Citas ziņas

Tiek strādāts, lai par godu hokejistu izcīnītajai medaļai pirmdienu varētu noteikt par brīvdienu

LETA, 28.05.2023

Jaunākais izdevums

Tiek strādāts pie tā, lai par godu Latvijas hokejistu izcīnītajām bronzas medaļām pirmdienu, 29.maiju, Latvijā varētu noteikt par brīvdienu, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).

Ierakstā "Facebook" Smiltēns norāda, ka tiek strādāts, lai pirmdiena Latvijā būtu brīvdiena.

Saeimas priekšsēdētājs šajā jautājumā ir saziņā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), Rīgas pili un kolēģiem Saeimā, aģentūrai LETA pastāstīja politiķis.

Tikmēr konstitucionālo tiesību eksperts, bijušais Saeimas Juridiskā biroja padomnieks, pašreizējais Finanšu nozares asociācijas pārstāvis, zvērināts advokāts Edgars Pastars mikroblogošanas vietnē "Twitter" brīdina, ka, ja brīvdienu, kad kādam paredzēts doties pie ārsta, uz eksāmenu vai tiesas sēdi, pārcels uz sestdienu, tad pēkšņo lēmumu ietekmē no rīta būs lielāks sajukums nekā ieguvums.

Turklāt šāda ideja var būt īstenojama varbūt tikai valsts pārvaldei, viņš atzīmē.

Kā ziņots, Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē, ar 4:3 papildlaikā pieveicot ASV, uzvarēja pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Labāks risinājums būtu bijis Latvijas hokejistu godināšanas iespējas iedzīvotājiem atstāt uzņēmumu un iestāžu ziņā

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labāks risinājums būtu bijis Latvijas hokejistu godināšanas iespējas iedzīvotājiem atstāt uzņēmumu un iestāžu ziņā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Viņš pauda, ka Latvijas hokejistu izcīnītās bronzas medaļas ir fantastisks panākums, taču Saeimas lēmums pirmdienu noteikt par svētku dienu radīs zināmu haosu.

Rostovskis stāstīja, ka pirms Saeimas lēmuma ar viņu sazinājies arī Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), informējot par domu pirmdienu noteikt par svētku dienu, taču Rostovskis rekomendējis atstāt darbadienas plānošanu uzņēmumu un iestāžu pārziņā.

"Mana rekomendācija bija atstāt darbadienas menedžēšanu katra uzņēmuma, iestādes rokās. Skaidrs, ka mēs visi esam priecīgi, bet uzņēmumi bija plānojuši darbus, ir kaut kāds ritms. Šobrīd, kad tā ir oficiāla brīvdiena, daudziem būs zināms haoss," sacīja LTRK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu Bankā, kas ir Latvijas Hokeja federācijas ilggadējais partneris, aizvadīta svinīga pieņemšana par godu Latvijas izlases hokejistu panākumiem Pasaules čempionātā.

Pasākumā tika paziņots par vēl vienu atbalsta summu Latvijas hokeja federācijai. Rietumu Bankas dibinātais labdarības fonds Nākotnes Atbalsta fonds ziedos 50 000 eiro jauno hokejistu apmācībām. Pasākumā piedalījās Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, Starptautiskās Hokeja federācijas Pasaules čempionāta hokejā 2023 orgkomitejas vadītājs Rīgā – Edgars Buncis, Latvijas hokeja izlases galvenā trenera asistents Artis Ābols. Kā arī izlases spēlētāji – tajā skaitā aizsargs Oskars Cibuļskis, uzbrucējs Rihards Bukarts, kurš šogad ar 11 punktiem uzstādīja Latvijas rekordu gūto punktu ziņā Pasaules čempionātā, kā arī vārtsargs Artūrs Šilovs, kurš ir atzīts par 2023. gada čempionāta vērtīgāko spēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vienā brīvdienā Latvijā neiekasē nodokļus 10 līdz 12 miljonu eiro apmērā

LETA, 30.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā brīvdienā Latvijā neiekasē nodokļus 10 līdz 12 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) novērtējumu par brīvdienu ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP).

FM pārstāvji skaidro, ka līdz šim vienas svētku dienas fiskālās ietekmes novērtējumi bija veikti 2014., 2016. un 2018.gadā. Toreiz tie bija saistīti ar jaunas svētku dienas piešķiršanu.

Pamatā novērtējumiem bija divi pieņēmumi - EM aprēķini, ka vienas papildu brīvdienas piešķiršanas izmaksas ir no 0,08% līdz 0,1% no IKP, kā arī proporcionalitātes princips, proti, nodokļu ieņēmumi pret IKP nemainās papildu brīvdienas piešķiršanas dēļ, līdz ar to nodokļu ieņēmumi pieaug proporcionāli IKP pieaugumam.

FM pārstāvji skaidro, ka fiskālās ietekmes, vērtējot pēc proporcionalitātes principa un pieņemot, ka vienas svētku dienas atcelšana palielinātu IKP par 0,09%, 2023.gadā ir 11,9 miljoni eiro, 2024.gadā - 12,6 miljoni eiro, 2025.gadā - 13,3 miljoni eiro, bet 2026.gadā - 14 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima svētdien īsi pirms pusnakts nolēma pirmdienu, 29.maiju, pasludināt par svētku dienu par godu Latvijas hokejistu izcīnītajām bronzas medaļām.Šādi grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" veikti, lai pirmdiena būtu brīvdiena.

Reizē likumā arī noteikts, ka 29.maijā notiks iepriekš plānotie eksāmeni.

Latvijas hokeja izlasei bronzas medaļas pasaules čempionātā 

Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par...

Lēmums tika pieņemts dažu minūšu laikā. Par likuma grozījumu pieņemšanu balsoja 52 un atturējās trīs deputāti. Kopā sēdei bija reģistrējušies 56 deputāti.

Ņemot vērā ierobežoto laiku līdz pusnaktij, debatēs īsi piedalījās tikai deputāts Gunārs Kūtris (ZZS). Politiķis norādīja, ka no vienas puses nevienam tagad necelsies roka balsot pret šo ierosinājumu.

Tajā pašā laikā viņš aicināja pie varas esošos padomāt, kā novērst pārpratumus pirmdienas rītā. Piemēram, vajadzētu būt skaidrībai, vai pirmdien no rīta darbosies skolas un bērnudārzi, lai vecāki zinātu, vai uz mācību iestādēm vest savus bērnus, atzīmēja deputāts.

Kā ziņots, pieņemto likumu pie nepieciešamības varēs izsludināt arī Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS). Tas varētu notikt, piemēram, gadījumā, ja Valsts prezidents Egils Levits tobrīd vēl būs atceļā uz Latviju no Tamperes.

Kā viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams izsludināt brīvdienu, tiek norādīts uz vajadzību dot iespēju arī reģionu iedzīvotājiem Rīgā sveikt Latvijas hokeja izlasi.

Kā ziņots, Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē, ar 4:3 papildlaikā pieveicot ASV, uzvarēja pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvuzņēmēji neplānotās brīvdienas radītās papildu izmaksas prasīs segt pasūtītājiem

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmēji neplānotās brīvdienas radītās papildu izmaksas prasīs segt pasūtītājiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš norādīja, ka Latvijas Būvuzņēmēju apvienība pievienojās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas aicinājumam lēmumu par brīvdienas piešķiršanu atstāt uzņēmēju kompetencē. Pirmdien, 29.maijā, lielākā daļa būvuzņēmēju turpina strādāt, jo ir aktīvā būvdarbu sezona un ir jāpilda noslēgtie līgumi.

Miķelsons atzīmēja, ka atbilstoši likumam šim darbam būs jāpiemēro svētku dienas darba samaksas tarifs, kas uzņēmējam nozīmēs papildu izmaksas.

Viņš minēja, ka būvkomersanti apkopos visas radītās papildu izmaksas un iesniegs tās gan publiskajiem (valsts, pašvaldību) pasūtītājiem, gan arī komercpasūtītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies ilgi gaidītā vasara un, līdz ar to, daudziem sācies atvaļinājumu laiks. Kādam tuvāka būs atpūta laukos, pie dabas vai darbojoties piemājas dārziņā, kādam – apceļojot mūsu Latvijas skaistākās vietas, taču liela daļa izvēlās doties kādā sen kārotā, tuvākā vai tālākā ceļojumā ārpus Latvijas.

Plānot ceļojumu var būt ļoti aizraujošs un patīkams process, tomēr vienlaikus tas prasa gan laiku, gan enerģiju, turklāt, lai ceļojums atbilstu noteiktajam budžetam, tas jāplāno jau savlaicīgi, citādi paša plānots pēdējā brīža ceļojums var izrādīties ļoti dārgs prieks.

Ja ceļojumu plānošana tev sagādā vairāk raižu kā prieka, turklāt vēlies, lai atpūtas laikā tev vairs ne par ko nebūtu jāuztraucas, vērts apskatīt ceļojumu aģentūru piedāvājumus. Uzticama un droša ceļojumu aģentūra nāks talkā gan tad, ja vēlēsies doties spontānā piedzīvojumā, gan tad, ja vēlies jau laikus ieplānot ceļojumu ar ģimeni, draugu kompānijā vai pat vienatnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Partnera negodprātība Balderim liek vērsties tiesā

Māris Ķirsons, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Ikviena gada sākums tradicionāli biznesa vidē iesākas reizē ar pārmaiņām, ko radījušas likumdošanas izmaiņas no 1. janvāra, kā arī atskatu uz aizgājušo gadu, tajā paveikto. Teju visos topos starp 2023. gada notikumiem dominē basketbols un hokejs. Redakcijā nolēmām pievērsties kādam no šo sporta veidu pārstāvjiem, kurš bijis vienlīdz sekmīgs kā sporta, tā biznesa laukumā, tāpēc uz sarunu aicinājām Latvijas hokeja leģendu Helmutu Balderi Sildedzi.

Vai sekojat līdzi tam, kas notiek hokeja laukumos?

Protams, sekoju gan atsevišķu hokejistu gaitām profesionālās līgās, gan arī Latvijas izlašu spēlēm. 2023. gada pasaules čempionāta bronzas medaļa tik mazai valstij, kāda ir Latvija, ir milzīgs sasniegums. Šī panākuma atslēga ir meklējama komandas saliedētībā, pašaizliedzībā jebkurā spēles situācijā, profesionālā treneru darbā, ko ledus laukumā realizēja spēlētāji, turklāt, iespējams, visbūtiskāk ir spēlēt, līdz atskan finālsvilpe. Tieši pēdējais faktors izvilka spēli gan mačā par pasaules čempionāta bronzu, gan pēdējo Rīgas apakšgrupas spēli pret Šveici un arīdzan pret Čehiju. Šajos mačos Latvijas izlase parādīja raksturu, nepiekāpību, kas galu galā tika atalgota ar uzvarām. Vēl vairāk - šīs spēles var kalpot un būs labs piemērs jaunajiem hokejistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB par NBS pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas

LETA, 16.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas.

Ceturtdien KNAB vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra (VALIC) īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām".

KNAB veica padziļinātu apstākļu noskaidrošanu un izvērtēja gan publiskajā telpā pieejamo, gan publiskas personas institūciju rīcībā, gan arī KNAB operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par VALIC īstenoto iepirkumu.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz šī gada 10.janvārim īstenoti noziedzīgi nodarījumi, KNAB 3.martā sācis kriminālprocesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums

LETA--UKRAINSKA PRAVDA/AFP/UNN/UNIAN, 17.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktī uz pirmdienu pēc vairākiem sprādzieniem iegruvis vismaz viens Krimas tilta laidums, un satiksme pa tiltu pilnībā apturēta.

"Uz Krimas tilta apturēta satiksme. Noticis ārkārtējs gadījums 145.balsta rajonā no Krasnodaras novada puses. Strādā tiesībsargāšanas iestādes un visi atbildīgie dienesti," paziņojis krievu ieceltais okupācijas iestāžu vadītājs Krimā Sergejs Aksjonovs.

Tikmēr dažādi krievu ziņu kanāli lietotnē "Telegram" vēsta, ka pēc diviem sprādzieniem iegruvis vismaz viens no tilta laidumiem.

Tīmekļa izdevums "Baza" ziņo, ka "nokritis" viens no tilta laidumiem un ka gājuši bojā vismaz divi cilvēki, bet viens guvis ievainojumus.

Arī "Telegram" kanāls "Astra", atsaucoties uz vietējiem iedzīvotājiem, apstiprina, ka iegruvis viens no tilta laidumiem.

Taču vēlāk izskanējušas ziņas, ka bojāts arī otrs laidums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No amata pienākumu pildīšanas atstādina divas ar armijas pārtikas iepirkumu saistītas amatpersonas

LETA, 17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas (AM) veiktās pirmās dienesta pārbaudes rezultātiem, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) ir izdevusi rīkojumu no amata pienākumu pildīšanas uz laiku atstādināt divas amatpersonas, kas saistītas ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) veikto armijas pārtikas iepirkumu.

Vienlaikus pret abām uz laiku atstādinātajām amatpersonām sākta disciplinārā izmeklēšana, informēja ministrijā.

Respektējot tiesībsargājošo iestāžu lūgumu, ministrija pašlaik detalizētāku informāciju par atstādinātajām amatpersonām, to amatiem un dienesta izmeklēšanas gaitu nesniegs.

Jau ziņots, ka ceturtdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas saistībā ar VALIC īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām". Tika aizturētas trīs personas. Aizturēšanas termiņš beidzas sestdien, 18.martā, tomēr KNAB nesniedz informāciju, vai personas jau atbrīvotas vai tiks atbrīvotas sestdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentlikmēm augot, arvien izdevīgāku piedāvājumu var izteikt krājējiem. Šāds piedāvājums nāk mūsu valsts krājobligāciju izteiksmē. Valsts kase atklāj, ka kopš aprīļa sākuma noguldījumu apjoms krājobligācijās palielinājies par vairāk nekā trešdaļu jeb 23 miljoniem eiro, šobrīd jau sasniedzot 65 miljonus eiro.

Skaitļi apliecina ka iedzīvotāju interese par krājobligācijām ir būtiski palielinājusies. Krājobligācijas ir iegādājušies aptuveni 2100 iedzīvotāji, investoru skaitam turpinot pieaugt katru dienu, atklāj Valsts kase. Vispieprasītākās ir 12 mēnešu krājobligācijas, bet ir novērota interese arī pēc garāka termiņa – 5 un 10 gadu krājobligācijām. Iedzīvotāju ieinteresētība par noguldījumu piedāvājumu krājobligācijās vērojama dažādās vecuma grupās – šā brīža vidējais krājobligāciju investors ir vecumā no 35 līdz 55 gadiem, savukārt, trešdaļa no krājobligācijām pieder investoram vecuma grupā virs 55 gadiem.

Par procentu likmju kāpumu spriests visai daudz. Pārsvarā tēma apskatīta no aizdevumu likmju puses. Procentu straujais pieaugums nozīmē, ka dzīve visai spēji sarežģījusies un aizņēmējiem draud sarežģīties tālāk. Turklāt augstākais likmju punkts vēl varētu būt vien priekšā. Šajā ziņā doma gan ir, ka, pietuvojoties recesijai un cenu pieauguma spiedienam tomēr mazinoties, likmju kāpumam šā gada otrajā pusē pienāks beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu hokeja izlase svētdien Tamperē svinēja uzvaru pasaules čempionāta mačā par bronzas medaļām.

Latvija pagarinājumā ar 4:3 (2:2, 0:0, 1:1, 1:0) pieveica ASV valstsvienību.

Divus vārtus Latvijai guva Kristiāns Rubīns, pa vieniem - Roberts Bukarts un Jānis Jaks, bet ASV divus vārtus guva Roko Grimaldi, vienus - Mets Koronato.

Septītajā minūtē noteikumus pārkāpa Kārters Mazurs, un latviešiem bija vajadzīga minūte un 47 sekundes, lai realizētu vairākumu. Pēc Mārtiņa Dzierkala saspēles amerikāņu zonas kreisajā pusē pie apmales ar Rihardu Bukartu Rihards piespēlēja vārtu priekšā brālim, un Roberts tehniski ripu raidīja vārtu labajā augšējā stūrī, neatstājot vārtsargam Keisijam Desmitam nekādas iespējas atvairīt metienu.

Pēc nepilnām divām minūtēm Grimaldi, saņēmis ripu, pa labo pusi paslidoja uz priekšu un, noķēris Latvijas izlases vārtuvīru Artūru Šilovu uz pretkustību, meta ripu vārtsargam virs kājsarga vārtu kreisajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2023.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,6%.

2023.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 9,149 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējās pievienotās vērtības izmaiņas (pieaugums par 0,7%) ietekmēja pakalpojumu nozaru pieaugums par 1,2% un ražojošo nozaru samazinājums par 0,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes ikdienas dzīve ir dažādu notikumu un veicamo darbu piepildīta – jāplāno darbi mājās, birojā un skolā; jāatceras par pārtikas iepirkšanu un idejām kārtējai maltītei; jārūpējas par ģimenes budžetu un brīvdienu plāniem u.tml. Mūsdienās šo aktivitāšu organizēšana vairs nav iedomājama bez ierīču un dažādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanas, kuru darbībai nepieciešams stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko 5G kvalitātē katram otrajam Latvijas iedzīvotājam piedāvā IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”. Kā cilvēki var izmantot “Bite” tīklu, organizējot ģimenes ikdienu?

Sakari un mobilais internets mūsu ikdienas pamatvajadzība. Šobrīd pieejamību “Bite” nākamās paaudzes tīklam nodrošina 1009 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos. Jau šobrīd jaudīgais Bites 5G tīkls ir pieejams katram otrajam Latvijas iedzīvotājam.

Ikdienas saziņa ģimenēs, izmantojot drošības pulksteņus un telefonus

Komunikācijai ir izšķiroša nozīme ģimenes ikdienas dzīves organizēšanā, īpaši, ja ģimenē ir vairāk nekā viena atvase. Lai plānotu un saskaņotu ikdienas gaitas, mobilās ierīces un bērnu drošības pulksteņi, viedpulksteņi ir kļuvuši par neatņemamiem palīgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko darīt, ja apdraudēta uzņēmuma reputācija

Andris Tauriņš, “Sorainen” partneris, zvērināts advokāts, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes, kļūdaini lēmumi, neprasmīga komunikācija, nekonsekventas prakses, konkurentu nomelnojoši paziņojumi, dažādi ārēji apstākļi – ir tikai daļa no klupšanas akmeņiem, kas var aptumšot un pat nopietni apdraudēt uzņēmuma vadītāja un sekojoši – visa biznesa reputāciju.

Šādas situācijas prasa nekavējošu rīcību, kompleksu risinājumu un dažādu speciālistu iesaisti, tostarp, arī tiesību ekspertu.

Reputāciju var salīdzināt ar koka vai ēkas ēnu. Atkarībā no saules stāvokļa, ēna izskatīsies atšķirīgi, bet vai pēc tās var apgalvot koka vai ēkas izskatu? Līdzīgi ar cilvēkiem, tas ko par tevi saka nenozīmē, ka tāds esi, taču skatoties – no malas var interpretēt dažādi.

Aizvien biežāk juristiem nākas saskarties ar reputācijas aizsardzības jautājumiem.

“Gribi mieru – gatavojies karam”

Ierasta prakse ir izstrādāt rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā vai jebkāda cita uzņēmuma darbību apdraudoša faktora ietekmē, arī reputācijas apdraudējums ir iekļaujams starp tiem. Tāpēc ir jābūt skaidram rīcības plānam, ko darīt reputācijas kaitējuma gadījumā, lai aizvainojuma un vēlmes pēc taisnības emocijas ietekmē situāciju nesarežģītu vēl vairāk. Reputācijas menedžments iet kopsolī ar krīzes komunikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu birokrātiskais slogs sertificētiem un Ekonomikas ministrijā reģistrētiem nekustamo īpašumu aģentiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības ikvienam no klientiem, Covid-19 pandēmijas izaicinājumi, kam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā, nepieredzēta inflācija, Euribor un energoresursu straujais kāpums ir radījis līdz šim nebijušus izaicinājumus nekustamā īpašumā jomā strādājošajiem.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta 1991. gadā reģistrētā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, vērtēšanas, starpniecības pakalpojumu un jauno projektu attīstīšanas uzņēmuma SIA Vestabalt valdes locekle un līdzīpašniece Līga Plaude. Viņa uzskata, ka pašlaik ir laika posms, kas piepildīts ar neziņu, jautājumiem par turpmāko Latvijas kopējo attīstību, izpildvaras nepieciešamību steidzīgi iesaistīties ar izpratni nekustamā īpašuma problēmjautājumu risināšanā, kas viss kopumā neveicina nekustamo īpašumu segmenta izaugsmi un attīstību. Lai situāciju mainītu, ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums par Latvijas valsts attīstību, drosme atzīt problēmjautājumus, kas jau gadiem saistīti ar nekustamo īpašumu jomu, un nekavējoši, sadarbojoties nekustamā īpašuma nozares pārstāvjiem un valdības pārstāvjiem, rast risinājumus un sākt izmantot tos.

Komentāri

Pievienot komentāru