Quantcast
Ražošana

Tērvetes alusdarītava attīstībā ieguldīs vairāk nekā miljonu

Sandra Dieziņa, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

#A/s Tērvetes AL plāno paplašināt graudu pārstrādes ēku, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus.

A/s Tērvetes AL plāno paplašināt graudu pārstrādes ēku, kas ļaus palielināt ražošanas apjomus.

Kā liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, izsludināts iepirkums par graudu pārstrādes ēkas paplašināšanu. Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 900 000 eiro. Darbus paredzēts veikt Kroņauces dzirnavās Tērvetes novadā. Uzņēmums plāno piesaistīt ES līdzfinansējumu pasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē.

Tērvetes AL valdes priekšsēdētājs Valters Paškausks DB pastāstīja, ka projekts paredz paplašināt alus pagrabu, palielinot tā ietilpību, kas ļaus palielināt arī ražošanas jaudas par 25 %. «Augam ar katru gadu un arī šis gads nebūs izņēmums. Lauku atbalsta dienests jau ir apstiprinājis mūsu projektu par kopējo summu 1,2 miljoni eiro, kur 30 % ir ES līdzfinansējums. Tas mums ļaus palielināt jaudas,» stāsta V. Paškausks.

2017. gads uzņēmumam bijis veiksmīgs – alus realizācija pieaugusi par 11 %, kvasa – par 15 %.

Viņš pastāstīja, ka 2017. gads uzņēmumam bijis veiksmīgs – alus realizācija pieaugusi par 11 %, kvasa – par 15 %, arī ūdens pārdošana, ko uzņēmums sācis ražot pirmo gadu, bijusi ļoti veiksmīga.

Kā vēsta Lursoft, a/s Tērvetes AL 2016. gadu pabeigusi ar 10,08 miljonu eiro apgrozījumu un 600 tūkstošu eiro peļņu, bet 2017. gada finanšu dati vēl nav publiskoti.

LASI ARĪ:

Veiksmīgākie alus eksportētāji pērn - Cēsu alus un Valmiermuižas alus

Mazo aldaru skaits aug, tirgus sarūk

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiksmīgākie alus eksportētāji pērn - Cēsu alus un Valmiermuižas alus

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Īpaša vērība 2017.gadā alus darīšanas jomā pievērsta ilgtspējīgai attīstībai, uzsverot vienotas vides, sociālā un ekonomiskā attīstības nozīmi.

Konkursa Latvijas Alus gada balva 2017 nominācijā Lielākais kāpums alus eksporta tirgū par labākajām atzītas alus darītavas Cēsu alus un Valmiermuižas alus, aģentūra LETA uzzināja no konkursa organizatores, biedrības Alus brālība.

Alus darītava Cēsu alus atzīta par labāko lielo uzņēmumu grupā, bet Valmiermuižas alus - par labāko mazo uzņēmumu grupā.

Alus darītava Cēsu alus šogad saņēma balvu kā labākā arī nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā, bet nominācijā Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā par uzvarētāju atzīta zīmola Tērvetes alus darītava AS Tērvetes AL, bet atzinības rakstus šajā grupā saņēma Bauskas alus un SIA Alus nams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā no visa patērētā alus 41 % tiek saražots Latvijā, bet 59 % tiek importēti no citām valstīm.

To tirgus uzraudzībā secinājusi Konkurences padome (KP). Tā novērojusi, ka alus izplatīšanas tirgus Latvijā pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojis būtiskas izmaiņas - ir palielinājies gan tirgus dalībnieku skaits, gan mainījušās to tirgus daļas, tāpat palielinājušies patēriņam nodotie alus apjomi, it īpaši importa alum, ko var skaidrot ar populāru alus ražotņu pārcelšanu ārpus Latvijas un patērētāju augsto lojalitāti pret alus produkciju kopumā.

KP iepriekš veiktā tirgus uzraudzībā, kurā analizēja alus izplatīšanas tirgu periodā no 2006. gada līdz 2008. gadam, konstatēja tirgū izteiktus divus līderus - AS "Aldaris" un AS "Cēsu alus" ar kopējo tirgus daļu vairāk nekā 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Zoltnera drošības spilvens – lauksaimniecība

Monta Glumane, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazināt stresu par finansiālo situāciju viesmīlības biznesā restorāna, viesnīcas un alus darītavas "Zoltners" saimniekam Valteram Brusam ļauj lauksaimniecība.

Šā gada oktobrī "Zoltners" svinēs savu piekto pastāvēšanas jubileju. Pērn pavasarī uzsākti divu ēku rekonstrukcijas darbi, kas šobrīd ir finiša taisnē, un tos plānots pabeigt maija sākumā.

Uzņēmuma filozofija ietver, ka visa sistēma – restorāns, viesnīca un alus darītava – darbojas vienoti. Katra sadaļa viena otru papildina un brīžiem kompensē to, ko cita nespēj. "Nevienam nav noslēpums, ka vissarežģītāk vienmēr ir ar ēdināšanu – restorāna sadaļu, jo tur ir vislielākie ieguldījumi tieši personāla izmaksu, kā arī kvalitatīvu izejvielu ziņā, vajadzību nodrošināšanā, ko pieprasa sabiedriskā ēdināšana," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta "Zoltnera" saimnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alusdarītavā «Zoltners» Tērvetes novadā šovasar plānots sasniegt ražošanas apjomu maksimumu, aģentūrai LETA pastāstīja alusdarītavas īpašnieks zemnieks Valters Bruss.

Uzņēmējs novērojis, ka, iestājoties siltākiem laikapstākļiem, arī alus patēriņš būtiski pieaudzis, un plānots, ka šogad vasarā alusdarītavā tiks sasniegts maksimālais ražošanas apjoms.

«Mēnesī mēs spējam saražot 10 000 līdz 12 000 litrus. Vēl pašus griestus neesam sasnieguši, bet šovasar, domāju, iziesim uz tiem, jo tieši vasarā ir maksimālais alus patēriņš, un ar tiem arī strādāsim. Mums ir projekti sortimenta dažādošanā un jaunumu radīšanā, bet kopējā jauda paliks tāda pati,» skaidroja Bruss, piebilstot, ka viņa plānos nav paplašināt ražotni un «izvērst alus ražošanu par nopietnu».

Plānots, ka tuvākā mēneša laikā tirgū būs pieejams pīlādžu alus, ko «Zoltners» izmēģināja par godu gada jubilejai 2016.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pēc mēneša darbu varētu sākt Tērvete food saldējuma ražotne Druvā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

AS Agrofirma Tērvete īpašnieks Vitauts Paškausks sarunā ar DB pastāstīja, ka jūlija beigās vai augusta sākumā tiks sākta saldējuma ražošana, bet pagaidām vēl notiek iepirkumi un tiek iegādātas nepieciešamās iekārtas. «No Tērvetes piena ražosim saldējumu,» teica V. Paškausks. Viņš gan nevēlējās plašāk komentēt jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un ražotnes plāniem, sakot, ka tas vēl ir pāragri. Tiklīdz būsim ražotni palaiduši, stāstīsim plašāk, piebilda V. Paškausks.

Nonāca izsolē

Šā gada martā saldējuma ražotājas AS Druva food nekustamo īpašumu, kustamo mantu un ieķīlāto preču zīmi par gandrīz miljonu eiro iegādājies pērn reģistrētais uzņēmums Tērvete food, kura mērķis ir atsākt ražošanu, iepriekš pavēstīja Druva food maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe. Kā liecina Lursoft dati, Tērvete food ir reģistrēts pērn 2.novembrī Jelgavā un kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Uzņēmuma darbības veids ir holdingkompāniju darbība, tas pilnībā pieder Santai Paškauskai, bet valdes priekšsēdētājs ir alus ražotāja Tērvete AL padomes priekšsēdētājs Niks Paškausks. Agrofirma Tērvete ir lielākais lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, tostarp piena ražotājs. 2016. gadu Tērvete pabeidza ar 12,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, taču agrofirmas zaudējumi pērn pārsniedza vienu miljonu eiro, kas, visticamāk, saistīts ar zemo piena iepirkuma cenu. Pagājušā gada vadības ziņojums Lursoft vēl nav publiskots. Tērvete food šogad martā izsolē ar vienu soli iegādājies Druva food mantas kopību. Ja tiesa apstiprinās izsoles aktu, kompānija samaksās solīto naudu un izpildīsies visi likumā noteiktie nosacījumi, lai Tērvete food kļūtu par Druva food kustamās mantas īpašnieci, iepriekš vēstīja LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Agrolats Holding plāno atteikties no biznesa vairākās ārvalstīs

LETA, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija "Agrolats Holding" iecerējusi atteikties no biznesa ārvalstīs ar augstu korupcijas līmeni un citiem riskiem, un turpmāk attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, sacīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.

Viņš skaidroja, ka "Agrolats Holding" mērķis kā līdz šim ir turpināt attīstīt visus biznesus Latvijā. Pirms dažiem gadiem starptautiskais bizness pārskatīts, jo grupas uzņēmumos, dažādās valstīs ir parādījušies jauni, ļoti lieli riski. "Mēs mērķtiecīgi atgriežam līdzekļus šeit, Latvijā, un uzskatām, ka mums ir jāiegulda šī nauda Latvijā," pauda Paškausks. Viņš atgādināja, ka ģimenei piederošie uzņēmumi ārvalstīs veido apmēram trešdaļu no kopējā biznesa. Redzot parādāmies lielus riskus, ko nav iespējams kontrolēt un ietekmēt, no biznesa tādās valstīs nolemts atteikties.

"Daudzās valstīs korupcijas līmenis ir ļoti augsts. Ir ārvalstis, kurās sākām biznesu pirms 10 gadiem vai vēl senāk, un tad šis korupcijas līmenis tajās bija būtiski zemāks un varējām drošāk strādāt. Tas ir mainījies," sacīja Paškausks. Viņš korupcijas līmeņa pieaugumu attiecināja gan uz NVS valstīm, gan zināmā mērā uz citām valstīm, kur korupcija izpaužas nedaudz citādāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).

Komentāri

Pievienot komentāru