Jaunākais izdevums

Lietu internets, lielo datu izmantošana, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un datu pārraides attīstība mūsdienās ievērojami maina cilvēku ikdienu un veicina inovācijas gandrīz jebkurā nozarē.

Gada sākumā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences Riga Comm organizatori aicināja iepriekšējo gadu runātājus un nozares ekspertus novērtēt tehnoloģiju attīstību un prognozēt 2019. gada tendences.

Diskutēt par nozares aktualitātēm varēs 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādē un konferencē Riga Comm, kas notiks 10. un 11. oktobrī.

Ražotāji pirmās 5G iekārtas sola piedāvāt jau šogad, un arī Latvijas telekomunikāciju operatori plāno šogad attīstīt pirmos 5G tīklus. LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Aleksandrs Sigajevs norāda, ka nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls 5G nebūs vienkārši vēl ātrāks internets: «Tas tiek veidots kā īpaši stabils bezvadu interneta pieslēgums ar ļoti zemu aizkavējumu, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcās, gan satiksmē esošs bezpilota auto, gan pacients attālinātā veselības aprūpē». A. Sigajevs norāda, ka 5G veicinās digitalizāciju praktiski jebkurā nozarē, un Latvijai ir visas tehnoloģiskās priekšrocības, kā arī gudri cilvēki, lai kļūtu par līderi.

Mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās izmantošana ļauj organizācijām, kurām ir daudz datu, izmantot tos efektīvāk – finanšu institūcijām novērtēt klientu un darījumu riskus, tirdzniecības uzņēmumiem pieskaņot savu piedāvājumu klientu vēlmēm, ārstiem veikt precīzāku diagnostiku un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas pieeju. Veiksmīgai jomas attīstībai Latvijā ir nepieciešami risinājumi mašīntulkošanā no/uz latviešu valodu, runas atpazīšana un runas sintezēšana. Uzņēmums Tilde jau ir izstrādājis latviešu valodai svarīgākās mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kuras šogad plānots ieviest dažādos risinājumos. Uzņēmuma vadītājs Andrejs Vasiļjevs sola, ka arvien biežāk sastapsimies ar latviski runājošiem virtuālajiem asistentiem klientu atbalstā, kas atbrīvos no nepieciešamības zvanīt operatoram.

Emergn Mašīnmācīšanās laboratorijas vadītājs Aldis Ērglis norāda nozares jaunos izaicinājumus visas pasaules speciālistiem: «Ir ļoti attīstīti mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās risinājumi gadījumiem, kad ir pieejami daudz dati, tādēļ varēja radīt risinājumus ar augstas precizitātes rezultātiem, piemēram attēlu atpazīšanā vai ieteikumu veidošanā interneta veikalos un sociālajos tīklos. 2019. gadā viens no izaicinājumiem būs risinājumi, kuri spēj panākt labu precizitāti arī ar nelielu datu apjomu.»

Tehnoloģijām attīstoties, arvien plašākas iespējas paveras arī kibertelpas ļaundariem. Privātpersonām un uzņēmējiem ir jāapzinās, ka nav vairs iespējams nosargāt savus datus un uzņēmuma IT sistēmas ar līdz šim lietotajiem aizsardzības rīkiem - antivīrusiem, ugunsmūriem, ielaušanās noteikšanas sistēmām u.t.t.

«2019. gadā kiberdrošības jomā »no tumšās puses« novērosim lietu interneta bāzētus uzbrukumus, mākslīgā intelekta bruņotu automātisku uzbrucēju rīku sacensības ar mākslīgā intelekta bruņotām aizsardzības sistēmām, ES Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) veicinātus uzbrukumus, ģeopolitiski digitālās telpas incidenti un informācijas kari, kā arī arvien izsmalcinātāki mērķētie uzbrukumi, identitāšu zādzības un globālas datu noplūdes,» uzsver Data Security Solutions izpilddirektors Andris Soroka.

Arī possible.lv vadošais pētnieks un IT drošības eksperts Kirils Solovjovs norāda, ka uzņēmēji turpina pielāgot savu uzvedību Vispārējai datu aizsardzības regulai: «Pēdējie gadi ir vilinājuši uzņēmējus krāt datus par klientiem pat tad, ja datu uzkrāšana neļauj (pagaidām) pelnīt. Tomēr šogad hakeru un datorvīrusu izraisītas datu noplūdes mudinās glabāt tikai nepieciešamos datus.

Ne mazāk svarīgi ir atcerēties par valstu sponsorētajiem kiberuzbrukumiem - Ķīna joprojām aktīvi interesējas par iespējām veikt industriālo spiegošanu, Krievijas naidīgās aktivitātes Latvijas un pārējās Eiropas valstu kibertelpā daži eksperti jau nodēvējuši par jaunu auksto karu».

Biznesa procesu automatizācija (BPA) ļauj samazināt manuālus, laikietilpīgus un dārgus uzdevumus organizācijā un aizstāt tos ar automatizētiem procesiem, kas darbojas ātrāk un samazina darbības izmaksas. BPA ļauj organizācijām un speciālistiem veikt jēgpilnākus un nozīmīgākus darbus, nevis veltīt resursus uzdevumiem, kas atkārtojas un ir vienveidīgi. Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs paredz, ka šogad datu analīzei un izpētei vairāk pievērsīsies vidējo un mazo uzņēmumu sektors: «Lielas iespējas vēl aizvien ir datu efektivitātes un izmantošanas jomā, lai gan šajā jomā redzami piemēri, tomēr potenciāls nav sasniegts, jo datu spēku vairāk novērtē lielās kompānijas».

«Tā sauktais Sākotnējo monētu piedāvājums (Initial Coin Offering – ICO) burbulis ir pārsprādzis, un lielākā daļa viltoto projektu ir miruši, atstājot tikai projektus, kas rada patiesu vērtību,» norāda Latvijas Blockchain asociācijas un Cryptocash.lv līdzdibinātājs, kā arī Paybis.com izpilddirektors Konstantins Vasiļenko. Šogad nozares darbinieki, arī Latvijā, pievērsīsies blokķēžu tehnoloģiju pielietošanai reālajās nozarēs un mēģinās atrisināt reālās dzīves problēmas ar blokķēžu tehnoloģiju. Latvijas Universitātes Blokķēdes tehnoloģiju pirmsakselerators šajā gadā plāno uzņemt otro dalībnieku grupu un palīdzēt jauniem cilvēkiem izveidot blokķēdes jaunuzņēmumus, kas radīs pievienoto vērtību.

Kvantu skaitļošana kļūst par jomu, kurā tiek ieguldīti ļoti lieli resursi. Piemēram, Google šogad paziņoja par kvantu datora ar 72 kvantu bitiem izveidi, tuvojoties robežai, aiz kuras kvantu datorus vairs nevarēs nomodelēt pat uz visjaudīgākā tradicionālā datora. LU Datorikas fakultāte Kvantu datorzinātnes centra vadītājs Andris Ambainis atzīst, ka Latvijas zinātniekiem aktuālākais jautājums ir, ko varēs izskaitļot ar šādām ierīcēm: «Šis jautājums ir īpaši aktuāls vidēja izmēra trokšņainiem kvantu datoriem, kas vēl nesasniedz pilnvērtīga kvantu datora jaudu, bet var konkrētu uzdevumu risināšanā pārspēt jebkuru tradicionālo datoru, un kas būs pieejami tuvāko gadu laikā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu regula - sen nepieciešamā motivācija apzināt un sakārtot datu saimniecību

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4 % no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.

Šis gatavošanās posms pārvērtās par bažu un neizpratnes pārpildītu laiku, kurā uzņēmēji steidza veikt preventīvus sagatavošanās darbus – gan vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus, lai 26. maijs nepienāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr 26. maija rītā varējām uzelpot un turpināt šķetināt VDAR jautājumus, ko darām arī trīs mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Šajā procesā mans ieteikums būtu saskatīt lielo VDAR ieguvumu – beidzot ir vērā ņemams iemesls aktualizēt uzņēmuma datubāzes, atbrīvojoties no datiem zem “gan jau noderēs” klasifikācijas un atstājot datus ar racionālu un tiesisku to nepieciešamības pamatojumu.

Mīti par VDAR un pārsteidzīgi lēmumiNedēļa līdz liktenīgajam 25. maija datumam vairumam, visticamāk, atmiņā palikusi kā laiks, kurā e-pastā ik dienas ienāca pa kādai ziņai no komersantiem ar lūgumu apstiprināt, vai ir vēlēšanās arī turpmāk saņemt klientam saistošu informāciju no konkrētā uzņēmuma. Iedziļinoties VDAR prasībās, gan kļuva skaidrs, ka šī aktivitāte lielā daļā gadījumu bija lieka un dažos gadījumos to pat varētu klasificēt kā regulas pārkāpumu. Vienkāršs piemērs - ja konkrētais klients iepriekš nebija devis savu piekrišanu jaunumu saņemšanai, tad komersantam nebija arī tiesiska pamata viņu uzrunāt ar jautājumu par piekrišanu vai atteikšanos jaunumu saņemšanai.Vēl viens plaši izplatīts mīts, kas ne vienam vien uzņēmējam rezultējies ar pārsteidzīgiem lēmumiem, - uzskats, ka ir nelikumīgi uzglabāt nestrukturētus datus. Daudziem uzņēmumiem tas rezultējās ar drudžainiem mēģinājumiem šos datus steigā sakārtot, kaut kā sastrukturēt, kāds arī pieņēma lēmumu visus šos datus labāk neatgriezeniski izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru