Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Ministru kabinets šā gada 14. augusta sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 4 075 885 eiro apmērā piešķiršanu vienam no lielākajiem meža nozares uzņēmumiem Latvijā AS «Stora Enso Latvija» pēc investīciju projekta «Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana» īstenošanas, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju mērķis ir nostiprināt AS «Stora Enso Latvija» konkurētspēju grupas ražošanas struktūrvienību vidū un padziļināt koksnes pārstrādes dziļumu, attīstot ražošanas bāzi, kas dotu iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un nākotnē ļautu piesaistīt grupas investīcijas augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai. Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt zāģmateriālu ražošanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā, žāvēšanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā un ēvelēšanas ražošanas jaudu par 45 tūkst. m3 gadā. Tāpat tiks nodrošināta koksnes dziļāka pārstrāde, palielinot gan esošo produktu pievienoto vērtību, gan uzsākot jaunu produktu ražošanu – Premium klases koksnes granulas. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020.gadam.

Eiropas lielākais papīra ražotājs Stora Enso nolēmis slēgt avīžpapīra ražošanas līniju kompānijas rūpnīcā Vācijā, kā rezultātā bez darba paliks 180 cilvēki, ziņo Swedish Wire.

«Eiropas tirgus ir pārpludināts un izejmateriālu izmaksas ir dārgas. Mēs neredzam šī tirgus atgūšos 2008. gada līmenī, un mēs neredzam iespēju, ka šī ražotne atkal kļūs pelnoša,» skaidrojot ražošanas pārtraukšanu, saka Stora Enso viceprezidents Juha Vanhainens.

Stroa Enso negaida drīzu pieprasījuma atgūšanos tirgū, taču cer, ka ražošanas līnijas slēgšana varētu palielināt kompānijas operacionālo peļņu, neskatoties uz to, ka pārdošanas apjomi, visticamāk, samazināsies.

Kompānija arī norādīja, ka tā strādā pie «sociālā plāna» darbiniekiem, kuri zaudēs savu amata vietu uzņēmumā.

Izmaksu samazināšanas nolūkos Latvijā ir veikta Stora Enso kokapstrādes, koksnes sagādes un tirdzniecības uzņēmumu konsolidācija zem viena jumta, ziņo Dienas bizness.

«Apvienošanās zem viena juma ļauj samazināt izmaksas, jo biznesa virziens un arī īpašnieks jau nav mainījies,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Šobrīd zem viena juridiskā jumta a/s Stora Enso Latvija apvienoti kokzāģēšanas a/s Stora Enso Timber, koksnes sagādes un tirdzniecības SIA Stora Enso Mežs, zāģmateriālu tirdzniecības SIA Puumerkki un SIA Stora Enso Timber Trading.

«Apvienošanās ļauj izbēgt no daudzām nevajadzīgām formalitātēm, uzlabot struktūru un sadarbību starp dažādām jomām, kā arī samazināt izmaksas, piemēram, par auditu — četru vietā tikai viens, nav jāraksta un jāpārsūta savstarpējie rēķini utt.,» uzsver U. Deisons.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls ir saņēmusi jaunākos sertifikātus atbilstoši kvalitātes vadības standarta ISO 9001:2000 un vides vadības standarta ISO 14001:2004 prasībām. Apstiprinājums termināļa atbilstībai minētajiem standartiem stājies spēkā 2007.gada 1.martā, un to izsniegusi starptautiskā sertifikācijas organizācija Bureau Veritas Certification.

A/s Ventspils nafta piederošā termināļa darbība atbilstoši starptautiskā kvalitātes vadības standarta ISO 9001 un vides vadības standarta ISO 14001 prasībām tika sertificēta jau 2000. un 2004.gadā. 2006.gadā tika pilnveidota SIA Ventspils naftatermināls vides vadības sistēma saskaņā ar ISO 14001:2004 jaunākajām normām, pārskatot un pilnveidojot uzņēmuma kvalitātes un vides procedūras, izstrādājot jaunus vides aspektu novērtēšanas kritērijus, apzinot vides aspektus visos termināla darba procesos un iesaistot katrā konkrētajā procesā strādājošos darbiniekus utt. Savukārt 2007.gadā termināļa pārsertifikācija atbilstoši ISO standartu prasībām bija nepieciešama, beidzoties iepriekšējam sertifikātu darbības termiņam - trīs gadiem.

Patērētāji kļūst arvien prasīgāki, meklē iespējami labāku preci un prasmīgāku tās piedāvāšanas veidu, bet uzmanību noturēt ir grūti mūsdienu informācijas un izvēļu plašajā klāstā. Arvien tiek meklēti jaunievedumi tirgū, kur svarīgi faktori ir izdevīgums, efektivitāte, estētiskums un citi patērētājiem saistoši parametri. Lai piesaistītu uzmanību, iegūtu uzticību un lojalitāti ilgtermiņā un veicinātu pārdošanu, svarīgs ir merčendaizings, tajā skaitā reklāmas stendi. Merčendaizings ir process kā notiek preču prezentēšana tirdzniecības vietās, lai piesaistītu potenciālo klientu uzmanību un veicinātu pārdošanu.

Merčendaizinga mērķi tirdzniecības vietās var būt vairāki un tos var ietekmēt reklāmas vai mārketinga kampaņas kopējais vēstījums un uzdevumi, bet tie var būt, piemēram:

• palielināt pārdodamo preču apjomu un iepazīstināt ar jauniem produktiem;

• veidot preču zīmolu pievilcīgumu, piesaistīt uzmanību;

• palielināt lojālo pircēju skaitu un piesaistīt jaunus pircējus;

• uzsvērt preču konkurētspēju, salīdzinot ar konkurentu produktiem;

• nostiprināt pircēju apziņā konkrētu zīmolu un tā priekšrocības;

• efektīvi piedāvāt preces tirgum (klientiem);

• nodrošināt pircējus ar nepieciešamo informāciju par konkrēta zīmola preci vai precēm.

Merčendaizings ir process, kura rezultātā preces tiek prezentētas saistošā un pamanāmā veidā tirdzniecības vietās. Produkcija tiek izkārtota tā, lai tiktu stimulēta uzmanība un patērētāju vēlme to iegādāties. Reklāmas stendi ir iecienīts risinājums preču prezentēšanai tirdzniecības vietās, jo tie ir pamanāmi, kā arī palīdz veicināt pārdošanu un radīt zīmola atpazīstamību.

Hipotēku bankas

Tirgus operāciju daļa

Pagājušā nedēļa sertifikātu tirgū iezīmējās ar sertifikātu apgrozījuma kāpumu. Pēc ļoti neizteiksmīgās maija pirmās nedēļas tirdzniecības aktivitāte otrās nedēļas laikā pieauga un sasniedza visai atzīstamus līmeņus. Īpaši jāatzīmē kompensācijas sertifikātu tirgus, kur pagājušās nedēļas laikā tirgoto sertifikātu daudzums pārsniedz 16 tūkst. sertifikātu. Aktivitātes pieaugums veicināja arī sertifikātu cenu izmaiņas, taču tām nebija viennozīmīgas pieaugošas vai krītošas tendences. Tas galvenokārt izskaidrojams ar nevienmērīgo sertifikātu pieprasījumu un paziņojumiem par privatizācijas un kompensācijas sertifikātu izmantošanas iespējām.

Regulāras enerģijas pārvaldības procedūras un pakāpeniski ieviesti kaut nelieli pasākumi nesīs ekonomiju jau pirmajā gadā

Tā ekspresintervijā Dienas Biznesam saka SIA CMB valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis.

Ko ISO 50001 standarta ieviešana nozīmē reālajā biznesa praksē? Kādi uzņēmumiem ir ieguvumi no tā?

ISO 50001 ir energopārvaldības sistēmas standarts, kas pēc struktūras līdzinās ISO 14001, taču attiecas tikai uz uzņēmuma enerģijas pārvaldību. Ja uzņēmumā ir ieviesta un uzturēta kāda cita kvalitātes vai procesu pārvaldības sistēma, tad tam ISO 50001 ieviešanas struktūra nebūs sveša. Taču, ja iepriekš nav bijusi saskare ar ISO pārvaldības sistēmām, tad daudzas lietas būs jaunas. Praksē ISO 50001 energopārvaldības sistēmai nodalāmas trīs būtiskas stadijas – ieviešana, sertificēšana un uzturēšana. CMB palīdz uzņēmumiem sistēmas ieviešanā un sniedz atbalstu uzturēšanā, cik tas nepieciešams. Manuprāt, tieši ieviešanas process ir vissvarīgākais, jo tiek apzināta uzņēmuma enerģijas sadalījuma struktūra, būtiskie patērētāji, un veidota labas pārvaldības un monitoringa sistēma. Tā kā šai sistēmai a priori jāsniedz finanšu ietaupījums, tad tās darbā jāiesaista gan vadība – lēmumu pieņemšanā, gan darbinieki – izpildē. Mūsu praksē labākais rezultāts veidojas, ja sadarbojas tehniskais personāls, operatīvā vadība un finanšu vadība.

Meklējot inovācijas, "Stora Enso" analizē 880 jaunuzņēmumus 39 valstīs.

"Mēs nodrošinām finansējumu idejām un sadarbojamies ar jaunuzņēmumiem un citām kompānijām, jo ticam, ka gudrība ir "tur ārā". Potenciālos risinājumus mūsu vajadzībām mēs meklējam globāli - mēs esam izpētījuši 880 jaunuzņēmumus no 39 valstīm," jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" teica Samuli Savo, "Stora Enso" digitālo risinājumu vadītājs.

Kompānija veic atlasi, uzaicina piemērotākos uzņēmumus, kam palīdz izveidot īpaši piemērotu piedāvājumu un izvēlas kādu, ar ko turpināt sadarbību. Piemēram, šobrīd "Stora Enso" ir atvērtas četras dažādas programmas, kurās jaunuzņēmumi var pieteikties un piedāvāt savus risinājumus. Šādu pieeju S. Savo iesaka arī citām lielām kompānijām, jo pašiem šis modelis strādā veiksmīgi. Viņš gan īpaši uzsver, ka veiksmīgā šādas stratēģijas ieviešanā nepieciešama uzņēmuma augstākās vadības iesaiste.

Meža nozares koncerna Stora Enso taupības politika — ražotņu slēgšana, darbinieku atlaišana — tiešā veidā Latviju neskars, tomēr netieši varētu atsaukties arī uz Latviju. Lai arī šajos Stora Enso plānos nav runas par to, ka Latvijā tiklu slēgta vai pārdota kāda no uzņēmuma meitas kompānijām, tomēr pastāv bažas, ka, samazinot celulozes un papīra ražošanu, būs nepieciešamas arī to izejvielas — celulozes šķelda un papīrmalka. Tādējādi, pēc vairāku aptaujāto meža nozares speciālistu domām, varot sagaidīt, ka Stora Enso meitas uzņēmums Latvijā 2006. gadā mazāk nekā līdz šim iepirks šīs izejvielas Latvijā. Tādējādi uz Stora Enso iepirkuma samazinājuma rēķina savu daļu varēs palielināt tās konkurenti. Tāpat šobrīd nav zināms, vai, koncernam slēdzot kokapstrādes un iepakojuma ražotnes, šis fakts kaut kā atsauksies uz Stora Enso analogiem uzņēmumiem Latvijā.

Notikušas izmaiņas gofrētā papīra un kartona ražotājas SIA Stora Enso Packaging valdē un padomē, par uzņēmuma jauno valdes locekli kopš 24. septembra kļūstot Aijai Zembīro, kas turpmāk būs arī vienīgā valdes locekle uzņēmumā, liecina Lursoft dati.

A. Zembīro Stora Enso Packaging valdes locekles amatā iecelta līdzšinējā valdes locekļa Ojāra Skangala vietā, kas turpmāk uzņēmumā pildīs padomes locekļa amata pienākumus. Stora Enso Pankaging padomi pametis arī tās līdzšinējais priekšsēdētājs Somijas pilsonis Nīlo Peters Laurinpoika Poihonens (Niilo Petter Lauronpoka Poyhonen), un viņa vietā iecelts Sampo Ervards Anti (Sampo Edward Antti). Tāpat mainījies arī padomes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu pildītājs – Jouni Pauli Olavi Sepalas (Jouni Pauli Olavi Seppala) vietā stājusies Paivi Katarina Sūtari (Paivi Katarina Suutari). Darbu uzņēmuma padomē pametis arī līdzšinējais padomes loceklis Jari Tapio Sāris (Jari Tapio Saari), liecina informācija Lursoft.

Renault izstrādājis jaunu zīmolu - Renault ECO, kurš apliecina, ka attiecīgais auto ir gan draudzīgs videi, gan ekonomisks, ziņo Renault pārstāvniecība Baltijā.

Izstrādājot Renault Commitment 2009, kā vienu no pamatprincipiem kompānija izvirzīja rūpes par apkārtējo vidi, ražojot videi draudzīgākus auto. Renault apgalvo, ka Renault ECO sērijas nosaukums garantē, ka jaunās automašīnas nekaitēs apkārtējai videi nevienā no to dzīves fāzēm - ne ražošanas, ne ekspluatācijas, ne nolietoto auto likvidēšanas ciklā.

Renault ECO atbilst trīs galvenajiem vides aizsardzības standartiem un prasībām: tie ir ražoti ISO-14001 sertificētā rūpnīcā, to ogļskābās gāzes izplūdes daudzums nepārsniedz 140g/km (tie darbināmi ar biodegvielu) un 95% no auto plastmasas detaļām ir otrreiz pārstrādājamas.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šomēnes ieguvis vienlaicīgi trīs starptautiskus ISO sertifikātus, kas apliecina – LMT Integrētās vadības sistēma, kas ietver informācijas drošības, kvalitātes un vides pārvaldību un pilnveidošanu, ir auditēta un atbilst ISO 9001, ISO 14001, ISO 27001 starptautisko standartu prasībām, informē LMT.

«LMT klientiem un sadarbības partneriem šī sertifikācija nozīmē starptautiski atzītu apliecinājumu, ka LMT spēj nodrošināt visus elektronisko sakaru pakalpojumus un viedpakalpojumus atbilstoši mūsdienu informācijas drošības, kvalitātes, vides un energoefektivitātes pārvaldības prasībām,» apliecina LMT viceprezidente administratīvi juridiskajos jautājumos, valdes locekle Laura Keršule.

Sertifikātu saņemšanai LMT tika īstenots neatkarīgs audits. Auditu veica akreditētas sertifikācijas organizācijas, BM Trada Latvija, auditoru komanda. «ISO sertifikātu iegūšana ir apliecinājums uzņēmuma vadības un darbinieku kopīgam neatlaidīgam darbam, bet esošajiem un potenciālajiem klientiem, sadarbības partneriem tas apliecina uzņēmumarūpes par pakalpojumu kvalitāti un uzņēmuma ilgtspēju,» norāda BM Trada Latvija valdes loceklis Uldis Klezbergs.

Līdz šā gada 1.maijam privatizācijā izmantoti 106,77 miljoni sertifikātu, kas ir 95% no piešķirto sertifikātu skaita, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas Juridiskajā departamentā.

Tajā skaitā namīpašumu un dzīvokļu privatizācijai izmantoti 37,96 miljoni sertifikātu, uzņēmumu un citu īpašumu iegādei - 7,27 miljoni sertifikātu, kapitāla daļu (akciju) iegādei - 44,46 miljoni sertifikātu, zemes izpirkšanai un privatizācijai - 17,08 miljoni sertifikātu. No 2008.gada 1.aprīļa līdz 2011.gada 1.maijam 351 560 īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā ir izmantoti 456 420 privatizācijas sertifikāti.

Kompensācija naudā izmaksāta, dzēšot 830 000 sertifikātu, kas ir 0,7% no piešķirto sertifikātu skaita, tajā skaitā par lauku apvidus zemi piešķirtos 620 000 kompensācijas sertifikātu 8400 personām 17,4 miljonu latu apjomā. Saskaņā ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 60 personas zaudējušas tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, saņemot naudu. Par politiskām represijām piešķirti 160 000 sertifikātu 26 200 personām 4,64 miljonu latu apjomā. 3200 personas zaudējušas tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot naudu.

Hipotēku banka

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgus iezīmējās gan ar kompensācijas sertifikātu, gan ar privatizācijas sertifikātu apgrozījuma kritumu. Apgrozījuma kritums uz katru no tirgus segmentiem atstāja savādāku iespaidu. Privatizācijas sertifikātu cenas pagājušās nedēļas laikā diezgan strauji pieauga, kas varētu būt izskaidrojams ar pieprasījuma pieaugumu pēc sertifikātiem un to izmantošanas iespēju paplašināšanos nākotnē. Tuvākajā laikā vajadzētu noskaidroties privatizācijas sertifikātu izmantošanas iespējām nākotnē un, pēc visa spriežot, tas tirgū esošos pārdevējus mazliet attur no savu pozīciju samazināšanas un liek palielināt sertifikātu cenas. Domājam, ka arī tuvākā mēneša laikā tirgū varētu turpināties privatizācijas sertifikātu cenas lēna izaugsme. Maz ticams, ka privatizācijas sertifikātu pieprasījums nokritīsies zem 10 tūkst. robežas nedēļā, kam vajadzētu būt pietiekošam, lai privatizācijas sertifikātu cena kārtējo reizi pieaugtu līdz lielajam pretestības līmenim 15.00 latiem.

Investējot 20 milj. eiro, AS Stora Enso Latvija kļūs par pavisam cita veida uzņēmumu, jo būtiski kāpinās produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanas apjomus, racionālāk izmantos koksni

Uzņēmums jau ir sācis būvniecības darbus, lai modernizētu kokzāģētavu, kā arī palielinātu tajā pārstrādājamās apaļkoksnes daudzumu, vienlaikus izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ļauj iegūt maksimāli lielāku derīgās produkcijas iznākumu un to veikt ātrāk. Paralēli tiek plānoti darbi, lai būtiski uzlabotu zāģētās produkcijas ēvelēšanas iecirkni. «Būvniecības darbi rit pilnā sparā, un abu iecirkņu iedarbināšana paredzēta jau nākamā gada pavasarī,» iecerēto grafiku skaidro AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Tik iespaidīgu investīciju projektu ir bijis iespējams sākt, pateicoties Latvijas valdības atbalstītajai uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanai. Protams, Ministru kabineta atbalstāmais investīciju projekts ir mazāks nekā uzņēmuma kopējie kapitālieguldījumi. Šā gada augustā valdība nolēma piešķirt Stora Enso Latvija uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 milj. eiro apmērā par 16,31 milj. eiro vērta projekta realizāciju. Uzņēmums šo nodokļa atlaidi varēs sākt piemērot pēc iecerētā projekta īstenošanas. «Ja nebūtu šāda veida uzņēmuma ienākuma nodokļa atbalsta mehānisma, īpašniekiem būtu bijis mazāk motivācijas šādas investīcijas veikt Latvijā, jo uz ieguldījumiem pretendē arī citas Stora Enso grupā ietilpstošās ražotnes dažādās valstīs,» atzīst U. Deisons.

Papildinot uzņēmumā ieviesto Vides pārvaldības sistēmas standartu ISO 14001, Sadales tīkls veiks energoauditus, lai paaugstinātu energoefektivitāti

Jau sākot juridiski patstāvīgu darbību 2007. gada 1. jūlijā, AS Sadales tīkls kā galveno mērķi izvirzīja būt efektīvam un dinamiskam elektroenerģijas sadales pakalpojumu sniedzējam, līdztekus elektroapgādes drošumam, klientu apkalpošanas uzlabošanai un pakalpojumu pieejamībai rūpēties arī par vidi. Atbalstot atzītu kvalitātes standartu ievērošanu un resursu racionālu izmantošanu, 2008. gada februārī tika uzsākts process integrētās vadības sistēmas ieviešanai, bet 2010. gada februārī uzņēmums saņēma Vides pārvaldības sistēmas sertifikātu ISO 14001:2004.

«Neraugoties uz to, ka ir plānotas izmaiņas Energoefektivitātes likumā, ar ko reāli ieviesīs direktīvas 2012/27/ES prasības, jau šobrīd papildinām uzņēmumā ieviestā Vides pārvaldības standarta ISO 14001:2004 dokumentāciju, aprakstot procesus, kā veiksim energoauditu ar minimālajām prasībām. Uzņēmumiem, kas ir ieviesuši ISO 14001 standartu, nav jāveic obligātie energoauditi,» atklāj Sadales tīkla Procesu daļas vadītājs Jānis Slišāns.

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde jau vairākus mēnešus gatavojas, lai ieviestu vides pārvaldības sistēmu atbilstoši vides pārvaldības standartam ISO 14001:2004.

Sertifikāts nosaka galvenos principus, kā novērtēt un pārvaldīt saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi saskaņā ar saimnieciskās darbības specifiku un nacionālajiem likumdošanas un normatīvajiem aktiem. Vides pārvaldības sistēmas ieviešanas mērķis ir atbalstīt vides aizsardzību un novērst vides piesārņojumu, sabalansējot šo darbību ar sociāli ekonomiskajām vajadzībām.

Sertifikācija atbilst pasaules ostu praksei, norāda LSEZ pārvalde.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde apstiprinājusi Liepājas SEZ pārvaldes vides vadības sistēmas rokasgrāmatu, kurā noteikti gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķi. Tie nosaka nepārtrauktu vides kvalitātes monitoringu, dalītās atkritumu savākšanas sistēmas izveidošanu, vēsturiskā un esošā vides piesārņojuma apzināšanu un novēršanu. Viens no redzamākajiem projektiem – Karostas kanāla vēsturiskā piesārņojama likvidēšana.

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

Par uzņēmuma Stora Enso Packaging vienīgo valdes locekli iecelta Aija Zemrībo, savukārt viņas priekštecis Ojārs Skangals kļuvis par padomes locekli, liecina Lursoft dati.

Somiem piederošā uzņēmuma padomes sastāvs pirmdien pilnībā mainīts, par padomes priekšsēdētāju ieceļot Tomasu Zembrovski (Tomasz Zembrowski), bet padomes priekšsēdētāja vietnieku – Pjotrs Martins Novickis (Piotr Marcin Nowicki), savukārt padomes locekļa pienākumus, kā jau iepriekš rakstīts, turpmāk pildīs līdzšinējais valdes loceklis Ojārs Skangals.

SIA Stora Enso Packaging ir Somijas uzņēmuma Stora Enso Packaging Oy meitas kompānija. Tā dibināta 1994. gadā, un pašlaik atrodams arī Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500. Kompāniajs apgrozījums 2012. gadā veidoja 46,8 miljonus latu, bet peļņa bija 1,72 miljoni latu. TOP 500 sarakstā Stora Enso Packaging ierindojas 89. vietā.

Eiropas lielākajam papīra ražotājam Stora Enso otrajā ceturksnī peļņa samazinās par 84%, vēsta Bloomberg.com.

Peļņas samazinājums saistāms ar augstajām kokmateriālu izmaksām un samazinātu pieprasījumu pēc papīra un kokmateriāliem.

Stora Enso neto ieņēmumi samazinājušies no 141.3 miljoniem EUR jeb 18 centiem par akciju līdz 23.3 miljoniem eiro jeb 3 centiem par akciju, kas ir krietni mazāk nekā analītiķi iepriekš prognozēja.

"Pagājušā gada nogalē noteiktie restrukturizācijas pasākumi ir ieviesti, kā plānots, taču patreizējos apstākļos ar tiem nav pietiekami," sacīja uzņēmuma vadītājs Jouko Karvinens. Viņš norādīja, ka aizvien pieaugošās cenas un iespējamais pieprasījuma samazinājums arī nākotnē, var likt uzņēmumam ieviest gan pagaidu, gan arī pastāvīgus kapacitātes samazināšanas pasākumus. Tāpat uzņēmums samazinājis kapitālinvestīciju budžetu par 25%.

Gofrētā papīra un kartona ražotāja SIA Stora Enso Packaging tuvākajā laikā grasās ieguldīt vairāk nekā 2,274 miljonus Ls ražotnes attīstībā.

SIA Stora Enso Packaging, kas ir 177. lielākais Latvijas uzņēmums, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, plāno iegādāties gofrētā kartona kastu ražošanas līniju (FFG), liecina iepirkuma konkursa rezultāts Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Šis ir viens no pēdējā laika Stora Enso Packaging lielākajiem iepirkumiem, tomēr šā gada aprīlī uzņēmums noslēdza citu, tikpat apjomīgu iepirkumu par ražošanas līnijas iegādi, kurā uzvarēja uzņēmums Martin, kas reģistrēts tajā pašā adresē, kur pēdējā konkursa uzvarētājs Bobst Lyon. Tāpat šogad papīra ražošanas uzņēmums slēdzis vairākus ne tik lielus iepirkumus, kas saistīti ar ražošanas paplašināšanu, piemēram, 669 tūkst. Ls iepirkumu par tehnoloģisko gofrējamo iekārtu kompleksa iegādi un 937 tūkst. Ls vērto apdrukas sekcijas iekārtu kompleksu.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

"Prieku par ISO sertifikātu saņemšanu uzņēmumam var salīdzināt ar cilvēka prieku, iegūstot maģistra grādu, jo abos gadījumos aiz muguras ir pamatīgs darbs un saņemts apliecinājums zināšanām," pauž "Balcia Insurance SE" valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

ISO Kvalitātes pārvaldības sistēmas un Vides pārvaldības sistēmas sertifikācijas procesi ilga teju gadu un ļauj uzņēmumam efektīvi vadīt un pārvaldīt biznesu vairākas valstīs, nodrošinot nozarei neraksturīgu izaugsmi un nemainīgu uzņēmuma pakalpojumu kvalitāti katram klientam jebkurā no valstīm, kur strādā Balcia.

“No biroja Rīgas centrā vadām biznesu piecās valstīs, apkopojot pirmā pusgada rezultātus, salīdzinājumā ar pagājušo gadu esam sasnieguši vēsturiski labākos rezultātus – 40,2 miljoni parakstītu bruto prēmiju, kas ir 58% izaugsme salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn,” informē Lucaus.

Balcia vadītājs norāda, ka šobrīd uzņēmumam izdodas savienot pirmajā acu uzmetienā nesavienojamo – darbojoties regulētā nozarē, būvēt dinamisku kompāniju kā jaunuzņēmumu un izaugsmē sasniegt tikai jaunuzņēmiem raksturīgu kāpumu, bet reizē pielietot visus labākos lielo uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus.