Finanses

Swedbank: Četru cilvēku ģimene pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā tērē 587 eiro mēnesī

Žanete Hāka, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu apsekojumā, ko veic Swedbank Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.

Pēc institūta aplēsēm, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 587 eiro mēnesī. Viļņā šī summa veido ap 518 eiro un Tallinā ap 519 eiro.

Vienlaikus ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb1266 eiro, kamēr Rīgā 53% jeb 660 eiro un Viļņā 56% jeb 670 eiro.

«Izdevumi pārtikai, mājoklim un transportam ir galvenie mājsaimniecību izdevumi, kas patērē lielāko daļu no budžeta. Pat ja naudas izteiksmē izdevumu apjoms Baltijas valstu galvaspilsētās ir tuvs, izvērtējot atšķirības ienākumos, kļūst acīmredzams, ka Tallinas mājsaimniecībām divreiz vairāk naudas atliek citām vajadzībām - apģērbam, saimniecības precēm, veselības aprūpei, izglītībai, izklaidēm un citiem izdevumiem. Rīgas un Viļņas mājsaimniecībām salīdzinoši rūpīgāk jāplāno savi tēriņi, lai atlikušos līdzekļus sadalītu uz vajadzīgajiem un vēlamajiem maksājumiem,» skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa.

Vairums iedzīvotāju Baltijas valstīs dzīvo mājokļos, kas pieder viņiem vai viņu ģimenes locekļiem, saskaņā ar Eurostat datiem - 72 % Latvijā, 85% Lietuvā un 64% Igaunijā. Īpašumā esošā dzīvoklī ir ievērojami mazākas mājokļa izmaksas, salīdzinot ar īrētu vai kredītā pirktu dzīvokli. Četru cilvēku ģimenei, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, ikmēneša mājokļa izdevumu summa ir ap 201 EUR Tallinā, 175 EUR Rīgā un 166 EUR Viļņā.

Īrētos dzīvokļos mājokļa izmaksas ir augstākas, savukārt iegādāties mājokli kredītā šodien ir lētāk nekā īrēt. Ierēķinot ikmēneša kredīta maksājumus, mājokļa izdevumi kredītā pirktos dzīvokļos Viļņā un Rīgā šā gada sākumā bija gandrīz par trešdaļu mazāki nekā īres dzīvokļos dzīvojošajiem, bet Tallinā, kur nekustamā īpašuma cenas ir augstākās Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, kredītā pirkta dzīvokļa ikmēneša mājokļa izmaksas bija 7-8 % zemākas nekā tiem, kuri savu mājokli īrē.

Tomēr lai gan mājokļa izmaksas kredītā pirktam dzīvoklim šobrīd ir mazākas nekā īrējot, galvenais šķērslis sava mājokļa iegādei ir kredīta pirmā iemaksa, kas pētījuma nolūkos tika rēķināta 25% apmērā no dzīvokļa iegādes summas. Piemēram, tiem, kas vēlas iegādāties 45 m2 lielu dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā Rīgā ir jāsakrāj 6670 eiro, bet 70 m2 liela dzīvokļa pircējiem 10380 eiro. Uzkrāt šādu summu lielākai daļai mājsaimniecību nav viegls uzdevums, īpaši, ja vienlaikus ir jāmaksā īri”, uzsver A.Kauliņa.

Bez īres un kredīta maksājumiem lielāko mājokļa izdevumu daļu Rīgā, Tallinā un Viļņā veido siltuma un mājokļa apsaimniekošanas izmaksas. Karstie radiatori izkūpina gaisā pusi no mājokļa izmaksām, savukārt, mājokļa apsaimniekošanas izmaksas ir atkarīgas no mājas, tās stāvokļa un apsaimniekotāja praktizētās norēķinu kārtības.

Lielākā mājsaimniecību izdevumu pozīcija ir pārtika. Pētījuma rezultāti liecina, ka izmaksas par optimālu pārtikas grozu ģimenei Baltijas valstīs ir starp 289 un 332 eiro, un visvairāk to ir Latvijā, vismazāk - Lietuvā, bet Igaunijā par optimālu pārtikas grozu ģimenes maksātu 318 eiro mēnesī.

Savukārt transportam Baltijas valstu galvaspilsētu mājsaimniecībām nāktos tērēt teju četras reizes mazāk nekā pārtikai. Situācijā, kur ģimene ar diviem pieaugušajiem un vienu skolēnu pārvietošanās vajadzībām izmanto sabiedrisko transportu, ģimenes izdevumi par transportu ir 80 eiro Rīgā, 63,72 eiro Viļņā, bet Tallinā sabiedriskais transports ir bezmaksas, kam pateicoties ģimenes Tallinā var ietaupīt 6% no saviem ienākumiem, salīdzinot ar rīdziniekiem un 5%, salīdzinot ar Viļņas iemītniekiem.

Salīdzinot ar mājokļa un transporta izdevumiem, pārtikas izdevumu kategorija ir ļoti elastīga un dod visvairāk iespēju ietaupīšanai. Attiecībā uz mājokļa izdevumiem, to mazināšanas iespējas ir sarežģītākas un prasa valsts iesaistīšanos – mājokļa kredīta pirmās iemaksas garantēšanā, daudzdzīvokļu namu siltināšanā, namu apsaimniekošanas rēķinu standartizēšanā, dzīvokļa un zemes dalītā īpašuma problēmas risināšanā, norāda A.Kauliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Studiju gadi ir viens no dārgākajiem posmiem vecākiem bērnu uzturēšanā; gadā vidēji nepieciešami 7000 eiro

Db.lv, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa iedzīvotāju (29%) apzinās, ka studijas Latvijas augstskolās gadā izmaksā no 1500 eiro līdz 2000 eiro, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Vēl ceturtdaļa uzskata, ka izmaksas ir 1000 līdz 1500 eiro gadā, un piektdaļa -, ka vairāk nekā 2000 eiro. Savukārt katrs desmitais ir pārliecināts, ka tās iekļaujas robežās līdz 1000 eiro, bet 14% vecāku par šo jautājumu nav priekšstata. Taču izmaksas par profesijas apgūšanu nebūt nav vienīgās, par ko vecākiem nereti jārūpējas. Papildus mācību maksai, ik mēnesi vēl vismaz 400 eiro būtu nepieciešami studenta ikdienas vajadzību nodrošināšanai, domā vairāk nekā puse aptaujāto. Piektdaļa (22%) ir pārliecināti, ka atsevišķi no vecākiem dzīvojoša studenta iztikai pietiktu ar 300–400 eiro mēnesī, bet 19% - līdz 300 eiro mēnesī.

Zīmīgi, ka arī paši topošie studenti uzskata līdzīgi - ikmēneša izmaksas studiju gados varētu sastādīt sākot no 400 līdz par vairāk nekā 500 eiro mēnesī (47%). Tikai katrs piektais (23%) pieļauj, ka iztikai būtu nepieciešami no 300 līdz 400 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bez pašvaldību iesaistes īres tirgus draud uzsprāgt

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu īres tirgū pieprasījums daudzkārt pārsniedz piedāvājumu, un tā bums pašlaik sasniedzis savu kulmināciju, tā apgalvo vairākas nekustamā īpašuma kompānijas.

Tā, piemēram, Arco Real Estate īres nodaļas vadītājs Dzintars Bērziņš norāda, ka jūlija izskaņā pieprasījums pēc īres dzīvokļiem sasniedzis augstāko punktu, turklāt uz vienu īres dzīvokli dažkārt izveidojas pat desmit cilvēku rinda. Runājot par cenām, Dz. Bērziņš teic, ka Rīgas mikrorajonos augstākās klases vienistabas dzīvokļi pieejami par 350 eiro mēnesī, kamēr četristabu – par 750 eiro. Par 250–400 eiro mēnesī var noīrēt vidējas kvalitātes divistabu dzīvokli vai nedaudz sliktākas kvalitātes četristabu dzīvokli.

Dzīvokļa īres maksa par kvadrātmetru ir no pieciem eiro, bet ekskluzīvajiem dzīvokļiem tā var sasniegt pat 20 eiro kvadrātmetrā. Īres dzīvokļu trūkums daudziem ir īpaši sāpīgs tāpēc, ka, saskaņā ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena savulaik medijos pausto, tikai 20% ģimeņu var atļauties mājokli iegādāties savā īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

TOP 10: Ārzemniekiem visdārgākās pilsētas

Db.lv; LETA--DPA, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visdārgākā pilsēta, kurā dzīvot ārzemniekiem ir Honkonga, liecina starptautiskās konsultāciju kompānijas "Mercer" jaunākais pētījums par dzīves dārdzību dažādās pasaules pilsētās.

Honkonga par dārgāko pilsētu, galvenokārt mājokļu cenu dēļ, atzīta otro gadu pēc kārtas.

TOP 10 dārgāko pilsētu topu iepazīsti galerijā!

"Mercer" pētījumā ņemtas vērā 200 preču un pakalpojumu cenas 209 pilsētās, tostarp mājokļu cenas, transporta izmaksas, pārtikas un apģērba cenas un izklaides pasākumu izmaksas.

Otro vietu dārdzības ziņā ieņem Turkmenistānas galvaspilsēta Ašgabata, kas piedzīvojusi hiperinflāciju un strauji pieaugušas importēto preču un izejmateriālu cenas.

Trešo vietu ieņem Tokija, kurai seko Cīrihe, Singapūra, Ņujorka, Šanhaja, Berne, Ženēva un Pekina.

Pētījums liecina, ka dzīves dārdzība ārzemniekiem Āzijas un Āfrikas pilsētās kļūst arvien lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pārejas periods nevar būt mūžīgs

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 24.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta komiteja ir atbalstījusi jauno Dzīvojamo telpu īres likumpro­jektu, par kuru jau pašlaik domas da­lās. Likumprojekta izstrādātāji – Eko­nomikas ministrija un daudzie nozares iesaistītie spēlētāji – uzskata, ka tas sekmēs īrnieku tie­sību aizsardzību un veicinās īres tirgus attīstību. Līdzte­kus izskan viedokļi, ka jaunais likumprojekts ierobežo īrnieku tiesības, īpaši ar to ir neapmierināta denaciona­lizēto īrnieku biedrība Ausma.

Galvenais satraukums ir denacionalizēto namu īrnie­kiem, jo likumprojekts paredz, ka divu gadu laikā pēc likuma spēkā stāšanās izīrētājam un īrniekam, kurš dzī­vojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā iz­īrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, jānoslēdz jauns īres līgums (piemēram, denacionalizētā nama īr­niekiem, ja dzīvojamā telpa tiek lietota, pamatojoties uz padomju laikā noslēgto īres līgumu).

Tajā pašā laikā jāteic, ka šī norma ir absolūti taisnīga pret izīrētājiem, jo nav normāla pašreizējā situācija, ka izīrētājs no sava īpašuma nevar iegūt tirgum atbilstošu īres maksu un tam faktiski ir jāsubsidē atsevišķu īrnie­ku dzīvošanas izmaksas. Nekustamā īpašuma izīrēšana ir bizness, no kura tiek maksāti arī attiecīgie nodokļi, un ir negodīgi, ja valsts nosaka uzņēmējam par pienā­kumu sniegt pakalpojumu zem tirgus cenas, tajā pašā laikā visi nodokļi ir maksājami saskaņā ar pilnu likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izklaides internetā konkurē ar grāmatu lasīšanu, tomēr grāmatnīcu internetveikali palīdz piekļūt lasītājiem tiem ērtākā vietā

Tā uzskata Igaunijas grāmatu tirgotāja un arī izdevēja Rahva Raamat AS biznesa attīstības vadītājs Tomas Ēsmē (Toomas Aasmäe). Šobrīd uzņēmumam ir 12 veikali septiņās Igaunijas pilsētās, un pēc apgrozījuma otrs lielākais veikals ir tieši internetveikals, kas nodrošina ap 10% no kompānijas apgrozījuma.

Lai paplašinātu klientiem piedāvāto produktu un pakalpojumu klāstu, pavisam nesen atvērtais jaunais Rahva Raamat veikals ir apvienots ar restorānu. «Rahva Raamat ir vecākais un arī lielākais grāmatu tirgotājs Igaunijā. Ilgu laiku esam bijuši tirgotāji, bet nesen esam pievērsušies arī izdevējdarbībai. Tā mums savā ziņā ir jauna lieta, bet pašos pirmsākumos, 1912. gadā, pirmo Rahva Raamat veikalu atvēra grāmatu izdevējs Gustavs Pihlaks (Gustav Pihlakas). Šajā ziņā mēs esam atgriezušies pie savām saknēm un atkal darbojamies kā izdevējs,» saka T. Ēsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā vairākās Vācijas pilsētās saasinājušās diskusijas par straujo īres cenu pieaugumu, tādēļ valdības koalīcijas mazākuma partneres Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis pat aicinājis iesaldēt īres cenas visā valstī.

Politikas mērķis būtu apturēt īres cenu tālāku pieaugumu pieprasītākajos rajonos, piektdien laikrakstam «Tagesspiegel» sacījis Torstens Šēfers-Gimbels, kurš ir viens no trim iespējamajiem kreisi centriskās partijas līderiem.

«Tas mums dotu laiku būvēt, būvēt un vēl vairāk būvēt,» teica politiķis, paužot vēlmi mazināt spiedienu uz īres tirgu, ko rada mājokļu deficīts.

«Jāpanāk, lai cilvēkiem nav jātērē īrei vairāk par trešdaļu savu ienākumu,» piebilda sociāldemokrātu pārstāvis.

Vācijā valda mājokļu deficīts un pieaug īres cenas daudzos lielākajos apdzīvotajos centros. Pēdējo mēnešu laikā saistībā ar to notikuši plaši protesti Berlīnē, Minhenē un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Kas kopīgs Brexit, tirdzniecības kariem un Amazones ugunsgrēkiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nopietna politika parasti ir garlaicīga, īpaši, ja runa ir par kompleksiem ekonomikas vai finanšu jomas jautājumiem.

Tā pieprasa kompromisus, ilgtspēju, sabalansētību starp vēlmēm un iespējām un ir ļoti grūti izskaidrojama tā, lai katrs to saprot. Iespējams, ka tā saucamie nopietnie politiķi arī tik ilgi ir atrauti dzīvojuši savā ziloņkaula pilī, ka tagad pie varas arvien vairāk nāk citi - tie, kuriem ir stāsts, varbūt pilnīgi traks, bet aizraujošs, tie, kuri ir autentiski un līdz ar to sabiedrībai šķiet īstāki par korektajiem paraugzēniem, tie, kuri politisko skatuvi spēj pārvērst par krāsainu šovu un publiski bārstīties ar izteikumiem, kurus daudzi citi nespēj izdabūt pār lūpām. Taču medaļai ir arī otra puse, kas var arī pamatīgi sabojāt politisko atrakciju pēcgaršu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atverot pārstāvniecības Āzijā, RTU atsijās viltus studentus

Db.lv, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, vēsta LNT Ziņas.

Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās atklāt precīzu summu. Kā iemesls minēts – «šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām».

Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai nokļūtu Latvijā. Daļu no viņiem nākošajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā, piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski. Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Laimīgās zemes šoreiz var nebūt

Jānis Šķupelis, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto avots: Pixabay

Eiropas Savienības vienotā tirgus pamatā bijušas četras brīvības – brīva preču kustība, brīva pakalpojumu kustība, brīva personu kustība un brīvība veikt uzņēmējdarbību. Covid-19 dažus šos fundamentus izsitis no sliedēm.

Eiropā par ierastu ainu kļuvusi situācija, ka cilvēki no reģiona nabadzīgākām valstīm dodas dāsnāk apmaksāta darba un dzīves kvalitātes meklējumos uz labklājīgākām zemēm. Pandēmija gan šādiem ekonomiskās migrācijas ceļiem priekšā nolikusi barjeru, kura kādu laiku vēl var saglabāties.

"Pastāv nozīmīgs risks, ka, aizbraucot uz svešu valsti, iecerētā darbavieta vīrusa dēļ tiek slēgta un citu darbu nevar atrast, jo ekonomika apstājusies. Pabalstu saņemt nav iespējams, jo nav iepriekšējas nodarbinātības šajā valstī, un nav arī ģimenes vai draugu atbalsta. Ir risks saslimt, un ārstēšanas un dzīvošanas izmaksas, visticamāk, ir lielākas nekā Latvijā. Šādā scenārijā emigrācija šķiet ļoti nepievilcīgs risinājums,” teic "Swedbank Latvija" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 7,5 miljonus eiro, Rīgā, Lauvas ielā atklāta jauna koncepta studentu viesnīca "Duck Republik", kas piedāvā ne tikai telpas, kur dzīvot un mācīties, bet arī socializēties un pavadīt laiku starptautiskā vidē.

"Duck Republik" telpās ir 350 dzīvošanas vietas, no kurām jau šobrīd daļā dzīvo studenti un jaunie speciālisti, kam Latvija kļuvusi par "otrajām mājām", studējot vai sperot pirmos soļus pa karjeras kāpnēm.

"Duck Republik" piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu: dažāda tipa istabas un studiju tipa dzīvokļus, virtuvi, trenažieru zāli un vietu jogas nodarbībām, pašapkalpošanās veļas mazgātavu, āra terasi, bezmaksas WiFi, semināru un koplietošanas telpas, velo un auto stāvvietu, kā arī bāru, kinozāli un dažādas citas socializācijas iespējas.

"Mūsu mērķis – radīt labāko studentu mājokli pasaulē, un kļūt par studentu pirmo izvēli, meklējot mājokli ārzemēs, kā arī kopumā sekmēt studentu mobilitāti un savstarpējo sadarbību, neatkarīgi no studiju jomas un valsts, no kuras viņi nākuši. Mums jau šobrīd izveidojusies sadarbība ar Latvijas universitātēm. Tā, piemēram, nākamos 20 gadus pārvaldīsim RTU dienesta viesnīcu Biešu ielā. Tuvāko gadu laikā plānojam tur ieguldīt vairāk nekā 4 miljonus eiro, lai jau nākamajā gadā vērtu durvis, studentiem piedāvājot jau pavisam cita koncepta mājvietu. "Duck Republik" koncepta pirmās viesnīcas atklāšana ir nozīmīgs solis, lai ciešā sadarbībā ar universitātēm, veicinātu izglītības eksportu un padarītu Latviju par arvien iekārojamāku ārvalstu studentu galamērķi, jo tajā brīdī, kad jaunietis izvēlas mācīties ārpus savas dzimtenes, viens no būtiskākajiem jautājumiem ir dzīvesvietas iespējas," komentē Hanno Liiva, "Duck Republik" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Brexit dēļ Lielbritānijas mājsaimniecības zaudē 600 mārciņas gadā

Žanete Hāka, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas lēmums pamest Eiropas Savienību samazina šīs valsts mājsaimniecību ienākumus par vairāk nekā 600 mārciņām, liecina Lielbritānijas Nacionālā Ekonomikas un sociālās izpētes institūta dati.

Mārciņas vērtības kritums kopš referenduma ir veicinājis inflācijas pieaugumu, savukārt Brexit negatīvi ietekmējis investīcijas un produktivitāti, palielinājis neskaidrību uzņēmēju vidū un iedragājis izaugsmi.

Ja mārciņas vērtība nebūtu sarukusi un ekonomika turpinājusi augt iepriekšējā apmērā, ko ietekmētu arī pasaules ekonomikas izaugsme, reālie mājsaimniecību ienākumi uz cilvēku būtu par 2% augstāki nekā patlaban, kas nozīmē aptuveni 600 mārciņas gadā uz vidēju mājsaimniecību.

Ziņojums arī atklāj, ka augstākas dzīvošanas izmaksas, kas saistītas ar Brexit visdrīzāk smagāk skars bezdarbniekus, pensionārus un vientuļos vecākus.

Komentāri

Pievienot komentāru