Swedbank vadītājs: Konsolidācija var turpināties 

Latvijas banku sektora šā gada izaicinājums ir iemācīties veidot biznesu bez lata, izmaiņas tirgū var nest arī valdības lēmumi par tālāko rīcību ar banku Citadele.

Inguna Ukenābele, 2014. gada 06. janvāris plkst. 8:17

M. Mačinskis

FotoL Edmunds Brencis, Dienas Bizness

Par to, kā arī par pirmajām dienām pēc eiro ieviešanas intervijā DB stāsta Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Kādi ir pirmie secinājumi pēc eiro ieviešanas un kāda ir sākotnējā cilvēku aktivitāte?

Pagaidām aktivitāte ir tāda kā mēs cerējām, bet mazāka, nekā mēs baidījāmies.

Latvijas Bankas dati liecina, ka skaidrā naudā apgrozībā gada sākumā ir vairāk nekā 600 miljoni latu. Vai tas ir liels daudzums un vai ar tādu rēķinājāties iepriekš?

Tas ir liels apjoms, taču mēs ar to arī aptuveni rēķinājāmies. Ir skaidrs, ka diezgan daudz skaidras naudas joprojām ir apgrozībā.

Cik Swedbank ir izmaksājusi eiro ieviešana?

Mēs precīzus skaitļus vēl rēķināsim, bet tas ir mazliet mazāk, nekā mēs plānojām. Domāju, tie ir ap 13 miljoniem eiro.

Kā banka šo summu domā kompensēt?

Tiešā veidā to kompensēt nevar. Tomēr uz eiro ieviešanas rēķina mēs pērn kaut kādas citas lietas nedarījām. Daudzi biznesi koncentrējās uz eiro ieviešanu, tādēļ citus projektus atlika. Turpmāk savukārt daudz vairāk strādāsim ar savu efektivitāti. Banku jomā ir sīva konkurence, tādēļ vienkārši tagad pateikt, ka mēs kaut kam pacelsim cenas… Mēs jau to varam darīt, taču jautājums ir – vai kāds to pirks? Latvijā visās jomās ir pietiekami sīva konkurence, lai nebūtu iespējams tā vienkārši pacelt cenas, klientam vienlaikus nepiedāvājot kaut ko vairāk.

Par cik samazināsies valūtas maiņas operācijas un līdz ar to bankas ieņēmumi no tām?

Ir pilnīgi skaidrs, ka tā daļa, kas bija eiro-lats, izzudīs pilnībā un tā bija lielākā daļa no valūtas maiņas operācijām. Mūsu prognoze ir, ka tas bankas ieņēmumus gadā samazinās par 15–20 miljoniem eiro. Kāds būs reālais efekts, varēsim novērtēt pēc pirmā ceturkšņa.

Šis gads līdz ar to arī ir pilns ar izaicinājumiem. Pērn tā bija gatavošanās eiro ieviešanai, bet tagad ir jāveido bizness bez lata. Līdz ar to eiro ieviešana ir pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai un bankām ilgtermiņā, bet īstermiņā tie ir arī izaicinājumi.

Eiro bieži tiek minēts kā viens no priekšnoteikumiem, lai Latvijā atsāktos nopietnāka investīciju plūsma. Jūs šādu investoru interesi jau jūtat?

Ir svarīgi saprast, ka eiro ieviešana neradīs investīcijas pašas par sevi. Eiro rada vidi, kas ir pievilcīgāka investīcijām. Taču investīcijas nāk tur, kur var būt atdeve. Neviens negrib investēt investēšanas dēļ – visi grib nopelnīt. Tādēļ mums ir jāturpina veidot vidi, kurā būtu interesanti investēt, jo te ir nodokļu stabilitāte, politiska stabilitāte, tirgus, no kura var gūt atdevi. Tās ir būtiskas lietas.

Vai var jau vērtēt, kāds Swedbank bijis pagājušais gads?

Kopējie 2013.gada darbības rezultāti būs zināmi februārī, bet pagājušais gads ir bijis labs gan bankai, gan Latvijas ekonomikai kopumā. Bankām viss ir ļoti vienkārši – ja ekonomikai iet labi, tad labi iet arī bankām, ja slikti, tad arī bankām klājas slikti. Pērn ekonomikas uzlabojumus izjuta arvien lielāks iedzīvotāju skaits. Cilvēki vairāk tērē, līdz ar to labāk jūtas tirgotāji, ražotāji, pakalpojumu sniedzēji.

Kādas ir prognozes par šo gadu?

Es ceru, ka šogad mēs redzēsim pieaugošu pieprasījumu pēc kredītiem banku sektorā kopumā. Mēs gaidījām, ka arī pagājušais gads varētu beigties ar izaugsmi kredītu jomā, bet tā laikam nebūs.

Kuros sektoros kreditēšana šogad varētu augt?

Pēdējos gados lielākā kreditēšanas izaugsme bija eksportējošiem ražošanas uzņēmumiem. Savukārt pagājušajā gadā kopumā banku sektorā ievērojami pieauga nekustamā īpašuma sektora kreditēšana. Mūsu banka ir bijusi konservatīva un vairāk fokusējusies uz ražošanu, lauksaimniecību, tirdzniecību un nozarēm, kam ir eksporta potenciāls. Šogad mēs turpināsim kreditēt šīs pašas nozares un, ja netiks sabojāti maksātnespējas nosacījumi, tad arī privātpersonas. Līdz šim privātpersonas jaunu kredītu ņemšanā tomēr ir bijušas samērā mazaktīvas. Diemžēl politiķi pašlaik strādā tajā virzienā, lai padarītu Latviju par valsti, kur visvieglāk Eiropā ir pasludināt maksātnespēju. Ja tas tā notiks, tad bankām savukārt būs jāpārskata nosacījumi, uz kādiem finansēt kredītus.

Līdz šim Saeimā banku argumenti lielu atsaucību nav guvuši.

Diemžēl nav. Pašlaik vairāk tiek lietots populisms, ko var skaidrot ar vēlēšanām vai centieniem kādam iegriezt. Tomēr galu galā, pieņemot šādus maksātnespējas nosacījumus, valsts pati sev iešaus kājā. Pagātnes kredītu nemaksāšana pašlaik jau ir minimāla problēma. Šodien mēs vairāk domājam, kāda būs kreditēšanas vide nākotnē.

Kāda šī vide būs, ja grozījumi Maksātnespējas likumā tiks pieņemti tagadējā veidolā?

Ja runājam par hipotekārajiem kredītiem, tad ievērojami pieaugs pirmās iemaksas. Otra lieta – pieaugs procentlikmes. Principā tas nozīmēs, ka kredīti būs pieejami labi nodrošinātiem cilvēkiem, kas var atļauties 40% pirmo iemaksu. Un tā ir iedzīvotāju daļa, kam kredīti nemaz tik ļoti nav vajadzīgi.

Turklāt, ja mēs skatāmies plašāk, tad atbrīvošanās no galvojumiem kā tādiem ļoti ietekmēs mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu.

Šo uzņēmumu finanšu rādītāji ļoti bieži nav tādi, lai tos varētu finansēt kā atsevišķas vienības, tādēļ galvojumi un it īpaši īpašnieku galvojumi tiek piesaistīti ļoti bieži. Ja mēs jaunajā regulējumā pasakām, ka galvojums principā neeksistē, jo privātpersonas no galvojuma var atbrīvot, tad arī šādu kredītu izsniegšana banku sektoram kļūst ļoti riskanta.

Jūs jau minējāt, ka Latvijā pieaug tēriņi. Kā tas ietekmē noguldījumus?

Mūsu bankā noguldījumi pieaug, bet banku sektorā kā tādā deviņos mēnešos izaugsmes nebija.

Tas nozīmē, ka cilvēki un uzņēmumi vairs neveido finanšu drošības spilvenus?

Domāju, ka tā arī ir. Ienākumu pieaugums pašlaik pamatā tiek notērēts.

Kas varētu notikt šogad?

Te ir jāsaprot, ka šajā tirgū ir divas daļas – rezidentu pusē visdrīzāk nekāda pieauguma nebūs, otra puse ir atkarīga no banku, kas nodarbojas ar nerezidentu noguldījumiem, darbībām un attiecībām ar regulatoru, bet vidrīzāk pieaugums tur būs. Kādēļ lai nebūtu?

Vai pēc pievienošanās eirozonai pret nerezidentu noguldījumiem neizturēsies stingrāk?

Tas ir jājautā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Bet te ir svarīgi atcerēties, ka paši par sevi šie noguldījumi nav nekas slikts – tas ir viens no Latvijas finanšu sektora eksporta instrumentiem. Mēs piesaistām naudu no ārpuses, to apkalpojam un nopelnām uz komisijas maksām. Jautājumi ir divi – lai mēs vienmēr būtu pārliecināti par šīs naudas izcelsmi un nenotiktu naudas atmazgāšana, un lai šī nauda neradītu stabilitātes riskus. Proti, tā var viegli ienākt un viegli arī aiziet. Tādēļ ir jautājums, kur šī nauda tiek ieguldīta – vai tas notiek drošos īstermiņa vērtspapīros, ko nepieciešamības gadījumā var ātri pārdot, vai arī tā tiek izmantota ilgtermiņa ieguldījumos un var nebūt pieejama kādā likviditātes krīzes brīdī. No šī viedokļa bankām Latvijā ir ļoti strikti likviditātes kritēriji – 60% no šīs naudas ir jātur likvīdos instrumentos. Kamēr abi manis minētie faktori tiek ievēroti, ar nerezidentu naudu viss ir kārtībā.

Vai joprojām aktuālas ir bažas, ka noguldījumu likmes var kļūt negatīvas?

Ir dzirdētas runas, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) vēl varētu samazināt likmes, padarot naudas glabāšanu ECB par maksas pakalpojumu. Ja tas tā notiks, tad var notikt viskautkas, bet pagaidām par to bažu nav.

Tomēr cerību, ka no depozītiem varētu kaut ko nopelnīt, šogad arī nav?

Likmes šobrīd tiek turētas zemas Eiropas ekonomikas lēnās izaugsmes dēļ. Ja mēs Eiropas ekonomikā redzēsim ievērojamu izaugsmi, tad redzēsim arī likmju celšanos, lai nodrošinātos pret inflāciju. Šajā ziņā Latvija, iestājoties eirozonā, ir atteikusies no saviem individuālajiem monetārajiem instrumentiem. Tādēļ nav izslēgta situācija, ka Latvijā ir pietiekami augsta inflācija, bet depozītu likmes ir zemas.

Ir skaidrs, ka ECB mērķis ir, lai uzņēmumi, bankas, cilvēki vairāk finansētu reālo ekonomiku, investētu biznesā, nevis naudu turētu. Kopumā ekonomikai tas būtu ļoti labi. Savukārt no otras puses neskaidrība, kas joprojām ir par ekonomikas izaugsmi, to liedz darīt. Tomēr tad, kad cilvēki sāks investēt, sāks augt arī ekonomika un likmes lēnā garā celsies.

Kas ar inflāciju notiks Latvijā?

Domāju, ka mēs, tāpat kā Igaunijā, drīzumā lielāko spiedienu redzēsim uz algām. Igaunijā pašlaik ir liels reālo algu pieaugums, kam produktivitāte netiek līdzi.

Jautājums ir tikai par to, kad šis scenārijs īstenosies Latvijā. Domāju, ka tas notiks divu līdz četru gadu laikā. Algu pieaugums spiedīs uzņēmumu izmaksas augšā un produktivtāte netiks līdzi. Pēc tam sekas parasti ir tādas, ka ekonomikas izaugsme piebremzējas, jo uzņēmumi paliek mazāk konkurētspējīgi, kamēr neuzlabo efektivitātes pusi.

Vai tas nedraud ar kārtējo krīzi?

Ilgtermiņā krīze noteikti būs. Vai tieši tādēļ, tas ir cits jautājums.

Vai 2008.gads numur divi?

Izslēgt nevar neko, bet šāda iespējamība tuvāko desmit divdesmit gadu laikā ir zema.

Kāda varētu būt eiro ietekme uz inflāciju nākamo mēnešu laikā?

Eiro ietekme uz inflāciju būs relatīvi zema. Tas pats Igaunijas piemērs – tauta, protams, runāja, ka cenas ceļas, bet statistika to neparāda.

Nesen Swedbank piedzīvoja mēģinājumu iekļūt internetbanku kontos ar vienkāršotām parolēm. Kādēļ jūs uzreiz to nepamanījāt?
Ir būtiski saprast, ka ap lieliem uzņēmumiem, kāda ir arī mūsu banka, visu laiku apkārt grozās blēži, kas kaut ko mēģina izdarīt. Lai to novērstu, visu laiku strādā IT sistēmu monitorings un aizsardzība. Papildus iejaukšanās notiek tad, kad šīs darbības sasniedz noteiktu kritisku līmeni. Tā tas notika arī šajā gadījumā.

Šis bija pēdējā laika lielākais uzbrukums bankai?

Latvijas gadījumā jā. No otras puses, nezinu, vai tas kā tāds bija liels uzbrukums. Vienkārši kāds gudrītis bija izveidojis programmu, kas ģenerēja vienkāršus paroļu kodus, lika to kopā ar reāliem klientu numuriem un skatījās, vai saskan.

No vienas puses mums kā bankai savi klienti ir jāizglīto, lai viņi nelietotu pārāk vienkāršas paroles, no otras puses, protams, ir skaidrs, ka šodien visdažādāko paroļu ir tik daudz, ka ir ļoti grūti tās visas atcerēties. Un tā jau ir globāla informācijas sabiedrības problēma.

Pagājušajā gadā Latvijas tirgu atstāja GE Money bank, UniCredit Bank, reorganizēta tika Latvijas Hipotēku un zemes banka. Kāds banku sektoram būs šis gads?

Lielākais jautājums būs, kas notiks ar banku Citadele. ES nosacījumi paredz, ka līdz gada beigām ir jāsamazina valsts kapitāla klātbūtne šajā bankā. Mēs pagaidām nezinām, ko valsts nolems, bet Citadele ir liels spēlētājs banku tirgū, tādēļ tas ir būtisks jautājums.

Kā jau es minēju Latvijas banku sektors dalās divās daļās – bankas, kas strādā vietējā tirgū, un bankas, kas strādā nerezidentu tirgū. Nerezidentu tirgū banku var būt neierobežots skaits. Savukārt, kas attiecas uz vietējo tirgu, tad nav ne liels, ne arī augošs. Tādēļ lielākais banku fokuss šajā tirgū arī turpmāk būs uz efektivitāti.

Vai vietējā tirgū, kurā nav izaugsmes, ir vieta tik daudz bankām, cik pašlaik ir Latvijā?

Es neizslēdzu iespēju, ka konsolidācija var turpināties.

Jums par Citadeli būtu interese?

To es šobrīd nevaru teikt. No sākuma ir jāredz, kas tiek piedāvāts un kādā formā. Tad arī domāsim.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 04. decembris plkst. 11:43

Pirms eiro ieviešanas skaidras naudas apjoms apgrozībā parasti sarūk uz pusi, tomēr...

2013. gada 02. decembris plkst. 14:19

Ņemot vērā, ka banku Vienotais uzraudzības mehānisms veicinās dziļāku integrāciju, reģionā...

2013. gada 28. novembris plkst. 14:47

Banku sektors kopumā 2013. gada pirmajos desmit mēnešos darbojās ar peļņu 170...

2013. gada 28. novembris plkst. 13:18

Makroekonomiskā stabilitāte ir sasniegta, un Latvijas ekonomika aug. Tomēr reformu plāniem trūkst...

2013. gada 14. novembris plkst. 17:29

Swedbank ir konstatējusi mēģinājumus nelikumīgi iegūt klientu internetbankas datus, izmantojot...

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2014. gada 03. janvāris plkst. 18:12

Latvijas valsts jeb centrālās valdības parāds nominālvērtībā 2013.gada beigās veidoja aptuveni...

2014. gada 03. janvāris plkst. 17:38

Lielas kapitalizācijas biotehnoloģiju kompānijas pēdējo pāris gadu laikā ir uzrādījušas...

2014. gada 03. janvāris plkst. 16:47

Apstrādes rūpniecība pērno gadu, visticamāk, noslēgusi ar nelielu izaugsmi, atgūstoties no gada...

2014. gada 03. janvāris plkst. 15:49

Pērnā gada beigās savu artavu mazumtirdzniecības apjomu pieaugumā deva gaidāmā eiro ieviešana,...

2014. gada 03. janvāris plkst. 14:16

Šajā gadā akciju ienesīgums augs lēnāk, prognozē Bloomberg aptaujātie Volstrītas analītiķi....

2014. gada 03. janvāris plkst. 12:57

Piektdien ASV vieglās jēlnaftas WTI cena turpināja sarukt, tuvojoties zemākajai atzīmei pēdējā...

2014. gada 03. janvāris plkst. 11:25

60% iedzīvotāji par pirkumiem un pakalpojumiem izvēlas norēķināties ar maksājumu kartes starpniecību,...

2014. gada 03. janvāris plkst. 10:15

Ceturtdienu ASV akciju tirgus indeksi noslēdza ar kritumu, un Standard&Poor’s 500 pirmo...

2014. gada 03. janvāris plkst. 8:51

Swedbank pēc gadījuma, kad internetā tika publicēts saraksts ar vairākiem tūkstošiem bankas...

2014. gada 02. janvāris plkst. 17:11

Ceturtdien, 2. janvārī, uz bankas Citadele filiālēm pārsvarā devušies vecāka gada gājuma...