biznesu no viņa puses vienkārši ir zudusi.

Tikmēr tranzītbiznesā ir parādījis jauns līderis - Šlesera kungs. Tomēr viņa pieeja šim jautājumam ir mazliet savādāka un jāsaka - dīvaina. It kā valstij, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts un kam jāpilda ES direktīvas, būtu jāmēģina liberalizēt tirgus un ekonomika. Tādējādi it kā būtu jāturpina gan LDz, gan citu valsts uzņēmumu restrukturizācija un liberalizācija. Bet notiek tieši pretējais: valsts uzņēmumu rokās tiek koncentrēta ekonomiskā vara.

Bet ir taču privātās dzelzceļa kompānijas? To skaitā Baltijas ekspresis, kura viens no akcionāriem ir Ventbunkers?

Jā, pirms 4 vai 5 gadiem tika izrādīta iniciatīva un izveidotas privātās dzelzceļa kompānijas. Tomēr šobrīd tās ir spiestas iet pie LDz un lūgties, lai vispār izdzīvotu. Reāla stimula attīstīt tranzītu nav. Dzelzceļš, tā vietā, lai nodrošinātu labus un izdevīgus infrastruktūras tarifus visa tranzītkoridora interesēs, kas ļautu attīstīt gan infrastruktūru, gan nodrošināt pietiekamu peļņu visiem tranzīta posmiem, izveidojis sevi par peļņas centru. Izveidojis sevi par uzņēmumu, kurā tiek koncentrēta visa peļņa.

It kā tiek noteikti valsts ierobežojumi un cenu griesti infrastruktūras maksai utt., tomēr realitātē tas viss izskatās citādi. Par vienīgo reālo kravu pārvadājumu operatoru var atzīt vien LDz Cargo, tomēr šim uzņēmumam nav instrumentu, kā strādāt tirgus apstākļos. Valsts uzņēmums to nevar, pat ja tas ir pastarpināts valsts uzņēmums. Tas ir tas, ko ministrs nesaprot – valsts nevar veiksmīgi strādāt tirgus un konkurences apstākļos.

Kas tad, jūsuprāt, būtu vajadzīgs, lai situāciju atrisinātu?

Jāpabeidz privatizācija. Gribam vai ne, bet tas ir vienīgais, kas var radīt konkurences apstākļus ekonomikā. Šajā gadījumā konkrēti dzelzceļa nozarē, kur faktiski valda monopols. Bet tas nenotiek. Kāpēc gan valstij privatizēt LDz, ja tur var iekārtot savus cilvēkus un kontrolēt procesus?

Cik liela nozīme ir politiskajām attiecībām Latvijas tranzītā? Neseni gadījumi Igaunijā bronzas kareivja sakarā parādīja, cik trausls var būt tranzītbizness un cik liela nozīme ir gan iekšpolitiskiem, gan ārpolitiskiem procesiem.

Man šķiet, ka attiecību krīze starp Latviju un Krieviju jau ir garām. Attiecības starp abām valstīm jau ir uzlabojušās, un tā kā bija savulaik, tā vairs nevar būt. Politiskā riska ietekme uz tranzītu šobrīd ir minimizēta. Ja runājam iekšpolitiski un tīri ekonomiski, tad galvenā nozīme veiksmīgai tranzīta attīstībai pašreizējos apstākļos ir Satiksmes ministrijai un LDz. Tas šobrīd ir atslēgas moments, jo viņu tarifu pieauguma tempi neatbilst tirgus konkurences prasībām.

Un tas notiek paralēli tam, kamēr ostu kompānijas par lieliem kredītlīdzekļiem investē miljonus ostu termināļu attīstībā. LDz neprognozē situāciju uz priekšu. Jā, kamēr Igaunijai „bronzas kareivja” dēļ bija problēmas ar Krieviju, tikmēr varēja šķist, ka mums viss ir kārtībā. Tomēr procesi mainās.

Igaunijas konflikts Latvijai deva papildu ogļu plūsmu. Jūs prognozējat ogļu kravu kritumu?

Ogļu Krievijā ir daudz un tirgus pieprasījums ir liels. Ir jaunas tehnoloģijas, kas no oglēm ļauj iegūt daudz tīrāku energoresursu – metanolu. Tomēr, lai šīs kravas piesaistītu, ir vajadzīgi labi apstākļi – Ventspilij ir attiecīgi laba konkurētspēja infrastruktūras dēļ, apmācīts darbaspēks un know how. Jo 30% termināļu izmaksas veido ekoloģisko problēmu risināšana. Tomēr Satiksmes ministrijas un LDz cilvēkiem nav personīgu interešu šajā, un rodas iespaids, ka Ventspils virziens līdz ar to tiek diskreditēts.

Mazs piemērs – Kālija parka terminālī, kas ir specializēts kālija sāls minerālmēslu pārkraušanas terminālis, kopējās investīcijas tā izveidē sasniedza vairāk nekā 50 miljonus eiro tā laika cenās. Termināļa jauda ir 7.5 miljonu tonnu gadā. Terminālis vienu brīdi bija sasniedzis teju 5 miljonu tonnu kravu pārkraušanas apjomus gadā. Tomēr nepareizas dzelzceļa tarifu politikas dēļ mēs paši radījām mākslīgu konkurenci ar Klaipēdas ostu, kas sākotnēji sāka pārkraut mazus kālija sāls apjomus un ar katru gadu palielināja jaudas modernizējot infrastruktūru.

Runājot par Kālija parku... Vai jums nav interese vienkārši pārdot termināli Baltkrievijas kompānijām, kas jau vairākkārt izteikušās, ka labprāt iegūtu savas pārkraušanas jaudas pie Baltijas jūras. Tas taču varētu būt viens no risinājumiem.

Jā, protams, mums ir tāda interese pārdot daļu termināļa. Tas lielā mērā varētu atrisināt šīs problēmas, ja KP īpašnieks būtu arī kravas īpašnieks. Vēl labāk būtu termināli pārdot ne tikai baltkrieviem, bet arī krieviem, jo abas šīs valstis piegādā kravu. Diemžēl Baltkrievijā un Krievijā nav viena liela centralizēta kālija sāls ražotāja, tāpēc pagaidām tas ir grūti. Bet es domāju, ka nākotnē saprotamās proporcijās tas izdosies. Galu galā šis uzņēmums nodrošina vairākus simtus darba vietu un ienākumus nozarei kopumā. Arī LDz.

Kāpēc tas vēl nav noticis?

Pārrunas mums ir bijušas, bet, ņemot vērā, ka LSF Holdings ir izvirzījis pretenzijas uz neesošu līgumu pamata, šobrīd norit tiesas procesi. To dēļ investori nav gatavi riskēt un pirkt termināli. Mēs jau daudzus gadus tiesājamies, lai terminālis paliktu mūsu īpašumā. Ir zināmu aprindu cilvēki, kas nejūt atšķirību starp savu un svešu īpašumu.

Kā jūs kopumā skatāties uz šo procesu, kas tiek dēvēts par tranzītkaru? Tas ir karš, konflikts, cīņa par naudu un varu?

Uzskatu, ka nekāda kara nav. Protams, ir konflikts starp īpašniekiem, un tam ir pietiekami vienkāršs iemesls.

Tas būtu?

Aptuveni pirms 7 gadiem, kad situācija tranzītbiznesā jau bija ļoti sarežģīta, jo naftas plūsma pa cauruļvadu jau bija apstājusies un sāka samazināties arī naftas produktu tranzīts caur Latviju, ļoti veiksmīgi sāka attīstīties Igaunija: caur Tallinas ostu strauji pieauga naftas produktu tranzīts. Tolaik Tallinas ostā tika pārkrauti rekordu apjomi, Un iemesls tam bija privātā iniciatīvā. Viņiem bija cilvēki, kas saprot šo biznesu, un viņiem ir attiecīgas zināšanas Un cieši kontakti ar kravu īpašniekiem.

Tai laikā Igaunijas termināļu operators bija kompānija, kurai bija saikne ar Severstaļ grupu – konkrēti tā bija Severstaļtrans.

Viņiem bija licence darbam ar dzelzceļu Krievijā, ko viņi tur arī veiksmīgi realizēja.

Viņi atnāca ar piedāvājumu pie mums, kas ļautu iegūt aktīvus un attīstīt tādu pašu naftas produktu transporta sistēmu Latvijā, kāda tā veiksmīgi darbojās Igaunijā. Tomēr Latvijā situācija atšķīrās – Latvijā bija naftas vads, kas tobrīd jau vairs nedarbojās, un bija un joprojām ir naftas produktu vads, kas arvien darbojas.

Mēs vienojāmies – ja viņi būs spējīgi nodrošināt kravu plūsmu gan pa dzelzceļu, gan caur naftas un naftas produktu vadu, tad Ventspils naftas rezervuāru parks tiks pārdots un nodots Severstaļtrans kontrolē. Ventspils uzņēmēji un Ventspils mērs tajā laikā visus jautājumus risināja pie apaļā galda. Mēs satikāmies pie t.s. apaļā galda, kāds toreiz eksistēja, un vienojāmies, ka man un Vladimiram Solomatinam jāvada sarunas ar Severstaļ. Šādas pārrunas notika, un mēs pat vienojāmies par cenu. Viņi bija gatavi par tranzīta aktīviem samaksāt 850 miljonu dolāru.

Par Ventspils naftu?

Par Ventspils naftu, par abiem cauruļvadiem un dzelzceļa infrastruktūru.

Aktīvu vidū nebija Preses nams – kas kopā ar tam piederošo zemi tobrīd tika novērtēts par 40 miljoniem. Nebija Latvijas kuģniecība, kas tika novērtēta par 850 miljoniem dolāru. Nebija vairāki nekustamie īpašumi 100 miljonu vērtībā, un nebija Ventbunkera termināls – 120 miljonu dolāru vērtībā. Tātad kopumā pirkums neietvēra aktīvus 1.1 miljarda dolāru vērtībā. Tātad 2002 gadā tas viss kopā maksāja 2 miljardus dolāru, no kuriem 850 miljonus mēs bijām gatavi pārdot.

Bet, kā zināms, darījums nenotika.

Kāpēc?

Kāpēc nenotika? Manā izpratnē dēļ vienas no galvenajām personām visa šī iespējamā darījuma kontekstā: Ventspils mēra Aivara Lemberga, kurš, cik man zināms, bija viens no Ventbunkera akcionāriem un, iespējams, arī citu kompāniju akcionārs. Tobrīd radās iespaids, ka viņš vēl nezināja, kas tā tāda Latvijas kuģniecība. Viņš nesaprata, kur ņems naudu, lai saglabātu savu politisko varu un ietekmi. Toreiz parādījās informācija, ka viņš visnotaļ inteliģentā veidā diskreditēja mani, sakot, ka man esot kaut kādas paralēlas pārrunas. Savukārt attiecībā uz Solomatinu bija redzams, ka viņš vienkārši tika «nopirkts». Galarezultātā šīs pārrunas vienkārši nobloķēja, un tas kļuva par konflikta iemeslu. No vienas puses konfliktā bija Ventbunkera akcionāri, kuriem piederēja teju 50% Ventspils naftas akciju caur LNT. No otras puses Ventspils mērs un viņa cilvēki.

Un tālāk?

Notika t.s. Ventspils naftas valsts paketes privatizācija, kurā 34% VN akciju tika pārdoti Vitol Group. Vēl 11% Vitol piepirka klāt, tomēr tās piepirktās akcijas manā izpratnē iepriekš tika «nozagtas» no LNT fiktīva darījuma rezultātā. Izskatās, ka tagad VN kontrolē Vitol meitas kompānija, kas reģistrēta Kiprā un nesniedz pat gada atskaites.

Mana pārliecība ir, ka viss šis darījums bija safabricēts un tas ļāva Lemberga kungam un viņa paklausīgajiem biedriem saglabāt kontroli pār koncernu.

Starp citu, uzskatu, ka galvenais iemesls šim visam ir Latvijas kuģniecība, kas ir pats vērtīgākais aktīvs starp Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumiem. Un šobrīd ir pamats uzskatīt, ka Lembergs pilnīgi nedalīti kontrolē LK, bet kopā ar Vitol - Ventspils naftu.

Cik man zināms, Vitol par kontrolpaketi samaksāja aptuveni 120 miljonus. Koncerna vērtība tobrīd bija 2 miljardi. Nav slikts darījums, piekritīsiet?

Tādā gadījumā kāpēc citi nemēģināja pirkt Ventspils naftu? Tā taču bija atklātā izsole!

Bija jau citi interesenti. Bija Austrijas investoru grupa, kas kopā ar Citigroup bija gatavi iegādāties Ventspils naftas akciju paketi. Tomēr mēģinājums saprast VN akciju izsoles principu viņus aizbiedēja. Uzskatu, ka izsole bija rīkota tā, lai tajā uzvarētu jau iepriekš apzināts pretendents. Izsoli būtībā organizēja LNT. LNT bija līgums par privatizāciju, un, ja tas tiktu lauzts, tad valstij būtu jāmaksā sods. Tīri organizatoriski izsoli rīkoja Parex banka un Ekonomikas ministrija – atceramies taču, kas tai laikā bija ekonomikas ministrs. Kad austrieši sāka pētīt to izsoli, viņi saprata, ka neviens cits tur uzvarēt nevar. Darījums bija mākslīgi uztaisīts.

Runājot par Latvijas kuģniecību... Jūs minējāt, ka tas ir pats vērtīgākais uzņēmums starp Ventspils tranzīta biznesa aktīviem. Uzņēmums nesen arī iegādājās nekustamos īpašumus u.c. aktīvus no savas mātes kompānijas Ventspils naftas.

LK ir lieli brīvie līdzekļi. Septembrī LK bija 68 miljoni dolāru brīvo līdzekļu – un pa šo laiku tā vēl pārdeva divus tankkuģus - katru par 50 miljoniem. Tātad kopā LK bija 168 miljoni dolāru. Tomēr mani mulsina tas, ka LK kredītsaistības ir 354 miljoni dolāru, kas paņemti vācu un holandiešu bankās tankkuģu iegādei. Pie tam uzņēmums plāno iegādāties vēl 4 kuģus 120 miljonu dolāru vērtībā. Tātad kopējais kredītportfelis LK būs 474 miljoni dolāru.

Kopējā LK vērtība tiek lēsta no 400 miljoniem dolāru un vairāk. Mēs uzskatam, ka LK šābrīža tirgus situācijā ir 600 miljonu ASV dolāru vērta. Nākotnē frakta likmes kristīsies vēl. It kā šādā sarežģītā un neskaidrā situācijā būtu jāatmaksā vismaz daļa kredītu no uzkrātajiem līdzekļiem, jo neviens taču nezina perspektīvu, Bet tas nenotiek, jo tam cilvēkam, kas kontrolē šo uzņēmumu, interesē tikai šodiena. Šobrīd viņam galvenais ir drošība un atrast veidu, kā izvairīties no soda. Tieši tāpēc nauda vajadzīga jau šodien. Un aktīvu pārdošana dod iespēju izņemt LK brīvos līdzekļus un pārnest naudu uz Ventspils naftu.

No visām rotaļlietām, kas Lembergam ir bijušas, vislabākā rotaļlieta ir LK. Turklāt, tā ir kompānija, kas nav saistīta ar Latviju un Latvijas ekonomiku – ja neskaita Latvijas jūrnieku algas. Vienā jaukā dienā tā var no Latvijas arī vienkārši pazust.

Turpinot par Latvijas kuģniecību... Jūs esat atzīts par aizdomās turamo kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29.1 miljonu ASV dolāru...

Sāksim ar to, ka jāatbild uz jautājumu: kāpēc tagad, un kam tas ir vajadzīgs? Kāpēc tam pievērsta uzmanība tagad un tieši man? Tas vajadzīgs, lai aizmiglotu procesu, kam jāsākas 16. februārī. Lai sabiedrībai parādītu, ka tas cilvēks ir balts un pūkains, bet, lūk, tur ir nelieši, kas apzog valsti.

Otrkārt, es esmu viens no lieciniekiem šajā lietā. Gan jau, ka esmu gana svarīgs liecinieks. Jo, ja būtu kāds svarīgāks, uzmanību man nepievērstu.

Kas tagad notiek LK? Tiek maksātas milzīgas algas pašreizējai vadībai – vidējā alga valdes un padomes locekļiem ir 17 tūkstoši latu. Bijušais premjers Gailis arī tur ir. Un par šādu naudu tiek prasīta paklausība un attiecīga rīcība.

Par apvienojumiem. Es patiesībā īsti nesaprotu, ko tieši man pārmet. Kāpēc es? Kopumā tur bija 12 cilvēki padomē un valdē. Es nebiju padomes loceklis – nebiju padomes vadītājs, vai valdes loceklis, kas varēja pieņemt lēmumus. Kāpēc neviens neatceras Imanta Vikmaņa lomu – bija taču viņš?! Bet tagad vairs nav, pazudis cilvēks vienkārši.

Nu, nevar tur būt nekādu pārmetumu. Interesanti, ka finanšu rezultāti nemaz nav būtiski mainījušies LK – tie nav mainījušies, salīdzinot ar laiku, kad biju LK padomē. Un tas pat nav galvenais. Kad uzzināju par šo PR akciju – citādi es to nosaukt nevaru - vērsos pie Ģenerālprokuratūras. Viņi man atbildēja, ka pret mani nemaz nav izvirzītas konkrētas apsūdzības. Ir norādīts tikai pants. Es nemaz nevaru komentēt šo jautājumu, jo nezinu ko tieši man pārmet. Saka, ka es esot aizdomās turamais.

Nu redziet, LK tika piekopta politika, kad caur dažādām strapniekkompānijām tika nodoti kuģi nomā par pazeminātām tirgus cenām.

LK taču nekad nav bijusi savādāka frakta likmju politika. Patiesībā LK nemaz nav savas frakta likmju politikas. LK vienmēr izmantojis brokeru starpnieku pakalpojumus – tā ir pilnīgi normāla pieeja, lai nodrošinātos pret arējiem riskiem un būtu stabila izaugsme. Uzskatu, ka menedžments rīkojās pareizi, nododot kuģus nomā.

Arī šobrīd LK izmanto šo pašu metodi. Situācija jau šobrīd neatšķiras no tās, kāda bija tobrīd. LK praktiski visa jaunā flote atrodas vienas starpniekkompānijas Ritona Oil Ltd rokās. Atšķirība starp tirgus cenu un reālo Ritona nodoto cenu ir 15 miljoni ASV dolāru gadā. Sistēma ne ar ko neatšķiras.

Kāds sakars tam visam ar Lemberga tiesas procesu?

Ja kāds ir naivs šajā valstī, tad es nē. Ar pilnu atbildību varu teikt, ka bez Lemberga Latvijas kuģniecībā nekas nenotiek. Sevišķi tagad. Agrāk tur padomē bija pārstāvēti cilvēki, kam bija profesionālas zināšanas un spējas, bet tagad tie vienkārši ir Lembergam pietuvināti un paklausīgi cilvēki. Tāds ir mans viedoklis.

Jā, Ventspils naftā ir daži Vitol cilvēki. Bet Latvijas kuģniecībā? Vispār neviena cita – tikai Lemberga cilvēki.

Kā uzskatāt – ir iespējama vēl konflikta nogludināšana t.s. tranzītkarā?

Galvenās pretenzijas, kāpēc uz mani vēl spiež un cenšas iznīcināt biznesu, ir tas, ka Lemberga kungam nav kontroles pār tādām kompānijām kā KP, VTO, Ostas flote un vēl dažām citām. Mana pieeja ir vienkārša – akcionāru sastāvs, cik man zināms, nav mainījies. Kā labuma guvējs Ventbunkerā es gribu zināt, kāpēc netiek izmaksātas dividendes no Ventspils naftas. Kur ir 11% akciju, kas manā izpratnē tika vienkārši «nozagtas» no LNT apšaubāmas likumības darījumu mudžeklī. Atdodiet mums tās akcijas atpakaļ un strādāsim proporcionāli kapitālam.

Piedodiet par tiešumu, bet cik jūs personīgi esat naudas zaudējis tranzītkarā?

Zaudējis esmu ļoti daudz. Sāksim kaut vai ar to, ka arvien varēja strādāt naftas vads, kas deva iespēju pārkraut 18 miljonus tonnu gadā. Varbūt nebūtu vairs tāds ienesīgums kā agrāk – 10 dolāru no tonnas. Varbūt tas būtu uz pusi mazāks, bet tik un tā tie ir desmitiem miljonu dolāru ienākumu. Tāpat 10 miljoni latu palikuši LSF Holdingā, kas tiek tērēti pret mani pašu, jo uzņēmumu kontrolē cilvēks, kas uzticīgs Lemberga kungam. Tāpat darbs apturēts Kālija parkā, kas ir terminālis, kas var gadā ģenerēt miljoniem eiro ienākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rūdolfa Meroni liecības prokuratūrai

Kristīne Jančevska, Lato Lapsa, Baltic Screen, speciāli Db, 05.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs cer uz vairākiem simtiem tūkstošu sterliņu mārciņu no prasītājiem Anglijas tiesā

LETA, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Magnalysis" strādā pie diagnostisko attēlu rekonstrukcijas, analīzes un uzglabāšanas tehnoloģijas, kas ļaus pat par 50% samazināt magnētiskās rezonanses izmeklējumu rezultātu iegūšanai nepieciešamo laiku.

"Radiologi saskaras ar vairākām problēmām – slimnīcu IT sistēmas ir novecojušas un rīki, ko ārsti izmanto, neatbilst mūsdienu prasībām. Ārsti pēta un apraksta izmeklējumu attēlus atsevišķos datoros – vienā skatās bildes, bet citā tās apraksta. Man nešķiet pareizi, ka profesionāļiem šādi jātērē savs laiks. Mēs esam atraduši nišu, kur varam piedāvāt viedo risinājumu, lai palīdzētu radiologiem ikdienas darbā – mūsu platforma iecerēta kā vienots radioloģijas portāls, kur ārstiem būtu iespēja apskatīt radioloģisko izmeklējumu bildes un aprakstīt tās vienā sistēmā, kā arī veikt piezīmes ar balsi" stāsta Ņikita Stepanovs, medicīnas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Magnalysis" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bendrāte pirkusi radio Lemberga vietā un par Lemberga naudu

Lelde Petrāne, 20.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

9. un arī 10. Saeimas deputāte Silva Bendrāte (Vienotība) vairāk nekā trīspadsmit gadus slēpusi to, ka Aivara Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. Turklāt, pēc viņas vārdiem spriežot, līgums, kas Bendrāti faktiski padarīja par Lemberga marioneti, vēl joprojām ir spēkā un pirkuma nauda nav atmaksāta, vēsta portāls pietiek.com.

Kā liecinot Pietiek rīcībā esošs Bendrātes un Lemberga noslēgts trasta līgums, Ventspils mērs piešķīris Bendrātei (toreiz – Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio.

Saskaņā ar šo līgumu Bendrātei bijis – un, spriežot pēc viņas vārdiem, vēl joprojām ir - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties «tikai un vienīgi» no Lemberga «interešu viedokļa», norāda medijs.

Līgums arī nosakot, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien lēma apmierināt koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra, pašreizējā Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") aizstāvja lūgumu mainīt apsūdzētajam iepriekš noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu - pret 100 000 eiro drošības naudu.

Lembergam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā viena mēneša laikā. Drošības naudas samaksas gadījumā Lembergam būs paredzēts arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Likums paredz, ka drošības naudu var iemaksāt persona, kurai šis drošības līdzeklis tiek piemērots, kā arī jebkura cita fiziskā vai juridiskā persona. Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi.

Prokurors Aivis Zalužinskis ar preses pārstāves Aigas Eidukas starpniecību norādīja jau iepriekš tiesas sēdē pausto, ka Lemberga lūgumam par drošības līdzekļa maiņu nebija pamata un tas bija noraidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Meroni noturējis ap 250 Kālija parka akcionāru sapulces, rīkojot tās katru darbadienu

Ieva Mārtiņa, 29.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saglabātu attiecīgu kontroli Kālija parkā, Šveices advokāts Rudolfs Meroni spiests rīkot akcionāru sapulces katru darbadienu. Tādējādi viņš gadā noturējis ap 250 sapulcēm.

«2010. gadā Kālija parka aptuveni 50% daļu kontrolētājs Oļegs Stepanovs centās viltot uzņēmuma akcionāru sapulci, lai saglabātu vadību uzņēmumā. Mums atkal bija nepieciešams daudz cīņas, lai kontroli atgūtu, kas izdevās 2011. gadā. Tagad, lai aizsargātu Kālija parku, mēs katru dienu noturam sapulci un katru dienu Uzņēmumu reģistrā iesniedzam dokumentus. Akcionāru sapulce notiek pirms asotņiem no rīta, deviņos sniedzam dokumentus. Jau notkušas ap 250 sapulces. Tāda ir problēma, bet ko mēs varam datī? Tas iespējams tikai Latvijā,» intervijā Db.lv atzina R. Meroni.

R. Meroni kopš 2007. gada nogales uzticēts pāravaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, kuru vidū ir arī aptuveni 50% Kālija parka daļu. R. Meroni secināja, ka 2009. un 2010. gadu laikā O. Stepanovs, iespējams, nozadzis teju 8 miljonus latu no Kālija parka, bet R. Meroni nevarot pieļaut šādu darbību turpināšanu saistībā ar nepieciešamību sagabāt par labu valstij ieķīlāto Lemberga aktīvu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Anglijas tiesa par labu Lembergam piedzinusi ceturtdaļmiljonu Lielbritānijas mārciņu

LETA, 02.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anglijas un Velsas apelācijas tiesa par labu Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Latvijai un Ventspilij) ir piedzinusi 270 000 Lielbritānijas mārciņu (216 000 latu) un liegusi prasītājiem - Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citām AS Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām - iesniegt kasācijas sūdzību, paziņoja Lemberga pārstāve, zvērināta advokāte Vineta Čukste.

Pēc advokātes vārdiem, Anglijas un Velsas apelācijas tiesa ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru prasītājiem uzlikts pienākums atlīdzināt Lembergam izdevumus 270 000 mārciņu apmērā, kas esot tikai daļa no kopējiem izdevumiem, bet pārējā summa tiks aprēķināta tiesas noteiktajā kārtībā, norādīja Čukste.

Advokāte paskaidroja, ka pārējo summu aprēķinās pēc taksācijas metodes, kuru veiks tiesas darbinieki.

Vienlaikus Anglijas apelācijas tiesa noraidījusi prasītāju lūgumu atļaut iesniegt kasācijas sūdzību Lordu palātai. «Tagad prasītājiem atliek vienīgi lūgt atļauju pašai Lordu palātai, bet Lemberga advokāti uzskata šādas atļaujas sniegšanu par apšaubāmu, jo apelācijas instances tiesas lēmums ir stingrs un viennozīmīgs,» skaidro advokāte. Lordu palātas lēmums varētu būt zināms līdz jūlija beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID noliedz pienākumu pārbaudīt amatpersonu, tostarp Bendrātes, deklarāciju ziņu patiesumu; KNAB

LETA, 28.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) domām Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzskata, ka tā kompetencē būtu pārbaudīt 10.Saeimas deputātes Jaunā laika pārstāves Silvas Bendrātes valsts amatpersonas deklarācijā norādīto ziņu patiesumu saistībā ar 2250 latu aizdevumu, kas ņemts no Ventspils mēra Aivara Lemberga Kurzemes radio daļu iegādei.

Savukārt KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs pauda neizpratni par šādu VID nostāju jautājumā par Ieņēmumu dienesta kompetenci saistībā ar valsts amatpersonu deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm.

Kā iepriekš vēstīja portāls Pietiek.com, Bendrāte vairāk nekā 13 gadus bija slēpusi to, ka Lemberga vietā un par viņa naudu iegādājusies kapitāldaļas Kurzemes radio. To apliecināja pagājušā gada oktobrī Pietiek.com publiskotais Bendrātes un Lemberga trasta līgums, saskaņā ar kuru Ventspils mērs bija piešķīris Bendrātei (toreiz - Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio. Atbilstoši šim Bendrātei bijis - un, spriežot pēc viņas skaidrojumiem, vēl pat pēc 10.Saeimas vēlēšanām bija - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties no Lemberga «interešu viedokļa».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Ainārs Gulbis no tiesājamā Ventspils mēra Aivara Lemberga prasa piedzīt 7.5 miljardu eiro kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu, vēsta Diena.

Morālās kompensācijas piedziņu A.Gulbis, kurš ar A.Lembergu saistītājā krimināllietā atzīts par cietušo, pamato ar faktu, ka A.Lembergs «ir mani aizskāris arī morāli, izsakot draudus manas un manas ģimenes locekļu dzīvībai un veselībai, par ko esmu iesniedzis arī 1996.gadā ierakstīto videokaseti. Tā kā manu bērnu dzīvība nav aprēķināma nekādā naudas izteiksmē, jo vienkārši nav tādas naudas summas, ko varētu pielīdzināt bērna dzīvībai vai kaut vai veselības apdraudējumam, uzskatu, ka morālā kaitējuma apmērs nosakāms Latvijai nozīmīgā naudas izteiksmē, kas šobrīd noteikti ir 7.5 miljardi eiro.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Sprūdžs Lembergu atstādinās no Ventspils domes priekšsēdētāja amata

Dienas Bizness, 19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis no amata atstādināt Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij).

Kā žurnālistiem paziņoja Sprūdžs, viņš par šādu rīcību izšķīries pēc Lemberga atbilžu saņemšanas uz pagājušajā nedēļā nosūtīto pieprasījumu.

Ministrs pavēstīja, ka ilgāk vērtēt Lemberga jautājumu vairs nav jēgas, jo ministrijai ir svarīgāki jautājumi, ar kuriem nodarboties. Turklāt no ministrijas puses ir apkopota pietiekami spēcīga un nozīmīga juridiska argumentācija, lai Lemberg varētu atstādināt no mēra amata.

«Mēs visi zinām, cik ilgi tas jautājums ir bijis valstī aktuāls, un tā liek rīkoties tā argumentācija, kas manā rīcībā ir, un pienākums pret likumu,» teica Sprūdžs.

Viņš gan uzsvēra, ka ministrija nav tiesa un ministrijā lēmumus pieņem politiķi. «Es esmu politiķis un mans uzdevums ir pieņemt politiskus lēmumus,» viņš teica, piebilstot, ka viņa mērķis ir panākt, lai pašvaldības visā Latvijā tiktu pārvaldītas godīgi un atbildīgi, tostarp arī Ventspilī. «Šim lēmumam ir ne tikai juridiska, bet arī simboliska nozīme,» ministrs turpināja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Publisko liecības par Šķēles, Savicka, Lemberga un Ventspils uzņēmēju kopīgu dalību LK privatizācijā

LETA, 25.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB veic kratīšanu Lemberga muižā un Ventspils domē

Dienas Bizness, 25.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs šodien nav ieradies uz tikšanos ar Ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski, kā bija plānots. Iespējams, tas noticis tādēļ, ka Lemberga muižā sākusies kratīšana.

KNAB sācis kratīšanu arī Ventspils domē. Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga kabinets šorīt ticis aizzīmogots, bet pašlaik tajā notiek kratīšana. Tajā piedalās arī Lembergs, norāda LETA.

Medijos jau izskanējušas ziņas par to, ka varētu būt aizturēts Aivars Lembergs, taču šo informāciju noliegusi Lemberga advokāte Sandra Sleja, norādot gan, ka vairāk neko nevarot komentēt, jo esot aizņemta.

Portāls ir.lv atsaucoties uz neoficiāliem avotiem vēsta, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimenei piederošajā Puzes īpašumā KNAB īsteno kratīšanu. Taču pagaidām Db.lv oficiālu apstiprinājumu šai informācijai nav izdevies gūt. Arī Ģ. Kristovskis pagaidām nezināja iemeslu, kāpēc Ventspils mērs nav ieradies uz plānoto tikšanos domē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs: Visu esmu deklarējis un tiesu darbi Anglijā mani nebiedē

LETA, 19.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs iesniedz sūdzību ECT saistībā ar Sprūdža rīkojumu

LETA, 15.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Anrijs Lembergs nojautis, ka viņa konta izdrukas nāks atklātībā

Dienas Bizness, 09.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anrijs Lembergs par internetā publicētajām viņa konta izdrukām nav pārsteigts un šobrīd konsultējas ar juristiem par iespējām noskaidrot un saukt pie atbildības vainīgos. “Spriežot pēc lapu numerācijas un dažās vietās ar pildspalvu veiktajiem precizējumiem, secināju, ka konta izdrukas ir ņemtas no krimināllietas,” saka A. Lembergs, kurš neslēpj arī sašutumu par to, ka informācijas publiskotāji nav visur nosvītrojuši viņa personas kodu un dzīvesvietu.

Spriežot pēc tā, ka krimināllietas materiāli pieejami tiesai, prokuroriem, advokātiem, apsūdzētajiem un cietušajiem, kopā ar tēvu [Aivaru Lembergu] viņš secinājis, ka informācija noplūdusi no cietušajiem. “Nedomāju, ka to darītu tiesa, prokurori vai advokāti. Arī mēs ar tēvu [Aivaru Lembergu] un Ansi Sormuli neesam ieinteresēti šīs informācijas publiskošanā,” potālam diena.lv aizdomas pauž A. Lembergs.

Viņš gan neprecizē, kurš no četriem cietušajiem atzītiem uzņēmējiem – Ainārs Gulbis, Valentīns Kokalis, Vladimirs Krastiņš, Jūlijs Krūmiņš – būtu ieinteresēts publiskot A. Lemberga kontu izdrukas, taču neslēpj – tas darīts politisko un ekonomisko mērķu labad, lai nomelnotu viņa tēvu un Aivara Lemberga pārstāvēto partiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Meroni neatklāj, par ko liecinājis tiesā; Lembergs uzskata, ka procesam jābūt atklātam

LETA, 07.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni šodien pēc pirmās slēgtās tiesas sēdes, kurā viņš tika pratināts tā dēvētajā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, aģentūrai LETA atteicās izpaust, par kādiem notikumiem viņš sniedzis liecības, turpretim Lembergs norādīja, ka tiesas procesam vajadzētu būt atklātam, lai žurnālisti varētu objektīvi atspoguļot sēžu zālē runāto un notikušo.

Šodien Rīgas apgabaltiesā liecinieka statusā uzklausītais Šveices advokāts pēc tiesas sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā slēgto procesu, viņš nav tiesīgs izpaust informāciju par sēdes laikā runāto. Aizbildinoties ar to pašu argumentu, Meroni neatbildēja arī uz jautājumu, vai savulaik viņš kā advokāts ir sniedzis juridisko palīdzību Lembergam.

Pēc tiesas sēdes uz jautājumiem par Meroni liecībām pēc būtības neatbildēja arī Ventspils mērs, tomēr viņš ar pārliecību pauda, ka Latvijā visiem tiesas procesiem, ieskaitot šo, vajadzētu būt atklātiem, lai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiesas prāvas varētu translēt tiešraidē visai sabiedrībai, tādējādi objektīvi atspoguļojot sēžu zālē notikušo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Lembergs britu tiesā varētu prasīt atlīdzināt vairāk nekā miljonu latu

LETA, 13.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) vēl nav aplēsis, cik lieli izdevumi un citi zaudējumi viņam radušies saistībā ar tiesvedību Anglijas un Velsas Augstās tiesas Karalienes sēdekļa Komerctiesā un kurus, pēc viņa advokātu sniegtās informācijas, Latvijas Kuģniecības (LK) meitassabiedrībām var nākties viņam atlīdzināt, taču zaudējumu summa varot pārsniegt vienu miljonu latu.

Kā aģentūru LETA informēja Lembergs, viņš apsver iespēju prasīt arī morālo kompensāciju - lai to varētu saņemt, jāpierāda, ka pret viņu apzināti celta nepamatota prasība.

Kā apgalvo zvērināta advokāte Vineta Čukste, Anglijas un Velsas Augstās tiesas Karalienes sēdekļa Komerctiesa šonedēļ pieņēmusi Lembergam nozīmīgu lēmumu, ar kuru tiek sagrauta prasība, ko pret viņu 2011.gada aprīlī cēla kompānija Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citas LK meitassabiedrības.

Šāds tiesas lēmums esot pieņemts, pamatojoties uz Lemberga pieteikumu par jurisdikcijas apstrīdēšanu, kas tika skatīts četras dienas ilgā tiesas sēdē 2011.gada nogalē un 2012.gada aprīlī. Kā informēja Čukste, Anglijas Komerctiesa tiesa esot pilnībā piekritusi Lemberga argumentiem un atzinusi, ka ne Anglijas, ne Eiropas Savienības tiesības nedod pamatu uzskatīt, ka Lembergs būtu slēdzis apstrīdētos frakta līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien AS Ventspils nafta (VN) akcionāru sapulcē pārvēlēta jauna padome un tajā vairs nedarbosies Šveices advokāts Rūdolfs Meroni un viņa nometnes pārstāvji, savukārt tajā ievēlēts ir Olafs Berķis, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

VN padomē ievēlēti Vladimirs Egers, Kristofers Teopanis Matsakos, Mihails Dvoraks, Javeds Ahmeds, Rubils Jilmazs, Marks Morrels Vērs, kā arī no jauna ievēlētie Oļegs Stepanovs, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs, Olafs Berķis un Ivars Bērziņš.

Padomē vairs nav ievēlēti Davids Anstis, Meroni, Jānis Hāze, Aivars Gobiņš un Davids Aleksandrs Šlafs.

Meroni nometnes pārstāvis Aivars Gobiņš pauda viedokli, ka izmaiņas VN padomē liecina, ka starptautiskais koncerns Vitol ir pakļāvies «Latvijas oligarhu interesēm» un ka šis uzņēmums esot gatavs iesaistīties no likumības viedokļa apšaubāmos darījumos, kādu uzņēmums esot īstenojis jau 2006.gada rudenī, «slēdzot slepenu vienošanos ar tiesājamā Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītu personu grupu par VN privatizāciju».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kremlis spiežot mainīt Latvijas Avīzes ideoloģiju

, 22.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Krievijas oficiālo politiku saistītā federālā informācijas aģentūra Regnum publicējusi ļoti asu Ventspils miljonāra Oļega Stepanova nosodījumu, pārmetot viņam kādas Latvijas Avīzes publikācijas pieļaušanu, kas, pēc Regnum domām, esot rusofobiska un antisemītiska, šodien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tādējādi apstiprinājusies jau ilgāku laiku kuluāros klīstošā neoficiālā informācija, ka Krievijas pārstāvji izdara spiedienu uz O. Stepanovu, lai viņš mainītu Latvijas Avīzes redakcionālo politiku. Regnum uzsver, ka O. Stepanovs ir Saskaņas centra sponsors. Savukārt to, kāpēc viņš savā avīzē pieļauj rusofobismu, portāls skaidro tā, ka O. Stepanovs finansē arī «labējās latviešu nacionālistiskās» partijas Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība.

Atreferējot šo publikāciju, mājienu O. Stepanovam dod arī portāls kompromat.lv. «Vai oligarhs Oļegs Stepanovs ir par rusofobiju?», «Vai neveiksmīgā cīņa ar Lembergu ir atņēmusi prātu oligarham Stepanovam?» zīmīgi taujā kompromat.lv. Šādu Krievijas pārstāvju spiedienu uz O. Stepanovu visticamāk var izskaidrot ar to, ka šā gada 2. jūlijā a/s Ventbunkers (Latvijas Avīzes īpašnieks) akcionāru pilnsapulcē O. Stepanovam izdevās pārņemt pilnu kontroli pār šo uzņēmējsabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arestēta Lemberga manta 135 miljonu vērtībā; Lembergs: tas neko nemaina

LETA, 17.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lemberga lietā lūdz nopratināt advokātu Laiviņu-Laivenieku

Elīna Pankovska, 29.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā tiesas sēdē tā dēvētajā Lemberga prāvā prokurore Ilga Paegle mudinājusi advokātus ziņot tiesībsargiem klientu noslēpumus. Minot piemērus, prokurore pat atklājusi advokātu kantori, kurš piekopj šādu praksi, raksta Neatkarīgā.

Tiesā tika pausti viedokļi, vai būtu pieļaujama Ventspils mēra Aivara Lemberga un uzņēmēja Anrija Lemberga advokāta Ginta Laiviņa-Laivinieka pratināšana. Vispirms prokurori Jānis Ilsteris un Juris Juriss norādījuši, ka G. Laiviņa-Laivinieka pratināšana būtu likumsakarīga, jo advokāts kopā ar apsūdzētajiem esot piedalījies darbībās, kuras prokurori uzskata par noziedzīgām. Tā kā arī pret advokātu izvirzīta apsūdzība, kura izdalīta atsevišķā krimināllietā, viņš esot zaudējis imunitāti un nekas neliedzot viņam tiesā liecināt, raksta laikraksts.

Aivara Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš vērsis tiesas uzmanību, ka nav pierādījumu tam, ka, sniedzot juridisko palīdzību savam klientam, G. Laiviņš-Laivinieks būtu izdarījis kādu noziegumu, kas varētu kalpot par pamatu, lai atņemtu advokātam imunitāti. A. Lemberga advokāts Māris Mezītis tiesai atgādināja, ka advokātu no klusēšanas pienākuma nekas neatbrīvo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvirzītais mērķis mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu slogu patērētājiem skan skaļi un atbalstāmi, tomēr izvēlētais skatījums uz šo jautājumu ir visai šaurs, uzskata Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Pamatfokusā ir cīņa pret atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, ignorējot faktu, ka AER saņem tikai daļu no OIK maksājumiem, bet tieši vēja, saules un biomasas koģenerācijas spēkstacijas ir tās, kas nodrošinās lētākas elektroenerģijas pieejamību ilgtermiņā,» pauž K.Stepanovs. Vinš norāda, ka situācija, kad darbs pie AER atbalsta mehānismu pilnveidošanas tiek definēts kā cīņa ar zaļās enerģijas atbalstu, liek domāt, ka AER ir kas Latvijas tautsaimniecībai nevēlams.

«Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas atjaunojamās enerģijas. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. Ja Latvijā būtu mērķtiecīgi attīstīta vēja enerģijas ražošana, elektroenerģijas cenas būtu zemākas un attiecīgi arī pieaugtu tautsaimniecības konkurētspēja,» atzīmē VEA valdes loceklis, norādot, ka Eiropas Komisijas noteiktais mērķis līdz 2020. gadam panākt to, ka 40% no Latvijā iegūtās elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot AER, nebūt nav tikai kādas formāla prasība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lato Lapsa vairās atbildēt, vai viņš publicējis Anrija Lemberga kontu izdrukas

Dienas Bizness, 10.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnālists Lato Lapsa skaidru atbildi, vai viņš ir publiskojis Anrija Lemberga konta izdrukas internetā īpaši izveidotā mājas lapā, nesniedz.

«Tā arī rakstiet – izmisīgi izvairījās no vairākkārt uzdotā jautājuma. Taču man ir cerība, ka informācija, ko šobrīd redzam, neaprobežosies ar to, ko ēd, dzer un kā dzīvo kaut kāds Anrijs,» laikrakstam Diena sacījis L. lapsa. Viņaprāt, sabiedrībai būtu jāiepazīstas arī ar pārējo ģimenes locekļu tēriņiem, kuriem plūstoši būtu jāpāriet trešajā sērijā – patiesajos Lemberga atmaskojošos darījumos.

Anrija Lemberga tēvs - Ventspils mērs Aivars Lembergs, uzskata, ka interneta vietnē Rokasgramata.com publicētās iespējamās Anrija Lemberga bankas kontu izdrukas publicējis L. Lapsa.

«Šīs kampaņas organizētāji ir Lato Lapsa un [Aleksandrs] Niklass, bet to finansē [Oļegs] Stepanovs un [Olafs] Berķis,» viņš sacījis aģentūrai LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LatRosTrans pārsūdzējis tiesas lēmumu par cauruļvadam uzliktajiem ierobežojumiem

Ieva Mārtiņa, 22.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils naftas meitas uzņēmums LatRosTrans ir pārsūdzējis Daugavpils tiesas lēmumu, saskaņā ar kuru tika uzlikts aizliegums veikt darbības saistībā ar tehnoloģiskās naftas pārvietošanu no maģistrālā naftas cauruļvada Polocka-Ventspils Latvijas teritorijā uz rezervuāru.

Komentāri

Pievienot komentāru