Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Februārī vidējais dzīvokļu cenu pieaugums Rīgas mikrorajonos bija 1,9%.

Salīdzinājumam - janvāra pieaugums bija 2,4%, bet iepriekšēja gada februārī cenas cēlās vidēji par 4,5%.

Sērijveida dzīvokļu tirgū mēneša laikā piedāvājums palielinājies par 30%. Piedāvājuma palielināšanās liecina par to, ka tirgus dalībnieki vēlas pārdot savus īpašumus pirms prognozētās cenu stabilizācijas un iespējamās sērijveida dzīvokļu tirgus stagnācijas.

Pēc Ober Haus datiem vidējā dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos februārī sasniedza 1633 EUR par kv.m.

Rīgas mikrorajonu dzīvokļi:

Pļavnieki, Purvciems, Mežciems, Teika, Jugla

Februārī šajos rajonos cenu pieaugums bija no 0,6 % (Teikā) līdz 3,6 % (Mežciemā).

Minēto mikrorajonu dzīvokļu tirgus tendence februārī bija - piedāvājumā tiek izlikti arvien vairāk dzīvokļu, taču pieprasījums pēc tiem ir samazinājies. Pircēji cenas jau uzskata par pārāk augstām, turpretī pārdevēji vēl cer uz pircēju optimismu. Potenciālie pircēji ir kļuvuši piesardzīgāki arī attiecībā pret "vecajām mājām" kopumā un arvien biežāk izvēlas dzīvokļus "jauno projektu ēkās".

2007.gada decembra beigās Ober-Haus aprēķinātā Rīgas sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos bija 1488 EUR/m2 (novembrī 1519 EUR/m2). Vidējais cenu samazinājums mēneša laikā ir 2%. 2007.gada decembra vidējā cena sakrīt ar Ober-Haus 2006.gada oktobrī aprēķināto cenu (1490 EUR/m2).

Rīgas pilsētas zemesgrāmatā reģistrēto pirkuma līgumu skaits decembrī bija līdzīgs oktobra un novembra rādītājiem. Darījumu skaita stabilitāte ar augstu ticamības pakāpi liecina par sasniegto tirgus aktivitātes minimumu. Turpinoties Rīgas sērijveidu dzīvokļu cenu samazināšanās procesam, var sagaidīt pakāpenisku darījumu aktivitātes pieaugumu 2008.gada pirmajā pusē.

2007.gada decembrī Ober-Haus Jauno projektu nodaļa apkopojusi informāciju par 9 jauniem daudzdzīvokļu māju projektiem. No tiem Rīgā plānots realizēt 5 – visus centrā. Rīgas rajonā pieteikts 3 projekti, un viens Ogrē.

Jauno projektu attīstītājus atkarībā no to rīcības var iedalīt divās grupās. Viena grupa samazina mārketinga aktivitāti un pat iesaldē projektu realizāciju. Vairākumā gadījumu tās ir vietējās kompānijas. Tai pašā laikā lielie ārzemju attīstītāji demonstrē lielāku aktivitāti gan savu projektu attīstībā, gan meklējot un pērkot celtniecībai sagatavotos projektus. Decembra laikā noslēgti vairāki lieli darījumi ar ārvalstu kompānijām.

Ikviens spēcīgs un stratēģiski labi plānots tirdzniecības centrs Rīgā plāno agrāk vai vēlāk paplašināties, tai skaitā arī Domina Shopping, intervijā biznesa portālam Db.lv stāsta tā valdes loceklis Allans Remmelkors (Allan Remmelkoor). Viņš atzīst, ka arvien pieaug ārvalstu zīmolu interese par Latvijas tirgu, - vairāki slaveni zīmoli, kā, piemēram, Peek & Kloppenburg, C&A un nākotnē arī H&M varētu atvērt veikalus Latvijā.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

Kāds tirdzniecības centram Domina Shopping bija pagājušais gads?

Raugoties kopumā, pagājušais gads mums bija ļoti veiksmīgs. Tas noteikti bija labākais gads, kāds ir bijis mūsu vēsturē. Turklāt tas bija arī interesants gads, jo mēs atvērām vairākus jaunus veikalus, starp kuriem bija arī vairāki ļoti atpazīstami zīmoli, piemēram, Marks & Spencer, New Yorker. Tie bija pirmie šo tirdzniecības ķēžu veikali Rīgā un arī visā Baltijas tirgū. Gads bija interesants, jo tirdzniecības centram bija jāiziet cauri arī nopietnām pārmaiņām - mēs nomainījām hipermārketa operatoru no Maxima uz Prisma. Domina Shopping vairāk nekā četrus mēnešus darbojās bez hipermārketa, kas noteikti bija kritisks moments, tomēr galu galā mēs varam teikt, ka šis periods bija pat veiksmīgs. Laikā, kad hipermārkets bija slēgts, cilvēki pievērsa lielāku uzmanību galeriju veikaliem, kā rezultātā šo veikalu apgrozījums pieauga.

Salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka mediju piesātinājums ar reklāmu ir augsts – šī gada februārī, skaitot kopā visus analizētos medijus, reklāmas gadījumu skaits sasniedzis 201,29 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada februārī, salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir pieaudzis par 11%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā pieaudzis par 6%, sasniedzot 4,57 tūkstošus reklāmas gadījumu. Lielākie reklāmdevēji avīzēs (pēc reklāmas laukuma cm²) februārī bija Prisma Peremarket, Air Baltic, Capital, Inchcape Motors un PTA. Reklamētākie zīmoli avīzēs – Prisma, Air Baltic, Nissan, iPad un PTA.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien vēl topošajā dzīvojamo telpu īres regulējumā atbalstīja pārejas periodu līdz 2026.gada beigām par labu īrniekiem, ja mainīsies dzīvojamās telpas īpašnieks.

Komisija trešdien turpināja skatīt likumprojektam "Dzīvojamo telpu īres likums" uz galīgo lasījumu iesniegtos priekšlikumus. Par vairākiem rosinājumiem vēl paredzēts turpināt diskusijas.

Atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ka, ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas ieguvējam būs saistošs šis līgums līdz 2026.gada 31.decembrim, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beigsies laikā līdz 2026.gada 31.decembrim - līdz līgumā noteiktā termiņa beigām.

Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs - Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā - elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Brīvo maršrutu gaisa telpu - risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, - ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

2017. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,82 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,1 % vairāk nekā 2016. gada februārī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 5,7 % un importa vērtība – par 6,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportēja preces 832,8 milj. eiro apmērā, bet importēja par 984,6 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,8 % (2016. gada februārī – 46,0 %).

2017. gada janvārī – februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 3,61 miljardus eiro – par 353,8 milj. eiro jeb 10,9 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 1,64 miljardus eiro (palielinājums par 140,1 milj. eiro jeb 9,3 %), bet importa – 1,97 miljardus eiro (pieaugums par 213,7 milj. eiro jeb 12,2 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri:- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 14,0 milj. eiro jeb 25,3 %,

Pieprasījums pēc tirdzniecības telpu nomas Rīgā ir augsts, un tiek iznomātas pat tās tirdzniecības telpas, kas ilgāku laiku ir bijušas tukšas, apgalvo kompānija Rent in Rīga.

Telpu iznomātāji sākuši vairāk vērtēt potenciālos nomniekus, un kuram katram telpas vairs neiznomā, norāda kompānija. Tiek skatīta nomnieku pieredze, naudas aprite, līdzekļu pieejamība, kā arī tas, cik ilgstošs un izdzīvot spējīgs ir potenciālā nomnieka bizness.

Ir arī telpas, kuras nomnieki atbrīvo, taču šīs telpas diezgan ātri tiek atkal iznomātas. Kopumā tirdzniecības telpu nomas segments ir aktīvs, un rudenī novērots arī nomas maksu kāpums. Vecrīgā ir bijuši darījumi, kuros nomas maksa sasniedza pat 30–40 eiro/m2. Tādas bijušas telpām, kuras atrodas ielās ar maksimāli lielu gājēju plūsmu, piemēram, Vaļņu ielā Vecrīgā, skaidro kompānijas speciālists Jānis Lipša. Pagājušā gada rudenī nomas maksas tur bija aptuveni uz pusi zemākas un nepārsniedza 25 eiro/m2. Citur centrā telpa nomas maksa ir aptuveni 14 eiro/m2 (vasarā – 10–12 eiro/m2).

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Lielāko daļu no septembrī atklātajām "TechHub Riga" kopstrādes telpām Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātē jau apdzīvo jaunuzņēmumi

"Nu jau kā divus mēnešus esam iemājojušies vēsturiskajās universitātes telpās Kronvalda bulvārī 4 un šajā salīdzinoši īsajā laikā esam paspējuši apdzīvot ne tikai savu kopstrādes vietu, bet arī aktīvi cenšamies izmantot visu ēkas potenciālu un atdzīvināt koplietojamās telpas – lielās auditorijas un bibliotēku, rīkojot tur savus ikmēneša pasākumus," stāsta "TechHub Riga" vadītāja Līna Sarma.

Viņa atzīst, ka katrs solis šajā procesā ir bijis izaicinošs – no paša sākuma ar telpu saskaņošanu līdz šim brīdim ar iekārtošanu un pielāgošanu dažādām biedru vajadzībām, kas atšķiras atkarībā no komandu lieluma un darbības formāta. "Liels piesaistes punkts jaunajai vietai, protams, ir telpu plānojums un augstie griesti, kas dod gaismu un plašuma sajūtu, kā arī centrālā atrašanās vieta parkā, kura sniedz fantastisku skatu. Pat neko daudz neieguldot telpās, te ir patīkami atrasties. Līdz ar to darām daudz ko, lai tās papildu iekārtotu un pielāgotu. Cenšamies to darīt pārdomāti un lēnām, lai nesabojātu to sajūtu, ko telpas sniedz," norāda L. Sarma.

Aizvien vairāk uzņēmumu telpas savai darbībai izvēlas nevis iegādāties savā īpašumā, bet nomāt, jo tādējādi iespējams uzņēmuma resursus koncentrēt attīstībai, strādāt profesionāli apsaimniekotās un mūsdienu prasībām atbilstošās telpās, kā arī daudz elastīgāk reaģēt uz tirgus pārmaiņām, piemēram, ja nepieciešams paplašināties, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar to novērojams, ka aizvien vairāk uzņēmumu telpas nomā un patlaban tirgū trūkst kvalitatīvas telpas nomai. Nākotnē pieprasījums varētu saglabāties augsts, un cenas – sekot šīm tendencēm, dodoties augšup.

«Jāatzīmē, ka pēdējo 15 gadu laikā industriālo platību noma bijusi gana pieprasīta visās Baltijas valstīs, tai skaitā Latvijā,» raksturo Colliers International partneris Ēriks Bergmans. Pēc viņa teiktā, šādu telpu pieprasījums pieauga uzreiz pēc krīzes (2008.-2009. gadā), jo vairāki uzņēmumi saprata, ka noma var sniegt zināmu elastību attiecībā uz telpām - gadījumā, ja aktivitāte samazinās vai palielinās, uzņēmumam ir lielāka elastība nodrošināt sev attiecīga izmēra platības (pārbraucot citur vai paplašinoties esošo telpu, industriālā parka ietvaros). Savukārt, ja telpas ir īpašumā, uzņēmuma izvēles iespējas ir ierobežotas, un, ja telpas vairs neatbilst prasībām, tad tā vietā, lai attīstītu savu darbību, uzņēmuma vadībai jāmeklē gan citas telpas, gan pircēju esošajam objektam, vai nomnieku, papildus rūpējoties par ikdienas apsaimniekošanas darbiem un ilgtermiņa ieguldījumiem īpašumu atjaunošanā, skaidro Ē. Bergmans.

2015. gadā februārī Liepājas ostā pārkrauts 498 912,16 tonnas kravu, kas ir par 13,4 % vairāk nekā šā gada janvārī un par 20,8% vairāk nekā 2014. gada februārī.

Šī gada februārī Liepājas ostā apkalpoti 117 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 2418 pasažieri, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārstāve Līga Ratniece-Kadeģe.

Februārī no kravu veidiem lielākais kravu apjoms tradicionāli bija beramkravu segmentā - 352,7 tūkst. tonnu, kas veidoja 70,7 % no visām kravām. Lielākais īpatsvars bija labībai un labības produktiem – 264,4 tūkst. tonnu jeb 75%. Vēl beramkravu grupā stabila kravu plūsma ir celtniecības materiāliem (februārī – 47,5 tūkst. tonnas jeb 13,47%), bet šā gada februārī Liepājas ostā atgriezās cukura kravas – 28,3 tūkt. tonnu, kas veidoja 8% no visām beramkravām.

Februārī, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar janvāri, visos medijos novērojams reklāmas apjomu pieaugums, ziņo mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka televīzijā februārī, salīdzinot ar janvāri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs palielinājies par 25 %. Februārī televīzijā noraidītas 30.2 tūkstoši minūtes, bet janvārī – 24.1 tūkstoši minūtes reklāmas. Televīzijas reklāmas gadījumu skaits šī gada februārī bija aptuveni 76 tūkstoši reklāmu, kas, salīdzinot ar 2008. gada februāri, kad tika reģistrēti 106 tūkstoši reklāmas gadījumi, ir par 28 % mazāk.

Reklāmas apjoms šī gada februārī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar 2009. gada janvāri, ir palielinājies par 13 %. Attiecīgi janvārī tika reģistrēti 935 tūkstoši cm², bet februārī – 1.06 miljoni cm² reklāmas. Šī gada februārī presē reģistrēti 6.4 tūkstoši reklāmas gadījumu, kas ir par 45 % mazāk nekā 2008.gada februārī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 11.6 tūkstošiem preses reklāmu.

Rīgā gada laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par gandrīz ceturtdaļu jeb 24%, bet maznodrošināto personu skaits samazinājies par 15%, informē Rīgas dome.

Salīdzinot ar 2015.gada februāri, kad trūcīgo personu skaits bija 11 040, šā gada februārī trūcīgo personu skaits ir samazinājies par 24% vai 2656 personām. Savukārt, salīdzinot februāri ar janvāri, mēneša laikā trūcīgo personu skaits samazinājies par 1% jeb 85 personām (janvārī bija reģistrēti 8469 trūcīgie, bet februārī – 8348).

2015.gada februārī maznodrošināto personu skaits bija 21 392, bet šā gada februārī - 18 095, kas nozīmē, ka maznodrošināto skaits gada laikā ir samazinājies par 15% vai 3297 personām. Salīdzinot februāri ar janvāri, maznodrošināto skaits samazinājies par 1% vai 165 personām.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2025.gada februārī bijusi 78% pret 22%, liecina jaunākais, 2025.gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

Salīdzinājumā ar 2024.gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par 1 procentpunktu (no 77% līdz 78%).

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2025.gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2008.gada janvārī - februārī bijis par 12,6% jeb 214,4 milj. latu lielāks nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā, un tā vērtība sasniedza 1918,0 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati, kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2008.gada februārī sasniedza 1010,4 milj. latu, kas ir par 102,9 milj. latu jeb 11,3% vairāk nekā janvārī un par 147,7 milj. latu jeb 17,1% vairāk nekā pagājušā gada februārī.

2008.gada februārī salīdzinājumā ar janvāri, rēķinot faktiskajās cenās, visstraujāk pieauga farmācijas produktu eksports – par 86,7%, dzelzs un tērauda izstrādājumu – par 28,6%, zāģmateriālu – par 10,2%, bet būtiski samazinājās apaļkoku eksports – par 46,2%, dzelzs un neleģēta tērauda – par 13,1%, mēbeļu, ieskaitot matračus un gultas piederumus – par 6,8%.

Vecrīgā, Kalēju un Audēju ielu stūrī durvis vēris jau otrais kopstrādes centrs "Workland Telegraph", kura izveidē investēts miljons eiro, informē uzņēmumā.

Jauno telpu oficiālā atklāšana plānota 23.janvārī.

Šobrīd Rīgā jau vairākus gadus darbojas viens pilna servisa biznesa un kopstrādes telpu centrs – "Workland Valdemāra" -, un pēdējā laikā uzņēmums strauji paplašinājies visās Baltijas valstīs, atverot jaunus kopstrādes centrus Tallinā, Viļņā un Kauņā.

"Kopstrādes jeb "co-working" koncepts ir pieprasīts lielpilsētās un daudziem kļuvis par iecienītāko biroju nomas veidu. Līdz ar to jauna centra atvēršana Rīgā bija tikai loģisks solis tālākai izaugsmei. Mūsu jaunākais centrs Rīgā – "Workland Telegraph" – atrodas Kalēju un Audēju ielas stūrī. Šī apkārtne ir viena no pieprasītākajām un novērtētākajām uzņēmēju vidū," komentēja "Workland Group" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Pēdējo divu gadu laikā attālinātais darbs ir kļuvis par lielas sabiedrības ikdienu, neatgriezeniski mainot mūsu izpratni par laiku plānošanu un nepieciešamību izmantot biroja telpas darba uzdevumu veikšanai. Tāpēc, lai gūtu iespēju strādāt ārpus mājām, nebraucot uz biroja telpām pilsētās, iedzīvotāji arvien vairāk sāk izmantot vietējās koprades telpas, nošķirot privāto un darba dzīvi.

Kas ir koprades telpa?

Koprades jeb kopstrādes telpas apvieno vietējos iedzīvotājus – uzņēmējus, profesionāļus, nevalstiskā sektora pārstāvjus, individuālos komersantus, algotus darbiniekus, radošo industriju pārstāvjus, studentus un jauniešus -, kuriem ir nepieciešama vieta, lai strādātu, organizētu pasākumus/nodarbības, dalītos savās idejās un veicinātu savstarpējo sadarbību!

Telpas ir aprīkotas ar birojam nepieciešamajām lietām (internets, printeris, kafijas automāts, autostāvvieta, mantu uzglabāšanas plauktiem u.c.), taču, apvienojot dažādas vietējo iedzīvotāju grupas, telpā galvenokārt notiek savstarpējā dalīšanās ar zināšanām jeb koprade, dodot iespēju ikvienam veidot personīgos kontaktus

Nākamgad tiks meklētas iespējas mazināt valsts pārvaldes tēriņus par 5%, pirmdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), atbildot uz Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izteikto aicinājumu.

Tāpat Siliņa sacīja, ka atbilstoši LDDK aicinājumam nākamgad tiks strādāts pie tā, lai vairākām ministrijām īstenotu tēriņu samazināšanas pasākumus, tostarp īstenotu nulles budžeta pieeju.

Premjere skaidroja, ka šāda vēlme bijusi jau šogad, bet tas izdevies tikai Klimata un enerģētikas ministrijai, kura ir jauna ministrija. "Uzreiz to paveikt nevar," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka tiks meklētas arī citas iespējas izdevumu samazināšanai.

Siliņa sacīja, ka valdība nav gatava samazināt tēriņus aizsardzības nozarei, bet vienlaikus skatīsies, kā nozare šos piešķirtos līdzekļus tērē.

Tāpat tikšot meklētas iespējas valsts kapitālsabiedrību padomju skaita samazināšanai, pārskatīti to atalgojuma principi. Plānots arī pārskatīt komandējumu naudas, iespējams, atceļot 30% piemaksas par ārvalstu komandējumiem. Vienlaikus premjere uzsvēra, ka medicīna nepārtraukti būs valdības darba kārtībā, meklējot iespējas piešķirt papildu līdzekļus.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) un lauksaimnieku organizāciju plānotie pasākumi no 2006.gada 30.janvāra – 12. februārim: 30.janvārī Virbu pagastā notiek informatīvā diena par lauksaimniecības aktualitātēm; 31.janvārī Talsos Talsu Lauku konsultāciju birojs organizē pasākumu Nelauksaimnieciskajā uzņēmējdarbībā; 31.janvārī Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācija piedalīsies CIBE-COPA sanāksmē Briselē par Eiropas Parlamenta 17.janvāra lēmumiem un cukura reformas ieviešanas nosacījumiem; 31.janvārī Ogrē notiek Ogres rajona lauksaimnieku apvienības biedru kopsapulce; 31. janvārī Ventspils Lauksaimnieku konsultāciju birojā notiks ES mācības par kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām videi draudzīgas saimniekošanas sistēmā; 1.februārī Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas pārstāvji piedalās EK Cukura Padomdevēju darba grupas sēdē Briselē par cukura tirgus bilanci un plānoto cukura sektorā 2006.gadā; 3.februārī Rīgā asociācija «Lauku ceļotājs» organizē Lauku tūrisma konferenci; 3.februārī Preiļos notiek Preiļu lauksaimnieku apvienības apvienotā valdes sēde; 3.februārī Talsu Lauku konsultāciju birojs organizē pieredzes apmaiņas braucienu nelauksaimnieciskajiem uzņēmējiem pa Kurzemi; 4.februārī Bauskā notiek Bauskas Lauku biedrību apvienības "Deviņzare" gada pārskata sapulce; 6.februārī Limbažu pagastā informatīvā diena par lauksaimniecības aktualitātēm; 7.februārī Valkā notiek rajona lauksaimnieku apvienības sēde; 7.februārī Saldū notiek informatīvā diena par lauksaimniecības aktualitātēm; 9.februārī Valkā notiek rajona lauksaimnieku apvienības biedru kopsapulce; 9.februārī Talsos notiek Latvijas Lauku sieviešu apvienības Talsu nodaļas "ĪVES» kopsapulce; 10. februārī Talsos Talsu Lauku konsultāciju birojs organizē informatīvo dienu par Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām; 10. februārī Limbažos notiek lekcija par sīkdzīvnieku audzēšanu; 10.februārī Rīgā notiek Lauku forums "Partnerība"; 10 februāris Salacgrīvā notiek informatīva diena par lauksaimniecības aktualitātēm.

Februārī, salīdzinot ar janvāri, sabiedrības kopējais noskaņojums ir pasliktinājies, pārtraucot iepriekšējiem trim mēnešiem raksturīgo optimisma pieauguma tendenci, liecina jaunākais DNB Latvijas barometra pētījums.

Kopējā noskaņojuma indekss noslīdējis no -19 janvārī līdz -23 februārī. Februārī sniegtais vērtējums joprojām ir kopumā mazāk kritisks nekā 2008., 2009., 2010. un 2011.gadā, taču nedaudz pesimistiskāks kā pērnā gada vidū novērotie.

Lūgti novērtēt situācijas attīstību Latvijā kopumā, 60% iedzīvotāji teikuši, ka situācija attīstās nepareizi (janvārī- 54%), un retāk – ka pareizi (janvārī - 26%, bet februārī – 22%).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, kritiskāks kļuvis arī iedzīvotāju vērtējums pašreizējam Latvijas ekonomiskajam stāvoklim: biežāk 63% saka, ka tas ir slikts, salīdzinot ar 55% janvārī, un nedaudz retāk, kā labs – janvārī tādu bija 6%, bet februārī 4%.

Uzkrājumu dēļ peļņu nenesošiem kredītiem Latvijas bankas šogad februārī strādājušas ar 7.7 miljonu latu zaudējumiem.

Par to liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā operatīvā informācija. Tomēr komisija norāda, ka 15 Latvijas bankas un viena ārvalsts bankas filiāle februārī ir strādājušas ar peļņu, kopā nopelnot 15.3 miljonus latu. FKTK dati liecina, ka šogad janvārī banku peļņa bija vēl 8.1 miljons latu. Savukārt pagājušā gada divos mēnešos bankas strādāja ar 51.4 miljonu latu peļņu.

Banku izveidotie uzkrājumi peļņu nenesošiem kredītiem šogad februārī ir palielinājušies par 10.5 % jeb 42 miljoniem latu, mēneša beigās sasniedzot 2.7 % no kredītportfeļa jeb 445 miljonus latu, kas ir par 0.3 procentu punktiem vairāk nekā janvāra beigās (2.4 %). Komisija norāda, ka uzkrājumu pieaugums peļņu nenesošiem kredītiem nav bijis tik straujš kā pagājušā gada nogalē, kad decembrī to īpatsvars kredītportfelī bija palielinājies par 0.9 procentu punktiem mēneša laikā.Bankām februārī 7.7 miljonu latu zaudējumi