2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Pieprasījuma sarukums lielākajos mēbeļu noieta tirgos atbalsojas arī Latvijā strādājošo uzņēmumu darbā, kas vēl vairāk saasinājis konkurenci un prasa ražotāju ātru transformāciju atbilstoši situācijai.

Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

Pirms sava mājokļa iekārtošanas ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori - pieejamais budžets, telpu platība, telpu un mēbeļu funkcionalitāte, dizains un kvalitāte. Iekārtošanas procesā nedrīkst aizmirst būtisko - katrai telpai ir savs izmantošanas mērķis, līdz ar to ārkārtīgi nozīmīgs faktors ir tieši pareizi izvēlētas mēbeles.

Nav noslēpums, ka mēbeles mums ir nepieciešamas ērtākas dzīves nodrošināšanai un

mēbeļu nozīmīgumu savā ikdienā izjūt ikviens. Pareizi izvēlētas mēbeles ir viena no tām fundamentālajām lietām, kas piepilda un veido mūsu ikdienas vidi, tās rada noskaņu telpā un veicina telpu atbilstību to paredzētajai funkcionalitātei.

Pēdējā laikā dizaina tendences pasaulē iezīmē pieprasījumu pēc ilglaicīgām vērtībām, mēbeļu izvēlē priekšroka tiek dota ekoloģiskiem un funkcionāliem risinājumiem, kas izgatavoti no ilgtspējīgiem materiāliem.

Kā izvēlēties mēbeles?

Izvēloties mēbeles, ir svarīgi, lai tās iederētos kopējā telpas interjerā un atbilstu telpas izmantošanas mērķim. Kvalitatīvas un ilgtspējīgas dizaina mēbeles noteikti maksās dārgāk, līdz ar to šādu mēbeļu iegāde tiek plānota kā ilgtermiņa ieguldījums, tamdēļ ir svarīgi saprast cik aktuāla konkrētā mēbele būs arī pēc pāris gadiem? Vai tās forma un krāsa neapniks un vai tā joprojām iederēsies arī gadījumā, ja tiks mainīts kopējais interjers?

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Latvijas mēbeļu ražotāji piedalīsies Eiropas mēbeļu politikas un stratēģijas izstrādē un varēs ātrāk iegūt informāciju par tirgū notiekošo

Tāds ir galvenais ieguvums no Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas kļūšanas par Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijas biedru.

Vairāk informācijas

«Līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā dod iespēju darboties dažādos projektos un darba grupās, kuru ietvaros valstis strādā ar nacionālo regulējumu, standartu un sertifikācijas shēmu harmonizāciju un dažādu citu atbilstības novērtēšanu harmonizāciju,» skaidro Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka šāda līdzdalība dod iespēju strādāt ar prasībām godīgam un brīvam tirgum ne tikai Eiropas līmenī, bet arīdzan attiecībā uz trešo pasaules valstu importētājiem nosakot vides, sociālās atbildības un citas prasības.

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Zemkopības ministrija izplatījusi informāciju, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā samazinājies mēbeļu imports un eksports, laikrakstam Dienas bizness norāda Andris Plezers, asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors.

Mēbeļu ražošanā Latvija līdz šim bijusi eksportētājvalsts. Mēs ražojam mēbeles vairāk nekā Latvijas patērētājs var nopirkt. Kopumā vairāk nekā 50% no saražotā tiek eksportēts uz ārvalstu tirgiem.

Šodien vairs nav problēmas saražot Latvijā jebkādas mēbeles, tomēr galvenā problēma paliek noieta tirgus. Ņemot vērā, ka pašlaik gan Eiropā, gan Latvijā stagnē celtniecība, arī mēbeļu ražotājiem noiets ir samazinājies. Tas izriet no apsvēruma, ka cilvēks, uzbūvējot jaunu māju vai iegādājoties dzīvokli, cenšas iepirkt mēbeles no jauna. Tāpēc iepriekšējos piecos gados, kad celtniecība veiksmīgi attīstījās straujos tempos, arī mūsu mēbeļu ražotājiem auga pārdošanas apjomi. Mēbeļu ražotājiem bija t.s. labie gadi. Savukārt pašreiz dati liecina, ka mēbeļu noietā kritums ir novērojams jau otro gadu pēc kārtas pretstatā straujajai izaugsmei iepriekš.

Covid-19 pandēmijas stresa testu vairums mēbeļu tirgotāju ir sekmīgi nokārtojuši un pat spējuši šajā laikā būtiski paaugstināt savus pārdošanas apjomus, kaut arī ierobežojumu laikā potenciālajiem pircējiem salonus klātienē apmeklēt nebija iespējams.

To liecina Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas pētījums par mēbeļu tirdzniecību pēdējo triju gadu laikā. Pandēmija ir būtiski mainījusi tirdzniecības kanālus, jo līdz tam mēbeles atšķirībā, piemēram, no sadzīves tehnikas nebūt nebija populārāko interneta tirdzniecības preču pulkā. Latvijā un ne tikai daudzi mēbeļu saloni bija bez internetveikaliem, bet Covid -19 ietekmē tādi ir izveidoti un tiem, kuriem tādi jau bija, ir pilnveidota to darbība. Sagaidāms, ka arī mēbeļu tirdzniecībā internetveikali turpinās attīstīties un spēlēt būtisku lomu, neskatoties uz to, ka mēbeles daudzu potenciālo pircēju skatījumā nav nopērkamas, tikai redzot bildīti ekrānā.

Inflācijas dzēšanas pasākumi, paaugstinot aizdevumu procentlikmju līmeni, sarežģītā un neprognozējamā ģeopolitiskā situācija ir samazinājusi mēbeļu eksporta ieņēmumus; Latvijā strādājošie ražotāji gaida tirgus atdzīvošanos 2024. gada otrajā pusē.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2023. gadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 190,6 milj. eiro, kas ir par 22,2% jeb 54,47 milj. eiro mazāk, nekā tika iespēts 2022. gadā. Teju visos lielajos mēbeļu eksporta tirgos 2023. gads iezīmējies ar ienākumiem, kas zemāki par 15- 25%, sava veida izņēmums ir Vācija, kurā pārdošanas kritums ir tikai 1% jeb 0,2 milj. eiro apmērā. Tāpat sarucis arī koka mēbeļu imports no 104,45 milj. eiro 2022. gadā līdz 90,72 milj. eiro jeb par 13%.

Smags gads

“2023. gads nozarei jau bija smags. 2022. gada pēdējos mēnešos pasūtījumu sarukumu izjuta daži mēbeļu segmenti, bet pērngad to izjūt jau visa mēbeļu nozare, tāpēc arī eksporta ienākumu sarukums nav pārsteigums,” analizē asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atgādina, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. “Ko varam gribēt, ja lielajās mēbeļu izstādēs ir ievērojami sarucis dalībnieku skaits un halles platības arī kļuvušas mazākas?” par situāciju Eiropas lielākajos mēbeļu tirgos atbild J. Griķis.

Andra Jansona vadībā no nelielas manufaktūras Daiļrade koks ir kļuvis par vienu no lielākajiem un veiksmīgākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā.

Tobrīd Andris Jansons saņēmis piedāvājums strādāt par Daiļrades ražošanas vadītāju. «Pēkšņi es vairs nerakstīju disertāciju, bet biju atbildīgs par 3000 cilvēkiem. Tomēr tirgus bruka, un uzņēmums putēja ārā. Daiļrade tika sadalīta un privatizēta, un uz trīs suvenīru ražošanas cehu bāzes tika nodibināts Daiļrade koks. Sākām no nekā, atstrādājām Daiļrades parādus, ražošanai pievienojām tirdzniecību, spērām soli pa solim un tagad esam viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem.»

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka deviņdesmitajos biznesam gājis vēl grūtāk nekā šodien. «Bija pieejami tikai īstermiņa kredīti ar 30-40 % likmi. Ņēmām kredītus, pirkām iekārtas, investējām ražošanā, pēc tam pārkreditējāmies, pirkām jaunas iekārtas. Katrs solis bija avantūristisks, tomēr ar aprēķinu apakšā. Mums bija skaidrs, ka gribam to darīt, un, ja gribam, tad vajadzētu sanākt.»

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Lai gan daļai mēbeļu ražotāju neto apgrozījums šogad ir nedaudz mazāks kā pērn, tomēr asociācijas Latvijas mēbeles kopējais apgrozījums pieaudzis par 4%.

To liecina asociācijas apkopotie dati. «Kopumā asociācijas uzņēmumi šogad ir palikuši pērnā gada līmenī un par strauju izaugsmi var runāt vien atsevišķi mēbeļu ražotāji, kas arī ļauj uzrādīt kopējo pieaugumu,» secina asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

Lai arī kopumā uzņēmumi ir spējuši radīt nelielu plusiņu - 0,89 milj. Ls jeb 4% apmērā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, tomēr daudziem uzņēmumiem apgrozījums šogad ir mazliet mazāks nekā 2011. gada pirmajā ceturksnī. « Ir uzņēmumi, kuri savu neto apgrozījumu šogad ir spējuši kāpināt vairāk par 10%. Vislielāko pieaugumu rāda SIA Mefa - par 49,8%, SIA Arta telpa - par 16,3%, SIA Erke - 15,8%, a/s Elīza- K - par 13,8%, SIA Marks M - par 11,9% un SIA Bolderāja serviss - par 9,6%,» asociācijas lielākos šā brīža vilcējspēkus nosauc A. Plezers.

Mīksto mēbeļu ražotājs SIA Sencis, veicot reorganizāciju, nodalījis tirdzniecību no ražošanas, atvēris pirmo Līvānos ražoto dizaina mēbeļu salonu Lett, nākamo plāno atvērt Skandināvijā

20 gadu darba pieredze mīksto mēbeļu ražošanā Mihailam Šlujevam pērn likusi mest pamatīgu kūleni, proti, reorganizēta mīksto mēbeļu ražošanas SIA Sencis, no kuras atdalīta tirdzniecība, vienlaikus izveidota SIA Lett, kurai pieder dizaina mēbeļu salons ar tāda paša nosaukuma zīmolu Rīgā. «To, ka Līvānos varam saražot augstas kvalitātes un pievienotās vērtības dizaina mīkstās mēbeles, līdz šim zināja Skandināvijas zīmolu saimnieki, kuri daļu savu produktu pasūtīja pie mums, taču par šādu ražošanas uzņēmuma varēšanu nezināja Latvijas patērētāji,» lielo pārmaiņu faktorus stāsta SIA Lett un SIA Sencis īpašnieks Mihails Šlujevs.

Latvijā SIA Sencis kā mēbeļu ražotāja ir pazīstama ar ekonomiskās klases mīksto mēbeļu ražošanu un tirdzniecību. Šajā segmentā pēdējos gados ļoti pieaugusi konkurence ar lētākajiem Polijas un Lietuvas ražotājiem, tāpēc ilgstoši neko nedarīt nebija iespējams,» uz vienu pārmaiņu iemeslu norāda M. Šlujevs.

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem.

To liecina SIA Lursoft datubāzē iesniegto mēbeļu un mēbeļu detaļu ražošanas uzņēmumu gada pārskatu dati. Vērtējot pēc neto apgrozījuma, 2018. saimnieciskajā gadā nozares līderi SIA Avoti SWF un SIA Kvist ir noturējuši savas pozīcijas un vienlaikus būtiski palielinājuši savus rādītājus – par vairāk nekā 8,5 milj. eiro. Tiesa, ir uzņēmumi, kam neto apgrozījums pērn bija mazāks nekā 2017. gadā. Vienlaikus vairums mēbeļu ražotāju 2018. gadā palielinājuši gan ražošanas apjomus, gan realizācijas ieņēmumus Latvijā un ārzemēs.

+22,8 miljoni eiro

TOP 30 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauga par 22,81milj. eiro jeb 12,5%, bet vidēji katram uzņēmumam – par 0,76 milj. eiro.

Attēls: idmebeles.lv

Iestājoties 2024. gadam, interjera dizaina pasaule turpina attīstīties, piedāvājot aizraujošas un inovatīvas mēbeļu tendences, kas transformē mūsu dzīvojamo telpu vizuālo un funkcionālo pieredzi. Šajā rakstā mēs izpētīsim jaunākās tendences, kas sola veidot mēbeļu ainavu nākamajā gadā.

Ilgtspēja visa centrā

2024. gadā ilgtspēja ir ne tikai modes vārds; tas ir vadlīnijas princips mēbeļu dizainā. Slavenā vides arhitekte Līsa Grīnfīlda uzsver, "Patērētāji arvien vairāk apzinās savu ietekmi uz vidi, un mēbeļu dizaineri reaģē uz to ar videi draudzīgiem materiāliem un ilgtspējīgu ražošanas praksi." Šī tendence saskan ar nesenajiem nozares ziņojumiem, kas atklāj pieaugošo pieprasījumu pēc mēbelēm, kas ne tikai uzlabo interjerus, bet arī veicina zaļāku, ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Rūpējoties par mēbeļu drošību un palešu iepakošanu, brāļi Šakeli izstrādājuši iekārtu mēbeļu iepakošanas stūrīšu ražošanai un palešu ietīšanai. SIA Saprana pamatdarbība ir iepakošanas materiālu tirdzniecība.

«Kāds klients pajautāja, vai varam piedāvāt mēbeļu iepakošanas stūrīšus. Nevarējām atrast nevienu, kas tos ražo. Sākām tos izgatavot paši un līmēt no trim daļām – tas bija darbietilpīgi un dārgi. Bija diezgan labas izredzes, ka klients katru mēnesi pirks daudz stūrīšu, tāpēc sāku domāt, kā atrisināt šo problēmu,» atceras Romāns Šakels, SIA Saprana komercdirektors. Pēc divu gadu darba šobrīd tiek izstrādāts trešais prototips, kas izgatavo mēbeļu iepakošanas stūrīšus no putupolietilēna, vienu vienību izgriežot dažu sekunžu laikā.

Šobrīd SIA Saprana saražotos mēbeļu iepakošanas stūrīšus eksportē uz Lietuvu, pārrunu procesā ir līgums ar uzņēmumu Beļģijā. «Latvijā mēbeļu iepakošanas stūrīši nav populārs materiāls, jo visi ekonomē uz iespējamiem papildizdevumiem. Daži klienti mums ir, bet apjomi nav ievērojami – aptuveni 4000 stūrīšu mēnesī. Tas nav daudz. Kopā mēs šobrīd pārdodam ap 40 tūkstošiem mēbeļu iepakošanas stūrīšu mēnesī. Ja noslēgsim līgumu ar uzņēmumu Beļģijā, tie varētu būt 100 tūkstoši mēnesī,» atklāj Romāns. Vadims piebilst, ka labs pārdošanas apjoms būtu ap 500 tūkstošiem mēbeļu iepakošanas stūrīšu mēnesī.

Inovācijas ir iespējamas dizaina mēbeļu ražošanā un sava zīmola virzīšanā tirgū, kur pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka viss sen jau ir izdomāts.

Vairākums Latvijā strādājošu mēbeļu ražotāju izgatavo lielajiem ārvalstu pircējiem mēbeles pēc to pasūtītā dizaina, un tādu, kuri spītīgi daudzus gadus lauztos premium – luksusa klases nišā ar pašu dizainētiem produktiem, ir ļoti maz. Tomēr to, ka ar pašu ražotajām mēbelēm un dizainu – ideju – var sekmīgi lauzties tirgū, rāda Jura Griķa piemērs. Viņš pēdējo 24 gadu laikā spītīgi turpina savu ceļu – ražot mēbeles, kurām pats ir izdomājis dizainu un pats arī virza tirgū savus lolojumus. Latvijā ir pazīstami tādi Jurim Griķim piederoši zīmoli kā Nakts Mēbeles un Pils Matrači, toties ārzemēs guļamistabas koncepciju popularizē uzņēmējam piederošs zīmols Heavens.

Neraugoties uz nozarei kopumā sarežģīto 2008. gadu kopumā nozarei vairāki mēbeļu ražotāji ir investējuši jaunās ražotnēs, kā arī savu produktu tirdzniecības vietās, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Tā, piemēram, pērnā gada nogalē SIA Dižozols Plus noslēdza līgumu par 2000 m2 ražošanas telpu iznomāšanu industriālajā parkā Rīgā. Līdz šim SIA Dižozols Plus nodarbojās ar dažādu mēbeļu ražošanu, bet pēc tam, kad iegādājās iekārtas no a/s Latvijas Finieris ražotnes Latvijas bērzs sāka arī liekti līmēto izstrādājumu — mēbeļu — ražošanu. Pēc uzņēmuma valdes locekļa Ģirta Plakana teiktā medijiem — saražotā produkcija tiks eksportēta. Liekti līmēto saplākšņu mēbeļu izgatavošanai nepieciešamas sarežģītas un dārgas iekārtas un tehnoloģijas, tādēļ darbības uzsākšanai izdevīgāk bijis iegādāties daļu no Latvijas Finieris ražotnes Latvijas bērzs.

Divas nedēļas pēc kārtas izstādēs „Medbaltica 2016” un “Baltic Furniture 2016” pie izstāžu centra Ķīpsalā, tiks prezentēta pārvietojamā ekspozīcija, kur varēs aplūkot unikālas pasaulē pirmās dizaina antibakteriālās mēbeles.

Antibakteriālo, pašattīrošo mēbeļu unikalitāte slēpjas vara un sudraba tehnoloģiju izmantošanā uz virsmām, audumiem, un pat uz krāsojuma pārklājuma. Pateicoties tam mēbeles pašas spēj apkarot uz tām nonākošās baktērijas.

„Antibakteriālais pārklājums ievērojami samazina vai pat novērš infekciju izplatīšanās risku uz mēbeļu virsmām un ir ideāli piemērots mēbeļu risinājumiem slimnīcās, klīnikās, veselības centros, pansionātos un aprūpes mājās, skolās, bērnu dārzos vai jebkurā citā publiskā telpā,” norāda ķīmijas profesors Kari Soljamo (Somija), kurš izstrādājis šo unikālo tehnoloģiju.

Vērtējot pēc finanšu rādītājiem, pagājušais gads mēbeļu nozarē strādājošajiem bijis pozitīvs – kopumā desmit lielāko nozares uzņēmumu apgrozījums audzis teju par 9%, salīdzinot ar 2010. gadu. Nākotnē mēbeļu ražotāju attīstība tiek saistīta ar noieta tirgu ģeogrāfijas paplašināšanu, noskaidrots laikraksta Dienas Bizness un Lursoft kopīgi veiktajā pētījumā.

Kopumā nozares TOP 10 veiksmīgākie uzņēmumi 2011. gadā apgrozija 54,94 milj. Ls – par 8,78% vairāk nekā 2010. gadā un par 35,45% vairāk nekā 2009. gadā, kad nozarē bija vērojama lielākā krīze. Neņemot vērā, ka apgrozījums audzis, kopējā peļņa pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, ir sarukusi par 0,50 milj. Ls un veido 1,08 milj. Ls.

Nozares turpmākā perspektīva ir saistīta ar noieta tirgus ģeogrāfijas paplašināšanu un cerībām par vietējā tirgus atjaunošanos, uzskata asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

2011. gadā lielākais mēbeļu ražošanas uzņēmums, vērtējot pēc gada apgrozījuma, ir SIA Avoti SWF (apgrozījums 2011. gadā veido 16,868 milj. Ls, peļņa – 714 tūkst. Ls), otrajā vietā ierindojas SIA Daiļrade koks (apgrozījums – 8,990 milj. Ls, peļņa – 3000 Ls), trešo vietu lielāko Latvijas mēbeļu ražotāju sarakstā ieņem a/s Elīza-K (apgrozījums – 5,216 milj. Ls, peļņa – 135 tūkst. Ls), ceturtajā vietā ir SIA Pinus GB (apgrozījums 4,812 milj. Ls, peļņa – 25 tūkst. Ls), bet piektajā vietā atrodas SIA E Wood (apgrozījums – 3,859 milj. Ls, bet peļņa – 84 tūkst. Ls). Pilnu Latvijas lielāko mēbeļu ražotāju sarakstu varat aplūkot jaunākajā žurnālā TOP 500.