Ražošana

Svaigpiena iepirkuma cena sarukusi par trešdaļu; piensaimnieki saņems atbalstu

Žanete Hāka, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Svaigpiena iepirkuma cena no 2014. gada jūlija līdz šā gada aprīlim ir samazinājusies jau par 33% salīdzinājumā, un tas ir viens no krasākajiem piena iepirkuma cenas samazinājumiem visu ES dalībvalstu starpā, informē Zemkopības ministrija.

Ražotājiem ieilgusī cenas lejupslīde rada lielus un neplānotus zaudējumus. Pašlaik situācija piena nozarē ir kļuvusi ļoti sarežģīta.

Ir prognoze, ka sezonalitātes dēļ piena iepirkuma cena būs vēl zemāka par pašlaik esošo, tālab piena ražotājiem nepieciešams papildu atbalsts no valsts budžeta. Tādēļ valdība otrdien, 24.maijā, atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts papildu atbalsta piešķiršanu piena ražotājiem.

Noteikumi paredz, ka valsts papildu atbalstu piešķir piena ražotājam, ja viņš piegādājis pienu pārstrādei laikā no 2015. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 30. aprīlim un ja pēc stāvokļa 2016. gada 1. maijā ganāmpulkā ir reģistrētas slaucamas govis vai teles, kas vecākas par 18 mēnešiem.

Tāpat noteikumi paredz, ka valsts papildu atbalstu varēs saņemt tikai tie kritērijiem atbilstošie piena ražotāji, kas līdz 2016. gada 10. jūnijam reģistrēti vienotajā zemkopības nozares informācijas sistēmā.

Atbalsta aprēķināšanai un izmaksāšanai nepieciešamā informācija par katra piena ražotāja piegādātā piena daudzumu un govju skaitu tiks iegūta no Lauku atbalsta dienesta apkopotajiem reģistru datiem. Ja piena ražotājs pienu tieši pārdod citas ES dalībvalsts pārstrādātājam, tad viņam piecu dienu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās jāiesniedz informācija Lauksaimniecības datu centrā par šāda piena daudzumu.

Atbalsta saņēmējus pēc noteiktajiem kritērijiem atlasīs, kā arī atbalstu aprēķinās un izmaksās Lauku atbalsta dienests.

Valsts papildu atbalsta kopējais apmērs ir gandrīz 6,2 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Skrīveru mājas saldējums neinvestē reklāmās, bet gan saldējuma garšās

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Pa kreisi - Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem, pa labi - Rihards, «Skrīveru mājas saldējums» meistars.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums SIA Rozīne, kurš ir izveidots 2006. gadā, gatavo mājas saldējumu ar nosaukumu «Skrīveru mājas saldējums», izmantojot pašu izaudzētos augļus un ogas. Uzņēmums ražo ne tikai klasiskos – krējuma, jogurta - saldējumus un sorbertus, bet arī mūsdienu modernās virtuves versijas – ogļu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu ar tomātu mērci.

Aizvadītajos gados pircējiem gadatirgos un nu jau arī restorānos, kafejnīcās ir piedāvātas vairāk nekā 80 pašu saimnieku izveidotas saldējuma receptes ar visdažādākajiem nosaukumiem - «Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm», «Burvīgs šokolādes saldējums ar zilo sieru», «Kartupeļu (Laura) saldējums ar karstu tomātu mērci un sīpolu saullēktu» un citi. To dēļ daudzi uzņēmumi pasūta Sotnieku ģimenes saldējumu viesizrādes savos pasākumos. Patstāvīgas ir 20 – 25 saldējumu receptes.

Jaunu saldējumu idejas tiek gūtas, lasot, mācoties un, klausoties tieši no patērētājiem, taču arī sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem rada idejas. Gala produktu testēšana notiek, atkal un atkal garšojot un analizējot. «Sezonalitāte ir jūtama. Mēs jau vēlētos, lai saldējums būtu aktuāls cauru gadu, taču tā diemžēl nav,» akcentē Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltic Dairy Board ražošanu atsāks novembrī, piedāvājot izejvielas pasaules bērnu pārtikas kompānijām

Db.lv, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gada 23.augustā Zemgales rajona tiesa pieņēma lēmumu apstiprināt Baltic Dairy Board iesniegumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma atsaukšanu un civillietas izbeigšanu, liecina kompānijas paziņojums Nadaq Riga.

«TAP plāna izstrādes laikā komunicējot ar kreditoriem nonācām pie secinājuma, ka lielākais vairums kreditori ir atsaucīgi un gatavi uz sadarbību lai pakāpeniski atrisinātu izveidojušos situāciju,» skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks

Ar kreditoriem pakāpeniski tiek slēgtas vienošanās ar atmaksas grafiku uz 2019. gadu. Ņemot vērā situāciju, tika lemts neturpināt TAP procesu un turpināt dzēst saistības kreditoriem saskaņā ar noslēgtajām vienošanām. Uzņēmums ražošanu atsāks 2018 gada novembrī ražojot specifiskas izejvielas pasaules mēroga kompānijām kuras darbojas zīdaiņu/bērnu pārtikas sektorā.

Ražošanā, kā izejviela netiks izmantots svaigpiens, bet tāda iespēja nākotnē saglabāsies. Ņemot vērā iepriekš minēto - sākot ar 2019 gada februāri uzņēmums būs spējīgs pakāpeniski sākt dzēst saistības kreditoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic Dairy Board ražošanu plāno atsākt 2018. gada novembrī, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kompānija plāno sākt darbību, ražojot specifiskas izejvielas pasaules mēroga kompānijām, kuras darbojas zīdaiņu/bērnu pārtikas sektorā.

2018.gada 23.augustā Zemgales rajona tiesa pieņēma lēmumu apstiprināt Baltic Dairy Board iesniegumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma atsaukšanu un civillietas izbeigšanu. «TAP plāna izstrādes laikā komunicējot ar kreditoriem nonācām pie secinājuma, ka lielākais vairums kreditori ir atsaucīgi un gatavi uz sadarbību lai pakāpeniski atrisinātu izveidojušos situāciju,» skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks

Ar kreditoriem pakāpeniski tiek slēgtas vienošanās ar atmaksas grafiku uz 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu un dārzeņus lielās saimniecībās

LETA, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības nozarē Latvijā visienesīgāk ir audzēt graudus, intensīvi ražot pienu, kā arī audzēt dārzeņus, augļus un ogas lielās saimniecībās, secināts Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadošā pētnieka Alekseja Nipera pētījumā.

Pētnieka, kā arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta detalizēts izvērtējums iezīmē lauksaimniecības nozares attīstības tendences un liek uzdot jautājumus, kādu saimniekošanu nākotnē atbalstīt ar mērķi stiprināt konkurētspēju, nodrošināt apdzīvotu lauku vidi un risināt vides aizsardzības un klimata izmaiņu problēmas. Ekonomiskā analīze liecina, ka ienesīgākā saimniekošana ir graudu audzēšana lielā saimniecībā, intensīva piena ražošana, kā arī dārzeņu, augļu un ogu ražošana lielās saimniecībās.

Pētījums liecina, ka 18 gadu laikā Latvijas lauksaimniecības produkcijas izlaide jeb vērtība augusi no nepilniem 500 miljoniem eiro 2000.gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2018.gadā. Būtiskākais pieaugums bijis graudkopībā, kur saražotais graudu apjoms tonnās šajā laika posmā kāpis no miljons tonnām līdz 2,7 miljoniem tonnu, pašnodrošinājumam sasniedzot 3,5 reizes. Veiksmīgi attīstījusies arī piensaimniecība, kur pārstrādei nodotā piena apjoms pieaudzis no 400 000 tonnām līdz 813 000 tonnām 2017.gadā. Saražotā piena apmērs kāpis mazāk būtiski – no 810 000 tonnu līdz miljonam tonnu 2017.gadā. Vairāk nekā pusi jeb 60% no saražotā piena Latvija eksportē, bet puse no eksporta ir svaigpiens nevis pārstrādāti produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc patērētājam atbalstīt vietējo pārtikas ražotāju?

Līva Zorgenfreija, Swedbank ekonomiste, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru