Iepakošanas nozarē - veselīga izaugsme 

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

Lāsma Vaivare, 2014. gada 21. maijs plkst. 7:59

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

Rūpnīca top

Šobrīd lielākās investīcijas nozarē tiek ieguldītas Mārupes novadā topošajā SIA Polipaks NT rūpnīcā deviņu slāņu barjeras plēves un drukāšanas – laminēšanas produkcijas ražošanai, kam piesaistīts ar ES fondu atbalsts. DB jau iepriekš ziņojis, ka uzņēmums saņēmis LIAA administrētās aktivitātes Augstas pievienotās vērtības investīcijas (2. kārta) atbalstu no ES ap 4,3 milj. eiro apmērā, savukārt kā kopējās plānotās projekta izmaksas norādīti teju 20 milj. eiro. Jau pērn vairāk nekā par 7,7 milj. eiro tika iegādātas dažādas ražošanas līnijas un iekārtas.

Šogad noslēgušies vēl divi konkursi uzņēmuma iepirkumu iekārtu iegādei kopumā 680 tūkst. eiro apmērā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jaunās rūpnīcas būvniecība notiek pēc plāna. Paredzēts, ka līdz šā gada novembrim tā tiks nodota ekspluatācijā, DB stāsta Raivis Skuja, kurš atbild par jaunās rūpnīcas būvniecības procesu. Pēc iekārtu uzstādīšanas rūpnīca varētu sākt strādāt nākamā gada pavasarī. Viņš stāsta, ka nav redzamu iemeslu, kādēļ būvniecība varētu kavēties, arī sadārdzinājums nav gaidāms. Būvdarbus veic SIA Merks.

Polipaks specializējas elastīga iepakojuma izgatavošanā pārtikas un nepārtikas rūpniecības nozarēm un tirdzniecībai, ražojot dažādu veidu polimēru un daudzslāņu kombinēto iepakojumu. Investīcijas tas veicis arī iepriekš, laika posmā no 2009. – 2012. gadam iekārtās ieguldīti vairāk nekā 6 milj. eiro, liecina uzņēmuma informācija.

Ar skepsi

Ar dažādu plēvju un iepakojumu ražošanu nodarbojas arī SIA Baltic Polymers, kas 2012. gadā pie Ādažiem atklāja jaunu rūpnīcu elastīgā iepakojuma ražošanai. Tās izveidei tika piesaistīts ERAF finansējums. Uzņēmuma vadība skeptiski skatās uz tik lielu investīciju nepieciešamību un atmaksāšanos, kā plānojis Polipaks NT. Baltic Polymers partneris un pārdošanas vadītājs Ēriks Kiops atgādina, ka viņu ražotnē ieguldīti ap 3,5 milj. eiro, kuru atpelnīšana nemaz nav tik vienkārša. Nepietiek ar to, ka ir ««iekrauta» milzu nauda nekustamajā īpašumā, uzbūvējot milzu rūpnīcu un piepildot to ar tehnoloģiskajām iekārtām, jārada jauni produkti, kuru izstrādei un ražošanai nepieciešami speciālisti, kuru savukārt Latvijā nav,» nosaka Ē. Kiops. Par jauno produktu labajām īpašībām vēl jāpārliecina patērētāji, jāatrod tiem noieta tirgi, viņš turpina uzskaitīt. «Mēs esam tam izgājuši cauri, zinām, cik tas ir grūti, tāpēc investīciju, kas ir sešas reizes lielāka par mūsu, uzskatu, maigi izsakoties, par karstgalvīgu,» tā viņš.

Mācību gads

Pēc 2012. gada lielajām investīcijām pērnais gads uzņēmumam no finanšu viedokļa nav spīdošs, tomēr precīzus datus Ē. Kiops neatklāj. Arī Uzņēmumu reģistrā vēl nav reģistrēta 2013. gada pārskata iesniegšana, taču 2012. gadā kompānija strādāja ar 1,12 milj. eiro lielu apgrozījumu un 366 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem.

«Iekārtas uzstādījām 2012. gada oktobrī, pagājušais gads pagāja, apgūstot tehnoloģijas un dažādas inovatīvas iepakojuma struktūras,» stāsta Ē. Kiops. Ir ieguldīti vairāki simti tūkst. eiro pētniecībā un izstrādē, ražotnē eksperimentēts ar materiāliem, veiktas izpētes. Tas arī vainagojies ar panākumiem – šopavasar uzņēmums paziņoja par inovatīva, Latvijā izstrādāta iepakojuma radīšanu. Tā ir termosarukuma plēve, kas ir tikpat izturīga, taču ievērojami plānāka par līdz šim izmantoto tirgū.

Šogad uzņēmuma finansiālā situācija strauji uzlabojoties – kopš gada sākuma apgrozījums aug par 70– 150% mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Iespējams, jau nākamgad uzņēmums varētu sākt pakāpeniskus ieguldījumus ražošanas pilnveidošanā, taču tie nebūs tik fundamentāli un vērienīgi kā iepriekš veiktie.

Zaļākai dzīvei

Pēc Ē. Kiopa vārdiem, elastīgajam iepakojumam, kas tiek arvien plašāk izmantots gan pārtikas, gan nepārtikas industrijā, ir potenciāls, – tas essot ekonomiski izdevīgāks par citiem iepakojuma veidiem – tā transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas ir zemākas, turklāt jaunās tehnoloģijas to padara arvien draudzīgāku videi. Uzņēmumā ražotais inovatīvais iepakojums, salīdzinājumā ar tradicionāli ražotajām plēvēm, būtiski mazina CO2 izmešus, ietaupot līdz trešdaļai izlietojamās izejvielas.

I. Krauja norāda, ka «it visur šodien pieprasa arvien augstākus dzīves kvalitātes risinājumus. Tā arvien pieaug iepakotu preču patēriņš un vienlaicīgi pieaug pieprasījums pēc jaunām precēm un jauna iepakojuma. Sabiedrības aktuālā prasība ir, lai šis jaunais iepakojums būtu ar ilgtspējīgiem risinājumiem, tātad videi un cilvēkiem draudzīgs.»

Kā piemēru viņa min pārtikas preču iepakojumu – inovatīvs iepakojums ir moderns un atraktīvs, pietiekoši vienkāršs lietotājam un higiēnisks produktu glabāšanai. «Tam raksturīga videi draudzīgu materiālu izvēle, kvalitatīva druka, transparentlogi produkta apskatei, labi aizvēršanas elementi – viegli atvērt / viegli aizvērt. Šis ir virziens, kur Latvijā iepakotājiem ir lielas attīstības iespējas,» viņa domā. Viņa norāda, ka tuvākajos gados vajadzētu palielināties arī t.s. zaļā iepakojuma – no bioplastmasas materiāliem – lietošana. Šādu materiālu (plēves, paliktņi, pudeles u.c.) izmantošana vēlama to biodegradablo īpašību dēļ.

Neizdevās īstenot

Piesaistot ES līdzekļus, bija plānota arī SIA Stora Enso Packaging gofrētā kartona izstrādājumu ražotnes modernizācija. Arī šis uzņēmums saņēma LIAA administrētās aktivitātes Augstas pievienotās vērtības investīcijas (2. kārta) atbalstu no ES nepilnu divu milj. eiro apmērā, bet kopējās projekta izmaksas tika lēstas 5,6 milj. eiro apmērā. Projekta ietvaros bija plānots iegādāties četras iekārtas – gofrējamo iekārtu, apdrukas sekcijas, gofrētā kartona kastu ražošanas līniju un paku apsiešanas iekārtu, tādējādi modernizējot novecojušās iekārtas un ieviešot ražošanā jaunus gofrētā kartona izstrādājumus.

Uzņēmuma valdes locekle Aija Zemrībo DB atzīst, ka projekts nav īstenots un ar LIAA atbalstu arī netiks īstenots. Taču tas nenozīmē, ka modernizācija nav nepieciešama, tādēļ investīcijas būs, taču no pašu un kredītlīdzekļiem. ES finansiālo atbalstu nav izdevies izmantot, nespējot iekļauties LIAA termiņos. Proti, Stora Enso Packaging ir starptautisks uzņēmums, kura «mamma» neatrodas Latvijā, tādēļ saskaņošanas process var izvērsties ilgāks, nekā cerēts. «Mēs riskējām,» viņa nosaka.

Liela konkurence

Modernizācijas projekta neīstenošana gan nav apturējusi uzņēmuma izaugsmi – pērn ražošanas apjomi pieauguši par 6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas pozitīvi ietekmējis arī apgrozījumu. A. Zemrībo gan precīzi nenosauc pērnā gada apgrozījumu, taču tas ir lielāks par 2012. gada 35,3 milj. eiro. Puse no Rīgas rūpnīcā saražotā gofrētā kartona izstrādājumiem paliek Latvijā, pārējais ceļo uz Lietuvu, Igauniju. Stora Enso Packaging valdes locekle atzīst, ka Baltijā ir liela konkurence gofrētā kartona jomā, tādēļ liela virzība šai tirgū nav vērojama.

Stora Enso Packaging sācis piedāvāt īpašu gofrētā kartona materiālu ar PET plēves pārklājumu iekšpusē, kas izveido tauku un mitruma barjeru. Uzņēmuma mājaslapā lasāms, ka kartona iepakojumu ar šādām īpašībām izmanto grieztu ziedu (tulpju) pārvadāšanai un izvietošanai lielveikalos.

Arī kartona iepakojuma ražotāja SIA Autra Pak pārstāvis Gatis Eglītis piekrīt, ka gofrētā kartona nozarē ir vērojama samērā liela konkurence. Tomēr uzņēmumam izdodas veiksmīgi darboties – pērn tas strādāja ar teju 2,2 milj. eiro apgrozījumu un 156 tūkst. eiro peļņu. «Neskatoties uz stagnējošo ekonomu Eiropā, ir izdevies ne tikai saglabāt ražošanas apjomu, bet pat palielināt to, tas lielā mērā ir pateicoties veiktajām investīcijām ražošanas iekārtās,» tā viņš, gan neprecizējot, kas tās par iekārtām un cik lielas bijušas investīcijas. Šobrīd aktuāls esot jautājums par roku darba īpatsvara samazināšanu ražošanā, tā pazeminot arī izmaksas un paaugstinot konkurētspēju. Uz šo mērķi tikšot vērstas uzņēmuma turpmākās investīcijas.

«Mūsu uzņēmumā ir spēcīga iepakojuma konstrukcijas izstrādes nodaļa, un klienti to novērtē. Liela daļa Latvijā radīto jauno produktu iepakojuma konstrukciju top tieši mūsu uzņēmumā, tāpēc ļoti labi jūtam kopējās ekonomiskās aktivitātes valstī. Viens no Austra Pak darbības pamatvirzieniem ir gofrētā kartona reklāmas stendu ražošana. Liela daļa no lielveikalos redzamiem stendiem ir tapuši mūsu ražotnē. Šos produktus aktīvi izmanto starptautiskās kompānijas, un mēs vēlētos, lai šo pieredzi pārņemtu arī vietējie uzņēmumi.,» cerību izsaka G. Eglītis.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2010. gada 07. septembris plkst. 11:59

Eiropas lielākais papīra ražotājs Stora Enso nolēmis slēgt avīžpapīra ražošanas līniju...

2010. gada 17. marts plkst. 8:56

Izmaksu samazināšanas nolūkos Latvijā ir veikta Stora Enso kokapstrādes, koksnes sagādes...

2010. gada 03. marts plkst. 14:29

Dzērienu ražotāji nosūtījuši vēstuli premjeram Valdim Dombrovskim, aicinot viņu uz sarunu...

Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...