Strauji augošus uzņēmumus pirks kā karstus pīrādziņus

2018. gada 08. augusts plkst. 9:06
Sadaļa: Ekonomika
Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības karš, ko izraisīja ASV un Ķīnas, kā arī ASV un ES ievedmuitas tarifu ieviešana, investorus ir darījis piesardzīgus, tomēr nekas neliecina, ka Ķīnas uzņēmumi pārstātu iepirkties Eiropā, to intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Biznesa konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Dauksts, kurš pavisam nesen atgriezies Latvijā pēc vairāku gadu darbošanās ASV.

Viņaprāt, Latvijā pilnībā netiek izmantots biznesa konsultantu piesaistīšanas iespēju potenciāls, lai risinātu sarežģītus procesus uzņēmumu pirkšanā, pārdošanā, apvienošanā un sadalīšanā.

Fragments no intervijas

Kas ir tie stimuli, kas likuši atgriezties Latvijā?

Kad devos uz ASV, man jau bija skaidrs, ka kaut kad atgriezīšos Latvijā. Nozīmīga loma bija dzīves kvalitātei Latvijā, ko īsti nevar novērtēt līdz brīdim, kamēr neesi bijis ārzemēs. No savas pieredzes varu sacīt, ka Latvijā dzīves kvalitāte ir labāka, nekā mēs paši to apzināmies un novērtējam. Ir lietas, kuras, visu laiku dzīvojot Latvijā, pieņem par pašsaprotamām, bet, nonākot, piemēram, ASV, sāc novērtēt krietni vairāk. Piemēram, rodas jautājums par bioloģisku ēdienu, taču iegādāties ģenētiski nemodificētus pārtikas produktus, kas nebūtu pārsaldināti un citādi pārveidoti, nav nemaz tik vienkārši. Rīgā, nemaz nerunājot par citām Latvijas pilsētām, cilvēki ir pieraduši pie parkiem un kokiem vai jūras tuvuma. Savukārt ASV daudzās vietās par šādu skatu var tikai sapņot, un, lai to redzētu, ir jābrauc daudz desmitu un pat simtu kilometru attālumā. Lai ainavu ar parku (kokiem) varētu redzēt no sava mājokļa loga Ņujorkā, ir jāšķiras no simtiem tūkstošu un pat miljoniem ASV dolāru. Faktiski, esot ASV, novērtēju to, kas ir Latvijā, bet kā nav šajā ekonomiski bagātajā lielvalstī.
Otrs svarīgs stimuls atgriezties dzimtenē bija radi un cilvēki, ar kuriem jau bija izveidotas attiecības, dzīvojot un strādājot Latvijā. Jāņem vērā, ka, ierodoties ASV, biju par vecu, lai asimilētos, kā rezultātā svešā zemē jutos kā ļoti labi kvalificēts un atalgots, bet tomēr viesstrādnieks. Jutos tur kā eiropietis, jo starp amerikāņiem un eiropiešiem ir lielas kulturālās atšķirības. Piemēram, ASV maksimālais atvaļinājums nereti ir tikai divas nedēļas, kamēr Eiropā tā ilgums parasti ir četras nedēļas, turklāt ASV pat pie laba darba devēja neviens neriskēs ņemt atvaļinājumu divas nedēļas pēc kārtas, jo tad kādam var rasties sajūta: ja tu neesi un bez tevis var iztikt, tad bez tevis var iztikt vispār. Kamēr cilvēki ASV lepojas ar to, cik gadus pēc kārtas viņi nav bijuši atvaļinājumā, tikmēr, piemēram, zviedriem vai francūžiem kaut ko tādu būtu pilnīgi neiespējami saprast. Tādēļ tikpat kā neviens no man pazīstamiem eiropiešiem ASV nepalika – visi pēc zināma laika atgriezās mājās.
Trešais nozīmīgais faktors bija piedāvājums strādāt Latvijā, kura ietvaros redzēju iespēju izmantot ASV iegūtās zināšanas un pieredzi, piemērojot tās Latvijas apstākļiem.

Vai Latvijā strādā tās lietas, kuras sevi labi pierādījušas ASV?

Konceptuāli jā, bet ir nepieciešama to pielāgošana vietējiem specifiskajiem apstākļiem. Ir liela atšķirība starp pašu cilvēku (uzņēmēju) skatījumu uz daudzām lietām. Jā, dažāda veida konsultāciju pamatprincipi un metodoloģija der gan Latvijai, gan ASV, taču pareizā pieeja un procesu sarežģītība ASV atšķirsies no tās, kāda tā ir Latvijā. Piemēram, uzņēmumus pērk un pārdod gan vienā, gan otrā valstī, taču kompānijas, kuras vai ar kurām veic darījumus, ir simtiem reižu lielākas, sazarotākas un arī visi procesi sarežģītāki, kā rezultātā šādus darījumus īstenojošajiem speciālistiem nākas saskarties ar dažāda izmēra un rakstura problēmām. Tās ir ne tikai daudzšķautņainākas, bet arī prasa daudz vairāk laika un resursu.
Cits piemērs ir IT sistēmu novērtēšana un uzlabošana, kur nereti ASV uzņēmumi tiecas, lai sasniegtu pasaules klases izcilības (5.) līmeni, savukārt Latvijā jau otrā līmeņa sasniegšana nereti tiktu uzskatīta par optimālu un pilnīgi pietiekamu rezultātu. Jāņem vērā, ka ASV kompāniju skaits, kuras izmanto dažāda veida biznesa konsultācijas, ir nesalīdzināmi lielāks par to, cik šādu uzņēmumu ir Latvijā.

Vai vispār var salīdzināt, ko Latvijā un ASV prasa biznesa konsultācijās?
ASV biznesa konsultants ir viena no prestižākajām profesijām no visiem iespējamajiem darbiem, ko rāda arī atalgojuma līmenis pēc augstskolas pabeigšanas, jo visvairāk saņem investīciju baņķieri, kam seko biznesa konsultanti un juristi. Uzņēmumi uz konsultantiem raugās kā uz zinošiem un augsti kvalificētiem speciālistiem, kuri var palīdzēt atrisināt problēmas vai ieteikt konkrētus risinājumus sarežģītās situācijās. Salīdzinājumam – Latvijā tas tā nav, jo šeit «konsultants» ir ļoti plašs jēdziens, ko izmanto ļoti daudzi. Turklāt uzņēmumu vadītāji un īpašnieki nereti ir apdedzinājušies, paņemot palīgā «konsultantus», un gūto pieredzi attiecina uz visiem «biznesa konsultantiem». Rezultātā šādas profesijas cilvēku darbs Latvijā bieži ne tikai netiek uzskatīts par prestižu, bet pat šajā jomā strādājošie tiek uzlūkoti ar zināmu skepsi un neuzticību. Vēsturiski šādam viedoklim ir zināms pamats, taču, raugoties nākotnes perspektīvā, es ticu, ka daudzu Latvijā strādājošu uzņēmumu vadītāji savu viedokli mainīs. Sevišķi gadījumos, kad uzņēmums saskarsies ar būtiskām un neikdienišķām problēmām, to risināšanai būs nepieciešami profesionāli, pieredzējuši konsultanti, kuri var izmantot labās prakses gan no Latvijas, gan citām valstīm. ASV principā visi uzņēmumu vadītāji zina, kas ir profesionāls konsultants un ko viņš spēj izdarīt uzņēmuma labā.

Ko biznesa konsultanti var palīdzēt uzņēmumiem?
Konsultanti var palīdzēt uzņēmumā īstenot pozitīvas pārmaiņas, kuras nav saistītas ar kompānijas ikdienas darbu. Piemēram, sākt darīt kaut ko jaunu, kur viena iespēja ir mācīties pašiem, kā to vislabāk izdarīt, un šajā procesā pazaudēt laiku vai arī piesaistīt konsultantu, kurš var palīdzēt daudz ātrāk sasniegt vēlamo rezultātu, vienlaikus izvairoties no dažādiem riskiem un maldus ceļiem izvirzītā mērķa sasniegšanā.
Latvijā un visā pasaulē notiek uzņēmumu pirkšana un pārdošana, kas tomēr nav ļoti ikdienišķs process uzņēmumiem vai to īpašniekiem, kuri ar šo jautājumu saskaras reizi daudzu gadu laikā. Tāpēc arī šādos darījumos nereti labākais risinājums ir konsultanta piesaistīšana, kurš ikdienā gadu no gada nodarbojas tikai ar šādiem procesiem un ir uzkrājis nozīmīgu pieredzi. Tieši tas pats attiecas uz uzņēmumu faktisko apvienošanu, kur profesionāļiem ir zināma un pārbaudīta metodoloģija, kā to vislabāk izdarīt. Ārzemēs biznesa konsultantu uzdevums ir ne tikai vadīt pirkšanas/pārdošanas vai apvienošanās/ sadalīšanās procesus, bet arī pirms darījuma uzsākšanas atbildēt, vai tiek pirkts īstais uzņēmums, vai darījuma cena pircējam ir izdevīga un pirkums (kompānija) spēs ģenerēt iecerēto atdevi, kā arī – ko darīt pirmajās dienās, nedēļās un mēnešos pēc uzņēmuma iegādes. Šie jautājumi ir jāatbild pirms darījuma veikšanas, taču Latvijā un Baltijā vairākas reizes esmu saskāries, ka darījums jau ir noticis, bet ko un kā darīt tālāk, nav īstas skaidrības. Šādās situācijās ieguvumu vietā var sanākt zaudējumi un nopirktā uzņēmuma paralīze, kura saistīta ar neskaidrību par to, kurš darbinieks paliks un kurš ne vai kura uzņēmuma kura nodaļa (struktūra) būs noteicošā ne tikai savā profesionālajā jomā, bet arī savu nākotnes ideju aizstāvēšanā. Šādā situācijā cietēji var būt arī klienti un piegādātāji, kā rezultātā tie var atrast citus darījumu partnerus.

Visu rakstu Strauji augošus uzņēmumus pirks kā karstus pīrādziņus lasiet trešdienas, 8.augusta laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu