Citas ziņas

Tiesnese Martinsonam drošības naudu noteikusi, jo mazinājies izmeklēšanas traucēšanas risks

LETA, 03.04.2019

Jaunākais izdevums

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Dina Suipe uzņēmējam Mārim Martinsonam pusmiljonu eiro lielo drošības naudu noteikusi, jo mazinājies izmeklēšanas traucēšanas risks.

Suipe ar Tiesu administrācijas starpniecību aģentūrai LETA skaidroja, ka nosakot drošības naudas piemērošanas iespējamību, kā arī tās apmēru, viņa ņēma vērā vairākus apstākļus.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Martinsonam, ir pagājuši četri mēneši, kuru laikā kriminālprocesā iegūti un nostiprināti pierādījumi, līdz ar to izmeklēšanas traucēšanas risks ir mazinājies, norādīja tiesnese.

Nosakot drošības naudas apmēru, tiesa ņēma vērā ne vien aizstāvības, bet arī procesa virzītājas viedokli, noziedzīga nodarījuma raksturu, kā arī lietā esošās ziņas par iespējamo sabiedrībai radīto kaitējumu, skaidroja tiesnese.

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdzis tiesu Martinsonam noteikt divreiz lielāku drošības naudu - vienu miljonu eiro. Papildus drošības naudai Martinsonam noteikts arī aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas.

Jau ziņots, ka pašvaldības SIA «Rīgas satiksmes» krimināllietā iesaistītais uzņēmējs Martinsons trešdien atbrīvots no Rīgas centrālcietuma.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa rīta pusē saņēma apliecinājumu par 500 000 eiro drošības naudas iemaksu Martinsona atbrīvošanai no apcietinājuma. Drošības naudu tiesa Martinsonam piemēroja otrdien.

Tiesa Martinsonam apcietinājumu piemēroja pērn 12.decembrī.

Likumā teikts, ka drošības naudu var iemaksāt pati aizdomās turētā persona, kā arī jebkura cita fiziska vai juridiska persona.

Persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi un personām, kuras piešķīrušas līdzekļus tās iemaksai.

Ja aizdomās turētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu noziegumu, drošības nauda ieskaita valsts budžetā.

Pagaidām vienīgais «Rīgas satiksmes» iepirkumu lietā aizdomās turētais, kurš joprojām atrodas apcietinājumā, un kuram tiesa nav noteikusi drošības naudu, ir Čehijas uzņēmuma «Škoda Transportation» amatpersona Vladislavs Kozaks, taču arī viņam drīzumā tiks pārskatīts piemērotais drošības līdzeklis - apcietinājums.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas «Gods kalpot Rīgai» biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, «Rīgas satiksmes» Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais «Rīgas satiksmes» valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, Kozaks, Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.

Savukārt Teterovska dzīvesbiedrei un Kozaka savulaik vadītā, nu jau likvidētā uzņēmuma «Tram Servis Riga» valdes loceklei Elīnai Kokinai jau sākotnēji tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Krjačeks tika atbrīvots nedēļu pēc aizturēšanas. Februāra vidū pret 200 000 eiro lielu drošības naudu tiesa nolēma atbrīvot arī Bemhenu, pret 100 000 eiro - Volkinšteinu, bet pret 70 000 eiro arī Teterovski. Par visu trīs aizdomās turēto atbrīvošanu nauda jau samaksāta un viņi apcietinājuma vietas ir pametuši.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) skaidrotā izriet, ka kriminālprocess sākts par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu pārstāvji, vienojoties ar Rīgas domes un «Rīgas satiksmes» atbildīgajām amatpersonām, kā arī ar «Rīgas satiksmi» saistītā uzņēmuma pārstāvjiem, noziedzīgo darbību īstenošanai piesaistīja fizisku personu un ar viņu saistītas personas. Šīs personas nodarbojās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodrošināja finanšu plūsmu, piesaistot gan reāli darbojošos, gan arī fiktīvus uzņēmumus, tādējādi nodrošinot kukuļu maksāšanu Rīgas domes un «Rīgas satiksmes» atbildīgām amatpersonām saistībā ar trim iepirkumiem.

KNAB arī norādīja, ka biroja sāktajā kriminālprocesā kukuļu summas veido procenti no kopējās noslēgtā līguma summas. Darbs, lai precizētu kukuļa summas KNAB kriminālprocesā, turpinās.

«Nekā personīga» ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro, tādejādi kukuļos varētu būt samaksāti 13,5-20 miljoni eiro.

Saistībā ar notikušo atkāpās visa «Rīgas satiksmes» valde, bet patlaban uzņēmumam iecelta pagaidu vadība. Tāpat no amata atkāpās Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR). Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra.

Vēlāk kratīšana notika arī Rīgas mēra Nila Ušakova (S) kabinetā un dzīvesvietā, kurš arī apgalvoja, ka nekādus pārkāpumus neesot pieļāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti korupcijā, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti, aģentūrai LETA apstiprināja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Attiecīgi tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.

Makārova norādīja, ka EST tiks uzdoti pieci prejudiciālie jautājumi. Pilns tiesas nolēmums par vēršanos EST būs pieejams 23.decembrī.

Tāpat viņa norādīja, ka rezervētās tiesas sēdes 2020.gada janvāra un februāra mēnesī ir noņemtas no izskatīšanas.

Jau vēstīts, ka tiesnese Gundega Lapiņa šodien apmierināja prokurores Viorikas Jirgenas pieteikto noraidījumu Rimšēviča advokātam Normundam Duļevskim, kas tika pamatots ar aizstāvja interešu konfliktu procesā.

Skaidrojot savu lēmumu, tiesnese uzsvēra, ka, sniedzot juridisko palīdzību lieciniekam Jurim Apeinim pirmstiesas procesā, bet pēc tam realizējot Rimšēviča aizstāvību, Duļevskis ir nonācis interešu konflikta situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB pārbaudīs Rīgas satiksmes lietā iesaistīto personu atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB rosina apsūdzēt Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu

LETA, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu.

KNAB paziņojumā presei raksta, ka rosinājis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vienu fizisku personu par iespējamu piespiešanas dot nepatiesu liecību organizēšanu un vienu fizisku personu - par iespējamu piespiešanu dot nepatiesu liecību.

KNAB kriminālprocesu sācis šogad 14.jūnijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka fiziska persona, balstoties uz citas fiziskas un vienlaikus tiesājamas personas norādījumiem, veica iespējamu liecinieka nelikumīgu piespiešanu. Proti, fiziskā persona vairākkārt centās piespiest liecinieku krimināllietas iztiesāšanas stadijā atteikties no pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un tā vietā sniegt apzināti nepatiesas, bet tiesājamai personai labvēlīgas liecības. Par nepatiesas liecības sniegšanu fiziska persona piedāvāja lieciniekam finansiālu atlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokāts: Buimisters ilgstoši bija KNAB aģents un mēģināja izprovocēt Rimšēviču maksāt par liecību maiņu

LETA, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.

Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.

Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot "apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt". Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.

"Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību," teikts Duļevska paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rimšēviča un Martinsona lietas izskatīšanai nozīmētā tiesnese iesniegusi atlūgumu

LETA, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, ir iesniegusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās, pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Viņa norādīja, ka no šā gada 13.septembra tiesnese atrodas prombūtnē darbnespējas dēļ, tādēļ Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai Inesei Siliņevičai nav informācijas par tiesneses aiziešanas iemesliem.

Tiesas priekšsēdētāja risina jautājumu par Bitenieces lietvedībā esošo, aptuveni 30 krimināllietu nodošanu citiem tiesnešiem, tostarp lietu.

Jau zināms, ka elektroniskā lietu sadales sistēma šo krimināllietu iedalījusi tiesnesei Gundegai Lapiņai.

Siliņeviča arī norādījusi, ka vēl nav zināms, vai katrai lietai, tostarp Rimšēviča, būs iespējams saglabāt iepriekš nozīmēto datumu.

Sākotnēji lietu bija paredzēts sākt skatīt 4.novembrī.

Jau vēstīts ,ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons tiks skatīta Rīgas rajona tiesā Rīgā, nevis Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas Rīgā priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA skaidroja, ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Taču, iepazīstoties ar lietas materiāliem, Jūrmalas tiesas tiesnese secināja, ka minētais likumpārkāpums paveikts 2012.gadā, taču lietas materiālos ir daudzi pārkāpumi, kas paveikti arī vēlāk, tostarp kukuļošana. Attiecīgi tiesnese uzskatīja, ka lietu tiesai būtu jāpieņem, ja tā ir virzīta likumā paredzētajā kārtībā, bet, viņas ieskatā, bija pretrunas, tādēļ viņa lietu aizsūtīja atpakaļ uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EST: Rimšēvičam kriminālprocesā nav piemērojama imunitāte kā ECB padomes loceklim

LETA, 30.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra Rimšēviču un Martinsonu apsūdz arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

LETA, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam uzrādījusi apsūdzības arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska pastāstīja, ka 24.maijā Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā grozījusi un papildinājusi apsūdzības abām personām, proti, abiem papildus jau esošajām apsūdzībām inkriminēta arī Krimināllikuma 195.panta trešā daļa.

Par šādu noziegumu likums paredz brīvības atņemšanu no trim līdz divpadsmit gadiem.

Prokuratūra uzskata, ka abas personas grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja noziedzīgi iegūtu 250 000 eiro legalizēšanu.

Tāpat ir sākts arī process pret kādu uzņēmumu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu, jo šīs juridiskās personas interesēs veikta minētā naudas atmazgāšana. Uzņēmuma nosaukumu Majevska neatklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Rimšēviča un Martinsona krimināllietā pirmā tiesas sēde notiks novembra sākumā

LETA, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa Rīgā šā gada 4.novembrī plkst.12 sāks skatīt krimināllietu, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, lasāms tiesu kalendārā.

Lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka lieta atkārtoti nonāca Rīgas rajona tiesā, bet, ņemot vērā to, ka Rīgas rajona tiesā Jūrmalā uz lietas saņemšanas brīdi bija tikai viens tiesnesis, jo pārējie bija atvaļinājumā, nebija iespējams nodrošināt nejaušu lietas iedali tiesnesim, tādēļ nejaušā kārtībā lieta tika iedalīta tiesnesei Inesei Biteniecei, kura strādā Rīgas rajona tiesā Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija par pieļautajām kļūdām Covid-19 krīzē

LETA, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pēc opozīcijas deputātu ierosinājuma pieņēma lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai tajā vērtētu, vai un kādas kļūdas Latvijas valdība pieļāvusi Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā.

Paredzēts, ka parlamentārās izmeklēšana komisija strādās pusgadu.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), 36 opozīcijas deputāti parakstīja rosinājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Saskaņā ar Satversmi, Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāizveido parlamentārā izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa jeb vismaz 34 deputāti.

Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai", izveidošanu parakstījušies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Saskaņas" un pie frakcijām nepiederošie deputāti, pavēstīja Valainis. Politiķis uzsvēra, ka komisijas izveidei esot pilns opozīcijas atbalsts, par ko izdevies vienoties savstarpējās sarunās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - KNAB Londonā pratinājis Guseļņikovu saistībā ar Rimšēviča lietu

LETA, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Londonā pratinājis komercbankas AS «PNB banka» (iepriekš - «Norvik banka») lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča lietā.

Rimšēviča lieta gan patlaban atrodas Ģenerālprokuratūrā, kas ir tās procesa virzītāja.

Zināms, ka KNAB Guseļņikovu pratinājis arī vēl kādā biroja lietvedībā esošā lietā.

Pats Guseļņikovs mikroblogošanas vietnē «Twitter» ierakstījis, ka KNAB viņu Londonā intervējis saistībā ar korupciju Latvijā.

Savukārt Ģenerālprokuratūrā, aizbildinoties ar pirmstiesas izmeklēšanas interesēm, nesniedza komentārus par veiktajām izmeklēšanas darbībām.

KNAB nenoliedza, ka birojs ir veicis kriminālprocesuālās darbības ar minēto personu, taču plašāku informāciju birojs nevarot sniegt.

Kā vēstīts, pērn vasarā Guseļņikovu Londonā pratināja arī Valsts policija (VP). Šī pratināšana tika veikta kriminālprocesā par iespējamu Rimšēviča veiktu kukuļa izspiešanu no uzņēmēja, apliecināja Guseļņikova advokāts Aleksandrs Berezins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informē tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs arī lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu. Tomēr neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi pēc tiesas sēdes, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas sodu 701 811 eiro.

Sods piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums šo KP lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.

Uzņēmums noraida jebkurus pārmetumus par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu KP. Lēmums par soda naudas piemērošanu pieņemts vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad "Depo" uzsāka tiesas procesu, lai atzītu KP lēmumu par to, ka uzņēmums piedalījies kartelī, par prettiesisku un nepamatotu. Tiesvedība notiek joprojām, un lēmumu par naudas sodu KP pieņēma vairākas dienas pirms kārtējās tiesas sēdes šā gada 3. decembrī. To uzņēmums uztver kā centienus ietekmēt "Depo" aizstāvības pozīciju, lieciniekus un tiesu, vājinot arī uzņēmuma tēlu un reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Skaļākajās krimināllietās drošības naudās iemaksāti vismaz 1,5 miljoni eiro

LETA, 19.02.2019

Pagājušā nedēļā SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto bijušo RS valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu atbrīvoja no apcietinājuma pret 200 000 eiro lielu drošības naudu.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados krimināllietās drošības naudās iemaksāti vismaz 1 535 000 eiro, informē Tiesu administrācijā (TA).

TA gan precīzus kopējās iemaksātās drošības naudas apmēru neminēja, jo «informācijas atlasē nepieciešams nesamērīgi liels manuāla darba patēriņš».

Lielākās ieskaitītās drošības naudas kriminālprocesos liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā pa reizei valsts kontā ieskaitīti 500 000 un 400 000 eiro, četras reizes iemaksāti 80 000 eiro, bet trīs reizes - 50 000 eiro. Tāpat vienu reizi pārskaitīti 45 000 eiro, bet trīs reizes - 40 000 eiro.

Jau ziņots, ka bieži par drošības naudas piemērošanu tiesas nolēmušas koruptīvās vai tamlīdzīgās krimināllietās. Piemēram, par piesavināšanos apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanu no apcietinājuma 2018.gada sākumā tika iemaksāta pusmiljonu eiro liela drošības nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olainfarm mantinieču strīdi no sociālo tīklu un mediju sāgas ir jāpārdēvē par fabulu, jo 1. novembra Olainfarm akcionāru sapulcē, atbilstoši Zemgales rajona tiesas tiesneses Mairas Griķes starplēmumam, mantinieču strīdā pie balsošanas netiek uzņēmuma lielākais akcionārs Olmafarm.

Atturoties no dzejas formas, fabula ir vienkāršāk stāstāma, nekā tie juridiski ideālie stāsti, kurus izplata strīdnieku algoti pārstāvji.

Tātad, kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums Olainfarm. Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena – nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas mazās māsas vietā, cik spēka.

Tēvs bija paredzējis, ka meitas varētu strīdēties, un savas Olainfarm daļas bija sadalījis. Vienu daļu – 42,56% no Olainfarm akcijām – viņš turēja īpašā uzņēmumā Olmafarm, bet otra daļa bija tieši lielajā uzņēmumā Olainfarm – 24% akciju. Meitām pieklājās pa trešdaļai no visa, katrā no uzņēmumiem. Tā kā meitenes strīdējās, vispirms tika mainīta Olmafarm valde, un tālāk jau tika pieprasīta Olainfarm padomes maiņa. Kā tas atgadījies, kā ne, meitenes strīdā mainās vietām un sāk visu no sākuma. Meitu strīdos ir trīs iespējamās kombinācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidenta Ilmārā Rimšēviča aizstāvībai ir nepieciešams iepazīties ar pilno Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu, bet no tiesas publicētās preses relīzes ir noprotams, ka Rimšēvičs var atgriezties darbā, pavēstīja viena no Rimšēviča aizstāvēm EST Iveta Pazare.

Viņa norādīja, ka arī aizstāvība pagaidām ir lasījusi tikai preses relīzi, savukārt pilnais spriedums, visticamāk, būs pieejams jau šodien.

Kā ziņots, EST otrdien atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informēja tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēja Martinsona dēlam piederošā firma vairs nav starp uzņēmuma Lucidus īpašniekiem

LETA, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar dažādos kriminālprocesos ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu saistītajam elektroinstalāciju būvniecības un mēbeļu tirdzniecības uzņēmumam "Lucidus" mainījušies īpašnieki un viņa dēlam Mārcim Martinsonam piederošā SIA "MM investīcijas" vairs nav "Lucidus" dalībnieku sastāvā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Līdz decembra sākumam "MM investīcijas" bija 33,33% "Lucidus" kapitāldaļu īpašniece. Tāds pats kapitāldaļu īpatsvars bija arī SIA "IVN Finance" un SIA "Zink Invest" īpašumā.

Patlaban "Lucidus" vienādās daļās pieder "IVN Finance" un "Zink Invest".

"Lucidus" patiesās labuma guvējas ir Indra Zinkeviča un Jekaterina Ņikuļina.

"Lucidus" pērn strādāja ar 15,683 miljonu eiro apgrozījumu un guva 402 998 eiro peļņu.

Vairāku Martinsonam agrāk piederējušo uzņēmumu patiesā labuma guvēja Ņikuļina ir pieredzējušā Krievijas hokejista Iļjas Nikuļina sieva, oktobrī vēstīja LTV raidījums "de facto".

Starp šiem uzņēmumiem ir tādi kā būvfirmas "Velve", "Moduls Engineering" un "Lucidus", nekustamo īpašumu attīstītāji un pārvaldnieki "Dzintaru parks", "Profs nekustamie īpašumi", "Jaunatnes Hokeja centrs", "Dzintara rezidence", "Priežceļi" un citi, liecina "firmas.lv" informācija. Vairākos no tiem patiesais labuma guvējs aizvien gan ir arī Martinsons vai viņa bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

No amata atceļ Daugavas stadiona un tenisa centra Lielupe valdes locekli Martinsonu

LETA, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs trešdienas rītā ieradies darbā Latvijas Bankā, apstiprināja centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Latvijas Bankas prezidents ir ieradies darbā,» teica Silakalns, piebilstot, ka tuvākās stundas ir plānotas darba sarunas un sanāksmes par otrdien, 26.februārī, neskaidrajiem jautājumiem, tostarp par darba organizāciju.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) otrdien, 26.februārī, paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Arī tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Raidījums: Ameriks pamanījies iegādāties Mogo obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domnieks Andris Ameriks (GKR) savulaik pamanījies iegādāties ātrās kreditēšanas uzņēmuma «Mogo» obligācijas vēl pirms to kotēšanas biržā, vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».

Pirms mēneša Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saistībā ar iespējamiem koruptīviem «Rīgas satiksmes» iepirkumiem veica 30 kratīšanas un aizturēja septiņus cilvēkus. Starp viņiem bija arī partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedrs Aleksandrs Krjačeks, bet kratīšana notika arī toreizējā vicemēra Amerika dzīvesvietā, atgādina raidījums. Ameriks noliedza darījumu vai kādas citas saites ar kukuļdošanas lietā iesaistīto uzņēmēju Māri Martinsonu, savukārt raidījums vēsta, ka Martinsonam piederējuši divi ātro kredītu uzņēmumi, kuru obligācijas Ameriks iegādājies un no kuriem procentu maksājumos saņēmis vairākus simtus tūkstošu eiro.

2014.gadā ātro kredītu firma «Mogo» emitēja obligācijas. Vēl pirms tās nonāca biržā, obligācijas iegādājās savulaik «Rīgas satiksmes» valdē strādājošais, GKR «māsas partijas» politiķis Andrejs Požarnovs, Amerika dēls un vēlāk arī pats Ameriks. «Mogo» obligācijas ir vienas no ienesīgākajām Baltijas biržu vērtspapīru sarakstā, un to īpašnieki katru gadu procentos saņem ap desmito daļu no visas obligāciju vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan uzņēmējs Māris Martinsons ir sākuši liecināt, tāpēc ieilgusi pret viņiem sāktās kukuļu lietas izmeklēšana, otrdien LTV «Rīta panorāmā» pastāstīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kalnmeiers atgādināja, ka lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena bija plānojusi to nodot tiesai vēl 2018.gadā, taču šāda prognoze tikusi izteikta apstākļos, kad neviens no aizdomās turamajiem nesniedza liecības. Vēlāk abi sākuši sniegt liecības, līdz ar to parādījies jauns pārbaudāmās informācijas apjoms un lieta ievilkusies.

Ģenerālprokurors uzsvēra, ka tagad nekādas prognozes par lietas virzības laika grafiku nenosauks, uzsverot, ka prokurore strādā un pārbauda abu aizdomās turamo sniegtās versijas.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2018.gada 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru