Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Starptautiskajā Skolēnu mācību firmu (SMF) festivālā Talsos 48 mācību firmas pārsteidza gan ar daudzveidīgu produkciju, gan netradicionālām biznesa idejām.

Talsos bija ieradušies 128 skolēni, pārstāvot 48 mācību firmas, un 35 ekonomikas un sociālo zinību skolotāji. No tiem 8 dalībnieki pārstāvēja Somijas vidusskolēnus, kuri festivālā uzmanību piesaistīja ar atraktīviem reklāmas pasākumiem.

Mācību firmu festivāla ietvaros apmeklētājiem bija pieejama skolēnu uzņēmējdarbības izstāde - tirdziņš. Mācību firmas vērtēja ne vien apmeklētāji, kuri iepazinās ar jauno uzņēmēju idejām un iegādājās skolēnu mācību firmu piedāvātās preces vai pakalpojumus, bet arī žūrijas komisija. Tā vērtēja stendu noformējumu un piešķīra nominācijas un apbalvojumus par labāko stendu, kvalitatīvāko produktu, sociāli atbildīgāko produktu, labāko pārdošanas komandu, labāko reklāmu un inovatīvāko produktu. Arī paši firmu dalībnieki balsoja par savu simpātiju.

Rallijs Talsi 2010 jau otro gadu pēc kārtas pelnīti var tikt saukts par čempionu ralliju, jo arī šogad organizatori skatītājiem sola aizraujošas cīņas starp aktuālajiem, 2009. gada, N4 grupas čempioniem no kaimiņvalstīm. Sacensībās savu dalību esot apstiprinājis arī Norvēģijas N4 grupas čempions Andreas Mikelsens (Anreas Mikkelsen).

Norvēģijas N4 grupas čempions Andreas Mikelsens, kurš ir slavenā Markusa Gronholma skolnieks un pelnīti tiek dēvēts arī par vienu no šobrīd talantīgākajiem jaunajiem braucējiem. 20 gadus vecais norvēģis jau ir startējis 17 pasaules čempionāta posmos ar WRC klases automašīnu un viņš ir līdz šim jaunākais WRC pilots, kurš guvis punktus pasaules čempionāta ieskaitē. Talsos Mikelsenu redzēsim braucam ar 2010. gada N4 grupas Subaru Impreza.

Sacensībām pieteicies arī ātrākais Zviedrijas braucējs N4 klasē - Jocke Nimans (Jocke Nyman), kurš līdzīgi kā Norvēģijas čempions, arī ir jauns, ļoti ātrs un talantīgs braucējs. Ar dažādiem autosporta veidiem Nimans nodarbojas jau kopš bērnības un rallijam viņš pievērsās 19 gadu vecumā, kas ļāvis sasniegt ievērojamus rezultātus un izcīnīt Zviedrijas rallija Čempiona titulu.

Piektdien, 16.janvārī paredzēts atklāt jauno Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāli, kurā ieguldīti gandrīz trīs miljoni latu.

2007.gadā radās iespēja saņemt pirmās valsts mērķdotācijas šim mērķim un sākt darbus. Talsu Valsts ģimnāzijas sporta zāle kopā izmaksāja 2 955 342 latus, informē Talsu pašvaldība. 66% no kopējā finansējuma ir valsts piešķirtās mērķdotācijas, bet 34% - pašvaldības kredīts.

Sporta zāles arhitekti ir Guna Pīlēna un Uldis Pīlēns, projektēja un būvēja – A/S UPB.

Talsus Valsts ģimnāzijas sporta zāle ir jau otrā jaunā sporta būve Talsos pēdējā gada laikā. 1. septembrī tika atklāta Talsu 2.vidusskolas un Talsu sākumskolas sporta zāle, kas tagad nes Talsu sporta halles vārdu.

Uzņēmuma pamatvērtība ir darbinieki. Taču kurš ir uzņēmuma boss? Kompānijas īpašnieks, valdes priekšsēdētājs vai izpilddirektors? Neviena kompānija un bizness, sākot ar saplākšņa ražotni un puķu tirdzniecības kiosku mikrorajonā, beidzot ar augstas pievienotās vērtības uzņēmumiem un mākslas galerijām nevarēs izdzīvot, ja tiem nebūs klientu. Uzņēmuma boss ir klients.

Liela daļa Latvijas uzņēmēju atceras plānveida ekonomikas laikus, kad veikalnieku rokās bija neizmērojama vara – rindas un drūzmēšanās, klientu konkurence un pat fiziska cīņa par pēdējo desas gabalu vai kurpju pāri. Veikalnieku rokās bija vara. Tomēr laiki ir mainījušies (un labi, ka tā).

Pasaules otras lielākās privātās korporācijās Wal-Mart dibinātājs Sems Valtons (Sam Walton) ir teicis: «Ir tikai viens boss. Klients. Un viņš var atlaist jebkuru jūsu uzņēmuma cilvēku, vienkārši tērējot savu naudu citur»¹. It kā pašsaprotami, tomēr Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) biznesa vidē šī realitāte vēl nav līdz galam apjausta.

No šā gada 10.maija par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ventspils biznesa inkubatora vadītāju kļuvis Guntis Čoders.

G. Čoderam ir bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā, 10 gadu pieredze pārdošanā un 7 gadu pieredze IT nozarē darbā ar jaunuzņēmumiem. Piedalījies daudzu IT projektu izveidē gan kā komandas biedrs, gan vadītājs un idejas autors. Viens no pirmajiem Latvijā, kurš uzņēmumā «Farcore» darbojies ar papildinošās realitātes aplikācijām, vadījis viedo ielu apgaismojuma risinājuma jaunuzņēmumu «Citintelly», ASV bāzētam uzņēmumam «Infotelis» izstrādājis VoIP zvanu mobilo aplikāciju, bijis pūļa finansējuma kampaņas komandas dalībnieks, kā arī pasniedzis lekcijas par IT tehnoloģijām Latvijas uzņēmumiem.

Par savu pieredzes bagātāko projektu Ventspils biznesa inkubatora vadītājs uzskata «Walmoo», kas ir digitāls risinājums ērtai klientu lojalitātes programmu un mārketinga kampaņu realizācijai. Ar šo izstrādāto risinājumu viņš ieguvis 2.vietu LIAA rīkotajā biznesa ideju TV konkursā «Firmas Noslēpums», saņēmis grantu programmas «Atspēriens» atbalstu, apmeklējis Silīcija ieleju, izgājis biznesa akcelerācijas 3 mēnešu programmu «ABC Accelerator» Slovēnijā un piesaistījis finansējumu 200 000 eiro vērtībā.

Patlaban dažās Vācijas daļās vasara vēl nav beigusies, tomēr vācu veikalnieki jau noraizējušies par Ziemassvētku pārdošanas rezultātiem, kas šogad varētu nebūt spīdoši, raksta thelocal.de.

Vācijas mazumtirgotāji ir nobažījušies, ka raizes par ekonomiku un augstās enerģijas cenas varētu samazināt vāciešu pirktspēju.

«Noskaņojums Vācijas mazumtirdzniecības nozarē ir «atsalis»,» norāda Vācijas Tirdzniecības asociācijas (German Trade Association, HDE) pārstāvis Stefans Genths (Stefan Genth), norādot uz aptaujas rezultātiem, kurā aptaujāti aptuveni 1300 veikalnieku.

Viņš norāda, ka veikalnieki kļuvuši bažīgi ne vien eirozonas krīzes, bet arī augošo enerģijas cenu dēļ. Pieaugušās elektrības, siltuma un degvielas izmaksas gan ierobežo pircēja budžetu, gan palielina veikalu ekspluatācijas izmaksas. Turklāt, ņemot vērā augsto konkurenci, daudzi uzņēmēji «netiks cauri sveikā» ar cenu palielināšanu, norāda S. Genths. Teju puse uzņēmumu sūdzas, ka šā gada pirmajā pusē samazinājusies viņu peļņa.

Cenas atsevišķiem maizes izstrādājumiem kopš 1. janvāra palielinātas vairāk nekā par 3 % palielinātā PVN tiesu, liecina Latvijas maiznieku biedrības sniegtā informācija.

LMB pārstāve Gaida Bergmane informēja, ka biedrībā saņemti zvani no vairākiem maizniekiem, kas sūdzējušies par veikalnieku rīcību, paaugstinot maizes izstrādājumu cenu nevis par palielinātā PVN tiesu, bet vēl vairāk – teju par 10 %, lai gan ražotāji produkcijai cenu nav palielinājuši.

Tiesa, konkrētus tirgotājus viņa nevarēja nosaukt, jo tad ir jāveic cenu izpēte.L. Bome arī piebilda, ka maizei kā pirmās nepieciešamības precei nebūtu jāliek liels uzcenojums kā pārējām precēm, kas veikalu plauktos var glabāties ilgāk.

ASV kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā piecus Oskarus saņēmusi mēmā filma Mākslinieks (The Artist). Filma saņēmusi godalgas kā gada labākā filma, par labāko režisora darbu, labāko kostīmu dizainu, labāko mūziku un labāko galvenās lomas tēlotāju.

Mākslinieks ir pirmā mēmā filma, kas saņēmusi Oskaru kopš 1929. gada. Balvas saņēma filmas galvenās lomas atveidotājs Žans Dižardēns un režisors Mišels Hazanavičs.

Labākās aktrises atzinību saņēmusi Merila Strīpa par Lielbritānijas premjeres Margaretes Tečeres atveidošanu filmā Dzelzs Lēdija (The Iron Lady).

Labākā otrā plāna aktiera atzinību saņēmis Kristofers Plamers, par veikumu filmā Beginners, bet par labāko otrā plāna aktrisi atzīta Oktāvija Spensera, kura Oskaru saņēma par savu darbu filmā The Help.

Martina Skorsēzes 3D filma Hugo, kas iepriekš bija nominēta 11 kategorijām, ieguva piecus Oskarus tehniskajās kategorijās.

Laikraksta Financial Times izdevums The Banker piešķīris prestižo ikgadējo labāko banku balvu. Baltijas valstīs par labāko banku atzīta SEB, bet par labāko Rietumeiropas banku – Nordea.

SEB banka par labāko atzīta Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Izdevums norāda, ka 2011. gadā sāka atkopties Latvijas ekonomika un reģiona bankas, tostarp arī SEB. Bankai izdevies ievērojami audzēt neto peļņu un par 28% uzlabot Tier 1 attiecību. Salīdzinot ar gadu iepriekš, bankas kapitāla atdeve pieaugusi par 23,1%. SEB bankas izaugsme turpinājies arī 2012. gadā, kad par 9% pieaudzis kopējais noguldījumu apjoms, bet no jauna izsniegto kredītu vērtība augusi par 69%, no kuriem divas trešdaļas bijušas uzņēmumu kreditēšanai.

The Banker atzīmē, ka banka uzlabojusi arī izmantotās tehnoloģijas gan tās iekšienē, gan arī sniegtajos pakalpojumos klientiem, kā arī atvērusi divas filiāles ar ilgiem darbības laikiem.

CNNmoney izveidojis sarakstu ar 2007. gada labākajām mašīnām.

Sarakstā iekļuvušas automašīnas, kuras uzrādījušas vislabākos rezultātus ASV Apdrošināšanas institūta drošības testos un guvušas labākās patērētāja atsauksmes.

Par labāko mašīnu kompaktajā klasē atzīta Honda Fit. Tās cena ir starp 14 000 un 16 000 USD. Galvenais šīs mašīnas trumpis ir tās mazais benzīna patēriņš, un tā ir ļoti kompakta.

Par labāko mašīnu vidējā klasē ar cenu zem 20 000 USD atzīta Honda Civic. Tās cena ir starp 17 000 un 23 000 USD. Pēc patērētāju domām, šajā mašīnā ir mājīgs interjers un tai ir laba vadāmība. Pirmo vietu šajā klasē Civic ieņēma arī tāpēc, ka tai bija ļoti labi drošības testu rezultāti.

29.un 30.septembrī Talsos notiks “Talsu rajona uzņēmēju dienas 2006”. Tiks atklāts centrs uzņēmējiem, notiks konference un ikvienam būs iespēja izstādē novērtēt, ko piedāvā Talsu rajona uzņēmēji, informē Talsu dome. Šogad pirmo reizi izstādi organizē Talsu pilsētas dome un tā notiks Talsu tautas namā. Šobrīd dalībai izstādē ir pieteikušies 44 Talsu pilsētas un rajona uzņēmēji. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta 29.septembrī no 10.00 līdz 18.00 un 30.septembrī no 10.00 līdz 15.00. Ieeja izstādē būs bez maksas. Pirmo reizi Talsos izveidots centrs uzņēmējiem – KASAP (Komercdarbības Atbalsta un Sadarbības Attīstības Platforma). Tas atradīsies kinoteātrī “Auseklis” Talsos, K.Valdemāra ielā 17a. Šajā ēkā atrodas arī Starptautiskās sadarbības centrs “Eiromāja”, Ziemeļkurzemes nevalstisko organizāciju atbalsta centrs, Kurzemes reģiona nevalstisko organizāciju resursu centrs un Talsu televīzija.

Iespējamu pārkāpumu iepirkumu procedūrās dēļ Talsu novadam var nākties atmaksāt vairāk nekā 2 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Talsu novada pārstāve Inita Fedko.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), izskatot divu projektu iepirkumu procedūras, atklājusi iespējamus pārkāpumus, kas Talsu novadam var atsaukties ar finanšu korekcijām jeb finansējuma atmaksu.

Kā skaidroja Fedko, pārkāpumi saistīti ar projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" un "Publiskās infrastruktūras attīstība Talsos rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai, 2.kārta" iepirkumu procedūrām. Talsu novada pašvaldības iepirkumu komisijas ieskatā pārmetumi ir balstīti likumu normu interpretācijā.

CFLA informējusi pašvaldību, ka projekta "Stendes iela, Talsos pārbūve rūpnieciskās teritorijas darbības nodrošināšanai" iepirkumā Talsu novada pašvaldība noslēgusi līgumu, neievērojot iepirkuma nolikumā noteikto. Pārkāpums saskatīts pretendenta pieredzes attiecināšanā, ietverot tajā arī apakšuzņēmēju pieredzi. Par minēto pārkāpumu CFLA lēmusi piemērot finanšu korekciju 25% apmērā no noslēgtās līguma summas, kas veido 291 840 eiro.

Šonedēļ atklāta Talsu jaunā slimnīca, kuras būvniecībā kopumā ieguldīti 7,33 miljoni eiro, informē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāvji.

2010. gada 30. aprīlī tika reģistrēta Ventspils un Talsu slimnīcu apvienība – kapitālsabiedrība Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Apvienība saņēma ES ERAF finansējumu – vienu miljonu latu (1,422 miljonus eiro). Nekavējoties tika uzsākts darbs pie jaunas slimnīcas ēkas būvniecības ieceres Talsos.

2011.gada 26.septembrī parakstīts līgums par ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu Talsu jaunās slimnīcas ēkas būvniecībai. Kopumā no ES fondiem piesaistīti 6,17 miljoni eiro. Projekta kopējās izmaksas – 7,33 miljoni eiro. Projektēšanai un būvdarbiem 84,21% finansējumu nodrošina ES ERAF, 5,79% valsts budžets un 10% SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tai skaitā Talsu novada un Rojas novada pašvaldības ieguldījums pamatkapitālā.

Nodibinājuma Ventspils Augsto tehnoloģiju parks (VATP) Biznesa inkubatorā (BI) 2009.g. augustā un septembrī piešķirts atbalsts jaunajiem uzņēmumiem Ventspilī un Talsos vairāk nekā 80 tūkstošu LVL apmērā. Saņemti 32 pieteikumi atbalsta finansējumam, informē VATP.

Interese bijusi liela, un BI uzņemti vairāki jauni uzņēmumi - Toutch IT, Dendrolight Latvia, Mākslas perons, ManaVentspils.lv, Kurzemes Finansu Nams un TELEport - Ventspilī, kā arī Stambula un Ronne - Talsos. Līdztekus tam atbalstu saņēmuši arī jaundibināmi uzņēmumi – Heating Solutions, Digitālo mediju aģentūra, Inovāciju studija, SynGas Creators, Vent Eko GRAN, LED Solution Latvia - Ventspilī un Kurland LogHomes - Talsos.

Uzņēmumi darbosies dažādās jomās – inovatīva masīvkoksnes šūnu materiāla, siltumsūkņu, gaisa apstrādes iekārtu, biomasas sintezētas gāzes reaktoru un videi draudzīga biokurināmā ražošanā, inovatīvu telekomunikāciju un IT risinājumu izstrādē, digitālā mārketinga u.c. jomās.

Četras māsas Talsos apvieno saldumu kāri un saimnieko savā konditorejā Māsas.

Konditoreju izveidojusi Laine Jekuma, kam palīdz māsa Beate Šteinberga un arī ģimenes jaunākās atvases Rebeka un Natālija Dragūnes. Lai gan oficiāli Laine ir vienīgā īpašniece, viņa uzsver, ka tas ir ģimenes uzņēmums, visu četru māsu lolojums.

«Mums ir pastāvīgie klienti, kuri nāk katru dienu. Man prieks, ka talsinieki mūs atbalsta,» saka Laine. Klientiem visvairāk garšo bezē kūciņas Pavlova. «Mēs Talsos tādas cepam vienīgās. Cik esmu mācījusies un Rīgā ēdusi, uzskatu, ka Pavlovai jābūt ar svaigām ogām. Konditoreju atvērām ziemā, tāpēc sākumā domāju, ka necepšu to, kamēr nav svaigu sezonas ogu, taču vienreiz pamēģināju ar pašvārītu ievārījumu un svaigo sieru un kopš tā laika cepu katru dienu, un visas arī izpērk. Cilvēki ir pieraduši pie mūsu sortimenta, ir iemīļojuši gan brūnīšus (brownies), gan Crème brûlée. Nekā tāda Talsos iepriekš nav bijis, bet tagad cilvēki ir pieraduši pie šiem desertiem,» priecājas Laine. Viņa teic, ka cilvēki atgriežas, lai gan šī vieta Talsiem esot visai dārga, jo par to cenu, cik prasa Māsas par vienu kūciņu, citur var nopirkt divas vai trīs smalkmaizītes. «Sākumā baidījos par cenu līmeni. Nevaru likt tādas, kādas tās ir Rīgā, ir jāpielāgojas vietējai pirktspējai, bet, protams, nevaru pati palikt zaudētājos. Tantītes, saņemot pensiju, reiz mēnesī atnāk apēst kūku. Viņas ir priecīgas, un arī es tāda esmu. Reizēm cilvēki ienāk un svārstās – pirkt vai nepirkt. Ja redzu, ka kundzītes gados skaita santīmus, iedodu tēju par velti, jo no tā, ka uzvāru ūdeni, neko daudz nezaudēju. Ja vien tas nenotiek katru dienu un cilvēki mani neizmanto, viss ir kārtībā,» uzsver Laine.

Par 48 pārtikas produktu grozu Talsos jāmaksā turpat 51 lats, bet Valmierā un Liepājā - par desmitdaļu mazāk, proti, 46 latus. Par to liecina Dienas veiktais pārtikas produktu cenu salīdzinājums astoņās Latvijas reģionu pilsētās Elvi, IKI, Maxima, Mego, Rimi, Supernetto veikalos.

Dienas uzrunātie ekonomikas eksperti šādus secinājumus saista tieši ar konkurences aspektu.

Kopumā tikai divās pilsētās - Talsos un Kuldīgā - pārtika ir dārgāka nekā galvaspilsētā. Pārējās sešās Dienas pētījumā iekļautajās pilsētās - Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē un Valmierā - cenu līmenis ir zemāks nekā Rīgā.

Talsos, piemēram, nav neviena Maxima tīkla veikala, kas arī, iespējams, ļauj tur pārstāvētajiem tīkliem - Rimi, Elvi un Mego - likt vidēji par 10,4% augstākus cenrāžus nekā Valmierā, kur konstatēts zemākais cenu līmenis starp astoņām pētījumā iekļautām pilsētām.

7.aprīlī noslēdzās biodīzeļa (metilestera) ražošanas rūpnīcas Talsos, Egļu ielā 4, būvniecības publiskā apspriešana. Saņemtie iedzīvotāju komentāri par projektu liecina gan par atbalstu uzņēmuma idejai un prieku par jaunu ražotni Talsos, kas veicinās uzņēmējdarbības vides attīstīšanos, gan arī par bažām, vai jaunā ražotne neietekmēs slikti tuvējo māju iedzīvotājus un vidi Talsos kopumā, informē Talsu pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Ieviņa. Biodīzeļa rūpnīcu plāno celt SIA “Kurzemes sēklas”. Uz zemes gabala Egļu ielā 4 ar kopējo platību 14045 m2 SIA “Kurzemes sēklas” plāno būvēt ražošanas kompleksu – „BIO-DĪZELIS (metilēstera) ražošanas rūpnīca”. Ražotnes kompleksā ietilps rapša graudu pieņemšana, rapša graudu kalte un glabāšanas tvertnes, rapšu eļļas spiede un eļļas glabāšanas tvertnes, kā arī BIO-dīzeļa ražošanas iecirknis un glabāšanas tvertnes. Talsu pilsētas Būvvaldes vadītājs Uldis Puļķis informēja, ka uz sabiedriskās apspriešanas sanāksmi 28.martā ieradās 10 interesenti, galvenokārt jautājot par ražotnes iespējamo ietekmi uz vidi. Satraukti ir arī Ģibuļu pagasta iedzīvotāji, kuru mājas vai nopirktie zemesgabali atrodas krietni tuvāk plānotajai ražotnei nekā Talsu pilsētas dzīvojamās mājas. Pilsētas būvvalde uzskata, ka liela problēma, kas jārisina šī projekta sakarā, ir satiksmes plūsma rudenī, kad rapšu audzētāji vedīs ražu uz rūpnīcu. Tāpēc skiču projektā uzņēmumam prasīs izstrādāt transporta kustības shēmu. Talsu pilsētas būvvalde ierosinās Vides pārraudzības valsts birojam veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, informēja Puļķis. Jautājumu par būvniecības projekta apstiprināšanu skatīs 18.aprīļa Finanšu komitejas sēdē un tai sekojošajā domes sēdē.

Līdz 1. septembrim policijā no darba Kuldīgas rajonā jāatbrīvo 42 no 96 policijas darbiniekiem. Šādu vēsti Kuldīgas pilsētas dome saņēmusi no Kuldīgas rajona policijas pārvaldes priekšnieka majora Ginta Mežiņa.

Lai nepieļautu tik krasu darbinieku samazinājumu policijā, pašvaldība gatavo oficiālas vēstules Iekšlietu ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Kuldīgas dome uzskata, ka ir neiespējami no darba policijā atbrīvot 42 darbiniekus, neietekmējot kriminogēnās situācijas pasliktināšanos Kuldīgas novadā. Jau tagad, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, krasi pieaudzis noziegumu skaits rajonā, īpaši zādzības. Samazinot darba vietas, tiks dota zaļā gaisma noziedzībai, norāda domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Kuldīgas rajona policijas pārvalde Kurzemē ieņem 1. vietu noziegumu atklāšanas ziņā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Skaitļi ir nepielūdzami - lai gan patēriņš un iedzīvotāju labklājības līmenis kopumā Latvijā jau zināmu laika posmu nav uzrādījis pozitīvas tendences, inflācija aug. Proti, patēriņa cenas oktobrī ir augušas par 0,4%, bet gada inflācija sasniegusi 1% atzīmi.

Cenu kāpuma faktu noliegt nevar - tāds nu tas ir. Taču būtiskākais jautājums ir par to, cik ekonomiski pamatota ir šāda inflācija. Ne tik senā pagātnē bija laiki, kad katru mēnesi mūs pārsteidza arvien lielāki pieaugošas inflācijas rādītāji. Lai gan šāda situācija noveda pie noteikta «burbuļa» plīšanas, tomēr tur bija zināma loģika - cilvēkiem bija nauda, un viņi bija gatavi maksāt samērā lielas summas burtiski par jebko. Tirgotājiem šādā situācijā atlika vien izdarīt secinājumus - kāpēc gan necelt cenas, ja ir, kas maksā. Šobrīd notiekošais ir kaut kas pavisam cits.

Gluži kā Mendeļejeva tabulā noteiktā kārtībā ir sakārotas dažādas vielas, arī alus veidiem profesionāļu aprindās ir strikts iedalījums, un šīs kārtības «augšējā segmenta» daļā atrodams porteris. Savu nosaukumu tas ieguvis no «šveicara» un dzerams, piemēram, ar kūkām vai pūdētu sieru.

Šoreiz Db.lv viesojās Aldara alus darītavā, kas nesen paziņojusi par plāniem lielu daļu ražošanas pārcelt uz ārvalstīm. Tiesa, portera ražošanu gan gaidāmās pārmaiņas Aldara alus darītavā neskaršot.

Porteris parasti ir tumšas kafijas krāsā, un tā aromātā ir daudzi «toņi», kas nav sastopami tumšajā vai gaišajā alū, proti, stiprāks alus un iesala aromāts, garša ir blīvāka. Tā porteri raksturo uzņēmuma galvenais aldaris vai galvenais alus eksperts Valdis Čunka. Porteri varot dzert arī pie kūkām, savukārt sevišķi labi tas garšojot ar pūdētu sieru, viņš skaidro. Tāpat porteris ir stiprāks par citiem alus veidiem - vidēji alus stiprums ir aptuveni 5%, bet porterim tie ir 6,8%.