Mediķu mobilizācijas jautājumā "Veselības centram 4" (VC4) kā daudzprofilu veselības aprūpes iestādei ir svarīgi zināt, tieši kāda profila speciālistus un ārstniecības personālu plānots iesaistīt, uzsvēra VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš izteica šaubas, vai šā brīža situācijā būs lietderīgi mobilizēt ginekologus, traumatologus ortopēdus vai līdzīgus speciālistus.

Tāpat, pēc Rēvalda teiktā, jābūt skaidram juridiskajam ietvaram, kā šī mobilizācija tiek īstenota.

"Mēs saskatām šādu scenāriju: darbiniekus, par kuriem puses ir vienojušās, privātā ārstniecības iestāde pārceļ darbam publiskās piederības - valsts vai pašvaldību - slimnīcā. Vienlaicīgi tiek saglabātas darba attiecības starp privāto ārstniecības iestādi un pārcelto darbinieku, tai skaitā arī atalgojuma sadaļa - mainās tikai darba pienākumu veikšanas vieta. Savukārt Nacionālais veselības dienests vai slimnīca kompensē privātajam uzņēmumam mobilizētā personāla darba algu izmaksas," VC4 redzējumu skaidroja Rēvalds.

Covid-19 krīzes risināšanai papildu medicīnas māsas, iespējams, varētu piesaistīt no ambulatorajām iestādēm un privātā sektorā, tomēr grūtības māsu piesaistē var radīt valsts nepieņemamā attieksme pret veselības nozari, pauda Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina.

Komentējot publiski izskanējušo aicinājumu atsaukties arī mediķiem, kuri ir pensionējušies, Ortveina norādīja, ka īpaša atsaucība var nebūt gaidāma, ņemot vērā valsts ņirgāšanos par veselības aprūpes nozari.

Māsu asociācijas pārstāve norādīja, ka māsām nav nodrošināts atbilstošs atalgojums, tāpat māsām par ievērojami lielāka pacientu skaita aprūpi netiek paredzēta papildu samaksa. Tāpēc sagaidāms, ka neviena māsa nenāks atpakaļ no citām nozarēm un medicīnas jomā paliks tikai profesijas entuziasti, kam tas ir dzīves aicinājums, un vecāka gada gājuma māsas, kuras ir uz izdegšanas robežas, norādīja Ortveina.

Viņa kritizēja valdības nespēju atrast 45 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai atbilstošā apmērā 2022.gadā.

Saspīlējums starp veselības nozari un veselības ministru Danielu Pavļutu (AP) ir kritisks, pēc tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadību atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, tikšanās laikā LĀB vadība Kariņu iepazīstināja ar situāciju nozarē, izvirzītajām prasībām par veselības ministra demisiju un sadarbības iespējām starp valdību un LĀB, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi veselības aprūpē.

Ministru prezidents uzsvēra, ka sadzird un izprot ārstu neapmierinātību par sadarbības un dialoga trūkumu veselības nozarē, organizējot darbu Covid-19 pandēmijas izraisītās veselības aprūpes sistēmas pārslodzes pārvarēšanai.

Kariņš atzina, ka saspīlējums starp nozari un veselības ministru ir kritisks un laikā, kad ik dienu ir jārisina akūtas situācijas, lai tiktu nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem, veselības ministram ir jāspēj sadarboties ar nozari.

Pretēji iepriekš iecerētajam veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šonedēļ valdībā nevirzīs mediķu mobilizācijas rīkojumu, liecina ministra ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Pēc viņa paustā, mobilizācija būs pēdējais solis, ja visas brīvprātīgās metodes būs izsmeltas.

Tāpat politiķis informē, ka trešdien sasauktajā Veselības ministrijas veselības nozares stratēģiskajā padomē saņemta "virkne atbalsta solījumu no nozares", lai nodrošinātu klīniskajām universitātes, reģionu un vietējām slimnīcām nepieciešamos tehniskos un cilvēkresursus.

Kā ziņots, LĀB pieprasa veselības ministra Pavļuta demisiju, pārmetot viņam "Veselības ministrijas ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu".

Kā aģentūrai LETA apstiprināja LĀB valdes loceklis Kārlis Rācenis, LĀB valdes balsojums "bijis vienbalsīgs", jo neviens nav balsojis pret. LĀB viceprezidents Roberts Fūrmanis līdzīgi norādīja, ka lēmums pieņemts ar valdes vairākuma atbalstu.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9000 deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 992, plkst.7 bija iesniegtas 80 205 deklarācijas, bet plkst.8 - 99 572 deklarācijas.

"Šobrīd iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 000," atzīmēja VID pārstāvji, norādot, ka deklarāciju iesniegšana EDS rit raiti, tikai pašās pirmajās stundās lielās iedzīvotāju intereses dēļ sistēma brīžiem darbojās lēnāk, nekā ierasts.

Iedzīvotāji, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, var to izdarīt trīs mēnešu laikā - līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) pievienojas citām ar veselības nozari saistītām organizācijām, pieprasot veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) demisiju, informē asociāciju vadītājas.

Vienlaikus nozares organizācijas uzskata, ka atbildība par situāciju būtu jāuzņemas solidāri arī valdības vadītājam un valdībai kopumā, jo pēc divu gadu darbības Covid-19 apstākļos tā nebija sagatavojusies slimības izplatības trešajam vilnim.

LSSA prezidente Sabīne Ulberte uzsver, ka Veselības ministrija nav spējusi turēt solījumu par vakcinētu pakalpojuma sniedzēju darbības neapturēšanu. Skaistumkopšanas nozare izpildīja valdības uzliktās prasības un sasniedza vienus no augstākajiem nozares vakcinācijas rādītājiem, bet atkal ir viena no pirmajām, kuras darbība tiek pilnībā apturēta bez valdības diskusijām ar nozari.

Viņa akcentē, pilnīgs liegums strādāt nozarei tika noteikts 21.oktobrī, un kopš tā brīža cilvēki ir atstāti bez jebkādas iespējas gūt ienākumus, bet aizvien nav skaidri atbalsta instrumenti un tie ir netaisnīgi pret nozari.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" gatavojas pirkt jaunus dīzeļdzinēju un elektroautobusus, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane.

Uzņēmums ir izsludinājusi tirgus izpēti par trīsasu zemās grīdas autobusu piegādes iespējām, "lai izprastu tirgus piedāvājumu, izmaksu apmērus, ražotāju kapacitāti un piegādes nosacījumus". Balstoties uz tirgus izpētes rezultātiem, tiks lemts par iegādājamo transporta līdzekļu skaitu un tiks gatavota dokumentācija iepirkuma izsludināšanai.

Uzņēmums plāno iegādāties divu veidu autobusus - 18 metrus garus zemās grīdas autobusus, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu, un 18 metrus garus zemās grīdas autobusus ar uzstādītu atkārtoti uzlādējamu enerģijas akumulēšanas sistēmu.

Iepirkumā tikšot ievērota normatīvajos aktos noteiktā proporcija - 30% no kopējā transporta līdzekļu apjoma iegādāties ar atjaunojamo enerģiju.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti galīgajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības industrijas likuma projektu, kurā turpmāk visi šīs jomas nosacījumi būs vienkopus.

Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija secinājusi, ka pašreizējie likumi nav pietiekoši, lai varētu pilnvērtīgi turpināt atbalstīt un attīstīt šo nozari. Jaunajā likumā aizsardzības industrijas pārstāvjiem būs skaidrāki un pārskatāmāki noteikumi attiecībā uz drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī sadarbību ar aizsardzības nozari.

Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī veicināt aizsardzības industrijas attīstību.

Svarīgs jautājums ir šīs industrijas produktu piegādes drošība un to kontrole, deputātiem iepriekš sacīja Aizsardzības ministrijas pārstāvji, norādot, ka iepirkumos paredzēts stingri noteikt piegādes prasības. Šīs prasības noteiks Ministru kabinets. Tāpat valdībai būs jānosaka stratēģiskās partnerības izveidošanas nosacījumi, kā arī aizsardzības industrijā nodarbināto apmācības kārtība, paredz likuma projekts.

Akciju cenas Eiropā piektdien lielākoties pieauga, savukārt ASV biržās kritās pēc republikāņu paziņojuma par pauzi sarunās par valsts parāda griestu paaugstināšanu.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs piektdien pavēstīja par pārtraukumu sarunās par valsts parāda griestu paaugstināšanu, savukārt Baltā nama amatpersona atzina, ka starp demokrātiem un republikāņiem ir lielas domstarpības, tāpēc sarunas ir sarežģītas.

"Mums ir nepieciešama Baltā nama nostājas maiņa, taču pagaidām tādas nav. Tāpēc mums vajadzīga pauze," žurnālistiem sacīja Makartijs.

Viņš norādīja, ka demokrātiem jāpiekrīt izdevumu samazināšanai.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena maija sākumā brīdināja, ka ASV jau 1.jūnijā varētu apsīkt finanšu līdzekļi un valsts varētu piedzīvot parāda maksājumu defoltu, ja Kongress nepalielinās vai uz laiku neatcels parādsaistību griestus. Savienoto Valstu parādsaistību griesti pašlaik ir 31,4 triljoni dolāru.

2021.gada 1.septembrī beidzas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā noteiktie ierobežojumi iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 22.pants noteic, ka līdz 2021.gada 1.septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm.

Lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti, tika noteikti ierobežojumi kreditoru, tostarp darbinieku tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, tādējādi saglabājot komersantiem iespēju pilnvērtīgāk turpināt savu saimniecisko darbību pat ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros.

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Prasību, ka no 2023. gada 1. janvāra visai biomasai, kas tiek izmantota siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanā Latvijā, jābūt iegūtai ilgtspējīgā ceļā un tas jāspēj dokumentāri apliecināt - pierādīt, izpildīt varētu tikai vairākus mēnešus pēc šīs prasības spēkā stāšanās

Tāda atziņa skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā.

Jāatgādina, ka 1. janvārī spēkā stāsies direktīva, kura prasa centralizētajā siltumapgādē izmantojamās dedzināmās koksnes izsekojamību, bet, ja tādas nebūs, tad būs jāpērk CO2 kvotas, kas savukārt paaugstinās izmaksas un palielinās apkures tarifus.

Nav sistēmas“2. novembrī Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas nosaka, ka siltumapgādes uzņēmumiem, kuru jauda ir 20 MW un vairāk, ir jāpierāda biomasas izcelsme, ilgtspēja. Sistēmas, kā to pierādīt, īsti nav, un tas nozīmē, ka, visticamāk, siltumapgādes uzņēmumiem būs jāpērk CO2 izmešu kvotas līdzīgi kā par dabasgāzi, bet tikai to apmērs būs divas reizes lielāks, jo biomasai ir apmēram divas reizes lielāki izmeši nekā dabasgāzei,” situāciju skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plāno jau augustā izsludināt pirmo cenu aptauju par izmaiņām būvprojektā un autoruzraudzību posmos gar Latvijas-Krievijas valsts ārējo sauszemes robežu, kur robežas apsardzības infrastruktūra ir izbūvēta, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Jāņem vērā, ka robežapsardzības infrastruktūras izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas tika apturēta pirms vairākiem gadiem, tādēļ ir loģiski, ka paši vēlamies nofiksēt faktisko situāciju dabā un veikt jau paveikto darbu auditu. Vienlaikus mūsu pieredze, strādājot uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, ļauj savlaicīgi plānot nepieciešamos darbus, lai operatīvi varētu tupināt robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Krievijas robežas un pabeigt to iespējami īsākā laikā,” uzsver Griškevičs.

Posmiem, kur ir izbūvēta apsardzības infrastruktūra un/vai žogs, bet vēl nav nodota ekspluatācijā, VNĪ jau ir sagatavojusi tehnisko specifikāciju, lai veiktu izmaiņas būvprojektā. Robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Lietuvas Seims pieņēmis grozījumus vairākos likumos, kas ļauj izslēgt no Lietuvā izsludinātajiem publisko iepirkumu konkursiem naidīgu valstu uzņēmumus vai lauzt ar tiem jau noslēgtos līgumus.

Šie grozījumi, kas būs spēkā līdz 2025.gadam, ir daļa no soļiem, ko Lietuva vērš pret Krieviju un Baltkrieviju, reaģējot uz Kremļa iebrukumu Ukrainā.

"Šis ir ļoti nozīmīgs solis, kura mērķis ir dot Lietuvas iepirkumu rīkotājiem iespējami lielāku brīvību pēc saviem ieskatiem lauzt līgumus vai noraidīt iesniegtos piedāvājumus, kas saistīti ar tādām valstīm kā Krievija vai Baltkrievija," norādījusi ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

"Tāpēc mēs jau tuvākajā laikā iesniegsim valdībā apstiprināšanai to naidīgo valstu sarakstu, uz kurām varēs attiecināt šos noteikumus. Tas būs viens no ceļiem, kā apturēt jebkāda veida finansējumu agresīvi noskaņotām valstīm," viņa piebildusi.

Augustā ekspluatācijā ir nodots pirmais apjomīgais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas: 30 metru garais tunelis, kas būtiski atvieglo robežapsardzību pie Daugavpils - Polockas dzelzceļa līnijas. informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

“Ar katru dienu mēs aizvien uzskatāmāk redzam, kā uz Latvijas un Eiropas Savienības austrumu robežas veidojas moderna robežapsardzības infrastruktūra, kas ļauj robežsargiem labāk un operatīvāk pildīt savus pienākumus. Valdībā ir atbalstīts mobilizācijas plāns, kā arī rasts risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, tādēļ esam apņēmušies līdz šā gada beigām pabeigt žoga izbūvi Latvijas – Baltkrievijas robežas sausajās zonās, bet gar upēm un ezeriem – līdz nākamā gada vidum. Rastie risinājumi ļauj mobilizēt spēkus arī modernas robežapsardzības infrastruktūras izbūvei 16,7 km garā posmā gar Daugavu,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) darbība ir atjaunota un sistēma ir pieejama pilnvērtīgai lietošanai, informē VID pārstāvji.

Dokumentus, kuru iesniegšanas termiņš bija EDS nepieejamības laikā, tas ir, no 27.janvāra līdz 1.februārim, iedzīvotāji un uzņēmēji var iesniegt vēl 10 darba dienas - līdz 15.februārim.

Dokumenti, ko nebija iespējams iesniegt laikā, nav kavējums un attiecīgi par to netikšot piemērots sods.

Jau vēstīts, ka tehnisku iemeslu dēļ 30. un 31.janvārī nebija pieejama Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS).

Ieilgušās tehniskās problēmas pamatīgi apgrūtināja un paralizēja uzņēmēju, grāmatvežu un citu sistēmas lietotāju darbu.

"Laikā, kamēr EDS nav pieejama, iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāsatraucas par termiņiem dažādu dokumentu iesniegšanai. Ja kaut ko nav iespējams iesniegt laikā, kad nedarbojas EDS, tas netiek uzskatīts par kavējumu un attiecīgi par to nevar tikt piemērots sods. Iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kuru iesniegšanas termiņi bija EDS nepieejamības laikā, varēs vēl 10 darba dienas pēc tam, kad būs atjaunota pilnvērtīga EDS darbība," skaidroja VID.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) B korpusa attīstībai varētu nepietikt līdzekļu, teikts Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Sākotnēji slimnīcas B korpusa projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai sākotnēji 2020.gadā tika plānots izmaksas 151 185 240 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Savukārt šī gada 14.martā valdība lēma 16 290 890 eiro novirzīt slimnīcas A ēkas otrās kārtas attīstības projekta izmaksu pieaugumam būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas Federācijas uzsākto karadarbību Ukrainā segšanai. Līdz ar to, slimnīcas B ēkas attīstībai pieejamais finansējums samazinās un ir 134 894 349 eiro.

Tāpat slimnīcas B korpusa attīstības projektam ir piemērots Eiropas Savienības fondu rezerves jeb elastības finansējums, kas nozīmē, ka Slimnīcai viss plānotais attiecināmais atbalsta finansējums projektu iesniegumu atlases izsludināšanai un līguma par projekta īstenošanu slēgšanai, būs pieejams tikai pēc 2024.gada vidusposma pārskata iesniegšanas Eiropas Komisijā un elastīguma summas pārskatīšanas, provizoriski 2026.gadā, informē VM.

Sākot no marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2021.gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

VID aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas.

VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama.

VID tīmekļvietnes sadaļā "Gada ienākumu deklarācija" ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi informatīvi materiāli.

Tiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt sagatavot deklarāciju var ģimenes locekļi. Tāpat ģimenes locekļi savu radinieku attaisnotos izdevumus var iesniegt savā deklarācijā. Deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu un arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību, kā arī izglītības un ārstniecības izdevumus par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2023.gadu, lai atgūtu nodokļu pārmaksu, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka jau līdz ar pusnakti iedzīvotāji lielā skaitā metas pirmajā dienā iesniegt deklarācijas, šādi nereti izraisot VID IT sistēmu pārslodzi un darbības pārtraukumus.

VID uzsver, ka ar ienākumu deklarāciju iesniegšanu nav jāsteidzas. Brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, deklarāciju iespējams iesniegt trīs gadu garumā. Savukārt iedzīvotājiem, kam deklarācija jāsniedz obligāti, tas jāizdara līdz 1.jūnijam vai, ja kopējie ienākumi pērn bijuši lielāki par 78 100 eiro, līdz 1.jūlijam.

Brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli par saviem un savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem, var ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Attaisnotie izdevumi ir izdevumi par ārstniecības un zobārstniecības pakalpojumiem, par augstāko izglītību un kvalifikācijas celšanu, kā arī par bērnu interešu izglītību jeb pulciņiem.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.