Ekonomika

Conexus akcionāriem izmaksās lielākas dividendes

Db.lv, 12.05.2021

Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss uzsver, ka lēmums izmaksāt lielākas dividendes nekādā veidā neietekmēs dabasgāzes gala lietotājus un pakalpojumu cenu, kā arī uzņēmuma darbību un attīstības plānus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) akcionāru sapulcē, kas 12.maijā notika attālināti, ievēlēta sabiedrības padome ar izmaiņām tās līdzšinējā sastāvā.

Uz trīs gadu termiņu padomes locekļu amatā apstiprināti 7 padomes locekļi.

Padomes locekļu amatā ievēlēti 7 padomes locekļi: Ilmārs Šņucins, Normunds Šuksts, Ilze Aleksandroviča, Zane Āboliņa un Tomohide Goto, kuri padomē strādājuši līdz šim, kā arī Takumi Sasaki un Viktors Sentuhovskis, kuri pārstāv akcionāru “MM Infrastructure Investments Europe Limited”.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Ilmārs Šņucins, kurš amata pienākumus pildījis arī iepriekšējā padomes sastāvā, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu arī turpmāk pildīs Tomohide Goto.

Līdzās padomes locekļu ievēlēšanai, akcionāru sapulcē izvērtēts un apstiprināts sabiedrības 2020. gada pārskats, atkarības pārskats un nefinanšu ziņojums, sabiedrības statūtu jaunā redakcija, kā arī pieņemts lēmums par sabiedrības peļņas izlietošanu.

Vienlaikus sapulcē noteikta un apstiprināta valdes un padomes locekļu atalgojuma politika, kā arī ievēlēts zvērināts revidents PricewaterhouseCoopers SIA, kura pārziņā būs Sabiedrības nākamo trīs gadu finanšu pārskatu un atkarības pārskatu revīzija.

"Ņemot vērā 2020. gadā notikušo Conexus akcionāru maiņu, akcionāru sapulcē tika lemts par sabiedrības peļņas izlietošanu, izskatot iespēju izmaksāt lielākas dividendes. Izvērtējot kapitāla struktūru, Conexus ir radis iespēju izmaksāt lielākas dividendes sabiedrības akcionāriem no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas", norāda Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Vienlaikus U.Bariss uzsver, ka šis lēmums nekādā veidā neietekmēs dabasgāzes gala lietotājus un pakalpojumu cenu, kā arī uzņēmuma darbību un attīstības plānus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") apgrozījums 2020.gadā sarucis par 9,2% un bija 53,9 miljonu eiro apmērā iepretim 59,5 miljoniem eiro gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa bija 13,112 miljoni eiro, kas ir par 26,9% mazāk nekā 2019.gadā, kad peļņa bija 17,9 miljoni eiro.

Savukārt EBITDA sasniedza 30 miljonus eiro. Kā norāda Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss, lai gan pērn uzņēmuma apgrozījums ir nedaudz samazinājies, ko ietekmējuši vairāki faktori, tostarp ziemai neraksturīgi siltie laikapstākļi, svarīgākais uzņēmuma stabilitātes rādītājs ir tieši pārvadītās un uzglabātās dabasgāzes apjoms.

Conexus kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms pērn sasniedzis 37.4 TWh, kas salīdzinājumā ar 2019. gadu ir pieaudzis par 10%, norāda uzņēmumā. Vienlaikus pērn Conexus ieguldījis vienas no lielākajām investīcijām dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas modernizācijā pēdējo gadu laikā, tām sasniedzot 21,9 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ieņēmumi 2020. gadā bija 147 milj. eiro (2019. gadā – 185 milj. eiro), bet peļņa – 10 milj. eiro (2019. gadā – 7 milj. eiro), informē uzņēmumā.

Augstsprieguma tīkls koncerna (AST koncerns) ieņēmumi bija 145 milj. eiro, bet pārskata gada pelņa – 65 milj. eiro, liecina AST akcionāru pilnsapulces apstiprinātais AST koncerna 2020. gada pārskats. AST peļņas pieaugums galvenokārt saistāms ar pārvades sistēmas aktīvu pārņemšanu AST īpašumā, un no peļņas 8 milj. eiro tiks izmaksāti valstij dividendēs, savukārt AST koncerna konsolidētā peļņa dividendēs netiek sadalīta.

"Koncerna augstā peļņa attiecībā pret ieņēmumiem skaidrojama ar to, ka pērn AST ieguva izšķirošu ietekmi gāzes pārvades sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus), par valstij izdevīgu cenu iegādājoties 68,46% uzņēmuma akciju. Lielāko daļu koncerna pelņas veido starpība starp akciju iegādes cenu un aktīvu bilances vērtību, kas bija jāatspoguļo AST koncerna grāmatvedībā. Tāpat koncerna rādītājus iespaidoja apstāklis, ka 2020. jūnijā AST savā īpašumā pārņēma pārvades sistēmas aktīvus, pievienojot sev to īpašnieku - AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET). Tas AST ļaus dividendēs valstij par pērno gadu izmaksāt 8 milj. EUR, kas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā sākotnēji valsts budžetā bija plānots iemaksāt. Savukārt ieņēmumi no elektroenerģijas pārvades, ko reglamentē apstiprinātais pārvades tarifs, 2020. gadā nav būtiski mainījušies un tie ir atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai kapitāla atdeves likmei", norāda AST valdes loceklis Imants Zviedris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Conexus pētīs ūdeņraža ievadi gāzes infrastruktūrā

Db.lv, 16.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) Eiropas Zaļā kursa ietvaros ir spēris nozīmīgu soli ūdeņraža tehnoloģijas integrācijas izpētei pašreizējā gāzes infrastruktūrā.

Apvienojoties Latvijas, Igaunijas, Somijas un Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operatoriem, izveidota Ūdeņraža Baltijas koordinācijas grupa (Hydrogen Baltic Coordination group (H2BCG)), kuras viens no pirmajiem uzdevumiem būs kopīga pētījuma veikšana ūdeņraža ievadīšanai un transportēšanai esošajā gāzes pārvades sistēmā.

Izveidotās darba grupas ietvaros, kuru veido četru valstu gāzes pārvades sistēmas operatori - Conexus Baltic Grid (Latvija), Elering AS (Igaunija), Amber Grid (Lietuva) un Gasgrid Finland (Somija), ir tapusi vienošanās par kopīgiem principiem ilgtspējīgu gāzu attīstībā un tiks veikts kopīgs pētījums, lai noskaidrotu un novērtētu Latvijas, Igaunijas, Somijas un Lietuvas gāzes pārvades sistēmu tehniskās iespējas tajās ievadīt un transportēt ūdeņradi, kā arī identificētu tam nepieciešamos infrastruktūras uzlabojumus un aplēstu ar tiem saistīto investīciju apmērus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades gāzesvadā Izborska – Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) līdz decembrim tiks veikti remontdarbi 16.1 km garā posmā, informē vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus).

Projekta kopējās realizācijas izmaksas veido vairāk nekā 3,6 milj. eiro.

Pārvades gāzesvada Izborska – Inčukalna PGK remontdarbu projektu ir paredzēts īstenot vairākos posmos, veicot ārējās pretkorozijas izolācijas atjaunošanas darbus, diagnostiku un konstatēto cauruļvada defektu remontu, kā arī nomainot piecas gāzesvada šķērsošanas vietas ar autoceļiem. Vienlaikus, tiek informēts, ka šobrīd aktīvie izolācijas atjaunošanas un remontu darbi, kas norit 16.1 km garā posmā, nekādi neietekmēs autoceļu satiksmes plūsmu.

Conexus Gāzes pārvades vadītājs Ivars Cibuļskis atzīst, ka būtiski ir remontdarbus veikt preventīvi, vēl pirms tiek konstatēti kritiski defekti: “Dabasgāzes pārvades infrastruktūras drošība ir mūsu prioritāte. Tās drošai uzturēšanai un ekspluatācijai, ir nepieciešama preventīva sistēmas pārbaude, līdz ar to regulāri sekojam līdzi visu pārvades gāzesvadu darbībai un, konstatējot nepilnības, lemjam par to novēršanu. Vienlaikus, tā kā šobrīd remontētais posms ir viens no cauruļvadiem, kas savieno Conexus pārvades gāzesvadu ar kaimiņvalsts dabasgāzes sistēmu, tas ļāvis mums darbus plānot tā, lai sistēmas lietotāji nesaskartos ar dabasgāzes padeves problēmām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildina tiešā pieslēguma vietas dabasgāzes pārvades sistēmai

Db.lv, 04.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) noteicis piecas jaunas tiešā pieslēgumu vietas dabasgāzes pārvades sistēmai, tā paplašinot reģionālo pārklājumu vietām, kur patērētājiem ekonomiski izdevīgi iespējams pieslēgties pie dabasgāzes pārvades sistēmas.

Turpmāk sistēmas lietotājiem būs iespēja izveidot tiešos pieslēgumus pie pārvades gāzesvadu sistēmas arī Bikstu, Džūkstes, Krimuldas, Bebru un Rožupes pagastos.

Tiešo pieslēgumu ierīkošanas mērķis ir atbilstoši SPRK noteikumiem ļaut biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem pašiem izvērtēt, plānot un īstenot pieslēgšanos dabasgāzes pārvades sistēmai, tā sniedzot ērtāku risinājumu, kas rada ieguvumus to uzņēmējdarbībai, piemēram, nodrošinot enerģijas patēriņa ekonomiju un zemāku pašizmaksu.

Līdz šim Latvijā bija noteiktas 14 vietas, kur Conexus piedāvāja izbūvēt tiešos pieslēgumus pie pārvades gāzesvadu sistēmas. Pirmā tiešā pieslēguma izbūve un nodošana ekspluatācijā, kas kalpojis kā veiksmīgs pilotprojekta paraugs citiem, tika noslēgta šī gada maijā. Pieslēgums izbūvēts Priekuļos un tā izbūvi veica saspiestās dabasgāzes ražotājs SIA "GasOn".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties 2020./2021.gada Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) izņemšanas sezonai, no krātuves izņemtais dabasgāzes apjoms sasniedzis 17,6 teravatstundas (TWh), kas ir par 56% vairāk nekā iepriekšējā krātuves sezonā.

Tā liecina vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") operatīvie dati.

Izņemtais apjoms pieaudzis, ņemot vērā aukstos laikapstākļus šajā ziemas sezonā, pērn izveidoto Latvijas, Igaunijas un Somijas vienoto dabasgāzes tirgu, kā arī zemo dabasgāzes cenu 2020.gada vasarā. Sākot sezonu, krātuvē tika iesūknēts lielākais aktīvās dabasgāzes apjoms pēdējo gadu laikā - 13,6 TWh. Kopumā sistēmas lietotāji Inčukalna PGK kopumā uzglabāja aktīvo dabasgāzi 21,3 TWh apjomā.

Lielākais diennakts dabasgāzes apjoms 208,3 gigavatstundas (GWh) apmērā šosezon izņemts šā gada februārī, gada otrajā mēnesī kopumā izņemtas 4,6 TWh, kas bija lielākais rādītājs vienā mēnesī šajā sezonā. Ņemot vērā šīs sezonas rezultātus, prognozējams, ka pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas Inčukalna PGK saglabāsies augsts arī nākamajam - 2021./2022.gada iesūknēšanas ciklam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ekspluatācijā nodots pirmais tiešais pieslēgums gāzes pārvades sistēmai

Db.lv, 17.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni miljonu eiro, pabeigts un ekspluatācijā nodots pirmais tiešais pieslēgums gāzes pārvades sistēmai, informē vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus).

Pieslēgums izbūvēts Priekuļos un tā izbūvi veicis saspiestās dabasgāzes ražotājs SIA “GasOn”.

Līdz ar tiešā pieslēguma ierīkošanu, saspiestās dabasgāzes ražotājam SIA “GasOn” būs iespēja saņemt gāzi no pārvades, kas sniedz vairākus ieguvumus ražošanas procesā – augstāku sākuma spiedienu un enerģijas patēriņa ekonomiju, kas rada zemāku pašizmaksu, un risinājums kopsummā ir draudzīgāks apkārtējai videi.

Conexus Tehniskās attīstības un investīciju departamenta vadītājs Ivars Ščerbickis ir gandarīts par īstenoto projektu un piebilst, ka tiešā pieslēguma veiksmīga darbība Priekuļos kalpos par piemēru daudziem rūpnieciskā sektora klientiem. “Neskatoties uz to, ka šāds process tiešās izbūves veicējam ir bijis tehniski un finansiāli sarežģīts, vienlaikus kopīgi esam pierādījuši, ka spējam paveikt sarežģītus uzdevumus, kas būtiski ietekmē nozares attīstību. Jau iepriekš izjutām pastiprinātu interesi no sistēmas lietotāju puses un domāju, ka nākotnē varam gatavoties vēl lielākam pieprasījumam tieši šādu pakalpojumu segmentā. Jāsaka, ka arī šobrīd interese ir salīdzinoši augsta, sevišķi no biogāzes ražotāju puses.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" nākamo desmit gadu laikā attīstībā plāno investēt apmēram 400 miljonus eiro, liecina kompānijas iesniegtais elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības desmit gadu plāns.

Tostarp pārvades sistēmas operatora finanšu ieguldījumi, kuri ietverti Eiropas desmit gadu plānā, veido 171,29 miljonus eiro, bet projekti, kas nav ietverti Eiropas desmit gadu plānā, veido 229,51 miljonu eiro.

Līdz 2025.gadam plānots sinhronizācijas projekta pirmajā fāzē palielināt Valmieras-Tartu un Valmieras-Tsirgulinas 330 kilovoltu (kV) starpsavienojumu caurlaides spēju, kā arī iegādāties un uzstādīt sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtas par apmēram 70 miljoniem eiro. Otrajā projekta fāzē paredzēta sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtu iegāde un uzstādīšana, kā arī elektroenerģijas komercuzskaites, dispečervadības sistēmu un pretavārijas automātiku modernizācija par apmēram 100 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators "Conexus Baltic Grid" (Conexus) noslēdzis divu nacionālas nozīmes gāzes pārvades infrastruktūras pārbūves projektus. Projektu laikā veikta gāzes regulēšanas stacijas (GRS) Brocēni pārbūve un pārvades gāzesvada (PGV) atzara uz gāzes regulēšanas staciju Sloka pārbūve, projekta kopējām investīcijām sasniedzot 3,7 miljonus eiro.

Kā norāda "Conexus" Gāzes pārvades vadītājs Ivars Cibuļskis, pārvades sistēmas infrastruktūras uzturēšanai atbilstoši sistēmas drošības prasībām svarīga ir visu gāzesvada posmu regulāra apsekošana un diagnostika. Viņš norāda, ka līdzās t.s. lielajiem gāzes vadiem, arī to atzaru tehniskais stāvoklis ietekmē pārvades gāzes sistēmas ekspluatācijas režīmus, piemēram, to, cik liels ir maksimāli pieļaujamais sistēmas darba spiediens.

"Mūsu absolūtā prioritāte ir sistēmas drošība, tāpēc regulāri īstenojam diagnostikas darbus visai 1188 km garajai dabasgāzes pārvades sistēmai. Šogad, novērtējot GRS Brocēni tehnisko stāvokli un atzaru uz GRS Sloka, abos gadījumos tika nolemts īstenot pārbūvi, nevis veikt regulāro atjaunošanu. Jāuzsver, ka kopumā dabasgāzes pārvades sistēmas ikdienas ekspluatācija ir veidota tā, ka nepārtraukti monitorējam un novērtējam dažādu gāzesvadu posmu tehnisko stāvokli, pēc izvērtējuma pieņemot lēmumu par nepieciešamajiem darbiem," komentē I.Cibuļskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līderis, kurš māk iedvesmot un motivēt, – Uldis Bariss, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs.

Ulda Barisa profesionālā darbība līdzcilvēkiem galvenokārt saistās ar trīs lieliem biznesa uzņēmumiem – SIA Lattelecom (šobrīd SIA tet), AS Latvenergo un AS Conexus Baltic Grid (Conexus). Uldis uzskata, ka, atrodoties vadītāja pozīcijā, vienmēr ir jāuzdod sev jautājums –vai tu spēj sniegt uzņēmumam pievienoto vērtību un joprojām virzīt procesus attīstības virzienā.

“Ir jājūt tas brīdis, kad sāc ierūsēt un attīstība sāk bremzēties. Šī iemesla dēļ ir tikai normāli, ka vadītāji uzņēmumos periodiski mainās. Tam gan nebūtu jānotiek pārāk bieži, jo, ienākot jaunā organizācijā, jebkurš vadītājs sākumā mācās. Tam vajag laiku, un tas nav pats produktīvākais,” domā U. Bariss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inčukalna pazemes gāzes krātuves stratēģiskā loma reģionā pieaug

Armanda Vilciņa, 13.05.2021

Akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados uzglabātais dabasgāzes apjoms Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) pakāpeniski palielinās, tirgus dalībnieki krātuvi arvien vairāk novērtē arī kā apgādes drošībai svarīgu infrastruktūras objektu.

To intervijā DB norāda akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš stāsta, ka martā aizvadīta pirmā Inčukalna PGK jaudas izsole, kurā kopējais lietotāju pieprasītais jaudas apjoms gandrīz divas reizes pārsniedza piedāvāto maksimāli pieejamo jaudas apjomu. Pirms dažām dienām noslēgusies arī otrā izsole, kurā pieprasītie apjomi bija salīdzinoši mazi. To U. Bariss skaidro ar šī brīža augstajām dabasgāzes cenām tirgū.

Fragments no intervijas

Kā jūs kopumā raksturotu interesi par iespējām noglabāt gāzi krātuvē?

Pirmkārt ir jāteic, ka tas ir ļoti pozitīvi, ka uzņēmējiem ir interese par krātuvi, sevišķi tāpēc, ka komerciālā situācija gāzes tirgū, raugoties gan no tirgotāju, gan gāzes operatora viedokļa, šogad nav pārāk pozitīva. Dabasgāzes cenas ir būtiski pieaugušas. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, starpība starp vasaras un ziemas cenām ir ļoti maza un svārstīga. Līdz ar to tas radīja bažas, vai piepildījums vispār būs, taču mēs esam priecīgi, ka interese ir, un nestabilajos apstākļos esošajam krātuves ciklam ir rezervēti 80% no krātuves jaudas. Tas liecina, ka Inčukalns tiek novērtēts ne tikai kā komerciāla iespēja vasarā noglabāt gāzi, lai to izmantotu ziemā, bet arī kā apgādes drošībai svarīgs infrastruktūras objekts – tirgus dalībnieki zina, ka, neraugoties uz tirgus apstākļiem, gāze būs pieejama. Izcils piemērs bija šī gada februāris un marts, kad Latvijā iestājās auksta ziema un, strauji pieaugot patēriņam, Inčukalns nodrošināja maksimālo izņemšanas jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir saņēmis būvniecības veikšanai nepieciešamās būvatļaujas un turpina iesāktos projektēšanas darbus gāzes savākšanas punkta Nr. 3 uzlabošanai.

Projekta mērķis ir pārbūvēt tehnoloģiski novecojušo gāzes savākšanas punktu, lai samazinātu tā ietekmi uz vidi un nodrošinātu iespēju tehnoloģiskos procesus vadīt attālināti no Inčukalna pazemes gāzes krātuves dispečeru telpas.

Plānotais projekts ir viens no apakšprojektiem vērienīgajā Eiropas Savienības kopīgo interešu projektā PCI 8.2.4 “Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības uzlabošana”, kur līdz 2025. gadam modernizācijā tiks apgūtas investīcijas 88 miljonu eiro apmērā, un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums noteikts 50% apmērā. Gāzes savākšanas punkta uzlabošanas investīciju apjoms pēc izstrādātā projekta plānots 32,3 miljonu eiro apmērā, to padarot par vienu no investīciju ziņā ietilpīgākajiem apakšprojektiem krātuves modernizācijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus radīs efektīviem šī produkta industriālajiem patērētājiem, savukārt gāzes apgādes sistēmas operatoram – pārliecību par spēju nodrošināt šīs sistēmas nepārtrauktu un drošu darbību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane. Viņa atzīst, ka nākamo 10 gadu laikā dabasgāzes pozīcijas enerģētikas tirgū neapdraudēs jaunie, ES iecerētie tās aizstājēji – biometāns un vēl jo vairāk ūdeņradis. Uzņēmuma speciālisti seko līdzi Eiropas enerģētikas tendencēm un uzskata, ka var veicināt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Fragments no intervijas

Kāpēc bija nepieciešams pārskatīt dabasgāzes sadales tarifus?

Gāzes apgādes sistēmas operators – Gaso – izveidots 2017. gada nogalē, kad tā laika gāzes tirdzniecības un infrastruktūras kompānija AS Latvijas Gāze tika sadalīta trijos uzņēmumos – AS Conexus Baltic Grid, kuras pārziņā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, AS Gaso pārziņā ir dabasgāzes sadales tīkls, bet AS Latvijas Gāze nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību. Līdzšinējo dabasgāzes sadales tarifu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja 2018. gadā, un tā paredzētais darbības termiņš bija divi gadi. Salīdzinoši īsā tarifu termiņa pamatā ir fakts, ka, izstrādājot tarifu projektu, nebija skaidrības par vairākām Gaso izmaksu pozīcijām. Tās dažādu iemeslu dēļ nebija iespējams prognozēt. Tieši tā arī notika – šo divu gadu laikā vairākās pozīcijās novērojām jūtamu izmaksu pieaugumu, kam pretī bija nepieciešami ieņēmumi. Tieši tāpēc 2020. gada nogalē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā uzņēmumam bija jāiesniedz jauns dabasgāzes sadales tarifu projekts, kas pēc rūpīgas analīzes arī tika akceptēts un stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Šo tarifu paredzētais darbības laiks ir 4,5 gadi – līdz 2026. gadam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2021.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 25% līdz 43,1%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2021.gada otrajam pusgadam pieaugs par 43,1% - no 0,49949 eiro par kubikmetru līdz 0,71472 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 25% - no 0,46328 eiro par kubikmetru līdz 0,57912 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 38,5% - no 0,30084 eiro kubikmetrā līdz 0,41668 eiro kubikmetrā.

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem 

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus...

Tāpat pieaugs sadales sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētā daļa, atkarībā no atļautās slodzes tai palielinoties robežās no 11,9% līdz 52,8%.

Proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā pieaugs par 52,8% - no 2,14 eiro mēnesī līdz 3,27 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā palielināsies par 12,1% - no 8,02 eiro mēnesī līdz 8,99 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā augs par 11,9% - no 12,83 eiro mēnesī līdz 14,36 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā augs par 12% - no 19,57 eiro mēnesī līdz 21,91 eiro mēnesī, kā arī par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā maksa palielināsies par 12% - no 29,06 eiro mēnesī līdz 32,55 eiro mēnesī.

"Latvijas gāzes" pārstāvji atzīmēja, ka 2021.gada otrajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 1-2 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.

Izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pakalpojumu tarifa grozījumiem, kurus šogad 30.aprīlī apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Šāds tarifu paaugstinājums uzņēmumam nepieciešams, lai turpinātu modernizēt infrastruktūru.

"Dabasgāzes cenas nosaka brīvais tirgus, proti, cenas svārstās atkarībā no globālās situācijas. Tirgotāji seko tām līdzi un atbilstoši veido savu cenas politiku. Savukārt "Latvijas gāze" kā publiskais tirgotājs mājsaimniecībām pārskata cenas divas reizes gadā atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai," minēja "Latvijas gāzes" vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs.

Kompānijā arī norādīja - ja 2020.gada vasarā "Latvijas gāze", pamatojoties uz minēto metodiku un tirgus situāciju, varēja samazināt dabasgāzes cenas līdz pēdējos 12 gados zemākajam līmenim, tad šogad cenas pieaugs. Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Vienlaikus "Latvijas gāze" ir spējusi saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir par apmēram 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena.

"Latvijas gāzes" pārstāvji arī norādīja, ka dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trijos gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.

"Ņemot vērā šīs pārmaiņas vairākās maksājuma komponentēs, "Latvijas gāze" saviem aptuveni 400 000 klientu - mājsaimniecībām - no jūlija līdz septembrim izsūtīs vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām. Tā mēs informēsim klientus, kā rīkoties, lai neveidotos būtiskas starpības starp aprēķināto un samaksāto summu, saņemot nākamo gada pārskatu," piebilda kompānijas Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" plāno emitēt obligācijas, lai refinansētu aizņēmumu 116 miljonu eiro apmērā.

Tāpat kompānijā norādīja, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra "S&P Global Ratings" ("S&P") piešķīrusi "Augstsprieguma tīklam" ilgtermiņa kredītreitingu BBB+ līmenī.

"Augstā reitinga piešķiršana ir būtisks solis "Augstsprieguma tīkla" virzībā uz kapitāla tirgu, jo īpaši, ņemot vērā turpmākā perioda lielos kapitālieguldījuma projektus virzoties uz Baltijas elektroenerģijas sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem. Tāpat tas palielinās potenciālo investoru uzticību uzņēmumam, dos iespēju piesaistīt kapitālu, gan emitējot obligācijas, gan piesaistot līdzekļus no bankām uz izdevīgākiem nosacījumiem," atzīmēja "Augstsprieguma tīkla" padomes priekšsēdētājs Kaspars Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas, tādējādi šādu piegāžu saņēmēji Eiropā meklē iespējas saīsināt piegāžu ķēdes un ražot tepat tuvumā, tā paverot iespējas Latvijai piesaistīt investīcijas.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš. Viņš norāda, ka sekmīgi jaunus investorus varēs piesaistīt, ja pozitīvas rekomendācijas sniegs arī tie investori, kuri jau strādā Latvijā un šajā laikā pat investē savā attīstībā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.maija numurā lasi:

  • Statistika - Latvijas ekonomiskā stabilitāte
  • Intervija - Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un cementa ražošanas SIA Schwenk Latvija valdes loceklis Māris Gruzniņš
  • Tēma - Grozījumi Ministru kabineta noteikumos apdraud AER nozari
  • Spēles noteikumi - Prasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu
  • Aktuāli - Paredzama likumsakarība – IKP kritums ANM trīs dienas pirms iesniegšanas
  • Finanses - Dzīvošana parādu lavīnas draudu paēnā
  • Portrets- Uldis Bariss, akciju sabiedrības Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs
  • Tendences - Izejvielu cenu kāpums nestājas
  • Jaunā “tikai cenu pieauguma” realitāte
  • Brīvdienu ceļvedis - Armands Broks, TWINO & Vilia dibinātājs, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes loceklis
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru