Citas ziņas

Studenti neatbalsta finansējuma palielināšanu eksaktajām zinātnēm uz sociālo zinātņu rēķina

LETA, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Pēc sarunas ar izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP) par valsts budžeta studiju vietu sadales principiem Latvijas Studentu apvienībai (LSA) aizvien nešķiet atbalstāma iecere palielināt finansējumu eksaktajās un inženierzinātnēs uz sociālo zinātņu rēķina.

LSA prezidents Mikus Dubickis atzina, ka tikšanās laikā studenti precizējuši daudzas neskaidrības, taču budžeta vietu samazināšana sociālajās zinātnēs ir pretrunā ar LSA pozīciju par tuvināšanos valsts apmaksātām studijām visiem studentiem.

M. Dubickis pozitīvi raugās uz to, ka budžeta vietu pārdale notiek katrā augstskolā atsevišķi un neskars pašreiz studējošos. Viņš arī norādīja, ka eksaktajās zinātnēs bāzes finansējums var pieaugt, bet kopējais budžeta vietu skaits, arī sociālajās zinātnēs, sarukt, jo tas finansējums tiktu novirzīts studiju vietas bāzes izmaksu nodrošināšanai.

«Ja paskatāmies pēc budžeta vietu skaita, tad tas samazinās un tas ir pretrunā ar mūsu pozīciju. Mēs to nevaram atbalstīt. Protams, ļoti labi, ka finansējums palielināsies citām zinātnēm, kas dod arī cerības par kvalitātes pieaugumu, bet, ja tas notiek uz kādas citas zinātnes rēķina, tad tas nav atbalstāms,» sacīja M. Dubickis.

Tā kā līgumu par budžetu vietu sadalījumu slēdz Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un katras augstskolas vadība, tad LSA varot tikai aicināt augstskolu studējošo pašpārvaldes sekot līdzi šim procesam.

Tāpat studentiem bijusi īsa saruna par augstākajai izglītībai atvēlēto finansējumu un nacionālās akreditācijas institūcijas nepieciešamību.

Sadalot budžeta vietas nākamajam studiju gadam, galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, bet tāpat IZM sociālajās zinātnēs un tematiskajā grupā «Izglītība» budžeta vietu skaitu pakāpeniski plāno samazināt par 20%, pārdalot tās uz dabaszinātnēm un inženierzinātnēm.

Kā informēja ministrijā, studiju budžeta vietu pārdalē galvenokārt tiks ņemts vērā augstskolu stratēģiskās specializācijas princips, kas paredz augstskolām stiprināt studiju virzienus, kuros tās jau ir sasniegušas zināmu izcilību. Sadalot studiju budžeta vietas nākamajam gadam, tiks ņemti vērā vēl trīs galvenie principi. Viens no tiem ir pašreizējās aploksnes princips, proti, augstskolas saņems to pašu kopējo naudas apjomu, kāds bija pērn, tomēr tas būs citādi pārdalīts starp studiju programmām.

Ievērojot vietu skaita pārdales principu, iecerēts, ka sociālajās zinātnēs un izglītības tematiskajā grupā budžeta vietu skaits pakāpeniski tiks samazināts par 20%. Statistika un prognozes rādot, ka Latvijā jau tagad ir sociālo zinātņu speciālistu pārprodukcija, bet pieprasījums pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību dabaszinātnēs, ražošanā un būvniecībā arvien pieaugs.

Ministrijā akcentē, ka viena studenta izmaksas apmācībai dabaszinātņu specialitātē ir krietni augstākas, tāpēc, pārdalot budžeta vietas par labu dabaszinātnēm, plānots arī palielināt šo budžeta vietu nodrošinājumu - finansējuma apjomu vienai vietai.

Studiju budžeta vietu sadalē tiks ņemts vērā arī ekonomiskās efektivitātes princips, izvērtējot, vai studentu grupa spēj piesaistīt pietiekamu studējošo skaitu - vismaz 20 studentus.

IZM akcentē, ka valsts finansēto budžeta vietu pārdale tiek plānota attiecībā uz budžeta vietām pirmajam studiju gadam, līdz ar to izmaiņas skars tikai tos jauniešus, kuri studijas sāks 2014./2015.akadēmiskajā gadā.

Tuvākajās nedēļās IZM organizēs individuālas sarunas ar augstskolu pārstāvjiem, lai vienotos par budžeta līdzekļu sadali 2014./2015.akadēmiskajam gadam. Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Nozaru ekspertu padomes un nozaru ministriju viedoklis būs viens no galvenajiem valsts finansēto budžeta vietu sadalījuma pa studiju programmām attiecīgajās studiju tematiskajās grupās noteicošajiem faktoriem.

2014.gadā Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ministrijas padotības augstākās izglītības iestādēm kopumā ir 35 941 931 latu, un paredzēts, ka no tiem augstskolām tiks novirzīti 30 016 387 latu, bet koledžām - 5 925 544 latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latviešu studenti pārdevuši izglītojošas grāmatas 1,5 miljonu vērtībā

Laura Mazbērziņa, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vasaras no ASV atgriezušies 126 latviešu studenti, kas kopumā pārdevuši izglītojošus materiālus 1,5 miljonu ASV dolāru (1,2 miljonu eiro) vērtībā, darbojoties Southwestern Advantage vasaras programmā.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, kad Southwestern Advantage programmā piedalījās 101 students no Latvijas, šogad uz ASV un Kanādu grāmatas pārdot devās jau 126 studenti. Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone piemin, ka dalībnieku skaita pieaugums atspoguļojas kopējā pārdošanas apjomā, kas šogad jau ir pārsniedzis 1,5 miljonus ASV dolāru (1,2 miljonus eiro).

«Mūsu studenti jau arī iepriekš uzrādījuši labus rezultātus un nepārprotami pierādījuši savas pārdošanas spējas. Pagājušajā sezonā visas kompānijas ietvaros pirmajā trijniekā ierindojās divas latvietes,» saka Madara. Arī šogad visticamāk, ka bez latviešiem kompānijas TOP 3 neizpaliks. Madara uzsver, ka ar 25 studentu pieaugumu pārdošanas apjoms kāpis par pusmiljonu. Tas norāda uz to, ka pārdošanas iemaņas var iemācīties ikviens un latvieši sevi ir pierādījuši kā spējīgi pārdevēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanas un konsultāciju kompānijas Southwestern Advantage ikgadējā balvu pasniegšanas ceremonijā Nešvillā, ASV Latvijas studenti atzīti par vieniem no labākajiem pārdevējiem. Ceturtā labākā pārdevēja bija Dārta Šice no Valmieras, savukārt Rīgas Tehniskā universitāte ieguva 8. vietu starp 204 universitātēm.

«Dārta Šice no biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA bija 4. labākais pārdevējs visā uzņēmumā, vienas vasaras laikā pārdodot mācību grāmatas aptuveni 150 000 eiro vērtībā. Līdz ar to viņa nopelnīja vairāk nekā 60 000 eiro. Pērn Dārta bija pati labākā, pārdodot grāmatas pat 186 000 eiro vērtībā,» informē Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone.

Par 15. labāko pārdevēju kļuva Sanita Aldiņa (BA) no Jēkabpils, bet par 17. labāko pirmā gada studentu pēc iegūtās peļņas kļuva Henrijs Skujiņš (RTU) no Ikšķiles.

Lielākā daļa Latvijas studentu, kas piedalās Southwestern programmā, ir no Rīgas Tehniskās universitātes, kas ieguva augsto astoto vietu starp 204 universitātēm. RISEBA studenti izcīnīja 13. vietu, Ekonomikas un kultūras augstskola – 22. vietu, bet Banku augstskola – 23.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Studijas nav nošķiramas no zinātnes - tās viena otru veido un balsta

Kristīne Stepiņa, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī jaunais Valsts prezidents ir biologs, intervijā Dienas Biznesam atgādina jaunais Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. Šis fakts liecina par to, ka universitātes izglītība patiešām ir universāla un absolventu izaugsmes iespējas ir ļoti dažādas.

Intervijas rītā pie rektora kabineta jau izveidojusies rinda. Lai arī I.Muižnieks vēl oficiāli skaitās atvaļinājumā, viņš pieņem apmeklētājus un jau ir pielicis roku pie jaunā LU pārvaldības modeļa ieviešanas.

Nesen esmu pabeigusi maģistrantūru LU, šobrīd dēls studē, bet pie rektora nekad neesmu izsaukta? Kam ir jānotiek, lai students vai viņa vecāki tiktu izsaukti pie rektora?

(Smejas.) Nu, nav jau tā, ka studenti tiktu saukti pie rektora uz sarkanā tepiķa, tiktu norāti vai izslēgti. Studenti paši nāk pie rektora ar visdažādākajiem ierosinājumiem, visbiežāk tie ir studentu padomes pārstāvji vai ārzemju studenti, kuriem ir cits redzējums par to, kā vajadzētu organizēt mācību procesu. Ceru, ka studenti nekautrēsies un nāks pie manis ar saviem ierosinājumiem, mums būs iespējams aprunāties par visu, kas viņiem ir svarīgs. Studentu iniciatīvas centīšos iespēju robežās atbalstīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu simtiem tūkstošu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti- MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls izveidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību vēl ir tikai ceļā uz panākumiem, nobriedušāki vadītāji līderības talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

KO PIEDĀVĀ EXECUTIVE MBA RTU RĪGAS BIZNESA SKOLĀ?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas studenti apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī atsvaidzina zināšanas galvenajās vadītāju kompetences jomās — finanses, mārketings, stratēģija, razošanas un pakalpojumu vadība, ekonomika, cilvērkresursu vadība, uzņēmējdarbība, IT vadība. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk — gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti – MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls veidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību ir tikai ceļā uz panākumiem, pieredzējuši vadītāji savas turpmākās izaugsmes un līdera talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

Ko piedāvā Executive MBA RTU Rīgas biznesa skolā?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas dalībnieki apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī visas programmas garumā attīsta savu līdera talanu izmantojot RBS Executive MBA programmas priekšrocību – Līderības pilnveides praktikumu (Leadership Development Practicum). Programmas ietvaros studenti atsvaidzina zināšanas galvenajās vadības kompetences jomās – finansēs, mārketingā, cilvēkresursu vadībā, ražošanas un pakalpojumu vadībā, statistikā, ekonomikā, IT vadībā un stratēģijā. Studiju procesā dalībnieki apgūst arī inovāciju vadību, uzņēmējdarbību, komerctiesības, ētiku un korporatīvo sociālo atbildību. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk – gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārvalstu studenti — iespēja augstskolām un biznesam

Māris Ķirsons, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits Latvijā turpinās pieaugt, vienlaikus ir vajadzīgs pasākumu plāns, kurā savi uzdevumi jāveic gan valstij, gan augstskolām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Izglītības eksports - ieguldījums kopējā tautsaimniecībā, ko Dienas Bizness rīkoja sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība. Nenoliedzami, ka Latvijā ir augstskolas ar atbilstošu infrastruktūru un kapacitāti, kas ļauj piesaistīt studentus no ārzemēm, tostarp arī no tā dēvētajām trešajām valstīm, tomēr vienlaikus šajā jomā ir sīva konkurence. Latvijai ir savas priekšrocības, taču vienlaikus mūsu piedāvājums ļoti līdzinās konkurentu piedāvājumam citās valstīs. Turklāt ārvalstu studenti, īpaši specialitātēs, kurās ir kvalificētu darbinieku trūkums, tiek saredzēti kā iespēja vakanču aizpildīšanai. Vienlaikus ir jautājums, cik daudz studiju laikā vajadzētu (drīkstētu) strādāt trešo valstu studenti, kuri mācās Latvijas augstskolās, lai šis darbs netraucētu sekmīgām studijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

MBA grāds biznesa pasaulē ir biļete uz karjeras izaugsmi un panākumiem. Katru gadu profesionāļu pieņem lēmumu studēt biznesa vadību, un ne jau velti – MBA absolventu algas ir ievērojami lielākas kā citu maģistra grādu īpašniekiem, karjeras iespējas ir daudz plašākas, un arī biznesa kontaktu tīkls veidojas jau studiju laikā.

Kamēr jaunie profesionāļi ar MBA programmas palīdzību ir tikai ceļā uz panākumiem, pieredzējuši vadītāji savas turpmākās izaugsmes un līdera talanta attīstīšanai izvēlas Executive MBA. Tieši šādu Executive MBA programmu iespējams apgūt RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS).

Ko piedāvā Executive MBA RTU Rīgas biznesa skolā?

1. Pieredzējušiem vadītājiem pielāgots programmas saturs

Executive MBA programmas dalībnieki apgūst jaunākās teorijas un praksi vadības zinātnē, kā arī visas programmas garumā attīsta savu līdera talanu izmantojot RBS Executive MBA programmas priekšrocību – Līderības pilnveides praktikumu (Leadership Development Practicum). Programmas ietvaros studenti atsvaidzina zināšanas galvenajās vadības kompetences jomās – finansēs, mārketingā, cilvēkresursu vadībā, ražošanas un pakalpojumu vadībā, statistikā, ekonomikā, IT vadībā un stratēģijā. Studiju procesā dalībnieki apgūst arī inovāciju vadību, uzņēmējdarbību, komerctiesības, ētiku un korporatīvo sociālo atbildību. Neviens no priekšmetiem nav iedomājams bez diskusijām, situāciju analīzes un dalīšanās pieredzē. Vēl vairāk – gan apgūstamā viela, gan aktivitātes klasē ir pielāgotas izaicinājumiem, ar kuriem ikdienā saskaras tieši vidējā un augstākā līmeņa vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izglītības eksportam vajag reālu zaļo gaismu

Māris Ķirsons, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārdos valsts iestādes atbalsta ārzemju studentu apmācību Latvijā, bet darbos – sanāk tā, kā sanāk

To intervijā DB stāsta Biznesa augstskolas Turība līdzīpašnieks un Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. Viņš gan, neraugoties uz vasaras beigās Ministru kabinetā saņemto «kurvīti» studiju virziena Mākslas atvēršanai, kas paredzēta ārvalstu studentu piesaistei, nemet plinti krūmos un cer, ka ar nākamā gada septembri piesaistīs arvien jaunus un maksātspējīgus studentus, kas visai Latvijai nesīs labumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15.novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik svarīgi ir ārvalstu studenti Latvijai?

Tie ir būtiski ne tikai, lai noslogotu Latvijā esošās augstākās mācību iestādes ar studentiem, bet arī būtībā «atved» naudu, jo ārvalstu studenti maksā ne tikai mācību maksu, bet arī izdevumus par dzīvošanu šeit, Latvijā, atnesot Latvijas ekonomikai būtiskus ienākumus, radot darba vietas, kā to pierāda domnīcas Certus veiktais pētījums. Salīdzinājumam - pirms desmit gadiem Latvijā bija 130 tūkstoši studējošo, savukārt pašlaik nepilni 90 tūkstoši, turklāt no tiem aptuveni 10 tūkstoši jauniešu ir no ārzemēm, kuri šeit iegūst izglītību. Diemžēl demogrāfiskā bedre Latvijā rada situāciju, kad studējošo skats ir sarucis par vairāk nekā 30%, arī tikpat lielam daudzumam pasniedzēju ir «pazudis» darbs, un būtībā viņiem jādodas strādāt uz ārzemēm vai arī jāpārkvalificējas. Tāpēc vienīgais risinājums ir ārvalstu studentu piesaiste. Tomēr jāņem vērā, ka Latvija nebūt nav vienīgā, bet gan tikai viena no aptuveni 50 valstīm, uz kurieni doties studēt, un šajā segmentā ir nežēlīga konkurence vismaz 3000 augstāko mācību iestāžu vidū. Šis ir būtisks tirgus, kurā vietas pietiek visām Latvijas augstskolām un vēl paliek pāri. Tajā paša laikā bez Turības ārvalstu studentu piesaistē ļoti aktīvi strādā un labus rezultātus uzrāda Rīgas Stradiņa Universitāte, ārvalstu studenti ir arī Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Turībā pašlaik studē 40 valstu studenti no trijiem kontinentiem – Eiropas, Āzijas un Āfrikas, turklāt šie studenti ir vislabākā reklāma Latvijai. Līdz ar viņiem pieaug iespēja, ka citi šo valstu jaunieši dosies uz Latviju, lai iegūtu augstāko izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārvalstu studentu nodarbinātības kārtība atgrūž nodokļu maksātājus

Imants Bergs - Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%, ārzemnieki studē gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu augstskolās, turklāt viņu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā.

Ārvalstu studentu pienesums valsts budžetam varētu būt krietni lielāks, ja viņiem būtu iespēja strādāt vairāk, nekā šobrīd atļautās 20 stundas nedēļā. Šobrīd ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā, to nosaka Ministru kabineta Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu. Arī liela daļa mūsu augstskolas studentu lieliski apvieno darbu un studijas, turklāt mācoties ļoti sekmīgi.

Jāsaka, ka Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu, piemēram, šobrīd, atšķirībā no virknes Eiropas Savienības (ES) valstu, Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi. Studenti pie mums brauc mācīties un piestrādāt, nevis strādāt un “piemācīties”, tāpēc arī ir noteikts šis ierobežojums. Noteikti arī pamatojoties uz bažām par studentu sekmēm, taču es uzskatu, ka liela daļa studentu var strādāt 40 stundas nedēļā, tātad pilnas slodzes darbu, piemēram, vakara maiņās u.tml., un studiju kvalitāte no tā neciestu. ES direktīva paredz vienoto kārtību, ka ārvalstu studenti no trešajām valstīm pēc augstskolas absolvēšanas var pieprasīt termiņa uzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Katra dalībvalstu to var piemērot nedaudz atšķirīgi, kā rezultātā Latvijā šobrīd ir spēkā kārtība, kas nosaka, ka pēc maģistra un doktora studiju programmu absolvēšanas, students var pretendēt uz termiņa uzturēšanās atļauju pusgada periodā. Es uzskatu, ka šāda iespēja jāparedz arī bakalaura programmu absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Saredz perspektīvu un labu atdevi no studentu tipa mitekļu attīstīšanas Latvijā

Lelde Petrāne, 15.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investora un projektu attīstītāja NCH pieredze, realizējot studentu mitekļu (student housing) projektus ārvalstīs, kur šis nekustamā īpašuma alternatīvo ieguldījumu segments pēdējo gadu laikā audzis ļoti strauji, liek secināt, ka arī Latvijā (pirmkārt Rīgā) studentu tipa – mazu, ekonomisku (13-25 m² platībā) dzīvokļu projekti varētu būt ļoti perspektīvs ieguldījumu veids, sasniedzot 8-12 % investīciju atdevi.

Kārļa Cerbuļa vadītais uzņēmums Nordic House ražotnē Latvijā ražo koka moduļus ēkām, kuri tiek nogādāti Anglijā un no tiem NCH būvē studentu mitekļus, kuri pieder uzņēmumam un kurus apsaimnieko sadarbībā ar lielāko operatoru Lielbritānijā – kompāniju CRM.

NCH šos ieguldījumus Lielbritānijā sāka pirms trim gadiem, kad 2013. gadā Plimutā studentiem tika uzbūvēts sešu stāvu nams ar 89 istabiņām gandrīz 3000 m² kopējā platībā. Liverpūlē ir tapušas gandrīz 400 istabiņas vairāk nekā 7000 m² kopplatībā. NCH kopā četros student housing projektos izveidojis 550 istabiņas, bet jaunākajā projektā, kas top Belfāstā, ir paredzēta 14 stāvu ēka ar vairāk nekā 700 studentu istabiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvātās izglītības kvalitāte un diezgan zemās izmaksas ir galvenie iemesli, kāpēc studenti no Ķīnas kā vienu no saviem galamērķiem studijām izvēlas Eiropu. Lai gan 2013. gadā Latvijā studēja vien 13 jauniešu no Ķīnas, nākotnē šis skaits varētu būt lielāks, jo Ķīnas Izglītības ministrija ir gatava pastiprināt sadarbību ar Latviju. Ķīna gan nav vienīgais virziens, kur skatās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Aktuāls ir viss Āzijas reģions, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aptuveni 20 miljoni eiro - tāds ir ārvalstu studentu ikgadējais pienesums Latvijas ekonomikai. Lai gan tendences rāda, ka visvairāk uz Latviju brauc tieši studenti no Vācijas, būtiska loma ir arī Āzijas reģionam. Pēc IZM statistikas, kopumā Latvijas augstskolās šogad studē 5272 studenti no 83 valstīm. Starp tiem Āzijas valstis pārstāv 1048 studenti, visvairāk - no Krievijas, Kazahstānas un Indijas. Lielā mērā sadarbību gan veicina tieši starpvaldību un starpministriju līgumi. Latvija sadarbojas ar tādām Āzijas valstīm kā Ķīna, Koreja, Kazahstāna un Mongolija. Sarunas par sadarbības paplašināšanu ir sāktas ar Indiju un Vjetnamu, bet ar Malaiziju un Filipīnām Latvija gatavojas slēgt jaunus līgumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas Stradiņa universitāte atver otro filiāli ārvalstīs

Zane Atlāce - Bistere, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Itālijas ziemeļu pilsētas Bolcāno slimnīca Azienda Sanitaria di Bolzano ceturtdien, 20. septembrī parakstīja sadarbības līgumu par RSU filiāles izveidi, kas darbosies kā RSU studiju klīniskā bāze.

Šī ir jau otrā augstskolas izveidotā studiju klīniskā bāze ārvalstīs. Pirmā šāda filiāle tika izveidota pirms nepilniem diviem gadiem Noisas pilsētas akadēmiskajā mācību slimnīcā Lukaskrankenhaus, Vācijā.

Vienošanās paredz, ka jau šī akadēmiskā gada vasarā RSU 5. kursa studenti dosies trīs mēnešu praksē uz Bolcāno slimnīcu. Bolcāno slimnīcā ir 800 pacientu gultas, turklāt noslēgtais līgums paredz RSU studentu piesaisti vēl septiņām Dienvidtiroles slimnīcām.

RSU studenti varēs apgūt ķirurģiju, iekšķīgās slimības, studenta paša izvēlēto specializāciju, kā arī voluntēt. Sekmīgas prakses rezultātā jaunieši iegūs kredītpunktus. Plašais slimnīcā apgūstamo prasmju, iemaņu un kompetenču klāsts tiks saskaņots ar RSU studiju procesu. Tas ļaus īstenot RSU studiju programmu augsto kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmumi izmanto inovācijas platformā Demola Latvia studentu radītus risinājumus

Db.lv, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Trešo valstu studenti Latviju neapdraud

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 24.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākā izglītība noteikti var būt mūsu eksporta prece ar augstu pievienoto vērtību,ja vien tam nepretosies atsevišķi politiķi.Pēdējā laikā izskanējušie priekšlikumi par nepieciešamību kvotēt trešo valstu studentu skaitu, šķiet, ir tīra un apzināta kaitniecība, aizsedzoties aiz nacionālisma lozungiem. Tiesa, šo ierosinājumu gan noraidīja atbildīgā Saeimas komisija, taču par to vēl jābalso Saeimai, un iznākums ir neprognozējams.

Par šādām iniciatīvām satraukumu DB (23.05.2018.) pauda arī LTRK valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.Ārvalstu studenti nenoliedzami dod savu pienesumu Latvijas ekonomikai. Vispirms jau studiju maksas veidā,tāpat viņi īrē mājokli, iepērkas, iet pie friziera, iet uz kafejnīcām. Tā visa ir papildu nauda, kas ienāk mūsu tautsaimniecībā. Uztraukums par ārvalstu studentiem,kebabu cepējiem, ir tik muļķīgs, cik vien var būt. Kad mūsu pašu bērni studē ārzemēs un paralēli piepelnās,strādājot picērijās, tad tas ir pašsaprotami, taču, kad mūsu zemē to pašu dara ārzemnieki, tad daļa politiķu jūtas apdraudēti un dusmīgi. Tajā pašā laikā arī mazliet laimīgi, jo uz šo jauniešu rēķina (tos apkarojot) taču iespējams iegūt plus punktus savā elektorātā. Bažas esot par to, ka studiju aizsegā trešo valstu pilsoņi būs“mūžīgie studenti” un nelietīgi nodarbosies Latvijā ar kebabu cepšanu. Un nav ne mazākā mulsuma par to,ka studenta statuss paredz studiju naudas maksāšanu,kas nav nekāda mazā, kuru varētu tā vienkārši iegūt no kebabiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Studiju maksa un stipendijas Eiropas valstīs joprojām krasi atšķiras

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju maksas, stipendijas un aizdevumi Eiropas valstīs joprojām ļoti atšķiras, secināts Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā. Kamēr Latvijā ir salīdzinoši augsta studiju maksa, citviet par izglītību maksā tikai studenti, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Eurydice ziņojumā, raksturojot situāciju 33 Eiropas valstīs, konstatēts, ka studiju maksas sistēma ar dažiem izņēmumiem pēdējā akadēmiskā gada laikā īpaši nav mainījusies. Piemēram, Vācija ir vienīgā valsts, kura nesen ir atcēlusi studiju maksu, neraugoties uz to, ka tā tika ieviesta tikai 2007. gadā.

Igaunija 2014. gadā būtiski mainīja savu finansēšanas sistēmu, saistot studiju maksu ar studentu sekmēm: par studijām tagad maksā tikai nesekmīgie studenti, proti, tie, kas nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā. Līdzīgi citās valstīs, piemēram, Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā, studiju maksu piemēro tādiem studentiem, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiesāšanās kā spēle

Edgars Oļševskis, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi veidi, kā apgūt jaunas lietas – lasot atbilstošu literatūru, klausoties ekspertu stāstījumā, vai vērojot no malas, bet viena no vērtīgākajām un iedarbīgākajām metodēm ir praktiska mācīšanās, kad apgūstamā viela tiek apgūta interaktīvi, piemēram, izspēles veidā.

Šādi iespējams apgūt tiesību zinātnes, un šādas izspēles ir nozīmīgas topošajiem juristiem, kas spēj sniegt tiem papildus kompetenci un ticību saviem spēkiem, veidojot ievērojamu pieredzi nākotnes profesijā.

Atšķirība starp jaunajiem juristiem un jau pieredzējušiem, ilgus gadus praktizējošiem speciālistiem, noteikti ir, tas ir nenoliedzami. Esmu diezgan daudz par to domājis un salīdzinājis. Pirmais ko redzu - ļoti straujā tehnoloģiju attīstība. Pat iespējas, kas bija pirms 10 gadiem, ir nesalīdzināmas ar šobrīd pieejamajām. Informācija, kas saistīta ar studiju procesu, agrāk nebija tik viegli pieejama, taču tas vairoja studentu darba spēju attīstību, kad bija nepieciešams sevi motivēt, lai atrastu vajadzīgo. Jo vairāk tu ieguldi, jo vairāk tu iegūsti. Iespējams, ka jaunie juristi vairs nav tik rūdīti, kā tie, kas mācījās pirms 10 un 20 gadiem, jo mācību process šobrīd kļuvis pieejamāks – tas nav slikti, bet dažkārt izpaliek ieguldījums sevī pašā. Ļoti daudziem redzami robi vispārējā izglītībā, vispārējās zināšanās un loģiskajā domāšanā brīdī, kad viņi uzsāk studijas. Mūsdienās daudziem jaunajiem studentiem vairāk jāpiedomā pie motivācijas stiprināšanas un konkrēta mērķa izvirzīšanas. Ir jāspēj noticēt tam, ka nav nekā neiespējama, un jāatceras, ka būt zinošam ir stilīgi un ilgtermiņā arī izdevīgi. Studenti šobrīd ir aktīvāki un savstarpēji saliedētāki, kas arī skaidrojams ar ļoti ātru informācijas apmaiņas iespējamību. Domu apmaiņa šobrīd notiek zibenīgā ātrumā. Ja students spēs informācijas pieejamību pavērst savā labā, tad iespējas augt ir neizmērojamas, bet jāsaprot, ka tas ir vajadzīgs viņiem, ne augstskolu docētājiem. Jo vairāk pieejamo avotu, jo students kļūst izklaidīgāks – dažkārt viņi lielajā plūsmā vienkārši apjūk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Spāņu valodas centrs palīdz latviešiem nomest kautrības bruņas

Anda Asere, 09.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spāņu kultūras centrā Séneca Latvijas iedzīvotāji ne vien apgūst spāņu valodu un kultūru, bet arī trenējas nomest kautrības bruņas.

«Esam auguši, esam paplašinājuši savu kulturālo aktivitāšu piedāvājumu. Tagad pasniedzam arī gastronomijas meistarklases, ir kino pulciņš un šogad sākām sadarboties ar partneriem Valensijā – piedāvājam apgūt spāņu valodu tur. Pieprasījums bija liels, mūsu studenti vasarā grib braukt atvaļinājumā un turpināt mācīties vai arī apgūt intensīvo valodas apmācības kursu Spānijā. Vajadzēja atrast uzticamu uzņēmumu. Ir labas un ir sliktas skolas, mēs nevaram riskēt ar savu vārdu, sūtot cilvēkus uz skolu ar nekvalitatīvu piedāvājumu. Ja iesakām vietu, kur mūsu studentiem nepatiks, riskējam ar reputāciju. Atrast partneri nebija viegli,» stāsta Fransisko Havjers Fernandess Kruzs (Francisco Javier Fernández Cruz), spāņu kultūras centra Séneca īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Studentu pietiks visiem

Imants Bergs - Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes loceklis, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu.

Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs «esam konkurenti». Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

Aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis. Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LU modernizēs studijas un mainīs svešvalodu apguvi

Dienas Bizness, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte (LU) kopā ar LU Studentu padomi ir izstrādājusi Rīcības plānu studiju modernizācijai, kas paredz ieviest efektīvu svešvalodu apguvi, kā arī pētniecības praksi akadēmiskajās studiju programmās, informē LU Preses centrā.

Plāna ietvaros tiks strauji attīstīta LU e - studiju vide, dodot studentiem iespēju studiju kursu materiālus un bibliotēkas resursus izmantot elektroniski.

«Rīcības plāns paredz īsā laikā kardināli mainīt un modernizēt studijas Latvijas Universitātē, lai jaunieši, kas mācības pie mums uzsāks jau šoruden, varētu izjust būtiskus uzlabojumus. Pozitīvas pārmaiņas, protams, izjutīs visi Universitātes studenti, īpaši e-studiju vides sniegtās priekšrocības, kas ļaus jauniešiem lekcijās koncentrēties uz apgūstāmo priekšmetu, nevis lekciju pierakstīšanu,» uzsver LU rektors prof. Mārcis Auziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Studenti, kuri izmanto kredītu mācībām ārzemēs, visbiežāk studē Lielbritānijā

Monta Glumane, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Studiju vai studējošā kredītus ar valsts galvojumu 2017. gadā saņēma gandrīz 1600 studenti – kopumā vairāk nekā astoņus miljonus eiro. No tiem gandrīz 850 tūkstoši eiro piešķirti studentiem, kuri devās mācīties uz ārzemēm, informē SEB bankā .

Populārākās mērķa valstis ir Lielbritānija un Nīderlande, kā arī ASV, Zviedrija, Dānija un Igaunija, liecina bankas sniegtā informācija.

No pērn piešķirtajiem aizdevumiem, 36 bija kredīti studiju maksas segšanai, bet 44 – ikdienas tēriņu segšanai ārzemēs. Apmēram trešdaļu no aizdevumiem saņēmuši jaunieši, kuri devušies mācīties uz Lielbritāniju. Ārzemju skolās jaunieši izvēlas ļoti dažādas nozares – medicīna, māksla, finanses, datorzinātnes, komunikācija un citas specialitātes.

«Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas informācijas, Latvijā aptuveni 40% vietu augstskolās ir tiek apmaksātas no valsts budžeta, bet pārējiem studentiem par mācībām ir jāmaksā pašiem. Arī ārzemēs ir augstskolas, kuras uzņem studentus no Latvijas uz bezmaksas vietām, un ir skolas, kur ir jāmaksā. Mēs uzskatam, ka mācību maksai nav jābūt šķērslim apgūt tieši to specialitāti, ko jaunieši vēlas. Studiju kredītiem ar valsts galvojumu ir izdevīgāka procentu likme, kā arī atmaksas atvieglojumi, ko studenti arī aktīvi izmanto. Viens no visbiežāk izmantotajiem atvieglojumiem ir iespēja atlikt kredītā atmaksu, ja jaunietis turpina mācības,» stāsta SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Analizē Zviedrijas vannu tirgu

Anda Asere, 25.05.2015

Viens no uzņēmumiem, kur studenti šogad strādāja, bija sanitārās tehnikas ražotājs PAA.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot ārzemju biznesa virziena studentus, Latvijas uzņēmumi iegūst svaigu skatījumu un rekomendācijas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānija GatewayBaltic sadarbībā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu Zviedrijā jau otro gadu piedāvā iespēju Latvijas uzņēmumiem izmantot Zviedrijas maģistrantūras programmas studentu zināšanas sava biznesa attīstībai. Šogad programmā piedalījās desmit uzņēmumi, kuri divas nedēļas sadarbojās ar studentiem. «Šo programmu iniciēja Stockholm School of Economics Maģistra programmas vadība, lai saviem studentiem dotu iespēju strādāt ar reāliem uzņēmumiem, kas vēlas attīstīties starptautiski. Studentu komandas divu nedēļu laikā strādā desmit Latvijas eksportējošos uzņēmumos. GatewayBaltic uzdevums bija atrast tās desmit kompānijas, kas vēlas uzņemt studentu komandas un kam ir aktuāli jautājumi, ko risināt – tirgus identificēšana, biznesa modeļa izveide jaunam tirgum, mārketinga stratēģija un citas,» stāsta Inese Andersone, GatewayBaltic direktore. Viņasprāt, šāda veida sadarbības projekti būtu nepieciešami lielākā mērogā, jo tas ir izdevīgi visām pusēm – jaunie talanti mācās reālos apstākļos, tai pašā laikā uzņēmumi saņem konsultācijas un padomus jaunu tirgu apguvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projektu vadības mēneša ietvaros, piedaloties simulācijas spēlēs, noskaidrots uzņēmums ar Baltijā labākajiem projektu vadītājiem - profesionāļiem un Eiropā labākie topošie projektu vadītāji - studenti. Par Baltijas 2016. gada labākajiem projektu vadītājiem tika atzīta uzņēmuma Coalition Rewards komanda, savukārt šā gada spēcīgākie projektu vadības studenti ir no Lietuvas, kuri tikai ar niecīgu pārsvaru pārspēja Latvijas studentu komandu no Rīgas Juridiskās augstskolas.

Baltijas projektu vadītāju profesionāļu čempionāta finālā sacentās piecu uzņēmumu komandas, kurām četru stundu laikā bija jārisina praktiska rakstura uzdevumi ar mērķi realizēt Londonas pilsētas dzelzceļa līnijas posma (Crossrail) būvniecību. Starptautiska žūrijas komisija par vislabāko atzina uzņēmuma Coalition Rewards komandas uzdevuma risinājumu, pārspējot DNB Bank, IF P&C Insurance AS, Rimi Baltic un Citrus Solutions komandas.

Kā spēcīgākie Eiropas topošie projektu vadības profesionāļi sevi šogad pierādīja Baltijas studenti no Latvijas un Lietuvas, pārspējot studentu komandas no Serbijas, Horvātijas, Vācijas, Somijas un Spānijas. Studentu komandas veica simulācijas spēli ar uzdevumu pēc iespējas sekmīgāk veikt HES būvniecības projekta iesaistīto pušu vadību. Visspēcīgāk uzdevumā sevi pierādīja Lietuvas studentu komanda no ISM Vadības un ekonomikas universitātes, kuras pieņemtie lēmumi nodrošinātu projekta ilgtspēju, efektīvi pielietojot tehnoloģiskos risinājumus un risku pārraudzīšanas instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru