Citas ziņas

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā

LETA, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā, otrdien diskusijā "Vados sapinušies" sacīja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

"Rīgas vēsturiskajā centrā šie gaisa vadi nedrīkst būt jau 15 gadus," uzsvēra Tatarčuks, piebilstot, ka, iespējams, diskusijām nav jēgas, ja netiek pielietoti visi uzraudzības iestāžu rīcībā esošie resursi, lai šo problēmu risinātu.

Lai arī viņš nenoliedza, ka apsekošanas darbi notiek, tostarp Rīgas dome apsekojusi 100 ēkas Krišjāņa Barona ielā, uz kurām konstatēti vairāk nekā 500 gaisa vadi, gada laikā atbildīgās iestādes nav spējušas demontēt nevienu no tiem. Diskusijā uzsvērts arī fakts, ka nelegālo gaisa vadu problēma neskar tikai Rīgas Vēsturisko centru, bet arī citus mikrorajonus.

Lai arī visi diskusijas dalībnieki uzsvēra birokrātisko procesu sarežģītību un neprecizitātes attiecībā uz nelegālo gaisa vadu likvidāciju, Tatarčuks vairākkārt pauda neizpratni par to, kādēļ komersantiem, tādiem kā "Baltcom" un "Tet", jātaisa projekti, jāiet skaņot ar māju īpašniekiem izbūves process, jāmarķē kabeļu infrastruktūra, ja ēnu ekonomika šajā nozarē netiek izskausta.

Tikmēr Rīgas domes Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs, direktora vietnieka būvniecības jautājumos pienākumu izpildītājs Valdis Dombrovskis atzīmēja, ka Rīgas dome, pēc ministriju ieteikumiem, nelegālo vadu likvidēšanas procesam pieiet pakāpeniski. Viņš arī uzsvēra, ka ne visi gaisa vadi ir nelegāli un tie, kas starp māju jumtiem novilkti atbilstoši normatīvajiem aktiem, demontēti netiks.

Dombrovskis arī pauda, ka Rīgas domē sarunas par šo problēmu nav pieklusušas un attīstība notiek. Praksē par nenovāktiem nelegālajiem gaisa vadiem komersantiem tiek piešķirti brīdinājumi un naudas sodi.

Līdztekus Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece būvniecības un mājokļu politikas jautājumos Ilze Beināre stāstīja, ka ministrija ir gatava iesaistīties, lai palīdzētu izstrādāt attiecīgās vadlīnijas, kas koordinētu vadu novākšanu.

"Baltcom" pārstāve Tīna Lūse atzīmēja, ka pilnībā pārvietot vadus pazemē nav iespējams, turklāt, lai diskusija būtu produktīvāka, būtu nepieciešams pieaicināt arī Satiksmes ministriju un Konkurences padomi.

27.septembrī notika diskusija "Vados sapinušies" par nelegāliem gaisvadiem un kabeļiem Rīgā. Diskusiju rīko "Tet" kopā ar LIKTA.

Tāpat vēstīts, ka "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) janvāra sākumā paziņoja, ka sācis nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās.

Savukārt "Baltcom" pārstāvji uzsvēruši, ka elektronisko sakaru tīklu gaisvadi veido lielāko daļu no uzņēmuma tīkla, un tā pārvietošana pazemē dažādu juridisku un praktisku apsvērumu dēļ lielākajā daļā gadījumu nav iespējama.

"Tāpēc šāda mērķtiecīgā cīņa ar gaisvadu tīkliem, ko veic Rīgas dome un nu arī RNP, kaitē konkurencei, jo nostāda neaizsargātā stāvoklī telekomunikāciju operatorus, izņemot vienu konkrētu operatoru, kurš mantoja pazemes komunikācijas tīklu no valsts privatizācijas procesu rezultātā," iepriekš uzsvēra "Baltcom" pārstāve Jekaterina Ivanova.

Pazemes komunikāciju tīklus privatizācijas rezultātā savulaik ieguva "Tet".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecības procesā izbūvēti 68% trases dienvidu puses pāļu, norakti 45 000 m3 dzelzceļa uzbēruma un izbūvēta 230 m gara dzelzceļa uzbēruma atbalsta siena, izveidoti jauni 43 km telekomunikāciju un jaudas kabeļu tīkli un vairāk nekā 100 km dzelzceļa signalizācijas kabeļu tīkls, demontēta t/c “Titāniks” ēka un uzbūvēta jauna transformatoru stacija.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība norit jau divus gadus, tā tika uzsākta 2020. gada novembrī.

“Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvniecība Rīgas mērogam ir lielākais un apjomīgākais infrastruktūras būvniecības projekts, kas ietekmēs Rīgas vizuālo tēlu, mobilitāti un attīstības iespējas vēl vairākas desmitgades. Atbilstoši būvniecības apjomam – arī risinājumu izstrādē un saskaņošanā iesaistīts rekordliels ieinteresēto pušu skaits,” akcentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Lai darbi noritētu veiksmīgi un tiktu respektētas dažādu sabiedrības grupu vēlmes un vajadzības, Eiropas Dzelzceļa līnijas un būvnieks BERERIX sadarbojies ar vairāk nekā 100 nozares, infrastruktūras un NVO partneriem. Ap 80% no iesniegtajiem būvniecības risinājumiem un dažādu sabiedrības grupu vajadzībām un interesēm ir ņemtas vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot Ķīpsalas viedo kvartālu, oktobrī atklāta vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacija, kuras veikto mērījumu dati uz Ķīpsalā, Zunda krastmalā izvietotā ekrāna ir pieejami visiem. Tas ļauj apkaimes iedzīvotājiem sekot līdzi vides un gaisa kvalitātei, kas ir būtiska iedzīvotāju drošības sastāvdaļa.

Tāpat dati pieejami arī pašvaldībai, tā palīdzot identificēt raksturīgākos piesārņotājus, kā arī izvērtēt ieviesto aktivitāšu rezultātus piesārņojuma mazināšanai. Savukārt zinātnieki, strādājot ar iegūtajiem datiem, varēs veikt nākotnes situācijas prognozēšanu pie dažādiem scenārijiem.

Ķīpsalas vides un gaisa kvalitātes monitoringa stacijas uzstādīšanu un apkopi nodrošina Tet. Tā mēra gaisa kvalitāti, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, kā arī trokšņa līmeni vidē. Savukārt monitoringa stacijas noteiktais vēja virziens un stiprums palīdz identificēt potenciālos gaisa piesārņojuma avotus. Līdzīga veida mērījumi pieejami arī smaku noteikšanai, lietus stiprumam, redzamībai un citiem vides aspektiem, tomēr tie vēl nav testēti mūsu apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BNA aicina izvērtēt resursu pietiekamību policijā un VID, lai cīnītos ar gaidāmo nelegālā tirgus pieaugumu

Db.lv, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paužot bažas par Latvijas tiesībsargājošo iestāžu spējām nodrošināt efektīvu cīņu ar nelegālā tirgus pieaugumu, nodokļu ieņēmumu samazinājumu valsts budžetā un bīstamu produktu nonākšanu tirgū, Bezdūmu nozares asociācija (BNA) ir vērsusies pie Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības, aicinot izvērtēt finanšu un cilvēkresursu pietiekamību strauja nelegālā tirgus pieauguma gadījumā.

Kaimiņvalstu pieredze parāda, ka, aizliedzot e-cigarešu garšas un būtiski ierobežojot beztabakas nikotīna spilventiņus, vērojams straujš nelegālā tirgus pieaugums, nodokļu ieņēmumu samazināšanās un nekontrolēta bīstamu produktu nonākšana tirgū. Šādas sekas ir paredzamas arī Latvijā, ja tiks pieņemts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas virzītais likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”.

Likumprojekts cita starpā faktiski paredz aizliegt e-cigarešu garšas, kā arī nosaka beztabakas nikotīna spilventiņiem tik zemu pieļaujamo nikotīna koncentrāciju (4 mg), ka šī produkta aprite pilnībā tiks pārvirzīta uz nelegālo tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanot pretrunīgiem paziņojumiem par gāzes krājumu pietiekamību visai ziemai, uzņēmējiem nākas domāt par alternatīviem risinājumiem ražotņu, noliktavu un citu komercplatību apsildīšanai. Pašreizējos apstākļos, kad ir grūtības iegādāties gan dabasgāzi, gan kokskaidu granulas, par glābiņu varētu kļūt laika pārbaudi izturējušie, bet modernie dīzeļdegvielas sildītāji.

Tie iedalās divās grupās – siltā gaisa pūtēji un siltuma izstarotāji. Pirmie, atbilstoši nosaukumam, pūš telpā siltu, tīru gaisu, paši būtiski nesasilstot, kamēr otrie darbojas pēc krāsns principa. To sildīšanas virsma sakarst un uzsilda gaisu visapkārt. Siltā gaisa pūtēji ir noderīgāki plašāku telpu apsildīšanai, bet siltuma izstarotāji vairāk noderēs vietās, kur komfortabla temperatūra jāuztur nelielākā teritorijā vai tieši blakus siltuma avotam. Šāda tipa iekārtu var uzstādīt, piemēram, tieši pie strādājošo darbagaldiem.

Jaudīgās, taču mobilās iekārtas ir ļoti praktiskas un arī ekonomiski izdevīgas. Tās spēj ļoti ātri piesildīt un uzturēt izvēlēto temperatūru gan ražotnēs un noliktavu telpās, gan arī celtniecības objektos. Industriālie sildītāji ir izdevīgs risinājums arī pagaidu darbavietās, kurās neatmaksājas uzstādīt dārgu pastāvīgu apkures iekārtu. Tā kā pārvietojamie industriālie dīzeļdegvielas sildītāji ir novietojami tieši tur, kur nepieciešams siltums, enerģija netiek izniekota velti. Turklāt tos darba gaitā var pārvietot uz jebkuru vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izsniedz licenci jaunai Latvijā reģistrētai aviokompānijai

Db.lv, 30.11.2022

Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars (no labās) un SIA “GetJet Airlines Latvia” valdes loceklis Rolands Ramiņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija 30.novembrī izsniedza gaisa pārvadājumu licenci uzņēmumam SIA “GetJet Airlines Latvia”, kas plāno strādāt un attīstīties čarterlidojumu tirgū.

Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas aviācijas nozarē stiprina nozares konkurētspēju un paver jaunas ceļošanas iespējas Latvijas iedzīvotājiem.

Aviokompānijas mērķis ir uzsākt darbību Latvijas čarterlidojumu tirgū sadarbībā ar Latvijas tūroperatoriem. Izsniegtā gaisa pārvadājumu licence SIA “GetJet Airlines Latvia” ļauj veikt komerclidojumus visā pasaulē. Pašlaik uzņēmuma flotē ir viens Airbus A320 tipa gaisa kuģis. Tomēr, jau nākamajā gadā uzņēmums plāno paplašināt savu floti, jo pieprasījums komerclidojumu segmentā pieaug. Par konkrētiem galamērķiem pašlaik vēl pāragri runāt, līdz ar to precīzāka informācija būs pieejama nākamā gada sākumā, norāda SIA “GetJet Airlines Latvia” valdes loceklis Rolands Ramiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piešķirts 26 miljonu eiro ES līdzfinansējums gaisa satiksmes vadības torņa celtniecībai

Db.lv, 24.04.2023

Starptautiskā arhitektūras konkursā par Latvijas gaisa satiksmes (LGS) vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga 2018.gadā uzvarēja ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar Leo A Daly.

Vizualizācija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) pagājušajā nedēļā parakstīja līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) par Eiropas Savienības līdzfinansējuma 50 procentu apmērā piešķiršanu gaisa satiksmes vadības infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

Līdzfinansējuma kopējais apjoms ir 26,263 miljoni eiro, un tas ir piešķirts jaunā gaisa satiksmes vadības torņa celtniecībai starptautiskajā lidostā “Rīga”.

Ņemot vērā, ka starptautiskā lidosta “Rīga” ir nozīmīgs Eiropas transporta tīkla (TEN-T) infrastruktūras posms, jaunais gaisa satiksmes vadības tornis ir viens no lidostas veiksmīgas attīstības priekšnosacījumiem, lai arī turpmāk nodrošinātu visdrošāko un rentablāko lidojumu apkalpošanu noslogotākajā Baltijas lidostā. Gaisa satiksmes vadības infrastruktūras modernizācijas projekts nodrošinās saskaņotu lidostas un LGS infrastruktūras attīstību, civilās un militārās gaisa satiksmes integrāciju, stiprinot civilmilitāro mobilitāti. Torņa tehnoloģiskās iespējas ļaus optimizēt ielidošanas un izlidošanas mijiedarbību, kā arī horizontālo un vertikālo trašu izvietojumu, samazinot degvielas patēriņu, izmešu un trokšņa līmeni un iespēju robežās nodrošinot lidojumu nepārtrauktību. Tādējādi tas būs ieguldījums Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

LGS saņems 26 miljonus eiro gaisa satiksmes vadības torņa celtniecībai

Db.lv, 22.12.2022

Starptautiskā arhitektūras konkursā par Latvijas gaisa satiksmes (LGS) vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga 2018.gadā uzvarēja ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar Leo A Daly.

Avots: ARHISarhitekti/Facebook

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta transporta komiteja izskatīja un atbalstīja VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) iesniegto projektu ar līdzfinansējumu 50 procentu jeb 26,263 miljonu eiro apmērā gaisa satiksmes infrastruktūras uzlabošanai un pielāgošanai divējādam lietojumam, proti, gan civiliem, gan militāriem mērķiem.

“Ģeopolitiskā situācija saistībā ar Krievijas izvērsto karu Ukrainā radīja nepieciešamību aktīvi attīstīt un stiprināt militārās spējas, kur aviācija ir viena no būtiskām komponentēm. Strikti reglamentētajā aviācijas nozarē arvien vairāk tiek noteiktas jaunas prasības, kas vērstas galvenokārt uz gaisa satiksmes vadības drošuma līmeņa paaugstināšanu. Drošuma līmeņa paaugstināšanas priekšnoteikums ir infrastruktūras tehniskā un tehnoloģiskā attīstība, tai skaitā tās pielāgošana militāriem mērķiem. Sākotnēji LGS plānoja realizēt jaunā gaisa satiksmes vadības torņa projektu, izmantojot savus līdzekļus un aizņēmumu bankā, taču Covid 19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas aviācijas nozarē ir radījušas tādu situāciju, kurā tas vairs nav iespējams. Tāpēc ir liels prieks, ka mums, LGS vadībai, un uzņēmuma speciālistiem, ir izdevies sagatavot kvalitatīvu projektu, kas saņēmis Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) atbalstu un ļaus izmantot Eiropas Savienības līdzekļus šī nozīmīgā projekta realizācijai,” uzsver LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta "Rīga" piecus pasažieru gaisa tiltus ieviesīs līdz nākamā gada vasaras sezonai, sacīja lidostas pārstāve Ilze Salna.

Līdz šā gada beigām lidosta saņems trīs jaunus gaisa tiltus, bet nākamā gada pirmajā pusē - vēl divus. Tie nomainīs iepriekšējos, 2001.gadā uzstādītos gaisa tiltus, kuru ekspluatācijas laiks ir beidzies un kas ir jau tikuši demontēti, lai laikus gatavotu vietu jaunajiem pasažieru gaisa tiltiem.

Salna sacīja, ka jauno tiltu piegādātājs ir Ķīnas kompānija "Shenzhen CIMC-TianDa Airport Supprt Ltd.", kas izvēlēta iepirkuma procesā par kopējo līguma summu 2,78 miljoni eiro.

Saskaņā ar piegādātāja sniegto informāciju lidostai visi pieci jaunie tilti ir saražoti, tiem veic sākotnējos testus un gatavo sūtīšanai uz Eiropu.

Salna norādīja, ka pirmos trīs tiltus sagaidīsim Rīgā jau šā gada nogalē, taču tiltu uzstādīšana, regulēšana un testēšana laika ziņā jāsalāgo ar lidostas operatīvo darbu blakus esošajās stāvvietās. Tāpēc pasažieri jaunos tiltus lidlauka stāvvietās redzēs jau ātrāk, bet to nodošanu ekspluatācijā plānojam pa posmiem līdz nākamā gada vasaras sezonai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sporta un fitnesa nozarei bez valsts atbalsta draud klubu slēgšana

Db.lv, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta "Rīga" šodien no plkst.18 līdz 20 Jaunmārupē, Švarcenieku muižā, Mārupes iedzīvotājiem prezentēs jauno lidostas trokšņa stratēģisko karti - dokumentu, kurā apkopota informācija par gaisa kuģu radītā trokšņa ietekmi, informē lidostas "Rīga" pārstāve Laura Kulakova.

Prezentācijas laikā lidostas "Rīga" trokšņa pārvaldības speciālists atbildēs uz iedzīvotāju jautājumiem par gaisa kuģu troksni, kā arī tiks rosināta diskusija par iespējamiem troksni mazinošiem pasākumiem.

Kulakova norāda, ka, lai gan pašas lidostas darbība nerada būtiskas tiešas trokšņa emisijas, tomēr lidostā nosēžas un paceļas aviokompāniju gaisa kuģi, kas tās rada. Tāpēc vides trokšņa emisijas veido netiešu lidostas ietekmi uz vidi, un lidosta ir atbildīga par šīs ietekmes pārvaldību. Lai novērtētu gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās trokšņa līmeni lidostas apkaimē, ietekmēto iedzīvotāju skaitu un teritorijas un iedzīvotājus, kas ir pakļauti trokšņa robežlielumu pārsniegumiem, reizi piecos gados tiek izstrādāta trokšņa stratēģiskā karte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mainās biroji un to funkcija mūsdienās

Olga Mihailova, darba vides eksperte, Colliers Latvia, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hibrīda darba režīms, kad darbiniekam ir iespēja kombinēt darbu birojā ar attālināto darbu, nav jauninājums, bet COVID-19 pandēmijas ietekmē tieši šis darba modelis kļuva par teju populārāko starp biroju darbiniekiem visapkārt pasaulei.

Aptaujas liecina, ka lielākajai daļai darbinieku tagad ir iespēja strādāt gan birojā, gan attālināti, daudziem biroja darbiniekiem tā ir kļuvusi par jaunu realitāti. 90% Colliers aptaujāto biroja darbinieku komerciālajā un publiskajā sektorā atbildēja, ka viņiem ir iespēja izvēlēties strādāt gan uz vietas, gan attālināti. Paredzams, ka šāds hibrīdais darba stils, kam ir daudz priekšrocību gan privātpersonām, gan darba devējiem, būs populārs un plaši izplatīts vēl ilgu laiku.

Pandēmijas sākumā cilvēki būtībā atzina, ka birojā vēlas strādāt vairāk nekā pusi nedēļas, bet no mājām - 1-2 dienas nedēļā. Pēc diviem gadiem situācija ir pretēja un paradumu maiņa ir notikusi un attālinātā darba pusi un par šo laiku cilvēkiem ir izveidojusies rutīna, ko izjaukt un mainīt ir diezgan izaicinošs uzdevums. Turklāt mērījumi/dati liecina, ka ir vidēji 20% (1 darba diena) atšķirība starp to, cik dienas nedēļā cilvēki saka, ka vēlētos strādāt birojā un cik patiesībā strādā birojā. Pasaulē vidēji darbinieki saka, ka vēlas būt birojā 2,5 dienas nedēļā, savukārt no biroja sistēmām nolasītie dati liecina, ka patiesībā tās ir 1,5 dienas nedēļā. Šī tendence iezīmējusies arī Latvijā, un to norāda arī vairāku uzņēmumu kolektīvu vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dūmi no Kanādas mežu ugunsgrēkiem izraisa nebijušu smogu Ņujorkā

LETA--AFP, 08.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dūmi no Kanādas mežu ugunsgrēkiem trešdien ietinuši Ņujorku biezā smogā, un pilsētas ASV austrumu piekrastē izsludinājušas gaisa kvalitātes trauksmi.

Kanādā mežu ugunsgrēku dēļ bijuši spiesti evakuēties vairāk nekā 20 000 cilvēku, un liesmas izdedzinājušas jau aptuveni 3,8 miljonus hektāru zemes.

Valsts premjerministrs Džastins Trudo nodēvēja šo par postošāko ugunsgrēku sezonu Kanādas vēsturē.

ASV brīdinājumi par gaisa piesārņojumu izsludināti plašā teritorijā no Čikāgas līdz Atlantai un attiecas uz vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku.

Ņujorkas mērs Ēriks Adamss aicināja iedzīvotājus palikt iekštelpās. Pilsētas debesis ieguvušas nedabīgi dzeltenu spīdumu. Ņujorkā trešdien bija traucēta gaisa satiksme, valsts skolās atceltas visas ārpustelpu aktivitātes, kā arī atlikti daudzi sporta pasākumi.

Ņujorkieši sūdzējās par dūmu smaku, asarojošām acīm, kņudināšanu kaklā un daudzi uzlika sejas maskas, dodoties ārā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: Akcīzes preču nelegālais tirgus rada aptuveni 100 miljonus eiro neiekasētu nodokļu

LETA, 28.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes preču nelegālais tirgus rada aptuveni 100 miljonus eiro neiekasētu nodokļu gadā, trešdien kontrabandas problemātikai veltītajā forumā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka lielāko neiekasēto nodokļu daļu - 55 miljonus eiro - veido nelegālais cigarešu tirgus, kas veido ap 16% no kopējā tirgus apjoma.

Nelegālās degvielas tirgus, kas veido 4-7% no kopējā tirgus apjoma, rada aptuveni 30 miljonus eiro neiekasētu nodokļu gadā.

Savukārt nelegālā alkohola tirgus, kas aizņem 4-6% no kopējā tirgus apjoma, rada aptuveni 12 miljonu eiro neiekasēto nodokļu apjomu gadā.

Šmite-Roķe sacīja, ka katru gadu mainās populārākie kontrabandas kanāli. Ja 2020.gadā 44% no nelegālajām cigaretēm tika atklāti jūras konteineros, tad 2021.gadā 55% atklāja sauszemes pārvadājumos ar autotransportu, bet 2022.gadā 76% atklāja dzelzceļa pārvadājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nepārdomāti strauja akcīzes celšana ir tiešs atbalsts Lukašenko režīmam

Db.lv, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas un nikotīna izstrādājumu ražotājus un tirgotājus pārstāvošās organizācijas – Bezdūmu nozares asociācija, Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība un Latvijas Tirgotāju asociācija kategoriski iebilst pret finanšu ministra Arvila Ašeradena pēkšņo un nepārdomāto piedāvājumu trīskāršot akcīzes nodokļa pieaugumu dažādiem tabakas un nikotīna izstrādājumiem 2024. gadā.

Nozares pārstāvji norāda, ka tik strauja akcīzes nodokļa paaugstināšana sagraus līdzšinējo progresu nelegālās tirdzniecības apkarošanā un radīs dramatisku kontrabandas un nelegālās tirdzniecības pieaugumu, no kā iegūs Baltkrievijas valdošais režīms.

Organizāciju pārstāvji uzsver, ka šis risinājums ievērojami cels legālo tabakas un nikotīna produktu cenas, daudzkāršos tabakas kontrabandas apjomus un tādējādi “baros” Baltkrievijas režīmu, kas ir galvenā nelegālo produktu izcelsmes valsts, kā arī realitātē var samazināt akcīzes nodokļa ieņēmumus par vismaz 25 miljoniem EUR.

Asociācijas norāda, ka jau kopš gada sākuma, intensīvi sadarbojoties ar Finanšu ministriju, tika rasts un valdībā apstiprināts optimāls un ilgtspējīgs risinājums tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa palielinājumam vidējā termiņā (par 5% gadā), kas nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu un vienlaikus nesekmētu tabakas un nikotīna izstrādājumu nelegālo tirdzniecību un kontrabandu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piektdaļa azartspēļu lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes vietnes

Jānis Goldbergs, 28.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai tiešām "stopkrāns" Rīgas attīstībai bija azartspēles?

Arnis Vērzemnieks, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents, 16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām

LETA, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmitināšanas pakalpojumi būtu jāsniedz tikai sertificētiem un nodokļus maksājošiem uzņēmējiem vai privātpersonām, komentējot ekonomikas ministram doto uzdevumu līdz nākamā gada beigām izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu Eiropas Parlamenta regulai, sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka LVRA jau vairāku gadu garumā aktīvi ir iestājusies par īstermiņa īres tirgus sakārtošu un reģistra izveidi, kā arī aicinājusi iesaistīties valdību. "Uzskatām, ka darbs pie tā ir jāveic nekavējoties, bez liekas vilcināšanās," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka asociācija noteikti aktīvi piedalīsies Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotajā darba grupā, lai kopīgi definētu, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Kalniņš skaidroja, ka šādai iecerei ir potenciāls izskaust negodīgos tirgus spēlētājus, kas nozīmē godīgu konkurenci starp tradicionālajiem izmitinātājiem, piemēram, viesnīcām, un personīgo apartamentu īstermiņa izīrētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ēnu ekonomika un kontrabandas loma tajā

Madara Apsalone, Ph.D. LTRK biedra “Philip Morris” ārējo attiecību vadītāja Latvijā, 22.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika ir globāla problēma, kas negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecību, vājinot tās izaugsmes spējas, kropļo konkurenci un investīciju vidi, negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo labklājību un grauj uzticību valsts pārvaldei un spējai efektīvi pārvaldīt valsti.

Rīgas Ekonomikas augstskolas “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” pētījuma rezultāti liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars pieauga līdz 26,6% no Latvijas IKP, radot 2,7 miljardu eiro zaudējumus valsts budžetam neieņemto nodokļu veidā. Kā nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente tiek minētas aplokšņu algas, bet augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas būvniecībā. Dati par aizvadītā gada ēnu ekonomikas apjomiem gaidāmi drīzumā, bet, domājams, nekādas dramatiskas novirzes vienā vai otrā virzienā nesagaidīsim.

Tomēr ēnu ekonomikas pētījumu kontekstā Latvijā nepelnīti maz uzmanības tiek pievērsts kontrabandai un akcizēto preču nelegālajai tirdzniecībai, starp kurām, savukārt, vadošo lomu ieņem tabakas izstrādājumi – galvenokārt cigaretes, lai gan, pēdējos gados tirgū ienākot cigarešu alternatīvām, – arī alternatīvie tabakas un nikotīna produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas telekomunikāciju kompānija "Telefonica" valstī līdz 2026.gadam likvidēs gandrīz 5100 darbavietas jeb aptuveni trešdaļu no kopējā darbavietu skaita, pirmdien paziņoja arodbiedrība.

Informācijas avots arodbiedrībā norāda, ka darbavietu likvidēšana skars visas "Telefonica" biznesa jomas Spānijā.

Spānijas lielākais telekomunikāciju uzņēmums valstī nodarbina aptuveni 16 500 cilvēkus, bet pasaulē kopumā - vairāk nekā 100 000.

"Telefonica" apstiprinājusi darbavietu likvidēšanu, taču konkrētu skaitu šobrīd nesniedz.

Vairāki Eiropas telekomunikāciju uzņēmumi, tostarp BT un "Vodafone", šogad paziņojuši par strādājošo skaita samazināšanu, ņemot vērā sīvo konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru