Pakalpojumi

Svarīgi zināt, kāda profila speciālistus plānots iesaistīt mobilizācijā

LETA, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Mediķu mobilizācijas jautājumā "Veselības centram 4" (VC4) kā daudzprofilu veselības aprūpes iestādei ir svarīgi zināt, tieši kāda profila speciālistus un ārstniecības personālu plānots iesaistīt, uzsvēra VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš izteica šaubas, vai šā brīža situācijā būs lietderīgi mobilizēt ginekologus, traumatologus ortopēdus vai līdzīgus speciālistus.

Tāpat, pēc Rēvalda teiktā, jābūt skaidram juridiskajam ietvaram, kā šī mobilizācija tiek īstenota.

"Mēs saskatām šādu scenāriju: darbiniekus, par kuriem puses ir vienojušās, privātā ārstniecības iestāde pārceļ darbam publiskās piederības - valsts vai pašvaldību - slimnīcā. Vienlaicīgi tiek saglabātas darba attiecības starp privāto ārstniecības iestādi un pārcelto darbinieku, tai skaitā arī atalgojuma sadaļa - mainās tikai darba pienākumu veikšanas vieta. Savukārt Nacionālais veselības dienests vai slimnīca kompensē privātajam uzņēmumam mobilizētā personāla darba algu izmaksas," VC4 redzējumu skaidroja Rēvalds.

Vienlaicīgi viņš uzsvēra, ka arī VC4 katastrofāli trūkst darbinieku - veselības aprūpes speciālisti lielākoties apvieno darbu vairākās ārstniecības iestādēs, un liela personāla daļa pašreiz prioritāri strādā valsts slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

"Rezultātā personāla trūkums ierobežo mūsu spējas nodrošināt ne mazāk svarīgus procesus - iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19, kā arī Covid-19 testu veikšanu. Tie ir vitāli svarīgi pasākumi sekmīgai pandēmijas kontrolei un mazināšanai," norādīja Rēvalds.

Savukārt "Veselības centru apvienības" (VCA) valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa aģentūrai LETA pauda, ka iestāde rēķinās ar iespējamo mediķu mobilizāciju.

"Tas nozīmēs, ka visas plānveida operācijas - gan valsts apmaksātās, gan tās, kuras apmaksā pacienti-, tiks pārceltas uz nenoteiktu laiku," atzina Lapiņa.

Viņa stāstīja, ka VCA ir apzinājusi savas iespējas palīdzēt risināt samilzušo problēmu ar Covid-19 pacientu ārstēšanu un izvietošanu. "Mēs piedāvājam vairāk nekā 20 gultas Rīgā un Liepājā ārstēšanai Covid-19 pacientiem, kuriem jāpabeidz ārstēšana stacionārā, lai tādējādi varētu atbrīvot intensīvās terapijas gultas pacientiem ar smagu saslimšanas gaitu," teica Lapiņa.

Vienlaikus VCA ir gatava papildus uzņemt pacientus plānveida ārstēšanai, jo, kā uzsvēra Lapiņa, pašreiz nedrīkst atkārtot iepriekšējā "lokdauna" kļūdas, kad ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi tika liegti iedzīvotājiem.

"No Veselības ministrijas sagaidām skaidru pasūtījumu, cik un kādas specialitātes personāls ir nepieciešams, kurā slimnīcā tas tiks nodarbināts, kādi būs personāla pārvietošanas juridiskie un finanšu nosacījumi. Tas nozīmē, ka būs prom jādod arī daļa personāla, kas veic vakcināciju visā valstī. Būtu ļoti svarīgi arī savlaicīgi paziņot pacientiem, ka tiek atceltas viņu plānotās vizītes pie speciālistiem," uzsvēra VCA valdes priekšsēdētāja.

Tikmēr "MFD Veselības grupas" izpilddirektors Einārs Giels atzina, ka veselības pakalpojumu sniedzējs rēķinās ar to, ka, izsludinot vispārējo mediķu mobilizāciju, var tikt piesaistīti arī "MFD" praktizējošie mediķi.

"Šobrīd MFD ir aktīvi iesaistījusies pārrunās ar Veselības ministriju (VM), kā vispārējo mediķu mobilizāciju iespējams realizēt, neapturot pacientu ārstēšanu kopumā. Tāpēc risinājums vēl ir procesā," sacīja Giels.

Jau vēstīts, ka VM jau piektdien, 29.oktobrī, plāno valdībai iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai, šodien Ministru kabineta sēdē paziņoja NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.

Viņa skaidroja, ka mobilizācija nozīmē to, ka tiek mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

VM prognozē, ka rīkojumu par mobilizāciju vajadzēs izsludināt 2.novembrī.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdībā plāno iesniegt rīkojumu par daļēju vai vietējās mobilizācijas izsludināšanu, kurā norāda cilvēkresursu mobilizāciju ārkārtējās situācijas laikā. Plānots, ka VM būs tiesības koordinēt un izsniegt pavēstes. Tikšot noteiktas ārstniecības personāla specialitātes, uz kurām attiektos izsludinātā mobilizācija.

Tāpat rīkojumā tiks norādīta mobilizācijai nepieciešamā finansējuma piešķiršanas un izmantošanas kārtība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VM jau piektdien plāno valdībai iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai

LETA, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) jau piektdien, 29.oktobrī, plāno valdībai iesniegt pieprasījumu mobilizācijas izsludināšanai, šodien Ministru kabineta sēdē paziņoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga.

Viņa skaidroja, ka mobilizācija nozīmē to, ka tiek mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktus cilvēku, materiālos un finanšu resursus.

VM prognozē, ka rīkojumu par mobilizāciju vajadzēs izsludināt 2.novembrī.

Heiberga uzsvēra, ka līdz šim Mobilizācijas likums nekad iepriekš nav bijis iedarbināts.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdībā plāno iesniegt rīkojumu par daļēju vai vietējās mobilizācijas izsludināšanu, kurā norāda cilvēkresursu mobilizāciju ārkārtējās situācijas laikā. Plānots, ka VM būs tiesības koordinēt un izsniegt pavēstes. Tiks noteiktas ārstniecības personāla specialitātes, uz kurām attiektos izsludinātā mobilizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš Pavļuta demisiju vēl neprasa, taču atzīst kritisku saspīlējumu starp veselības nozari un ministru

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspīlējums starp veselības nozari un veselības ministru Danielu Pavļutu (AP) ir kritisks, pēc tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadību atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, tikšanās laikā LĀB vadība Kariņu iepazīstināja ar situāciju nozarē, izvirzītajām prasībām par veselības ministra demisiju un sadarbības iespējām starp valdību un LĀB, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi veselības aprūpē.

Ministru prezidents uzsvēra, ka sadzird un izprot ārstu neapmierinātību par sadarbības un dialoga trūkumu veselības nozarē, organizējot darbu Covid-19 pandēmijas izraisītās veselības aprūpes sistēmas pārslodzes pārvarēšanai.

Kariņš atzina, ka saspīlējums starp nozari un veselības ministru ir kritisks un laikā, kad ik dienu ir jārisina akūtas situācijas, lai tiktu nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem, veselības ministram ir jāspēj sadarboties ar nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darbaspēka nodokļu samazināšana prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā

LETA, 06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien sasauktajā Krīzes vadības padomē rosinās noteikt Latvijā stingrus drošības pasākumus, kuri nekavējoties samazina kontaktu skaitu sabiedrībā par vismaz 40%, informēja ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Saskaņā ar analīzi, kuru aizvadītajās dienās veikuši Veselības ministrija un speciālisti, kontaktu skaits sabiedrībā ir samazinājies tikai par 5% līdz 10%. Līdz ar to infekcija aizvien izplatās nekontrolēti, turklāt slimnīcās ir jau vairāk nekā 1100 Covid-19 pacientu.

Zinātnieku modelētās prognozes liecinot, ka pie nemainīgas attīstības slimnīcu pārslodze, plānveida pakalpojumu apturēšana ilgs trīs mēnešus, kuru laikā Covid-19 "prasīs tūkstošiem cilvēku veselību un dzīvību".

Veselības ministrs rosinās ieviest drošības pasākumu kopumu ārkārtējās situācijas ietvaros, pamatojoties uz tā dēvēto "D+ konceptu", kas pēc ministrijas iniciatīvas tika izstrādāts Krīzes vadības padomes sekretariātā jau šā gada martā alfa koronavīrusa paveida uzliesmojuma gadījumam. "Nekavējoties jānosaka stingrs "lokdauns". Mums jāsakopo visi spēki un uz brīdi jāapstājas, lai apstādinātu vīrusu," tviterī vēsta D.Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji iepriekš iecerētajam veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šonedēļ valdībā nevirzīs mediķu mobilizācijas rīkojumu, liecina ministra ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Pēc viņa paustā, mobilizācija būs pēdējais solis, ja visas brīvprātīgās metodes būs izsmeltas.

Tāpat politiķis informē, ka trešdien sasauktajā Veselības ministrijas veselības nozares stratēģiskajā padomē saņemta "virkne atbalsta solījumu no nozares", lai nodrošinātu klīniskajām universitātes, reģionu un vietējām slimnīcām nepieciešamos tehniskos un cilvēkresursus.

Kā ziņots, LĀB pieprasa veselības ministra Pavļuta demisiju, pārmetot viņam "Veselības ministrijas ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu".

Kā aģentūrai LETA apstiprināja LĀB valdes loceklis Kārlis Rācenis, LĀB valdes balsojums "bijis vienbalsīgs", jo neviens nav balsojis pret. LĀB viceprezidents Roberts Fūrmanis līdzīgi norādīja, ka lēmums pieņemts ar valdes vairākuma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru