Foto

Iepakošanas nozarē - veselīga izaugsme

Lāsma Vaivare, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

Rūpnīca top

Šobrīd lielākās investīcijas nozarē tiek ieguldītas Mārupes novadā topošajā SIA Polipaks NT rūpnīcā deviņu slāņu barjeras plēves un drukāšanas – laminēšanas produkcijas ražošanai, kam piesaistīts ar ES fondu atbalsts. DB jau iepriekš ziņojis, ka uzņēmums saņēmis LIAA administrētās aktivitātes Augstas pievienotās vērtības investīcijas (2. kārta) atbalstu no ES ap 4,3 milj. eiro apmērā, savukārt kā kopējās plānotās projekta izmaksas norādīti teju 20 milj. eiro. Jau pērn vairāk nekā par 7,7 milj. eiro tika iegādātas dažādas ražošanas līnijas un iekārtas.

Šogad noslēgušies vēl divi konkursi uzņēmuma iepirkumu iekārtu iegādei kopumā 680 tūkst. eiro apmērā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jaunās rūpnīcas būvniecība notiek pēc plāna. Paredzēts, ka līdz šā gada novembrim tā tiks nodota ekspluatācijā, DB stāsta Raivis Skuja, kurš atbild par jaunās rūpnīcas būvniecības procesu. Pēc iekārtu uzstādīšanas rūpnīca varētu sākt strādāt nākamā gada pavasarī. Viņš stāsta, ka nav redzamu iemeslu, kādēļ būvniecība varētu kavēties, arī sadārdzinājums nav gaidāms. Būvdarbus veic SIA Merks.

Polipaks specializējas elastīga iepakojuma izgatavošanā pārtikas un nepārtikas rūpniecības nozarēm un tirdzniecībai, ražojot dažādu veidu polimēru un daudzslāņu kombinēto iepakojumu. Investīcijas tas veicis arī iepriekš, laika posmā no 2009. – 2012. gadam iekārtās ieguldīti vairāk nekā 6 milj. eiro, liecina uzņēmuma informācija.

Ar skepsi

Ar dažādu plēvju un iepakojumu ražošanu nodarbojas arī SIA Baltic Polymers, kas 2012. gadā pie Ādažiem atklāja jaunu rūpnīcu elastīgā iepakojuma ražošanai. Tās izveidei tika piesaistīts ERAF finansējums. Uzņēmuma vadība skeptiski skatās uz tik lielu investīciju nepieciešamību un atmaksāšanos, kā plānojis Polipaks NT. Baltic Polymers partneris un pārdošanas vadītājs Ēriks Kiops atgādina, ka viņu ražotnē ieguldīti ap 3,5 milj. eiro, kuru atpelnīšana nemaz nav tik vienkārša. Nepietiek ar to, ka ir ««iekrauta» milzu nauda nekustamajā īpašumā, uzbūvējot milzu rūpnīcu un piepildot to ar tehnoloģiskajām iekārtām, jārada jauni produkti, kuru izstrādei un ražošanai nepieciešami speciālisti, kuru savukārt Latvijā nav,» nosaka Ē. Kiops. Par jauno produktu labajām īpašībām vēl jāpārliecina patērētāji, jāatrod tiem noieta tirgi, viņš turpina uzskaitīt. «Mēs esam tam izgājuši cauri, zinām, cik tas ir grūti, tāpēc investīciju, kas ir sešas reizes lielāka par mūsu, uzskatu, maigi izsakoties, par karstgalvīgu,» tā viņš.

Mācību gads

Pēc 2012. gada lielajām investīcijām pērnais gads uzņēmumam no finanšu viedokļa nav spīdošs, tomēr precīzus datus Ē. Kiops neatklāj. Arī Uzņēmumu reģistrā vēl nav reģistrēta 2013. gada pārskata iesniegšana, taču 2012. gadā kompānija strādāja ar 1,12 milj. eiro lielu apgrozījumu un 366 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem.

«Iekārtas uzstādījām 2012. gada oktobrī, pagājušais gads pagāja, apgūstot tehnoloģijas un dažādas inovatīvas iepakojuma struktūras,» stāsta Ē. Kiops. Ir ieguldīti vairāki simti tūkst. eiro pētniecībā un izstrādē, ražotnē eksperimentēts ar materiāliem, veiktas izpētes. Tas arī vainagojies ar panākumiem – šopavasar uzņēmums paziņoja par inovatīva, Latvijā izstrādāta iepakojuma radīšanu. Tā ir termosarukuma plēve, kas ir tikpat izturīga, taču ievērojami plānāka par līdz šim izmantoto tirgū.

Šogad uzņēmuma finansiālā situācija strauji uzlabojoties – kopš gada sākuma apgrozījums aug par 70– 150% mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Iespējams, jau nākamgad uzņēmums varētu sākt pakāpeniskus ieguldījumus ražošanas pilnveidošanā, taču tie nebūs tik fundamentāli un vērienīgi kā iepriekš veiktie.

Zaļākai dzīvei

Pēc Ē. Kiopa vārdiem, elastīgajam iepakojumam, kas tiek arvien plašāk izmantots gan pārtikas, gan nepārtikas industrijā, ir potenciāls, – tas essot ekonomiski izdevīgāks par citiem iepakojuma veidiem – tā transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas ir zemākas, turklāt jaunās tehnoloģijas to padara arvien draudzīgāku videi. Uzņēmumā ražotais inovatīvais iepakojums, salīdzinājumā ar tradicionāli ražotajām plēvēm, būtiski mazina CO2 izmešus, ietaupot līdz trešdaļai izlietojamās izejvielas.

I. Krauja norāda, ka «it visur šodien pieprasa arvien augstākus dzīves kvalitātes risinājumus. Tā arvien pieaug iepakotu preču patēriņš un vienlaicīgi pieaug pieprasījums pēc jaunām precēm un jauna iepakojuma. Sabiedrības aktuālā prasība ir, lai šis jaunais iepakojums būtu ar ilgtspējīgiem risinājumiem, tātad videi un cilvēkiem draudzīgs.»

Kā piemēru viņa min pārtikas preču iepakojumu – inovatīvs iepakojums ir moderns un atraktīvs, pietiekoši vienkāršs lietotājam un higiēnisks produktu glabāšanai. «Tam raksturīga videi draudzīgu materiālu izvēle, kvalitatīva druka, transparentlogi produkta apskatei, labi aizvēršanas elementi – viegli atvērt / viegli aizvērt. Šis ir virziens, kur Latvijā iepakotājiem ir lielas attīstības iespējas,» viņa domā. Viņa norāda, ka tuvākajos gados vajadzētu palielināties arī t.s. zaļā iepakojuma – no bioplastmasas materiāliem – lietošana. Šādu materiālu (plēves, paliktņi, pudeles u.c.) izmantošana vēlama to biodegradablo īpašību dēļ.

Neizdevās īstenot

Piesaistot ES līdzekļus, bija plānota arī SIA Stora Enso Packaging gofrētā kartona izstrādājumu ražotnes modernizācija. Arī šis uzņēmums saņēma LIAA administrētās aktivitātes Augstas pievienotās vērtības investīcijas (2. kārta) atbalstu no ES nepilnu divu milj. eiro apmērā, bet kopējās projekta izmaksas tika lēstas 5,6 milj. eiro apmērā. Projekta ietvaros bija plānots iegādāties četras iekārtas – gofrējamo iekārtu, apdrukas sekcijas, gofrētā kartona kastu ražošanas līniju un paku apsiešanas iekārtu, tādējādi modernizējot novecojušās iekārtas un ieviešot ražošanā jaunus gofrētā kartona izstrādājumus.

Uzņēmuma valdes locekle Aija Zemrībo DB atzīst, ka projekts nav īstenots un ar LIAA atbalstu arī netiks īstenots. Taču tas nenozīmē, ka modernizācija nav nepieciešama, tādēļ investīcijas būs, taču no pašu un kredītlīdzekļiem. ES finansiālo atbalstu nav izdevies izmantot, nespējot iekļauties LIAA termiņos. Proti, Stora Enso Packaging ir starptautisks uzņēmums, kura «mamma» neatrodas Latvijā, tādēļ saskaņošanas process var izvērsties ilgāks, nekā cerēts. «Mēs riskējām,» viņa nosaka.

Liela konkurence

Modernizācijas projekta neīstenošana gan nav apturējusi uzņēmuma izaugsmi – pērn ražošanas apjomi pieauguši par 6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas pozitīvi ietekmējis arī apgrozījumu. A. Zemrībo gan precīzi nenosauc pērnā gada apgrozījumu, taču tas ir lielāks par 2012. gada 35,3 milj. eiro. Puse no Rīgas rūpnīcā saražotā gofrētā kartona izstrādājumiem paliek Latvijā, pārējais ceļo uz Lietuvu, Igauniju. Stora Enso Packaging valdes locekle atzīst, ka Baltijā ir liela konkurence gofrētā kartona jomā, tādēļ liela virzība šai tirgū nav vērojama.

Stora Enso Packaging sācis piedāvāt īpašu gofrētā kartona materiālu ar PET plēves pārklājumu iekšpusē, kas izveido tauku un mitruma barjeru. Uzņēmuma mājaslapā lasāms, ka kartona iepakojumu ar šādām īpašībām izmanto grieztu ziedu (tulpju) pārvadāšanai un izvietošanai lielveikalos.

Arī kartona iepakojuma ražotāja SIA Autra Pak pārstāvis Gatis Eglītis piekrīt, ka gofrētā kartona nozarē ir vērojama samērā liela konkurence. Tomēr uzņēmumam izdodas veiksmīgi darboties – pērn tas strādāja ar teju 2,2 milj. eiro apgrozījumu un 156 tūkst. eiro peļņu. «Neskatoties uz stagnējošo ekonomu Eiropā, ir izdevies ne tikai saglabāt ražošanas apjomu, bet pat palielināt to, tas lielā mērā ir pateicoties veiktajām investīcijām ražošanas iekārtās,» tā viņš, gan neprecizējot, kas tās par iekārtām un cik lielas bijušas investīcijas. Šobrīd aktuāls esot jautājums par roku darba īpatsvara samazināšanu ražošanā, tā pazeminot arī izmaksas un paaugstinot konkurētspēju. Uz šo mērķi tikšot vērstas uzņēmuma turpmākās investīcijas.

«Mūsu uzņēmumā ir spēcīga iepakojuma konstrukcijas izstrādes nodaļa, un klienti to novērtē. Liela daļa Latvijā radīto jauno produktu iepakojuma konstrukciju top tieši mūsu uzņēmumā, tāpēc ļoti labi jūtam kopējās ekonomiskās aktivitātes valstī. Viens no Austra Pak darbības pamatvirzieniem ir gofrētā kartona reklāmas stendu ražošana. Liela daļa no lielveikalos redzamiem stendiem ir tapuši mūsu ražotnē. Šos produktus aktīvi izmanto starptautiskās kompānijas, un mēs vēlētos, lai šo pieredzi pārņemtu arī vietējie uzņēmumi.,» cerību izsaka G. Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

AS Stora Enso Latvija saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 14. augusta sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 4 075 885 eiro apmērā piešķiršanu vienam no lielākajiem meža nozares uzņēmumiem Latvijā AS «Stora Enso Latvija» pēc investīciju projekta «Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana» īstenošanas, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju mērķis ir nostiprināt AS «Stora Enso Latvija» konkurētspēju grupas ražošanas struktūrvienību vidū un padziļināt koksnes pārstrādes dziļumu, attīstot ražošanas bāzi, kas dotu iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un nākotnē ļautu piesaistīt grupas investīcijas augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai. Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt zāģmateriālu ražošanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā, žāvēšanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā un ēvelēšanas ražošanas jaudu par 45 tūkst. m3 gadā. Tāpat tiks nodrošināta koksnes dziļāka pārstrāde, palielinot gan esošo produktu pievienoto vērtību, gan uzsākot jaunu produktu ražošanu – Premium klases koksnes granulas. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot inovācijas, "Stora Enso" analizē 880 jaunuzņēmumus 39 valstīs.

"Mēs nodrošinām finansējumu idejām un sadarbojamies ar jaunuzņēmumiem un citām kompānijām, jo ticam, ka gudrība ir "tur ārā". Potenciālos risinājumus mūsu vajadzībām mēs meklējam globāli - mēs esam izpētījuši 880 jaunuzņēmumus no 39 valstīm," jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" teica Samuli Savo, "Stora Enso" digitālo risinājumu vadītājs.

Kompānija veic atlasi, uzaicina piemērotākos uzņēmumus, kam palīdz izveidot īpaši piemērotu piedāvājumu un izvēlas kādu, ar ko turpināt sadarbību. Piemēram, šobrīd "Stora Enso" ir atvērtas četras dažādas programmas, kurās jaunuzņēmumi var pieteikties un piedāvāt savus risinājumus. Šādu pieeju S. Savo iesaka arī citām lielām kompānijām, jo pašiem šis modelis strādā veiksmīgi. Viņš gan īpaši uzsver, ka veiksmīgā šādas stratēģijas ieviešanā nepieciešama uzņēmuma augstākās vadības iesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stora Enso Packaging jauna valde un padome

Gunta Kursiša, 25.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par uzņēmuma Stora Enso Packaging vienīgo valdes locekli iecelta Aija Zemrībo, savukārt viņas priekštecis Ojārs Skangals kļuvis par padomes locekli, liecina Lursoft dati.

Somiem piederošā uzņēmuma padomes sastāvs pirmdien pilnībā mainīts, par padomes priekšsēdētāju ieceļot Tomasu Zembrovski (Tomasz Zembrowski), bet padomes priekšsēdētāja vietnieku – Pjotrs Martins Novickis (Piotr Marcin Nowicki), savukārt padomes locekļa pienākumus, kā jau iepriekš rakstīts, turpmāk pildīs līdzšinējais valdes loceklis Ojārs Skangals.

SIA Stora Enso Packaging ir Somijas uzņēmuma Stora Enso Packaging Oy meitas kompānija. Tā dibināta 1994. gadā, un pašlaik atrodams arī Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500. Kompāniajs apgrozījums 2012. gadā veidoja 46,8 miljonus latu, bet peļņa bija 1,72 miljoni latu. TOP 500 sarakstā Stora Enso Packaging ierindojas 89. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 20 milj. eiro, AS Stora Enso Latvija kļūs par pavisam cita veida uzņēmumu, jo būtiski kāpinās produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanas apjomus, racionālāk izmantos koksni

Uzņēmums jau ir sācis būvniecības darbus, lai modernizētu kokzāģētavu, kā arī palielinātu tajā pārstrādājamās apaļkoksnes daudzumu, vienlaikus izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ļauj iegūt maksimāli lielāku derīgās produkcijas iznākumu un to veikt ātrāk. Paralēli tiek plānoti darbi, lai būtiski uzlabotu zāģētās produkcijas ēvelēšanas iecirkni. «Būvniecības darbi rit pilnā sparā, un abu iecirkņu iedarbināšana paredzēta jau nākamā gada pavasarī,» iecerēto grafiku skaidro AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Tik iespaidīgu investīciju projektu ir bijis iespējams sākt, pateicoties Latvijas valdības atbalstītajai uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanai. Protams, Ministru kabineta atbalstāmais investīciju projekts ir mazāks nekā uzņēmuma kopējie kapitālieguldījumi. Šā gada augustā valdība nolēma piešķirt Stora Enso Latvija uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 milj. eiro apmērā par 16,31 milj. eiro vērta projekta realizāciju. Uzņēmums šo nodokļa atlaidi varēs sākt piemērot pēc iecerētā projekta īstenošanas. «Ja nebūtu šāda veida uzņēmuma ienākuma nodokļa atbalsta mehānisma, īpašniekiem būtu bijis mazāk motivācijas šādas investīcijas veikt Latvijā, jo uz ieguldījumiem pretendē arī citas Stora Enso grupā ietilpstošās ražotnes dažādās valstīs,» atzīst U. Deisons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Stora Enso Latvija termokoksnes ražotnē iegulda 3 miljonus eiro

Māris Ķirsons, 04.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni trīs milj. eiro, a/s Stora Enso Latvija ir izveidojusi vienīgo rūpniecisko termokoksnes ražošanas iecirkni Latvijā, perspektīvā tā jaudas varētu dubultoties, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik ir īstenota tikai investīciju projekta pirmā kārta, kurā ir uzstādītas divas speciālās koksnes žāvēšanas kaltes, termokoksnes šķirošanas un pakošanas līnija,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Viņš norāda, ka joprojām mācās, kā ražot termokoksni, ievērojot visas prasības. «Pašreizējā režīmā strādājot, gada jauda ir ap 10 tūkst. m3 termokoksnes, taču mērķis ir pakāpeniski sasniegt 20 tūkst. m3 robežu,» tā U. Deisons. Šajā ražošanas iecirknī ir radītas 13 jaunas darba vietas. «Noieta tirgus termokoksnei ir ļoti plašs – sākot no Skandināvijas un beidzot ar Tuvo un Tālo Austrumu valstīm,» uz jautājumu par potenciālo noieta tirgu atbild U. Deisons. Patlaban ražotā termokoksne ir vidēji divas reizes dārgāka par parastajiem zāģmateriāliem, bet ēvelētas termokoksnes cena ir aptuveni trīs reizes lielāka. «Tas ir augstas pievienotās vērtības produkts, kura ražotnes projekta īstenošanai uzņēmumam Latvijas valdība pērn atļāva pēc tā pabeigšanas izmantot 1,5 milj. eiro lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi,» skaidro U. Deisons. Pašlaik gan ir īstenota tikai puse no iecerētā projekta, bet otru varētu realizēt vēlāk – līdz ar pilnīgu esošo jaudu izmantošanu. «Visa 6,2 milj. eiro vērtā projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi, un peļņas nodokļa atlaidi varēsim izmantot tikai pēc tā pabeigšanas,» vaicāts, kad varētu sākt izmantot nodokļa atlaidi, atbild U. Deisons. Realizējot iecerēto projektu kopumā, tiktu radītas 25 jaunas darba vietas. Tagad Launkalnes ražotnē strādā 110 darbinieki, vēl 25 darbojas kokmateriālu sagādē, tādējādi uzņēmumā kopā – 135.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Privātās preču zīmes turpina uzvaras gājienu

Lāsma Vaivare, 05.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto preču zīmju apjoms tirdzniecībā arvien pieaug un desmit gadu laikā Eiropā varētu aizņemt pat vairāk nekā 50% tirgus; arī Latvijā šis segments izplešas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privāto preču zīmju jeb tā dēvēto private label tirgus daļa Rietumeiropā ir diezgan liela, jo īpaši Šveicē, Anglijā un Spānijā, kur jau šobrīd tā svārstās 40–45% apjomā.

Tās kļūst pārdomātākas, veido arvien lielāku konkurenci tradicionālajiem zīmoliem, un tiek prognozēts, ka privāto preču zīmju produkti 2025. gadā veidos aptuveni 50% tirgus, liecina starptautiskā gofrētā iepakojuma ražotāja un iepakošanas iekārtu un sistēmu piegādātāja Stora Enso Packing veiktā tirgus analīze Iepakojums mazumtirdzniecībā 2016. Pētījumā gan atsevišķi nav apskatīta katra Baltijas valsts, tomēr tuvāko pāris gadu laikā tiek prognozēts privāto preču zīmju tirgus daļas pieaugums. «Iemesls tam ir vienkāršs – patērētājs vienmēr gaida plašas izvēles iespējas, taču tajā pašā laikā saprātīgu cenu līmeni,» pauž Stora Enso pārdošanas direktore Baltijā Jurate Kugiene (Jūratė Kugienė).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Latvijas Finieris saplākšņus sāk līmēt ar bioloģisko lignīnu

Māris Ķirsons, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Finieris saviem zīmola RIGA saplākšņiem izstrādājis jauna sastāva līmi RIGA ECOlogical, kur bioloģiskās izcelsmes lignīns izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam. Uzņēmums plāno ar jauno līmi ražotos saplākšņa produktus pakāpeniski sākt piedāvāt tirgū 2019. gada laikā.

«Jau vairākus gadus esam meklējuši risinājumus, kā mūsu līmē fosilās izcelsmes fenolu aizstāt ar bioloģiskās izcelsmes lignīnu,» stāsta a /s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis.

Lignīns ir pārstrādājams, ekoloģiski draudzīgs produkts, kas milzu apjomos pieejams ikvienā kokā un augā. Līdz ar to pēdējā laikā tā izmantošanas potenciāls visā pasaulē ir pētīts ļoti daudz. «Šim bioekonomikas virzienam ir paredzama ļoti daudzsološa nākotne, un RIGA Ecological ir viens no produktiem, kas to pierāda,» uzsver M. Lācis.

Šis tehnoloģiskais izrāviens, kas sasniegts ciešā sadarbībā ar pasaules vadošo koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes kompāniju Stora Enso, ir uzskatāms par pēdējās desmitgades nozīmīgāko inovāciju saplākšņa līmēšanas tehnoloģijā. «Darām visu iespējamo, lai piedāvātu saviem klientiem jaunākos produktu risinājumus un tehnoloģijas. Taču mūsu izstrādātā saplākšņa līmēšanas tehnoloģija, kurā tiek izmantots Stora Enso industriālais lignīns Lineo, ir kaut kas daudz vairāk,» skaidro Mārtiņš Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Stora Enso Latvija Launkalnes kokzāģētavā testa režīmā sākusi ražot jaunu produktu – augstā temperatūrā termiski apstrādātu koksni, informē reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Projekta kopējās plānotās izmaksas tā pirmajā kārtā ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Ražotne būs pirmā Latvijā, kur termokoksne rūpnieciski tiks ražota tik lielos apjomos, ziņo medijs. Tiek plānots, ka, īstenojot projekta pirmo kārtu, gadā tiks saražoti 10 tūkstoši kubikmetru termokoksnes.

2012. gadā uzņēmums apgrozīja 46,8 miljonus latu, bet peļņa veidoja 1,7 miljonus latu. Vidēji tika nodarbināti 132 strādājošie, liecina Lursoft dati. Ziņas par Stora Enso Latvija 2013. gada finanšu rezultātiem vēl nav pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāk strādāt augstākās pievienotās vērtības līgā

Māris Ķirsons, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāģmateriālu ēvelēšanas iecirkņa izveide un kokzāģētavas modernizācija ļauj AS Stora Enso Latvija kāpināt produkcijas ražošanas apjomus ar augstu pievienoto vērtību, audzēt konkurētspēju.

Pašlaik no pērn sāktā 20 milj. eiro vērtā investīciju projekta trijām daļām divas ir īstenotas, ieguldīti vairāk nekā 10 milj. eiro, tapšanas stadijā ir trešā – kokskaidu granulu ražotne. «Viss notiek, kā iecerēts, un pēdējā kārta tiks pabeigta 2020. gadā,» teic AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Uzņēmums ir sācis savu transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības produkcijas un konkurētspējas līmeni. «Jaunās iekārtas vēl tiek testētas un regulētas, bet tuvākajos mēnešos tās tiks palaistas ražošanas režīmā,» viņš informē. Īstenojot visu iecerēto investīciju projektu, produkcijas īpatsvars ar augstu pievienoto vērtību no pašreizējiem 5,2% vairāku gadu gaitā pieaugtu līdz 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā "WorldStar for Packaging Excellence" uzņēmums "Austra Pak" ieguvis augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu par kartona iepakojumu bišu transportēšanai.

Apbalvošanas ceremonija notiks 2020. gada 8. maijā Diseldorfā, Vācijā, starptautiskās iepakojuma izstādes "Interpack" laikā.

Konkursā šogad bija iesniegts 321 darbs no 36 valstīm. Darbus vērtēja un uzvarētājus noteica starptautiska žūrija, kurā piedalījās pārstāvji no 36 iepakojuma asociācijām.

Latvija piedalījās ar iepakojumu bišu transportēšanai - strops ar ērtiem rokturiem pārvietošanai, bišu skrejām un ventilācijas caurumiem sānu plaknēs. Tas noder tiem, kas ķer spietus, audzē, pērk, pārdod, pārvieto bites. Kartona stropi ir pietiekoši lēti vienreizējai izmantošanai, tomēr ir izmantojami arī ilgāk. Tas ir pietiekoši izturīgs iepakojums, lai savietotu vismaz piecos stāvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» saņēmusi «Iepakojuma Ekselences» balvu («WorldStar for Packaging Excellence») par lakricas «LIQ» iepakojumu.

Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskais konkurss «WorldStar for Packaging» norisinājās Prāgā, Čehijā un tajā piedalījās 319 darbi no 35 valstīm. Uzvarētājus noteica starptautiska žūrija – eksperti no pasaules iepakojuma organizācijām, asociācijām un institūtiem.

AS «VG Kvadra Pak» konkursa darbs – lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupa 2017. gadā saņēma «Grand Prix» nacionālajā konkursā «Labākais iepakojums Latvijā», ko organizē Latvijas Iepakojuma asociācija.

Kartona kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas kārbas lakricu iepakošanai. Kārbu ārējo tumšo dizainu atdzīvina koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Labākie iepakojumi Latvijā 2018

Monta Glumane, 23.11.2018

Konkursa «Grand Prix» balvas ieguvējs «Bišu strops» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»).

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies nacionālais konkurss «Labākais iepakojums Latvijā 2018», kurā žūrija produktu iepakojumus izvērtējusi pēc to konstrukcijas, formas, dizaina, funkcionalitātes, kopiespaida, realizācijas un citiem parametriem, informē pasākuma rīkotāji Latvijas Iepakojuma asociācija.

Šogad konkursā piedalījās 15 konkursanti ar 29 iepakojumiem un iepakojumu sērijām. Konkurss tradicionāli norisinās vairākos posmos, kuros darbus vērtē gan patērētāji, gan ekspertu žūrija. Septembrī un oktobrī iesniegtos darbus novērtēja starptautisko izstāžu «Riga Food» un «Design Isle» apmeklētāji, kā arī nozares eksperti, konkursa atbalstītāji un interneta lietotāji.

Konkursa «Grand Prix» ekspertu žūrija piešķīra «Bišu stropam» (iesniedzējs - SIA «Austra Pak»), balva - dalība Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā «WorldStar For Packaging Excellence 2019».

Savukārt pirmās vietas ieguva sekojoši konkursa darbi - kategorijā «Tirdzniecības iepakojums pārtikas produktiem» - kafijas «Fuse» sērija (iesniedzējs AS «Immer Digital») un sīrupu «Birzī» sērijas iepakojums (iesniedzējs SIA «Kainaiži»).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskajā konkursā «WorldStar for Packaging Excellence» guvusi augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu.

AS «VG Kvadra Pak» konkursā, kurā šogad piedalījās 319 darbi no 35 valstīm, guva atzinību ar lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupu. Apbalvošanas ceremonija notiks 2019. gada 15. maijā Prāgā, Čehijā.

Kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas dažādu garšu lakricu kārbas. Kārbu ārējo tumšo dizainu rotā koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam. Kārbu ražošanā izmantots kartons.

Uzņēmums «VG Kvadra Pak» starptautisko balvu «WorldStar for Packaging Excellence» jau saņēmis vairākas reizes.

Latvijas uzņēmumi kopš 1998. gada, kad sāka piedalīties prestižajā konkursā «WorldStar», saņēmuši jau deviņpadsmit balvas – apbalvoti uzņēmumu «Stora Enso Packaging», «Austra Pak», «Tukuma Piens», «Latvijas Balzams», «Dobeles Dzirnavnieks», u. c. iepakojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāji pieprasa iepakojumu, kas atbilst straujajam dzīves tempam – maza izmēra un ērti lietojamu, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Aizvien lielāku nozīmi iepakojuma tirgū ieņem lielās tirdzniecības ķēdes, kas arī diktē galvenos noteikumus, kādam jāizskatās produktam no ārpuses, norāda iepakojuma ražotāji. Ņemot vērā tendences spiest uz leju darbaspēka izmaksas, iepakojumam jābūt tādam, lai produkcijas atsaiņošanā vai izkraušanā pēc iespējas mazāk būtu nepieciešama cilvēku iesaiste.

Lai iepazīstinātu ar nozares aktualitātēm, šonedēļ, 12.oktobrī, laikraksts Dienas Bizness rīko konferenci Packaging for sustainable business, kur nozares eksperti dalīsies novērojumos un padomos par iepakojuma ražošanas tendencēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāji patlaban sastopas ar izaicinājumu sabalansēt savas intereses ar patērētāju vēlmēm – ražošanas izmaksas kāpj, taču tajā pašā laikā klientiem jānodrošina pievilcīgs un praktisks iepakojums, kas vienlaicīgi pilda arī informatīvu funkciju.

Lai ieskatītos tirgus tendencēs un eksperti dalītos pieredzē, kā strādāt nākotnē, ceturtdien, 14.septembrī, notiks Dienas Biznesa rīkotā konference Know how Baltic: Packaging for sustainable business.

Gofrētā kartona iepakotājiem mūsu reģionā izaicinājums patlaban ir straujš izejmateriālu cenu pieaugums, stāsta SIA Stora Enso Packaging produktu attīstības vadītāja Maija Liepa. «Papīra cenu straujais kāpums neizbēgami noved pie iepakojuma ražotāju produkcijas cenu pieauguma, taču apstākļos, kad izmaksu efektivitāte jebkuram ražotājam ir kritisks postenis, šī situācija rada spriedzi,» viņa uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Svarīgs ne tikai sastāvs, bet arī iepakojums

Dienas Bizness, 19.08.2015

Drošāk ir izvēlēties kosmētiku un sadzīves ķīmiju ar starptautiski atzītu ekoloģisko marķējumu. A/s Spodrība produktiem līnijā Eco Seal For Nature tā ir ekopuķīte, kas ir drošs garants pircējam, ka produkts ir draudzīgs cilvēkam un videi visā tā dzīves cikla laikā – no ražošanas līdz nonākšanai atkritumos

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ikdienā neiztiekam ar gurķi acu krēma vietā vai citronu tauku noņemšanai no virtuves sienas, domājot par savu un vides veselību nākotnē, nepieciešamais kosmētikas vai sadzīves ķīmijas produkts jāizvēlas atbildīgi. Turklāt atbildīga izvēle pieprasa arī atbildīgu rīcību produkta lietošanā un utilizēšanā – tātad visas produkta dzīves garumā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Tāpēc produkta etiķete jālasa, ne vien lai pārliecinātos par sastāvu, bet arī lai zinātu, ko iesākt ar tā iepakojumu. Jāmācās atpazīt ekomarķējumi un grafiskie simboli. Tie ir labākie padomdevēji, kā būt pārliecinātam par savu izvēli, vienlaikus izvairoties no viltus zaļajiem produktiem.

Veikalu plauktu pārpilnībā iepakojums kļūst arī par reklāmu, kur ražotāji var sacensties iepakojuma dizainā par pircēja uzmanību, lai tieši šis produkts nonāktu iepirkumu grozā. Tāpēc iepakojums ir viens no lielākajiem ražotāju izaicinājumiem tieši ilgtspējas nodrošināšanā, radot tādu iepakojumu, kas var pildīt savas funkcijas, vienlaikus samazinot kaitējumu videi un cilvēkam. Izvēloties iepakojuma materiālus un dizainu, ražotājam šodien ir iespēja izvēlēties otrreiz pārstrādājamus un atkārtoti lietojamus risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz kokmateriālu ražotājam, AS Stora Enso Latvija, kuras valdes priekšsēdētājs ir Uldis Deisons, par investīciju projektu piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,1 miljona eiro apmērā. Uzņēmuma darbības pamatvirziens ir kokapstrāde – koksnes izstrādājumu produktu ražošana, kas rodas koksnes apstrādes procesā no apaļkoka līdz specifisku gala produktu (zāģmateriālu) ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem privātajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Bergvik Skog (apsaimnieko 110 000 ha) mainīs īpašniekus, darījuma summa var sasniegt 150–200 milj. eiro, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no viena no lielākajiem Zviedrijas mežu īpašniekiem Bergvik Skog AB akcionāru (lielākie – Stora Enso AB – 49%, FAM AB – 15% Länsförsäkringar – 15,1%, BillerudKorsnäs AB – 5% Käpan Pensioner – 5%, 3:e AP-fonden – 4,9%) lēmuma par uzņēmuma sadalīšanu un īpašumā esošo mežu pievienošanu koksnes pārstrādes kompānijām.

«110 000 ha lielo meža īpašumu platību Latvijā apsaimniekojošā SIA Bergvik Skog valde ir saņēmusi uzdevumu turpināt darbu un attiecībā uz visu uzņēmumu kopumā uzsākt sarunas ar potenciāliem investoriem no esošo akcionāru vidus, kā arī ar citiem potenciāliem investoriem,» uz jautājumu, ko tas nozīmē Latvijai, atbild SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds. Viņš atturējās nosaukt, kas varētu būt šī vērtīgā īpašuma saimnieks nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas uzņēmums Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā sabiedrībai Södra, liecina Bergvik Skog paziņojums.

Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un nodevis uzņēmumu darbību kopā ar visiem darbiniekiem Latvijā sabiedrībai Södra. Pārdošana attiecas uz Bergvik Skog un Ruda un ietver 111 100 hektāru a zemes, no kuriem 80 300 hektāru veido produktīva meža zeme. Darījuma summa sasniedza 324 miljonus eiro.

«Bergvik Skog savas 10 gadu darbības laikā ir izveidojis un attīstījis meža īpašumus Latvijā. Mūsu organizācija Latvijā ir augusi ar vīziju par ilgtermiņa vērtību radīšanu un ar augstām vides, efektivitātes un mežsaimniecības ambīcijām. Interese par šo darījumu bija liela. Procesā piedalījās daudzi nopietni un vērā ņemami dalībnieki,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienu no šodienas pašnāvnieciskajiem lēmumiem Latvijas banku jomā nevarētu pieņemt tik viegli, ja nepastāvētu mīts par «tīro» un «netīro» naudu. «Tīro» naudu mums vajag, bet no «netīrās» ir jāatbrī­vojas. «Tīrā» nauda ir rietumos, bet «netīrā» – austru­mos. «Tīrā» nauda ir «finanšu tirgos», bet «netīrā» – «ofšoros». «Tīrā» nauda ir «ārvalstu investoriem», bet «netīrā» – vietējiem «oligarhiem».

Jautājums tiek pasniegts kā morāla un ētiska izvēle. Vienlaikus te ir skaidri redzams kas cits. Tas ir jau­tājums par tā saucamo «veco» un «jauno» naudu, kas rietumu medijos ir pietiekami daudz apspriests, bet pie mums par to ir runāts maz.

Ja aplūkojam jautājumu tuvāk, cēlums «tīrajai» naudai pazūd. «Tīrā» bieži izrādās vienkārši agrāk ne visai tī­ros darījumos iegūta nauda. Nereti tā ir agrāk salaupīta, pat nošaujamiem cilvēkiem atņemta nauda, kas tagad pasludināta par «tīru», jo ir pagājis laiks.

Ļoti daudz runāts par Lembergu un vietējiem oligar­hiem. Tomēr vairums Latvijas iedzīvotāju, iespējams, nav pat dzirdējuši Valenbergu vārdu. Mediji visur pa­rasti meklē vietējos oligarhus un maz runā par to, kas Latvijā pieder ārvalstu oligarhiem. It kā to nebūtu. It kā bankas, firmas un īpašnieki piederētu kaut kam anonī­mam un amorfam. Tā var šķist, ja runā tikai par «ār­valstu investoriem» vai «finanšu tirgiem», kuru «uzti­cība mums ir jāiegūst». Taču «patiesā labuma» guvēji nav tikai ārzonu firmas, bet arī lielās bankas. Par to ir pienācis laiks parunāt. Valenbergi ir miljardieri, ku­riem ir liela ietekme Zviedrijas un visas Skandināvi­jas ekonomikā vismaz kopš Andrē Oskars Valenbergs pirms vairāk nekā 160 gadiem nodibināja Stockholms Enskilda Bank. Banku, kas šodien saucas tikai nedaudz savādāk - Skandinaviska Enskilda Banken (SEB). Va­lenbergi kontrolē tiem piederošus fondus un holdinga kompānijas, kam savukārt pieder tādu kompāniju kā ABB, AstraZeneca, Atlas Copco, Electrolux, Ericsson, EQT, Höganäs, Mölnlycke, Nasdaq, Saab AB, SAS, SEB, SKF, Stora Enso un Wärtsilä daļas. Savulaik tika lēsts, ka Valenbergiem piederošajos un ar tiem saistīta­jos uzņēmumos tiek radīta trešdaļa no Zviedrijas IKP. Lūk, šādi oligarhi kontrolē arī aktīvu ziņā trešo lielāko Latvijas banku un vēl daudzas firmas, kuru nosauku­mus jūs atpazināt, tikai par to «patiesā labuma» guvē­jiem nekad nebijāt dzirdējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Narvesen privātās preču zīmes Fresh&Tasty salāti

Laura Mazbērziņa, 23.11.2018

Tālāk galerijā - Kā top «Narvesen» privātās preču zīmes «Fresh&Tasty» salāti ar liellopa gaļu un bumbieriem

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pieci uzņēmumi tiek pie UIN atlaides kopumā 13,5 miljonu latu apmērā

Nozare.lv, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma piešķirt SIA Cross Timber Systems, SIA Livonia Print, SIA Plantos, SIA Kronospan Riga un AS Rīgas piena kombināts uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem. Kopumā minētajiem uzņēmumiem UIN atlaide piešķirta 13,478 miljonu latu apmērā.

Būvmateriālu ražotājs Cross Timber Systems Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 4,61 miljons latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 930 000 latu apmērā.

Poligrāfijas uzņēmuma Livonia Print investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,74 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 935 000 latu apmērā.

Kokrūpniecības uzņēmuma Plantos investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,53 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 883 000 latu apmērā.

Plātņu ražotāja Kronospan Riga, kas agrāk darbojās ar nosaukumu SIA Bolderaja Ltd, investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 31,49 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 7,87 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Enerģijas plānošana ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai

Dienas Bizness, 08.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdiena, 9. oktobrī, Rīgā, Industriālais energoefektivitātes klasteris (IEK), sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness, organizē konferenci Enerģijas plānošana ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai - zināšanas, praktiski un inovatīvi risinājumi, ar kuru palīdzību uzņēmumu vadītāji varēs izvērtēt un pieņemt lēmumus biznesa mērķu sasniegšanai, informē Industriālās energoefektivitātes klastera vadītāja Anda Kursiša.

Līdzšinējā daudzu Latvijas ražotāju pieredze liecina, ka vislabākos finanšu rezultātus spēj nodrošināt daudzveidīgu energoefektivtātes pasākumu ieviešana uzņēmumā, it īpaši ir izdevīga uzņēmuma energoresursu izlietošanas monitoringa sistēmu ieviešana, dažāda veida siltuma atgūšana, apgaismojuma un ventilācijas sistēmu modernizācija utt. Energoefektivitātes uzlabošana un enerģijas plānošana uzņēmumiem ļauj ilgtermiņā ieekonomēt finanšu līdzekļus, novirzīt tos uzņēmējdarbības mērķu sasniegšanai un konkurētspējas celšanai.

«Katru gadu arvien lielāka nozīme tiek pievērsta enerģijas patēriņa plānošanai uzņēmumos. Daudzos Latvijas uzņēmumos tiek plānoti gan ilgtermiņa, gan arī īstermiņa pasākumi, kas vērsti uz energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un enerģijas taupīšanu uzņēmumos. Šie pasākumi norit saskaņā gan ar uzņēmuma enerģijas pārvaldības plāniem, gan arī tiek īstenoti ražotņu vispārējas modernizēšanas ietvaros. Ikviena Latvijas rūpnīcās ietaupītā enerģijas vienība sekmē šobrīd īpaši aktuālo Latvijas energoneatkarību un samazina saražotās produkcijas pašizmaksu, padarot to konkurētspējīgāku vietējā un globālā tirgū,» komentē IEK vadītāja Anda Kursiša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par investīcijām jaunu ražotņu izveidē SIA Līgo Auto saņems UIN atlaidi 11,4 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru