Jaunākais izdevums

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien sasauktajā Krīzes vadības padomē rosinās noteikt Latvijā stingrus drošības pasākumus, kuri nekavējoties samazina kontaktu skaitu sabiedrībā par vismaz 40%, informēja ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Saskaņā ar analīzi, kuru aizvadītajās dienās veikuši Veselības ministrija un speciālisti, kontaktu skaits sabiedrībā ir samazinājies tikai par 5% līdz 10%. Līdz ar to infekcija aizvien izplatās nekontrolēti, turklāt slimnīcās ir jau vairāk nekā 1100 Covid-19 pacientu.

Zinātnieku modelētās prognozes liecinot, ka pie nemainīgas attīstības slimnīcu pārslodze, plānveida pakalpojumu apturēšana ilgs trīs mēnešus, kuru laikā Covid-19 "prasīs tūkstošiem cilvēku veselību un dzīvību".

Veselības ministrs rosinās ieviest drošības pasākumu kopumu ārkārtējās situācijas ietvaros, pamatojoties uz tā dēvēto "D+ konceptu", kas pēc ministrijas iniciatīvas tika izstrādāts Krīzes vadības padomes sekretariātā jau šā gada martā alfa koronavīrusa paveida uzliesmojuma gadījumam. "Nekavējoties jānosaka stingrs "lokdauns". Mums jāsakopo visi spēki un uz brīdi jāapstājas, lai apstādinātu vīrusu," tviterī vēsta D.Pavļuts.

Pašlaik Latvijā strauji izplatās delta paveids, kas ir daudz lipīgāks par alfa paveidu.

Iespējamie risinājumi - no attālinātām mācībām līdz vakara komandantstundai 

Lai mazinātu veselības aprūpes sistēmas pārslodzes laiku, valdībai ir jāvienojas par jaunu...

"Sabiedrībai ir jāsakopo visi spēki un uz brīdi jāapstājas, lai apstādinātu vīrusu. Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir būtiski vairot savstarpējo solidaritāti, atbildību un pasargāt mūsu medicīnas sistēmu no sabrukšanas un sabiedrību no novēršamām nāvēm. Esam kraujas malā - aicinu cilvēkus uz izpratni un mobilizāciju vienotai rīcībai," atzīmēja veselības ministrs.

Konkrētie pasākumi, kuri var samazināt kontaktu skaitu sabiedrībā, ir sekojoši:

• nenotiek nekādi sporta, izklaides, kultūras (kino, teātri, koncerti), amatieru, ēdināšanas, labsajūtas, pulcēšanās, reliģiskie un citi pasākumi klātienē;

• klātienē darbs notiek tikai ražošanā, būvniecībā, kritiskajā infrastruktūrā un sabiedrības funkciju nepārtrauktībai;

• pēc skolēnu brīvlaika vēl 3 nedēļas notiek attālinātās mācības, nenotiek nekādi interešu izglītības un ārpusskolas pasākumi klātienē, turpina darboties pirmsskolas izglītības iestādes bērniem, kuru vecākiem ir pienākums strādāt klātienē;

• iekštelpās un ārtelpās pulcējas ne vairāk kā 10 personas no 2 mājsaimniecībām;

• sabiedriskajā transportā - ja paredzamais aizpildījums ir virs 50%, obligāti jābūt atvērtiem logiem, netiek piemērotas braukšanas maksas atlaides, jālieto FFP2 maskas, pasākumu ievērošana stingri jāuzrauga;

• visās darba vietās visiem darbiniekiem jāveic ikdienas veselības pārbaude un trīsreiz nedēļā - ātrie antigēnu testi;

• līdz 6 stundām saīsināta darba diena klātienē un no 19:00 līdz 6:00 - mājsēde;

• pastiprināta pārkāpumu kontrole privātpersonām un palielināti sodi juridiskajām personām;

• ierobežota nebūtiskā ieceļošana.

Līdz ar kontaktu ierobežošanu absolūti nepieciešama:

• strauja vakcinācijas gaita, palielinot kapacitāti un līdzestību, jo īpaši riska grupās, kur smagas saslimšanas un nāves riski vislielākie;

• slimnīcu kapacitātes īstermiņa palielināšana (t.sk. pagaidu hospitālis);

• ārstniecības personāla un resursu mobilizācija (t.sk., privāto iesaistīšana);

• maksimāla testēšana, t.sk. vakcinēto skrīnings.

"Vakcinācijai ir jānotiek cauru diennakti, teju 24x7 režīmā. Tikmēr jaunos drošības pasākumus ir jānosaka nekavējoties, lai tie stātos spēkā jau trešdien. Katra diena ir no svara. Pēc trīs līdz četru nedēļu stingrajiem pasākumiem sabiedrība, sākot ar vakcinētajiem, varēs atgriezties līdzšinējā režīmā un divu mēnešu laikā - pie normālas dzīves," uzsver Pavļuts.

Latvija ir pirmajā vietā pasaulē saslimstības ar Covid-19 tempā. Pēdējā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits palielinājies par 49%, salīdzinot ar saslimstību nedēļu iepriekš. Divu nedēļu Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju sasniedzis 1266,4, kas ir divas reizes lielāks nekā otrā viļņa maksimums.

Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits dubultojas 14 dienu laikā. Šodien slimnīcās ārstējas jau 1114 pacienti - 133 pacienti ar smagu slimības gaitu un 981 ar vidēji smagu. Covid-19 izraisīto nāves gadījumu skaits nedēļas laikā pieaudzis par 48%. Slimnīcās Covid-19 intensīvās terapijas gultu noslodze tuvojas 100%.

Veselības ministrija norāda, ka pie esošās saslimstības izplatīšanās ātruma, oktobra beigās prognozējami 4000 jaunatklāti Covid-19 pacienti un 275 jauni stacionēšanas gadījumi dienā. Šādā situācijā nebūs iespējams nodrošināt nepieciešamo ārstniecību visiem un būtiski pieaugs no Covid-19 mirušo cilvēku skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Citās valstīs Covid-19 riskus ļauj kontrolēt pašiem uzņēmējiem

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

No 21. oktobra līdz 14. novembrim visā Latvijā tika ieviests visaptverošs lokdauns jeb mājsēde, kuras laikā kafejnīcas un restorāni nevarēja uzņemt klientus, bet tikai izsniegt ēdienu līdzņemšanai. No 15. novembra ierobežojumi mīkstināti un ēdināšanas iestādes var strādāt zaļajā režīmā, nodrošinot apmeklētājiem distanci un ievērojot citus noteikumus. Nozares pārstāvji atzīst – šādos apstākļos nav iespējams noturēt ne apgrozījumu, ne gūt peļņu.

Jāmaina attieksme

Šobrīd pastāvošie ierobežojumi ēdināšanas nozarē ir pilnīgi nesaprotami un nepamatoti, uzskata Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. “Nav skaidrs, kāpēc vispār nepieciešams ierobežot ēdinātāju darbību, ja mēs strādājam tikai zaļajā režīmā. Es uzskatu, ka valstij ir jāmaina sava attieksme pret nozari, jo līdz šim pastāvošie noteikumi, kas paredzēja, piemēram, būtisku darba laika ierobežojumu, bija vienkārši absurdi. Kāpēc uzreiz nevarēja ļaut strādāt līdz 23? Kāpēc šim lēmumam bija nepieciešamas trīs nedēļas? Restorānam šīs papildu divas stundas dienā sniedz iespēju būtiski palielināt ieņēmumus, kas visu šo laiku mums bija liegts. Tāpat nav saprotams, kāpēc līdz šim tika diskriminētas daudzbērnu ģimenes, kas nevarēja sēdēt kopā, jo ierobežojumi paredzēja, ka pie viena galda var atrasties ne vairāk kā četras personas. Noteikumi visu laiku mainās, un tādēļ ticība valdībai zūd. Mums solīja, ka varēsim strādāt zaļajā režīmā bez ierobežojumiem. Iegādājāmies stikla sienas, papildu iekārtas un līdzekļus, lai pilnvērtīgi varētu apkalpot klientus un organizēt banketus, kā arī motivējām visus darbiniekus vakcinēties. Pretim saņēmām tikai kārtējos aizliegumus. Tika arī solīts, ka lokdauna laikā mums būs pieejami atbalsta mehānismi, bet līdz šim vēl neesam saņēmuši subsīdijas par oktobra algām. Labākajā gadījumā šādos apstākļos varam strādāt bez zaudējumiem, par peļņu vispār nevar būt pat runas,” atzīst L. Aleksejevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina noteikt visiem 50 gadus sasniegušiem cilvēkiem obligātu vakcināciju pret Covid-19.

Ministru prezidents valdības sēdes laikā pauda, ka, ja četru nedēļu laikā, kamēr valstī būs izsludināti īpaši stingri Covid-19 ierobežojumi jeb stingrais "lokdauns", netiks īpaši veicināta vakcinācijas aptvere, "lokdauns" būs bijis veltīgs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) sēdē skaidroja, ka vakcinācijas aptveres celšanai iedzīvotāju vecumā virs 50 gadiem tiek ieteikts noteikt par pienākumu vakcināciju pret Covid-19 kopumā vai saņemot zināmus pakalpojumus. Runājot par šo iniciatīvu, ministrs pauda atbalstu, piebilstot, ka "mums ir visai ierobežoti rīki, ar kuriem varētu stimulēt gados vecāko un riskantāko iedzīvotāju vakcināciju".

Taču vienlaikus, viņaprāt, šeit varētu būt juridiski izaicinājumi, jo šobrīd darbiniekiem šāds pienākums noteikts ar nodarbinātības pamatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Epidemioloģisko drošības pasākumu atvieglošana patlaban nebūtu atbalstāma, otrdien valdības sēdē pauda virkne ekspertu.

Pirms mēneša valdība vienojās pārskatīt ierobežojumus pakāpeniski. Pirmajā solī tika pārskatīti ierobežojumi tirdzniecībā un izglītībā. Savukārt Operatīvās vadības grupas piedāvātais otrais solis paredzēja, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās varētu lemt par nākamajiem soļiem ierobežojumu pārskatīšanā.

Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis otrdien valdības pārstāvjus informēja, ka patlaban saslimstība ar Covid-19 ir daudz augstāka, nekā tika prognozēts pirms mēneša, tāpēc patlaban nebūtu atbalstāms pārskatīt noteiktos ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaugot saslimušo ar Covid-19 skaitam, atkal aktualizējies jautājums par iespējamiem ierobežojumiem ar mērķi mazināt cilvēku kontaktus un attiecīgi – slimību raisoša vīrusa izplatīšanos.

Tikai problēma, ka situācija kopš pērnā rudens krietni mainījusies, – aptuveni puse no sabiedrības pieaugušo daļas ir vakcinēta, tātad uz to nevajadzētu attiecināt ierobežojumus, jo pretējā gadījumā zudīs viena no būtiskākajām (pēc veselības pasargāšanas, ja to tā uztver) motivācijām vakcinēties.

Savukārt nevakcinētajiem iestājies tāds kā Stokholmas sindroms – viņi pieraduši pie dzīves apdraudējumā, uztver to teju vai kā normālu, īpaši pēc vīrusa izplatības ziņā samērā klusas vasaras, līdz ar to arī pieaug skeptiķu pret vakcinēšanos skaits, kas arī, tā teikt, jauc gaisu.

Vai vakcinēšanās ir brīnumlīdzeklis, kas visus spētu glābt? Būtu pārspīlējums tā domāt. Bet te ļoti iederīgi ir vilkt paralēles ar Čērčila slaveno teicienu par demokrātiju, kas nav ideāla, taču bēda tā, ka nekas labāks nav izdomāts. Ar pretvīrusa līdzekļiem tas pats. Vakcīna šajā situācija ir vismaz kā salmiņš, pie kā pieturēties. Vismaz biznesam – sertifikātu pārbaude klientiem un darbiniekiem, protams, ir papildu slogs, taču tā ļauj tomēr kaut kā turpināt darbu, ja alternatīva būtu totāls lokdauns visiem uz sazin cik mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ļaujiet strādāt, nebūs premjeram jātaisnojas

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas biznesu šokēja ministru prezidents Krišjānis Kariņš, televīzijā paužot birokrātisko vēstījumu: “Sabiedrība nevar mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā nav īpaši pieprasīta.”

Pēc tam gan radio taisnojās, ka esot pārprasts, atvainojās, taču, kā saka, izlietu ūdeni nesasmelsi. Ja stāsts būtu par kādu vienu teikumu, ko var izraut no konteksta, tā būtu cita lieta, taču šajā gadījumā šai tēzei bija arī pamatojums, kas atklāj domāšanas veidu.

Proti, no premjera teiktā izriet, ka tiek uzskatīts par normālu, ja kādai nozarei valsts pārvalde uzliek darbības ierobežojumus, – tas neuzliek nekādas saistības lēmumu pieņēmējiem, līdz ar to uzņēmējiem pašiem ar šo problēmu jātiek galā, un, ja netiek galā, tad paši vainīgi.

It kā valstij tās nozares, kurās Covid-19 dēļ ieviesti darbības ierobežojumi un apgrūtinājumi, nekad vairs nebūs vajadzīgas. Nav brīnums, ka tādas attieksmes dēļ ļoti daudzi ierobežotajās nozarēs nodarbinātie emigrē, uzņēmumi pārprofilējas vai pārceļ savu darbību uz valstīm, kur pret biznesu pat pandēmijas laikā saglabāta pretimnākoša attieksme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot līdzšinējos ierobežojumus, kas pārspīlēti tiek dēvēti par “lokdaunu”, no politiķu puses tika viennozīmīgi apliecināts, ka pēc 15. novembra dzīve atkal būs, tā teikt, vecajās sliedēs.

Uz žurnālistu vaicāto, vai tiešām nebūs nekādu kritēriju, saskaņā ar kuriem kaut kādi ierobežojumi varētu saglabāties, amatpersonas atbildēja izvairīgi, sakot apmēram tā: dzīvosim, redzēsim. Nu redzam. Un ne tikai to, ka iepriekšējie ierobežojumi nav bijuši tik efektīvi, kā cerēts, bet arī to, ka arī turpmākajam laikam noteiktie tādi izskatās, jo atkal aplamību pilni un diemžēl atkal tieši motivē meklēt risinājumus, lai ierobežojumus apietu.

Kāpēc? Tam var būt vairāki pamatojumi. Pirmkārt, šī ierobežojumu apiešana tiešā veidā saistāma ar sabiedrības attieksmi pret lēmumu pieņēmējiem. Neteiksim, ka tas būtu kāds protesta veids, drīzāk vēlme šos aplamību pieņēmējus, tā teikt, neņemt pierē. Pamats tam – neuzticēšanās politiķiem, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, neticība ierobežojumu efektivitātei, jo normas daudzos gadījumos nav bijušas pamatotas un bieži vien ir pretrunā ar veselo saprātu. Kaut vai par piemēru ņemot to, ka lielie pārtikas veikali, kas bija visiem atvērti līdz 15. novembrim, nu pēkšņi kļuvuši nevakcinētajiem bīstami un tāpēc nepieejami. Ir taču katram skaidrs, ka vīrusa izplatības mazināšanai būtisks ir nevis telpas izmērs, bet gan cilvēku blīvums un ventilācijas kapacitāte. Blīvumu var regulēt, un tas tiek darīts kaut vai ar groziņu un marķējuma uz grīdas palīdzību. Savukārt ventilācijas sistēmas tirdzniecības centros ir labākas nekā lielākajā daļā, piemēram, ministriju, nemaz nerunājot par skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

10 nozares uztur finanšu un veselības ministru demisijas pieprasījumu

Db.lv, 31.01.2022

"Ne Igaunijā, ne Lietuvā nav tik strikti ierobežojumi, tāpēc gan ārvalstu kompānijas, gan arī Latvijas iedzīvotāji labprātāk pārceļ pasākumus uz mūsu kaimiņvalstīm," norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) rosina Covid-19 testa veikšanu pirms ielidošanas prasīt arī no Spānijas, Francijas, Itālijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), liecina satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Testus arī turpmāk, tāpat kā pašlaik, plānots prasīt, valstī ieceļojot no Dānijas, Lielbritānijas un Zviedrijas.

Tikmēr obligāta testa prasību paredzēts atcelt ieceļotājiem no Beļģijas, Īrijas, Norvēģijas, Vācijas un Krievijas, vēsta Linkaits.

Ministra sniegtā informācija aģentūrai LETA liecina, ka, izvēloties konkrētās valstis, VM vērtējusi saslimstības rādītājus. Prasība par jaunajām valstīm varētu būt spēkā no 12.janvāra un visām sarakstā esošajām valstīm tikt noteikta līdz 23.janvārim.

Tāpat kā iepriekš, arī līdz 23.janvārim, VM rosina par derīgiem atzīt pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 48 stundu laikā veiktu antigēna testu, un testa rezultāts ir negatīvs, kas jāuzrāda pirms iekāpšanas transportlīdzeklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Pasažieru vilciens" līgumā ar Čehijas "Škoda Vagonka" par elektrovilcienu piegādi veikti grozījumi, nosakot pirmo vilcienu piegādes termiņu 2023.gada 19.janvārī, liecina Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) publicētie līguma grozījumi.

Vienlaikus visu 32 elektrovilcienu piegādes gala termiņš nav mainīts.

Līguma grozījumos teikts, ka pirmie 23 vilcieni tiks piegādāti 2023.gada pirmajā pusgadā, bet pārējie deviņi elektrovilcieni tiks piegādāti līdz 2023.gada beigām.

Līguma grozījumos skaidrots, ka uzņēmuma darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija, un tās izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi.

Tāpat grozījumos norādīts, ka 2022.gada 7.martā Čehijas Tirdzniecības kameras sertifikātā par nepārvaramu varu norādīts, ka ārkārtas stāvokļa laika valstī noteiktie ierobežojumi ir radījuši apstākļus, kas negatīvi ietekmējuši "Škoda" spējas piegādāt vilcienus noteiktajos termiņos. Starp šādiem apstākļiem minēti darbaspēka, materiālu un pakalpojumu trūkums, ceļošanas ierobežojumi, karantīnas noteiktie ierobežojumi Čehijā un ārvalstu ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamie ierobežojumi pret Covid-19 vakcinētajiem ir lieki un demotivēs jauniešus doties vakcinēties, norādīja Latvijas Bāru asociācijas (LBA) valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš skaidroja, ka lielākā daļa bāru nozarē strādājošo ir vakcinēti pret Covid-19, un arī klienti tiek pieņemti "zaļajā režīmā" jeb tad, ja tie spēj uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

Ikstens norādīja, ka nozare kopumā uz jauniem ierobežojumiem skatās negatīvi, jo iepriekš valdība un Veselības ministrija solīja, ka pilnībā vakcinētajiem papildus ierobežojumi netiks noteikti.

"Mēs šos ierobežojumus redzam kā liekus un demotivējošus. Turklāt tie atturēs cilvēkus, tostarp jauniešus, turpmāk vakcinēties," komentēja asociācijas pārstāvis.

Vienlaikus Ikstens pauda, ka nozare apzinās, ka situācija, kas saistīta ar Covid-19 un tā izplatību, pašlaik ir slikta. Tāpat nozare atbalsta un uzteic mediķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts amatpersonas stāsta, ka restorāni var strādāt, bet visiem cilvēkiem jābūt mājās līdz pulksten 20.00 ik dienu, tad tas ir tāpat, kā stāstīt cilvēkam, ka viņš var elpot Alpu gaisu, taču ar galvā uzmauktu matētu celofāna maisu.

To intervijā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. Viņš norāda, ka apzinīgākie restorānu saimnieki pavasarī, kad tuvojās ārkārtējās situācijas gala termiņš, domāja un rīkojās, lai varētu strādāt, kaut arī faktiski visu vasaru tomēr spēkā palika dažādi ierobežojumi un iekštelpās darbu varēja atsākt tikai septembrī, bet izsludinātais “lokdauns” uz nepilnu mēnesi ir kā sitiens zem jostasvietas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Sarežģīta. Zinot to, ka Covid-19 nekur nav izgaisis, bet tieši pretēji – rodas jaunas tā modifikācijas, un ka jau no vasaras sākuma bija uzstādījums – darbiniekiem, kuriem ir saskarsme ar klientiem, jābūt ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, restorānā 36. līnija (un tieši tāpat arī daudzos citos restorānos) tika īstenota visu strādājošo vakcinācija. Bez šādas vakcinācijas tālākā darbība nebūtu iespējama. Rezultātā 99% restorāna 36. līnija darbinieku ir vakcinēti, un nebija pamata satraukumam par restorāna darbības būtisku ierobežošanu vai vēl vairāk – piespiedu dīkstāvi jeb slēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas valdība ceturtdien pavēstīja, ka ar 1.jūniju plāno mīkstināt pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus, tomēr nenosakot laiku, kad ierobežojumi tiks atcelti pilnībā.

"Mēs sākam saredzēt beigu sākumu," preses konferencē sacīja premjerministrs Stēfans Levēns.

Ierobežojumu mīkstināšana notiks piecos posmos un būs atkarīga no inficēšanās līmeņa, veselības aprūpes sistēmas noslodzes un vakcinācijas vēriena, norādīja valdība.

"Es vēlos uzsvērt, ka ierobežojumu atcelšana notiek atbildīgi un ar gatavību risināt situāciju, kurā inficēšanās līmenis atkal pieaug," skaidroja premjers.

Zviedrijā nav bijis ieviests karantīnas režīms tik stingrā formā kā citās Eiropas valstīs, valdībai paļaujoties uz mazākā mērā ierobežojošām metodēm.

Tomēr kopš novembra ierobežojumi pakāpeniski pastiprināti, cita starpā aizliedzot tirgot alkoholu pēc plkst.20, kā arī liedzot publiskās sanāksmēs kopā būt vairāk nekā astoņiem cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Veikali nav vakcinēšanas veicināšanas instruments

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal dzīvojam neskaidrībā par to, kādi ierobežojumi var tikt ieviesti, lai mazinātu Covid-19 izplatību, un, ja tādi tiktu ieviesti, tad uz ko tie attiektos (tikai uz nevakcinētajiem vai kaut kādā situācijā arī vakcinētajiem), vai šie ierobežojumi būs loģiski, pamatoti, saprotami, vai varbūt atkal tik vispārīgi, ka sāpīgi skars arī zema riska jomās esošos (kā pērn ziemā mēbeļu salonus, kuros ļaužu pūļi nemēdz būt).

Atslēgas vārdi tātad ir: lai būtu loģiski, pamatoti, saprotami. Un vēl arī savlaicīgi. Lai bizness tiem var pielāgoties, kaut vai neiepērkot kādas preces, ja paredzama veikalu daļēja vai pilnīga slēgšana. Un lai spēles noteikumi tik bieži nemainās, kā jau to diemžēl nācies piedzīvot. Jau pērn ar to saskārāmies, ka tikai rudens pusē, kad saslimšanas līmenis ar Covid-19 strauji kāpa, politiķi sāka spriedelēt, ko nu darīt. Toreiz visi atzina, ka rīcības scenārijiem bija jābūt izstrādātiem jau vasarā. Bet nebija.

Nu šoruden ir tāda kā deja vu sajūta, jo atkal nekas nav sagatavots, nekas nav pieņemts, un par to, kas būtu jādara, vēl tikai spriedelē, lai arī jau brīžiem šķiet, ka panikas iespaidā, jo pat vakcīnu pieejamības situācijā jau septembrī sasniegts pērnā gada nogales saslimušo skaita līmenis. Toties parādās tādas demokrātijai bīstamas tendences kā aizvien biežāk dzirdamās prasības pēc stingrākas ierobežojumu izpildes kontroles, bargākiem sodiem utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ierobežojumi kaitē biznesam, bet nepalīdz veselībai

Armanda Vilciņa, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmiju ierobežojošie pasākumi Latvijā ir bijuši vieni no stingrākajiem Eiropā, taču nav pārliecības, ka tie tiešām sniedz gaidīto rezultātu.

To intervijā DB atzīmē Stockmann grupas vadītājs, SIA Stockmann valdes priekšsēdētājs Jaris Latvanens (Jari Latvanen). Viņš uzsver, ka Ziemeļvalstis šajā situācijā ir bijušas biznesam atvērtākas, jo, piemēram, Somijā un Zviedrijā tirdzniecības centri pandēmijas laikā nav bijuši slēgti.

“Personīgi es neredzu atšķirību starp situāciju Somijā un Latvijā, kur tirdzniecības centri trīs mēnešus ir bijuši slēgti, – ir skaidrs, ka ierobežojumi traucē biznesam, bet nav pārliecības, ka tie tiešām palīdz veselībai,” secina J. Latvanens.

Fragments no intervijas

Tikko noslēdzās 2021. gads. Kāds tas bija jūsu biznesam?

Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus uzņēmējus, jo mums ir nepārtraukti jāpielāgojas jauniem apstākļiem. Jebkurā gadījumā es domāju, ka šī situācija mums ir iemācījusi ātri reaģēt, būt elastīgiem un pieņemt pārmaiņas, tajā pašā laikā nezaudējot koncentrāciju uz izvirzītajiem mērķiem. Jāteic, ka Stockmann aizvadītais gads bija diezgan pozitīvs – pērn fokusējāmies uz savu stratēģisko plānu īstenošanu, kas mums arī veiksmīgi izdevās. Piemēram, Rīgā 1. septembrī durvis vaļā vēra renovētā Stockmann Delikatess nodaļa, kuras pārveidē ieguldīti 2,5 miljoni eiro. Renovācijas laikā tika radīts jauns nodaļas vizuālais tēls, kā arī ierīkota virkne nebijušu risinājumu klientu ērtībām. Ja runājam par finansiālo aspektu, protams, jāatzīst, ka tūristu skaita samazinājums ir ietekmējis mūsu veikalu apgrozījumu, īpaši Latvijā, kur pandēmijas ierobežojumi ir bijuši visstingrākie. Jebkurā gadījumā mūsu rezultāti ik ceturksni uzlabojas, taču tūristu skaita samazinājumu jūtam joprojām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena valsts nebija gatava tik straujai Covid-19 izplatībai, taču Latvija ar pandēmijas radītajām sekām tika galā salīdzinoši veiksmīgi, to intervijā DB norāda SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Ja salīdzina ar pārējo pasauli, ierobežojumi Latvijā aviācijas nozarē nemaz nebija tik stingri, taču tajā pašā laikā nevar noliegt, ka daži no tiem novilcināja tūristu atgriešanos šajā reģionā, uzskata Ž. Surints. Viņš atzīmē, ka šobrīd situācija aviācijas jomā ir diezgan stabila – uzņēmumi gatavojas vasaras sezonai, kas ierasti ir pelnošākais laiks, un tuvāko divu gadu laikā cer pilnībā atgūties no krīzes.

Fragments no intervijas

SmartLynx Airlines nodrošina pakalpojumus gan Eiropā un Āzijā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Raugoties no uzņēmējdarbības viedokļa – kurš reģions, jūsuprāt, Covid-19 krīzi pārvarējis visveiksmīgāk?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atšķiras uzņēmēju un finanšu ministra viedoklis par Covid-19 atbalsta turpināšanu

LETA, 09.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijs bija pēdējais mēnesis, par kuru uzņēmēji varēja saņemt ar Covid-19 saistītos pabalstus, tāpēc šis jautājums pārrunāts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītājā darba grupā, kur ministra un uzņēmēju viedokļi par atbalsta turpināšanu atšķīrušies, vēsta Latvijas Televīzija.

Ēdināšanas, tūrisma un fitnesa nozares uzskata, ka spēkā esošie ierobežojumi joprojām neļauj pilnvērtīgi strādāt, tāpēc valstij atsevišķas Covid-19 atbalsta programmas jāturpina. Savukārt finanšu ministrs uzsvēris, ka Ekonomikas ministrija vēl turpinās darbu ar priekšlikumiem uzņēmējdarbības atbalstam un tālāk tos skatīs valdība.

Reirs mudinājis uzņēmējus situācijai pielāgoties. "Salīdzinot ar citām valstīm, Latvija ir sniegusi ļoti dāsnu atbalstu uzņēmējiem un strādājošajiem, lai saglabātu darbavietas un tautsaimniecības attīstību. Skaidrs, ka Covid-19 ietekmēs mūsu ikdienu arī turpmāk, un visiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai," pauda finanšu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada veiksmīgu uzņēmumu pandēmijas laikā

Armanda Vilciņa, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā jaunam uzņēmumam audzēt atpazīstamību, ir sadarbība ar influenceriem, jo izmērīt dārgu reklāmas kampaņu patieso atdevi ir ļoti sarežģīti.

To intervijā DB norāda viena no apakšveļas zīmola lovin’ dibinātājām Daina Novikova. Viņas un Baibas Šauriņas radītā uzņēmuma interneta veikals savas virtuālās durvis klientiem vaļā vēra pērnā gada martā – laikā, kad valstī bija izsludināts visaptverošs lokdauns jeb mājsēde. D. Novikova atzīst – sākt tirdzniecību brīdī, kad fiziski nevari satikties ar klientiem, jaunam uzņēmumam ir gana izaicinoši, taču nedrīkst aizmirst, ka internets mūsdienās ir spēcīgs instruments.

Fragments no intervijas

Kāpēc radās ideja par savu uzņēmumu, turklāt pandēmijas laikā, kas daudziem biznesiem bija gana izaicinošs?

Iepriekš mēs ar kolēģi Baibu kopā strādājām citā Latvijas apģērbu zīmolā, tā sagadījās, ka īsi pirms pandēmijas palikām bez darba, tāpēc bija skaidrs, ka nepieciešams kaut ko darīt. Diezgan ātri sapratām, ka darba tirgus vairs nav tik rožains un jaunu darbavietu atrast nemaz nav viegli, tāpēc sākām domāt par iespējām radīt savu uzņēmumu. Šī ideja jau kādu laiku bija sēdējusi mūsu galvās, taču līdz šim nebijām saņēmušās to īstenot, tāpēc nolēmām – tagad vai nekad! Principā mēs nonācām izvēles priekšā – sēdēt bez darba vai mēģināt. Mēs pamēģinājām!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ceturtdienas, 21.oktobra, līdz 15.novembrim īpaši stingro Covid-19 ierobežojumu jeb stingrā "lokdauna" laikā klātienes saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietas un pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietas klātienē darbu varēs sākt ne ātrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.19, liecina valdībā apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas regulējumā.

Tirdzniecības pakalpojumus klātienē šajā laikā varēs sniegt tikai veikali, kur 70% no preču sortimenta ir pārtikas preces, veikali, kur 70% no preču sortimenta ir higiēnas preces, aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, optikas preču veikali, degvielas uzpildes stacijas, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, grāmatnīcas, telekomunikāciju preču un pakalpojumu vietas, ziedu tirdzniecības vietas, kā arī reģistrētas autoostas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina biļešu tirdzniecību, un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes dzelzceļa maršrutiem.

Vienlaikus degvielas uzpildes staciju un diennakts aptieku darba laiks, tūristu mītņu darba laiks, Covid-19 vakcinācijas punktu, kā arī sabiedriskā transporta, kravu un pasažieru pārvadājumu un ar to saistīto pakalpojumu, piegādes, avārijas un neatliekamo komunālo pakalpojumu sniegšanas laiks nebūs ierobežots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban vēl nav zināmi precīzi nosacījumi, kas tiks piemēroti tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto īpaši stingro ierobežojumu jeb "lokdauna" laikā, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

EM norādīja, ka atbildes par konkrētām detaļām par veikalu un pakalpojumu sniedzēju darbu šajā laikā varēs sniegt tikai tad, kad būs sagatavoti dokumenti izskatīšanai Ministru kabinetā. "Visticamāk, tas būs rīt," atzina ministrijā, skaidrojot, ka otrdien vēl notiek dokumentu sagatavošana atbilstoši pirmdien Krīzes vadības padomē lemtajam.

Mājsēde ilgs četras nedēļas 

No 21.oktobra četras nedēļas valstī tiks izsludināta mājsēde, tā pirmdien pēc Krīzes...

Kā ziņot, plānots, ka no ceturtdienas, 21.oktobra, uz četrām nedēļām jeb līdz 15.novembrim Latvijā spēkā stāsies īpaši stingri Covid-19 ierobežojumi jeb stingrais "lokdauns".

Kā pēc Krīzes vadības padomes sēdes pirmdien informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), šajā laika periodā visi veikali, izņemot pirmās nepieciešamības, nestrādās un būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi. Tāpat paredzēts ieviest mājsēdi no plkst.20 līdz plkst.5.

Jaunie, īpaši stingrie drošības pasākumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju vēl jāapstiprina valdībā, kuras ārkārtas sēde paredzēta trešdien, 20.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Krīzē labāka pāraprūpe vai paļaušanās uz katra atbildību?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 02.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai uzstādot jaunus rekordus saslimušo ar Covid-19 un no tā mirušo ziņā, aizvien biežāk dzirdams jautājums – kas tiek darīts nepareizi?

Protams, tiek meklēti arī vainīgie, prasītas amatpersonu demisijas u.tml., bet tas jau ir cits stāsts. Distancējoties no politiskajām kaislībām, tomēr redzams, ka galvenais jautājums šajā gadījumā ir un paliek: kā panākt, lai saslimstības līmenis būtu tik zems, lai radītu pēc iespējas mazākus zaudējumus ekonomikai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Un kāds tad ir tas labākais krīzes pārvaldības modelis?

Šajā kontekstā 2. novembra Dienas Biznesa izdevumā atkal pievēršam uzmanību tam, kā rīkojās Zviedrija. Tā bieži kritizēta par savu pieeju un tikpat bieži arī slavēta. Arī rezultāti ir neviennozīmīgi vērtējami, lai arī, kā redzam, kopumā ir labāki nekā, piemēram, pie mums. Kaut vai ar to, ka mācību process nav tā cietis, tātad arī jaunākās paaudzes emocionālā un intelektuālā attīstība nav traumēta, kas ir ļoti būtiski, domājot ilgtermiņā. Tāpat Zviedrijā atšķirībā no Latvijas nav sagrauta tūrisma un ēdināšanas industrija, tātad to neskar šajā jomā strādājošo emigrācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas eirozonas galvenajās biržās otrdien kritās, Covid-19 krīzei aizēnojot labvēlīgus ekonomikas datus.

Divi no trim Volstrītas indeksiem pieauga, bet viens kritās pirms ceturtdien ASV gaidāmās Pateicības dienas, kad Volstrīta būs slēgta.

Naftas cenas pieauga, neraugoties uz ASV prezidenta Džo Baidena paziņojumu, ka no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū tiks laisti 50 miljoni barelu naftas, sadarbībā ar citām valstīm cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu.

Frankfurtes biržas indekss kritās par 1,1%, bet Parīzes biržas indekss - par 0,8%, Eiropai cīnoties ar Covid-19 izplatīšanos, kuras dēļ Austrija pirmdien atgriezās pie daļēja lokdauna.

Beļģija un Nīderlande vēl atgūstas no nesenajiem vardarbīgajiem protestiem pret jauniem Covid-19 ierobežojumiem. Vācija ir brīdinājusi, ka tās noteiktie ierobežojumi, tostarp aizliegums nevakcinētajiem apmeklēt zināmas publiskas vietas, ir nepietiekami.

Komentāri

Pievienot komentāru