Finanses

Swedbank vadītājs: Konsolidācija var turpināties

Inguna Ukenābele, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Latvijas banku sektora šā gada izaicinājums ir iemācīties veidot biznesu bez lata, izmaiņas tirgū var nest arī valdības lēmumi par tālāko rīcību ar banku Citadele.

Par to, kā arī par pirmajām dienām pēc eiro ieviešanas intervijā DB stāsta Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Kādi ir pirmie secinājumi pēc eiro ieviešanas un kāda ir sākotnējā cilvēku aktivitāte?

Pagaidām aktivitāte ir tāda kā mēs cerējām, bet mazāka, nekā mēs baidījāmies.

Latvijas Bankas dati liecina, ka skaidrā naudā apgrozībā gada sākumā ir vairāk nekā 600 miljoni latu. Vai tas ir liels daudzums un vai ar tādu rēķinājāties iepriekš?

Tas ir liels apjoms, taču mēs ar to arī aptuveni rēķinājāmies. Ir skaidrs, ka diezgan daudz skaidras naudas joprojām ir apgrozībā.

Cik Swedbank ir izmaksājusi eiro ieviešana?

Mēs precīzus skaitļus vēl rēķināsim, bet tas ir mazliet mazāk, nekā mēs plānojām. Domāju, tie ir ap 13 miljoniem eiro.

Kā banka šo summu domā kompensēt?

Tiešā veidā to kompensēt nevar. Tomēr uz eiro ieviešanas rēķina mēs pērn kaut kādas citas lietas nedarījām. Daudzi biznesi koncentrējās uz eiro ieviešanu, tādēļ citus projektus atlika. Turpmāk savukārt daudz vairāk strādāsim ar savu efektivitāti. Banku jomā ir sīva konkurence, tādēļ vienkārši tagad pateikt, ka mēs kaut kam pacelsim cenas… Mēs jau to varam darīt, taču jautājums ir – vai kāds to pirks? Latvijā visās jomās ir pietiekami sīva konkurence, lai nebūtu iespējams tā vienkārši pacelt cenas, klientam vienlaikus nepiedāvājot kaut ko vairāk.

Par cik samazināsies valūtas maiņas operācijas un līdz ar to bankas ieņēmumi no tām?

Ir pilnīgi skaidrs, ka tā daļa, kas bija eiro-lats, izzudīs pilnībā un tā bija lielākā daļa no valūtas maiņas operācijām. Mūsu prognoze ir, ka tas bankas ieņēmumus gadā samazinās par 15–20 miljoniem eiro. Kāds būs reālais efekts, varēsim novērtēt pēc pirmā ceturkšņa.

Šis gads līdz ar to arī ir pilns ar izaicinājumiem. Pērn tā bija gatavošanās eiro ieviešanai, bet tagad ir jāveido bizness bez lata. Līdz ar to eiro ieviešana ir pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai un bankām ilgtermiņā, bet īstermiņā tie ir arī izaicinājumi.

Eiro bieži tiek minēts kā viens no priekšnoteikumiem, lai Latvijā atsāktos nopietnāka investīciju plūsma. Jūs šādu investoru interesi jau jūtat?

Ir svarīgi saprast, ka eiro ieviešana neradīs investīcijas pašas par sevi. Eiro rada vidi, kas ir pievilcīgāka investīcijām. Taču investīcijas nāk tur, kur var būt atdeve. Neviens negrib investēt investēšanas dēļ – visi grib nopelnīt. Tādēļ mums ir jāturpina veidot vidi, kurā būtu interesanti investēt, jo te ir nodokļu stabilitāte, politiska stabilitāte, tirgus, no kura var gūt atdevi. Tās ir būtiskas lietas.

Vai var jau vērtēt, kāds Swedbank bijis pagājušais gads?

Kopējie 2013.gada darbības rezultāti būs zināmi februārī, bet pagājušais gads ir bijis labs gan bankai, gan Latvijas ekonomikai kopumā. Bankām viss ir ļoti vienkārši – ja ekonomikai iet labi, tad labi iet arī bankām, ja slikti, tad arī bankām klājas slikti. Pērn ekonomikas uzlabojumus izjuta arvien lielāks iedzīvotāju skaits. Cilvēki vairāk tērē, līdz ar to labāk jūtas tirgotāji, ražotāji, pakalpojumu sniedzēji.

Kādas ir prognozes par šo gadu?

Es ceru, ka šogad mēs redzēsim pieaugošu pieprasījumu pēc kredītiem banku sektorā kopumā. Mēs gaidījām, ka arī pagājušais gads varētu beigties ar izaugsmi kredītu jomā, bet tā laikam nebūs.

Kuros sektoros kreditēšana šogad varētu augt?

Pēdējos gados lielākā kreditēšanas izaugsme bija eksportējošiem ražošanas uzņēmumiem. Savukārt pagājušajā gadā kopumā banku sektorā ievērojami pieauga nekustamā īpašuma sektora kreditēšana. Mūsu banka ir bijusi konservatīva un vairāk fokusējusies uz ražošanu, lauksaimniecību, tirdzniecību un nozarēm, kam ir eksporta potenciāls. Šogad mēs turpināsim kreditēt šīs pašas nozares un, ja netiks sabojāti maksātnespējas nosacījumi, tad arī privātpersonas. Līdz šim privātpersonas jaunu kredītu ņemšanā tomēr ir bijušas samērā mazaktīvas. Diemžēl politiķi pašlaik strādā tajā virzienā, lai padarītu Latviju par valsti, kur visvieglāk Eiropā ir pasludināt maksātnespēju. Ja tas tā notiks, tad bankām savukārt būs jāpārskata nosacījumi, uz kādiem finansēt kredītus.

Līdz šim Saeimā banku argumenti lielu atsaucību nav guvuši.

Diemžēl nav. Pašlaik vairāk tiek lietots populisms, ko var skaidrot ar vēlēšanām vai centieniem kādam iegriezt. Tomēr galu galā, pieņemot šādus maksātnespējas nosacījumus, valsts pati sev iešaus kājā. Pagātnes kredītu nemaksāšana pašlaik jau ir minimāla problēma. Šodien mēs vairāk domājam, kāda būs kreditēšanas vide nākotnē.

Kāda šī vide būs, ja grozījumi Maksātnespējas likumā tiks pieņemti tagadējā veidolā?

Ja runājam par hipotekārajiem kredītiem, tad ievērojami pieaugs pirmās iemaksas. Otra lieta – pieaugs procentlikmes. Principā tas nozīmēs, ka kredīti būs pieejami labi nodrošinātiem cilvēkiem, kas var atļauties 40% pirmo iemaksu. Un tā ir iedzīvotāju daļa, kam kredīti nemaz tik ļoti nav vajadzīgi.

Turklāt, ja mēs skatāmies plašāk, tad atbrīvošanās no galvojumiem kā tādiem ļoti ietekmēs mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu.

Šo uzņēmumu finanšu rādītāji ļoti bieži nav tādi, lai tos varētu finansēt kā atsevišķas vienības, tādēļ galvojumi un it īpaši īpašnieku galvojumi tiek piesaistīti ļoti bieži. Ja mēs jaunajā regulējumā pasakām, ka galvojums principā neeksistē, jo privātpersonas no galvojuma var atbrīvot, tad arī šādu kredītu izsniegšana banku sektoram kļūst ļoti riskanta.

Jūs jau minējāt, ka Latvijā pieaug tēriņi. Kā tas ietekmē noguldījumus?

Mūsu bankā noguldījumi pieaug, bet banku sektorā kā tādā deviņos mēnešos izaugsmes nebija.

Tas nozīmē, ka cilvēki un uzņēmumi vairs neveido finanšu drošības spilvenus?

Domāju, ka tā arī ir. Ienākumu pieaugums pašlaik pamatā tiek notērēts.

Kas varētu notikt šogad?

Te ir jāsaprot, ka šajā tirgū ir divas daļas – rezidentu pusē visdrīzāk nekāda pieauguma nebūs, otra puse ir atkarīga no banku, kas nodarbojas ar nerezidentu noguldījumiem, darbībām un attiecībām ar regulatoru, bet vidrīzāk pieaugums tur būs. Kādēļ lai nebūtu?

Vai pēc pievienošanās eirozonai pret nerezidentu noguldījumiem neizturēsies stingrāk?

Tas ir jājautā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Bet te ir svarīgi atcerēties, ka paši par sevi šie noguldījumi nav nekas slikts – tas ir viens no Latvijas finanšu sektora eksporta instrumentiem. Mēs piesaistām naudu no ārpuses, to apkalpojam un nopelnām uz komisijas maksām. Jautājumi ir divi – lai mēs vienmēr būtu pārliecināti par šīs naudas izcelsmi un nenotiktu naudas atmazgāšana, un lai šī nauda neradītu stabilitātes riskus. Proti, tā var viegli ienākt un viegli arī aiziet. Tādēļ ir jautājums, kur šī nauda tiek ieguldīta – vai tas notiek drošos īstermiņa vērtspapīros, ko nepieciešamības gadījumā var ātri pārdot, vai arī tā tiek izmantota ilgtermiņa ieguldījumos un var nebūt pieejama kādā likviditātes krīzes brīdī. No šī viedokļa bankām Latvijā ir ļoti strikti likviditātes kritēriji – 60% no šīs naudas ir jātur likvīdos instrumentos. Kamēr abi manis minētie faktori tiek ievēroti, ar nerezidentu naudu viss ir kārtībā.

Vai joprojām aktuālas ir bažas, ka noguldījumu likmes var kļūt negatīvas?

Ir dzirdētas runas, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) vēl varētu samazināt likmes, padarot naudas glabāšanu ECB par maksas pakalpojumu. Ja tas tā notiks, tad var notikt viskautkas, bet pagaidām par to bažu nav.

Tomēr cerību, ka no depozītiem varētu kaut ko nopelnīt, šogad arī nav?

Likmes šobrīd tiek turētas zemas Eiropas ekonomikas lēnās izaugsmes dēļ. Ja mēs Eiropas ekonomikā redzēsim ievērojamu izaugsmi, tad redzēsim arī likmju celšanos, lai nodrošinātos pret inflāciju. Šajā ziņā Latvija, iestājoties eirozonā, ir atteikusies no saviem individuālajiem monetārajiem instrumentiem. Tādēļ nav izslēgta situācija, ka Latvijā ir pietiekami augsta inflācija, bet depozītu likmes ir zemas.

Ir skaidrs, ka ECB mērķis ir, lai uzņēmumi, bankas, cilvēki vairāk finansētu reālo ekonomiku, investētu biznesā, nevis naudu turētu. Kopumā ekonomikai tas būtu ļoti labi. Savukārt no otras puses neskaidrība, kas joprojām ir par ekonomikas izaugsmi, to liedz darīt. Tomēr tad, kad cilvēki sāks investēt, sāks augt arī ekonomika un likmes lēnā garā celsies.

Kas ar inflāciju notiks Latvijā?

Domāju, ka mēs, tāpat kā Igaunijā, drīzumā lielāko spiedienu redzēsim uz algām. Igaunijā pašlaik ir liels reālo algu pieaugums, kam produktivitāte netiek līdzi.

Jautājums ir tikai par to, kad šis scenārijs īstenosies Latvijā. Domāju, ka tas notiks divu līdz četru gadu laikā. Algu pieaugums spiedīs uzņēmumu izmaksas augšā un produktivtāte netiks līdzi. Pēc tam sekas parasti ir tādas, ka ekonomikas izaugsme piebremzējas, jo uzņēmumi paliek mazāk konkurētspējīgi, kamēr neuzlabo efektivitātes pusi.

Vai tas nedraud ar kārtējo krīzi?

Ilgtermiņā krīze noteikti būs. Vai tieši tādēļ, tas ir cits jautājums.

Vai 2008.gads numur divi?

Izslēgt nevar neko, bet šāda iespējamība tuvāko desmit divdesmit gadu laikā ir zema.

Kāda varētu būt eiro ietekme uz inflāciju nākamo mēnešu laikā?

Eiro ietekme uz inflāciju būs relatīvi zema. Tas pats Igaunijas piemērs – tauta, protams, runāja, ka cenas ceļas, bet statistika to neparāda.

Nesen Swedbank piedzīvoja mēģinājumu iekļūt internetbanku kontos ar vienkāršotām parolēm. Kādēļ jūs uzreiz to nepamanījāt?

Ir būtiski saprast, ka ap lieliem uzņēmumiem, kāda ir arī mūsu banka, visu laiku apkārt grozās blēži, kas kaut ko mēģina izdarīt. Lai to novērstu, visu laiku strādā IT sistēmu monitorings un aizsardzība. Papildus iejaukšanās notiek tad, kad šīs darbības sasniedz noteiktu kritisku līmeni. Tā tas notika arī šajā gadījumā.

Šis bija pēdējā laika lielākais uzbrukums bankai?

Latvijas gadījumā jā. No otras puses, nezinu, vai tas kā tāds bija liels uzbrukums. Vienkārši kāds gudrītis bija izveidojis programmu, kas ģenerēja vienkāršus paroļu kodus, lika to kopā ar reāliem klientu numuriem un skatījās, vai saskan.

No vienas puses mums kā bankai savi klienti ir jāizglīto, lai viņi nelietotu pārāk vienkāršas paroles, no otras puses, protams, ir skaidrs, ka šodien visdažādāko paroļu ir tik daudz, ka ir ļoti grūti tās visas atcerēties. Un tā jau ir globāla informācijas sabiedrības problēma.

Pagājušajā gadā Latvijas tirgu atstāja GE Money bank, UniCredit Bank, reorganizēta tika Latvijas Hipotēku un zemes banka. Kāds banku sektoram būs šis gads?

Lielākais jautājums būs, kas notiks ar banku Citadele. ES nosacījumi paredz, ka līdz gada beigām ir jāsamazina valsts kapitāla klātbūtne šajā bankā. Mēs pagaidām nezinām, ko valsts nolems, bet Citadele ir liels spēlētājs banku tirgū, tādēļ tas ir būtisks jautājums.

Kā jau es minēju Latvijas banku sektors dalās divās daļās – bankas, kas strādā vietējā tirgū, un bankas, kas strādā nerezidentu tirgū. Nerezidentu tirgū banku var būt neierobežots skaits. Savukārt, kas attiecas uz vietējo tirgu, tad nav ne liels, ne arī augošs. Tādēļ lielākais banku fokuss šajā tirgū arī turpmāk būs uz efektivitāti.

Vai vietējā tirgū, kurā nav izaugsmes, ir vieta tik daudz bankām, cik pašlaik ir Latvijā?

Es neizslēdzu iespēju, ka konsolidācija var turpināties.

Jums par Citadeli būtu interese?

To es šobrīd nevaru teikt. No sākuma ir jāredz, kas tiek piedāvāts un kādā formā. Tad arī domāsim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, Swedbank nekavējoties informē attiecīgās iestādes

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš lēmuma 15.augustā apturēt «PNB bankas» darbību, «Swedbank» filiālēs un klientu apkalpošanas centros vērojams «PNB bankas» klientu pieplūdums - atvērti vairāk nekā 2000 jaunu kontu, informēja «Swedbank».

«PNB bankas» klientu pieplūdums atsevišķās «Swedbank» filiālēs izveidojis rindas, tāpēc «Swedbank» aicina savus klientus pēc iespējas vairāk izmantot attālinātos bankas pakalpojumus, bet, ja nepieciešama ierašanās filiālē, tad izmantot iespēju rezervēt laiku konsultācijai iepriekš. Esošajiem «Swedbank» klientiem ir noteikta prioritāra apkalpošana.

«Jau šobrīd visus pamatpakalpojumus, ko izmantojam ikdienā - naudas pārskaitījumus, konta atlikuma pārskatīšanu, PIN koda maiņu, dažādus maksājumus, rēķinu apmaksu u.c. - var veikt internetbankā vai mobilajā lietotnē bez fiziskas bankas darbinieka klātbūtnes. Savukārt, ja nepieciešama jauna bankas karte, bankai var pieteikt, lai to atsūta pa pastu un šāds sūtījums ir pilnībā drošs, jo bankas karti var aktivizēt tikai pats kartes īpašnieks,» skaidroja «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pētījums: Krievijas magnāts un eksministrs Abizovs caur Igaunijas Swedbank pārskaitījis simtiem miljonus eiro

LETA, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē Swedbank Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās iespēju veikt maksājumus ar mobilo tālruni, to veikalā vienkārši nopīkstinot līdzīgi kā bezkontakta karti.

Šādas norēķinu iespējas būs pieejamas līdz ar Swedbank jaunās mobilās lietotnes izveidi, kurā jau izstrādes laikā varēs iesaistīties arī klienti. Mobilo norēķinu iespējas Swedbank ieviesīs visās trīs Baltijas valstīs vienlaikus.

«Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs izmanto Swedbank pakalpojumus, tāpēc mums ir ļoti svarīgi gan attīstīt savus risinājumus un ieviest jaunus, gan arī sagatavot klientus jaunu tehnoloģiju lietošanai. Tā, piemēram, pērn Swedbank mobilās lietotnes klientu skaits sasniedza jau 300 000, kas ir teju puse no mūsu digitāli aktīvajiem klientiem. Savukārt bezkontakta karšu norēķini nu jau kļuvuši tikpat ierasti kā e-talona lietošana. Redzam, ka mūsu klienti ir gatavi arī nākamajam bezkontakta norēķinu solim – maksājumiem ar viedtālruni. Ņemot vērā mūsu klientu skaitu un digitālo aktivitāti, tas jau šobrīd veido jauna līmeņa norēķinu ikdienu,» saka Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank akcija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības

Žanete Hāka, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank akciija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības, liecina biržu dati. Otrdien akcijas cena saruka par 1,7% līdz 170,45 Zviedrijas kronām. Pirms nedēļas cena bija pie 210 kronām.

Akcijas cena brīvo kritienu uzsāka aizvadītajā trešdienā, kad izskanēja ziņas par Swedbank iesaisti naudas atmazgāšanas darījumos.

Trešdien, 20. februārī, Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoja, ka pastāv aizdomas, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā caur Dānijas banku «Danske Bank».

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bijis Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.Tika publicētas ziņas par izmeklēšanu, kas ilgusi gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm, piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu ministrs: Krievijas specdienesti izmantojuši Swedbank destabilizējošu operāciju finansēšanai

LETA--BNS, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas Swedbank: Lieta pret banku par iespējamiem pārkāpumiem ir loģiska notikumu gaita

LETA, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas «Swedbank» otrdien paziņoja, ka pret «Swedbank» ierosinātās lietas, kuru rezultātā Igaunijas un Zviedrijas finanšu uzraugi varētu bankai noteikt sodu, uzskata par loģisku notikumu gaitu.

Igaunijas «Swedbank» komunikācijas nodaļas vadītāja Kristīna Herodesa sacīja, ka banka neizteiks pieņēmumus par iespējamo sodu. «Kā jau ir norādīts iepriekš, abu valstu finanšu uzraudzības institūciju galvenie novērojumi lielā mērā sakrīt ar pašas bankas secinājumiem,» viņa teica. Herodesa norādīja, ka banka turpinās stiprināt darbības un procesus saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanu un informēs par progresu bankas ceturkšņa pārskatos.

«Tāpat mēs ceturkšņa pārskatos nepārtraukti sniegsim jaunāko informāciju par iekšējās izmeklēšanas progresu, kā arī informāciju par uzlabojumiem bankas darbībā un procesos attiecībā uz cīņu pret naudas atmazgāšanu,» sacīja Igaunijas «Swedbank» pārstāve. «Swedbank» apstiprināja, ka otrdien saņemts Zviedrijas Finanšu uzraudzības pārvaldes lēmums par soda procesa sākšanu saistībā ar notiekošo izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas Swedbank vadība tiksies ar Igaunijas premjeru

LETA--BNS, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas bankas «Swedbank» padomes priekšsēdētājs Jērans Pēšons, jaunieceltais bankas valdes priekšsēdētājs Jenss Henriksons un tās pagaidu vadītājs Anderss Kārlsons piektdien Tallinā tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un vairākām citām augsta ranga amatpersonām .

Pirmdien Igaunijas «Swedbank» paziņoja, ka ir pārtraukts darba līgums ar līdzšinējo vadītāju Robertu Kitu un par jauno vadītāju iecelts Olavi Leps.

«Swedbank» grupas vadības pārstāvji tiksies ar Ratasu, Igaunijas Bankas prezidentu Madisu Milleru, finanšu ministru Martinu Helmi un Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes vadītāju Kilvaru Kesleru.

Tā būs pirmā reize, kad jaunais «Swedbank» padomes priekšsēdētājs un jaunieceltais valdes priekšsēdētājs apmeklē Igauniju.

Igaunijas «Swedbank» pirmdien paziņoja, ka darbu «Swedbank» un tās valdē atstāj bijušais Igaunijas bankas vadītājs Roberts Kits, bijušais finanšu direktors Vaiko Tammeveli un privāto klientu apkalpošanas vadītāja Kaje Metsla. Banka darba attiecību pārtraukšanu pamatoja, norādot, ka tās ir sekas iekšējas izmeklēšanas rezultātiem. Izmeklēšana tika sāka pēc ziņām, ka starp I «Swedbank» un «Danske Bank» Baltijas struktūrvienībām notikuši aizdomīgi naudas pārskaitījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Swedbank valdes locekli un Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāju Renāru Rūsi

Lelde Petrāne, 16.09.2016

Lai apspriestu paveikto un ieskatītos nākotnē, Swedbank ik gadu rīko vadītāju stratēģisko sanāksmi. Šogad – Kalnmuižā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītājs. «Swedbank šo gadu laikā ir kļuvusi par tādu kā lokālo finanšu un sociālo tīklu – puse Latvijas ekonomikas darbojas, sadarbojoties ar Swedbank,» saka R. Rūsis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nereti dzīvē liela loma ir veiksmīgam sagadīšanās momentam. Daudzi mani universitātes kursabiedri sāka strādāt Hansabankā, un arī es nolēmu, ka šī varētu būt vieta, kurā es varētu augt gan profesionāli, gan arī attīstīt savu personību. Lēmumam bija arī racionālā puse: laikā, kad pabeidzu augstskolu, Latvijas finanšu sistēma tikai veidojās, un bankas piedāvāja ļoti interesantus darba pienākumus. Joprojām redzu, ka spēju daudz dot un arī saņemt, strādājot Swedbank.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Swedbank Latvijā strādā ikdienas režīmā, amatpersonu nomaiņa mātesbankā to neietekmē

LETA, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Swedbank» Latvijā strādā ikdienas režīmā un amatpersonu nomaiņa mātesbankā tās darbību neietekmē, aģentūrai LETA sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Viņa norādīja, ka Latvijas «Swedbank» ir banka ar Latvijā izsniegtu licenci un darbojas atbilstoši Latvijas likumiem kredītiestāžu darbības jomā, kā arī eirozonas banku kopīgajam normatīvajam ietvaram.

«Banka izpilda visas Latvijā noteiktās prasības individuālajiem darbības rādītājiem un normatīvus, kā arī nodrošina nepieciešamo informācijas apmaiņu gan ar Latvijas uzraugu FKTK, gan ar Eiropas Centrālo banku, kuras tiešajā uzraudzībā tā atrodas kā Latvijas lielākā banka. Esam regulārā saziņā un tāpēc informēti, ka banka Latvijā strādā ikdienas režīmā un sniedz visus pakalpojumus saviem klientiem,» teica Upleja.

Viņa arī norādīja, ka lielos un profesionāli organizētos komercuzņēmumos dažu amatpersonu nomaiņa parasti neietekmē ikdienas darbu un klientu apkalpošanu, vēl mazāk to meitasuzņēmumu darbību citās valstīs, kā tas ir šajā gadījumā ar «Swedbank» Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ģirts Bērziņš kļuvis Swedbank AB Grupas vadības locekli un sāk digitālās bankas attīstīšanu

Žanete Hāka, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank Baltijas valstu klientu servisa kompetences centra vadītājs Ģirts Bērziņš kļuvis par Swedbank AB Grupas vadības locekli un arī par vienu no diviem Swedbank AB jaunizveidotās Digitālās bankas (Digital Banking) jeb bankas digitalizācijas struktūrvienības veidotājiem, informē bankas pārstāvji.

Jaunās struktūrvienības virsmērķis būs sagatavot Swedbank nākotnes darbībai, pakāpeniski digitalizējot visus pakalpojumus un piemērojot tos ērtai izmantošanai ne tikai interneta vidē, bet arī mobilajā lietotnē.

Ģirts Bērziņš, Swedbank Baltijas valstu klientu servisa kompetences centra vadītājs, Swedbank Digitālās bankas viens no veidotājiem: «Amatā stājoties jaunajai Swedbank vadītājai Birgitei Bonesenai (Birgitte Bonnesen), kopīgi ar Swedbank vadības komandu tika izveidots vienots skatījums par to, kādu mēs redzam nākotnes banku. Analizējot to, ko esam paveikuši bankas digitalizācijā, tapa skaidrs, cik daudz darba mūs vēl sagaida. Analizējot klientu rīcību un veidu, kā cilvēki jau šodien izmanto bankas pakalpojumus, mēs esam stipri pārliecināti, ka jau pārredzamā nākotnē visi bankas pakalpojumi būs digitāli un ierastā bankas pakalpojumu izmantošana strauji ies mazumā. Un tas būtiski maina veidu gan kā bankas nākotnē piedāvās savus pakalpojumus, gan kā klienti tos patērēs. Tās ir ļoti fundamentālas izmaiņas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu uzraugs sācis lietu pret Swedbank; Zviedrijā brīdina par iespējamu sodu bankai

LETA, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā aizdomas par «Swedbank» saistību ar naudas atmazgāšanu, Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde nolēmusi sākt lietu pret Igaunijas «Swedbank», savukārt Zviedrijas finanšu uzraugs brīdinājis par iespējamu sodu tās mātesbankai Zviedrijā.

Lēmums par lietas sākšanu Igaunijā pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Šajā atsevišķajā lietā izmeklētāji pārbaudīs, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus, paziņoja Igaunijas finanšu sektora uzraugs Finanšu inspekcija.

Lietas rezultātā bankai var tikt noteikt sods. Igaunijas finanšu uzraugi norāda, ka lietā par cīņas pret naudas atmazgāšanas noteikumu ievērošanu cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām Zviedrijā un citās Baltijas valstīs. Uzraudzības institūcijas koordinē savu rīcību un apmainās ar informāciju un novērtējumiem. Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde uzsver, ka neveic kriminālizmeklēšanu un nav pilnvarota veikt kriminālizmeklēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank grupa reorganizē vadības sastāvu; amatu atstāj Baltijas segmenta vadītāja

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas "Swedbank" grupa reorganizējusi vadības struktūru, kā arī atbrīvojusi no amatiem galveno risku pārvaldnieci un Baltijas segmenta vadītāju.

Grupas vadības amatpersonu skaits reorganizācijā samazināts no 17 līdz 14, paziņojusi banka.

Amatus atstās "Swedbank" grupas galvenā risku pārvaldniece Helo Meigasa, kura bija vienīgā Igaunijas pārstāve grupas vadībā, un "Swedbank" darbības Baltijas valstīs vadītāja Šarlote Elsnica. No pirmdienas galvenā risku pārvaldnieka pienākumu izpildītāja ir Gunilla Domeija-Hallrosa, bet "Swedbank" darbības vadītāja Baltijas valstīs pienākumu izpildītājs ir Jons Lidefelts.

"Swedbank" grupa ir sākusi meklēt kandidātus šiem amatiem. Nākamā gada pirmajā ceturksnī darbu "Swedbank" atstās arī grupas Kreditēšanas un maksājumu nodaļas vadītājs Leifs Karlsons, jo tiks veidota vienota bankas produktu nodaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Papildināta - Monea īpašnieks iesniedzis KP sūdzību par AS Swedbank

Žanete Hāka, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Monetizator (maksājumu aplikācijas Monea īpašnieks un izplatītājs) iesniegusi sūdzību Konkurences padomē par iespējamu AS Swedbank pārkāpumu saskaņā ar Konkurences likuma 13. pantā noteikto aizliegumu ļaunprātīgi izmantot atrašanos dominējošā stāvoklī, informē Monea.

Monea lūdz Konkurences padomi ierosināt lietu par iespējamu Konkurences likuma 13.pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS Swedbank darbībās, un, konstatējot pārkāpumu, piemērot AS Swedbank atbildību par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

«Savā ikdienas darbībā mums ir jāspēj nodrošināt sekmīga sadarbība ar komercbankām. Līdz ar to bankas mums ir neizbēgamas sadarbības partneres. Jau no savas darbības uzsākšanas brīža mēs ikdienā sadarbojamies ar četrām lielākajām komercbankām Latvijā – AS Swedbank, AS Citadele banka, AS SEB banka un AS Luminor Bank Latvijas filiāle. Ņemot vērā, ka visas iepriekš minētās bankas sniedz Monea identiskus pakalpojumus, tad mums ir lieliska iespēja salīdzināt un novērtēt četru banku piemēroto cenu atšķirības,» skaidro Monea pārstāvis Mārtiņš Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu uzraugs izbeidz lietu pret Swedbank, lai atbalstītu kriminālprocesu

LETA, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde Finanšu inspekcija nolēmusi izbeigt lietu pret banku «Swedbank», lai atbalstītu ģenerālprokuratūras sākto kriminālprocesu un izvairītos no iespējama dubulta soda.

Finanšu inspekcija procesuālo lietu pret «Swedbank» sāka 28.oktobrī. Lēmums par lietas sākšanu tika pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Šajā atsevišķajā lietā tika plānots pārbaudīt, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus.

Arī šīs pārbaudes laikā tika atklātas nozieguma pazīmes, tādēļ finanšu uzraugs nolēma izbeigt procesuālo lietu, lai netraucēti varētu turpināties kriminālprocesa virzība. Finanšu inspekcija sadarbojas ar Valsts prokuratūru, lai nodrošinātu kriminālprocesa turpināšanos. Vienlaikus Finanšu inspekcija veic finanšu uzraudzības izmeklēšanu saistībā ar «Swedbank», lai saglabātu finanšu sektora stabilitāti un tirgus caurskatāmību, pārvaldot bankas rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas "Swedbank" piemērots 360 miljonu eiro sods

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku uzraugi Zviedrijā un Igaunijā šodien publicējuši pārbaužu rezultātus par "Swedbank" darbu pie naudas atmazgāšanas novēršanas. Uzraugu secinājumi par vēsturiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā saskan ar pašas bankas iepriekš secināto, un "Swedbank" apmaksās Zviedrijas regulatora piemēroto soda naudu 360 miljonu eiro* apmērā.

Savukārt, "Swedbank" darbu Latvijā šie atzinumi neietekmē, jo Latvijas banku uzraugs FKTK šādu pārbaudi veica jau 2016. gadā, pavēstīja bankas pārstāvis Jānis Krops.

Regulatori Zviedrijā un Igaunijā pieprasījuši bankai turpināt uzlabot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma, noteikšanas un analīzes spējas, kā arī pilnveidot organizatorisko struktūru un palielināt pieejamos resursus. Abās valstīs "Swedbank" regulatoru prasības īstenos noteiktajos termiņos, savukārt "Swedbank Grupa" kopumā īsteno 152 punktu programmu, lai, pēc tās vārdiem, "kļūtu par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem".

"Swedbank" jau iepriekš atzinusi, ka līdz 2016. gadam tai bijušas nepilnības iekšējās kontroles sistēmās, kas ļāvušas negodīgiem klientiem izmantot bankas sistēmas nelikumīgām darbībām. Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija – līdzīgu pārbaudi "Swedbank" Latvijā veica jau 2016. gadā, kā rezultātā banka samaksāja 1,4 miljonu eiro administratīvo sodu un īstenoja plašus uzlabojumus darbā pret finanšu noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot digitālo pakalpojumu attīstību, Swedbank pievienojusies Eiropas zibmaksājumu sistēmai. Tas nozīmē, ka papildus tūlītējiem maksājumiem savas bankas ietvaros Swedbank klienti visā Baltijā var saņemt zibmaksājumus arī no citām bankām Eiropā, kas piedāvā šādu funkcionalitāti, kā arī sūtīt zibmaksājumus jaunajā lietotnē «Swedbank 2019».

Zibmaksājumus saņemt var neatkarīgi no to sūtīšanas veida, savukārt veikt zibmaksājumu uz citu banku tagad var Swedbank jaunajā mobilajā lietotnē «Swedbank 2019», kas strādā paralēli esošajai pamata Swedbank lietotnei un ir tās jaunās versijas izmēģinājuma vide. Jaunajā lietotnē «Swedbank 2019» zibmaksājumi ir pieejami līdz ar citiem jauninājumiem, tostarp mobilajiem bezkontakta maksājumiem.

Zibmaksājumi «Swedbank 2019» lietotnē ir pieejami gan Android, gan iOS ierīču lietotājiem. Šobrīd tos iespējams veikt privātpersonām uz vietējām bankām. Nākotnē šī iespēja tiks integrēta arī esošās lietotnes jaunajā gala versijā un vēlāk arī internetbankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noslēgusies Clifford Chance neatkarīgā izmeklēšana Swedbank

Lelde Petrāne, 23.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar secinājumiem par vēsturiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā noslēgusies neatkarīgā izmeklēšana "Swedbank" Zviedrijā un Baltijas valstīs, kuru 12 mēnešu garumā veica starptautiskais juridiskais birojs "Clifford Chance", informēja bankas pārstāvis Jānis Krops.

Līdzīgi kā nesen publiskotajos Igaunijas un Zviedrijas banku uzraugu atzinumos, arī starptautiskie eksperti secinājuši, ka bankā vēsturiski bijuši trūkumi kontroles sistēmās, kas mazinātu noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Vienlaikus "Clifford Chance" neesot secinājuši, ka ir notikusi faktiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, informē J. Krops.

"Clifford Chance" ziņojums norāda, ka laika posmā no 2014. – 2019. gada sākumam "Swedbank" Baltijas struktūrvienību augsta riska klientu kontos saņemti maksājumi kopsummā 17,8 miljardu eiro apjomā un no tiem veikti maksājumi 18,9 miljardu eiro apmērā. Vislielākais maksājumu apjoms bijis Igaunijā, turklāt pēdējo piecu gadu periodā šādu darījumu īpatsvars ir būtiski sarucis līdz aptuveni 1 procentam no kopējā maksājumu apjoma. Vienlaikus izmeklētāji atzīst, ka nav gūti pierādījumi par šo darījumu saistību ar naudas atmazgāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zviedrijas Swedbank AB kļūs par biedru visās Nasdaq Baltijas biržās

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.decembrī Swedbank AB (Zviedrija) tiek piešķirts biržas biedra statuss darījumu veikšanai Nasdaq Baltijas tirgū. Swedbank AB (Zviedrija) būs dalībnieks Kapitāla vērtspapīru regulētajā tirgū un First North tirgos visās trijās Nasdaq Baltijas biržās - Nasdaq Tallinn, Nasdaq Riga un Nasdaq Vilnius.

Swedbank grupas bankām Swedbank AS Igaunijā, Swedbank AS Latvijā un Swedbank AB Lietuvā jau ir biedra statuss Baltijas biržās. Zviedrijas Swedbank AB pēc biedra statusa iegūšanas kļūs par 19. uzņēmumu, kuram piešķirts Nasdaq Baltijas biržu biedra statuss visās trijās biržās. Kopskaitā Zviedrijas Swedbank AB kļūs par 26. Baltijas biržu biedru.

Swedbank, kuras darbības pirmsākumi ir meklējami 19.gadsimtā, šodien ir moderna zviedru banka. Ieņemot vadošās pozīcijas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tirgos, bankai ir 7.2 miljoni klientu-privātpersonu un 600 000 klientu uzņēmumu. Plašākai informācijai skatīt: swedbank.se.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank Latvija 2015. gadā pirmajā pusgadā ir strādājusi ar 57 miljonu eiro peļņu (salīdzinoši ar 59 miljoniem eiro attiecīgajā periodā pērn), informē kredītiestāde.

«Lai arī pastāv neskaidrība par Grieķijas statusu eirozonā un turpinās ekonomiskā lejupslīde Krievijā, Latvijas ekonomika turpina mēreni augt. Mājsaimniecību un uzņēmēju noskaņojums ir salīdzinoši stabils, un vairākas pazīmes liecina par investīciju aktivitātes kāpumu un augošu pieprasījumu pēc kredītiem. Tas ļāvis mums stabilizēt savu kredītportfeli. Šajā bezprecedenta zemu procenta likmju situācijā ieguvēji ir kredītņēmēji, tomēr tā neiepriecina noguldītājus. Swedbank, līdzīgi kā vairums banku, ir apņēmusies nepiemērot negatīvas likmes depozītiem,» saka Māris Mančinskis, Swedbank Latvija vadītājs.

Kredītportfeļa apjoms, salīdzinot ar 2014. gada 31. decembri, ir palicis nemainīgs, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas ir palielinājies par 1%, galvenokārt pateicoties kredītu pieprasījumam, ko veicinājusi stabila ekonomiskā situācija Latvijā. Otrajā ceturksnī pozitīvas tendences bija vērojamas uzņēmumu kreditēšanā, līzingā un privātpersonu finansēšanā. Jauno kredītu apjoms 2015. gada pirmajā pusgadā sasniedza 425 miljonus eiro, salīdzinot ar 268 miljoniem eiro attiecīgajā periodā pirms gada. 2015. gada 31. martā Swedbank Latvija kreditēšanas tirgus daļa bija 21% (22% - 2014. gada 31. decembrī)

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank: Turpinās vairākas izmeklēšanas saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu

LETA, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās vairākas izmeklēšanas saistībā ar aizdomām, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā, teikts trešdien publiskotajā bankas trešā ceturkšņa pārskatā.

Tajā minēts, ka šogad februārī iekšējai izmeklēšanai piesaistīts starptautiskais juristu birojs «Clifford Chance» ar atbalstu no konsultantu kompānijām FTI un FRA.

Izmeklēšanas mērķis ir apstiprināt faktus un apstākļus saistībā ar «vēsturiskiem trūkumiem regulatoru prasību ievērošanā, kā arī naudas atmazgāšanas riskiem». Izmeklēšana attiecas uz «Swedbank», kā arī tās meitasuzņēmumu un filiāļu tīklu visā pasaulē. Bankas pārskatā minēts, ka izmeklēšanā par laika posmu no 2007.gada līdz šā gada martam tiks analizēti vairāk nekā 30 miljardi transakciju, no kuriem puse notikusi Baltijas valstīs.

Tāpat «Clifford Chance» analizē bankas pašreizējo naudas atmazgāšanas novēršanas regulējuma ievērošanas programmu. FRA dalība izmeklēšanā noslēgsies šā gada pēdējā ceturksnī, bet visu iekšējo izmeklēšanu plānots pabeigt nākamā gada sākumā. Banka sola ziņot par gūtajiem secinājumiem. Tāpat «Swedbank» pārskatā uzsvērts, ka jau līdz šim iekšējās izmeklēšanas rezultātā darbu bankā zaudējuši vairāki darbinieki. "Swedbank» norāda, ka pilnībā sadarbojas ar izmeklējošajām institūcijām, nepārtraukti sniedzot visu to prasīto informāciju. Pārskatā arī atzīts, ka, neskatoties uz nepārtrauktiem uzlabojumiem, ir bijuši trūkumi tās naudas atmazgāšanas novēršanas procedūrās, kuru novēršana joprojām turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ABLV – likvidācija, Swedbank – prēmija

Sandris Točs, speciāli DB, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas Bankas amatpersona: Ir pazīmes par mēģinājumiem destabilizēt Swedbank finansiālo stāvokli

LETA, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pazīmes, ka saistībā ar mediju ziņoto par aizdomām, ka caur Lietuvas «Swedbank» varētu būt atmazgāta Ukrainas eksprezidenta Viktora Janukoviča kukuļos saņemtā nauda, tiek mēģināts ietekmēt «Swedbank» finansiālo

stabilitāti, trešdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas Uzraudzības dienesta direktors Vītauts Valvonis.

«Mums ir informācija, ka »Swedbank« klienti saņem īsziņas, kurās teikts, ka viņu līdzekļi tiek pārskaitīti no šīs bankas uz citu banku. Mēs runājam par nopietnām lietām, ne tikai par izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, taču arī par mēģinājumu destabilizēt finansiālo stāvokli, un tas jau ir pietiekami nopietni,» žurnālistiem teica Valvonis.

Lietuvas Banka trešdien savā lapā sociālajā tīklā «Facebook» brīdināja, ka «Swedbank» klienti saņem melīgas īsziņas, kurās apgalvots, ka banka 2.martā pārtrauks darbību, un ka viņu konti tiek pārcelti uz citu banku, kā arī tiek norādīts numurs kontam, uz kuru tiek aicināts pārskaitīt naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Swedbank klienti maksājumu kartes vietā varēs izmantot viedtālruni

Lelde Petrāne, 27.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank tuvāko nedēļu laikā plāno laist klajā savu jauno lietotni, kas 300 000 Latvijas iedzīvotāju nodrošinās iespēju pie kases norēķināties ar viedtālruni.

Jaunā lietotne, kura izstrādāta sadarbībā ar aktīvākajiem bankas klientiem, nodrošinās arī zibmaksājumus, ļaus apstiprināt darījumus ar pirksta nospiedumu vai sejas atpazīšanas tehnoloģiju, kā arī vizuāli būs pielāgota mūsdienu tendencēm, informē kredītiestādē.

Bankas aplēses liecina, ka esošo Swedbank mobilo lietotni, kura līdz vasaras beigām automātiski atjaunosies uz jauno, šobrīd Latvijā izmanto 415 000 klientu. No tiem vairākums – ap 70% – ir Android tālruņu īpašnieki, kuriem turpmāk būs iespēja nenēsāt līdzi maksājumu karti.

«Daudziem klientiem mūsu mobilā lietotne ir kļuvusi par primāro veidu, kā izmantot bankas pakalpojumus – pāris pēdējo gadu laikā esam novērojuši stabilu 50% lietotāju skaita pieaugumu. Lietotnes pieaugošā popularitāte mudina spert soli un piedāvāt nākamo inovāciju, kas bankas pakalpojumus mobilajās ierīcēs padarīs pieejamākus un ērtāk lietojamus,» pauž Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru