Šodien laikrakstā

Tirgotājs Bauhof: Latvija ir svarīga, tāpēc jautājums nav «vai», bet «kad»

Anda Asere
, 09.01.2014

Jaunākais izdevums

Redzot pozitīvas tendences būvniecības tirgū, būvmateriālu un dārza preču tirgotājs Bauhof atver jaunus veikalus; ar laiku paredz apgūt arī Latvijas tirgu .

Pašlaik vienam no lielākajiem Igaunijas būvmateriālu un dārza preču tirgotājiem Bauhof – Igaunijā ir 13 veikali, bet nākontē kompānija vēlas paplašināt savu ķēdi līdz 20 veikaliem. Šādi plāni saistīti ar to, ka būvniecība valstī atgūstas pēc krīzes. «Galvenais apgrozījuma pieauguma avots ir jaunu veikalu atvēršana. Pircēji vēlas redzēt mūsu veikalus, cik vien iespējams tuvu savām mājām. Tas nozīmē, ka mums ar savu veikalu tīklu jāpārklāj visa Igaunija, tāpēc jāatver vēl pieci līdz septiņi jauni veikali,» stāsta Brite Maidra (Britte Maidra), Bauhof Group AS mārketinga direktore.

Bauhof ir apmierināti ar līdzšinējo attīstību, taču vēlas sa- sniegt ko vairāk. «Galu galā mērena un saprātīga neapmierinātība biznesā ir labs dzinējspēks. Gadu gaitā esam uzkrājuši zināšanas un prasmes, kas ļauj mums šodien būt veiksmīgākiem nekā vakar, rīt būt vēl veiksmīgākiem nekā šodien,» pārliecību pauž Marts Vau (Mart Vau), Bauhof Group AS valdes priekšsēdētājs.

Izaugsmes potenciāls

Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, Baltijas valstu ekonomikai ir ievērojams izaugsmes potenciāls. Pašlaik dzīvojamo platību īpatsvars uz vienu cilvēku Igaunijā ir krietni zemāks nekā citviet Eiropā; attīstītajās valstīs dzīvojamo platību apjoms esot aptuveni par 50% lielāks. Turklāt mājokļu tirgus tehniski noveco – vairāk nekā puse Igaunijas mājokļu esot vecāki par 50 gadiem. «Igaunijā ir jābūvē daudz vairāk, jārenovē mājas. Tās ir labas ziņas mūsu biznesam,» saka M. Vau.

Raksturojot Baltijas valstu tirgu, Bauhof izceļ divas tendences. «Dari pats» segments aug kopā ar ekonomiku un pat nedaudz straujāk par to. Taču, kad ekonomika palēninās, panīkums šajā segmentā iestājas nedaudz straujāk kā citos sektoros. Baltijas valstis attīstās līdzīgi, bet ir arī mazas atšķirības. Igauniju vairāk ietekmē norises Skandināvijā, nekā, piemēram, Lietuvu. Tāpat varot teikt, ka Igaunijas ekonomika ir nedaudz labākā stāvoklī nekā Latvijas un Lietuvas tautsaimniecība, kur ir lielāks iedzīvotāju skaits un lielāks tirgus; mājokļu tirgus tehniskais stāvoklis un dzīvojamā platība un vienu iedzīvotāju esot vienāda.

Spēcīga konkurence

Bauhof galvenie konkurenti ir K-Rauta, Ehituse ABC, bet Tallinas reģionā arī Bauhaus. «Konkurence ir intensīva, it īpaši, ja salīdzina veikalu platību apjomu uz vienu iedzīvotāju, kas pavisam noteikti ierindo Igauniju starp Eiropas desmit tirgiem ar asāko konkurenci. Tik grūtā situācijā peļņu gūst tikai tirgus līderi. Noturēt un audzēt tirgus pozīciju ir liels izaicinājums,» uzsver M. Vau. Nozīmīga Bauhof konkurētspējas priekšrocība esot augstais igauņu īpatsvars kompānijas vadībā kopumā. Tas ļaujot veikli reaģēt uz tirgus izmaiņām, lēmumi tiek pieņemti ātri.

2012. gadā Bauhof Group AS ieņēmumi Igaunijā palielinājās par 10%, sasniedzot 74,6 miljonus eiro un peļņa no pamatdarbības sasniedza 3,5 miljonus eiro.

«2012. gads Bauhof bija veiksmīgs un to pašu mēs varam teikt par 2013. gadu. Gaidījām mērenu izaugsmi, uzmanīga izmaksu kontrole ļāva uzlabot darbības rezultātus,» saka B. Maidra.

Bizness nav loterija

Vaicāts, cik spēcīgi kompāniju ietekmēja krīze, M. Vau atbild: «Ja mēs varētu paredzēt krīzes, to dziļumu un attīstību, varbūt varētu no tām izvairīties. Diemžēl neviena valsts vai ekonomikas alianse nav spējusi to izdarīt. Atklāti sakot, neviens Igaunijā neticēja, ka lejupslīde būs tik dziļa un ilgstoša. Iespējams, tā bija svarīgākā krīzes mācība. Tomēr bizness vienmēr ir riskants, ja tu centīsies ierobežot visus riskus, vairs nebūs biznesa. Kompānijai jābūt spējīgai pārvaldīt, izvairīties no riskiem. Visām kompānijām nākotnē nevajadzētu uzņemties risku, ar ko nav gatavs tikt galā. Bizness nav loterija, tas ir darbs. Un labākais darbs ir tas, ko tu spēj pārvaldīt.»

Latvija tik tikko ir pievienojusies eirozonai. Kā šis notikums – valūtas maiņa – savulaik ietekmēja biznesu Igaunijā? «Eiro ieviešanai Igaunijā bija pozitīva ietekme. Katras ievērojamas izmaiņas ietver arī dažus negatīvus aspektus. Igaunijas īpašā situācija bija tā, ka maiņas kursa dēļ cenas «samazinājās» 15,65 reizes, pie kā bija jāpierod. Latvijā eiro ieviešana «palielina» cenas. Tomēr kopumā patēriņa cenas palielinājās nedaudz. Eiro ir palielinājis uzticību investēt Igaunijā un veicinājis ekonomikas attīstību, un tāpat būs Latvijā. Baltijas valstis ir viena ekonomiskā telpa un, jo līdzīgāki mēs esam, jo labāk ikvienam. Ja Lietuva ieviesīs eiro 2015. gadā, mūsu iespēja iegūt no Eiropas ekonomikas varētu pieaugt vēl vairāk,» uzskata M. Vau.

Nevis «vai», bet «kad»

Bauhof ir arī pieci veikali Lietuvā, bet kompānija tur tiek restrukturizēta. M. Vau norāda, ka Igaunija, Latvija un Lietuva ir viens tirgus un lieliem mazumtirgotājiem ir jēga darboties visās trijās valstīs. Šādu piemēru rāda bankas un daudzi mazāki uzņēmumi. «Tirgus attīstās tā, ka mums kļūst interesanti būt pārstāvētiem visās trijās Baltijas valstīs. Taču šādu soli spersim tad, ja redzēsim, ka tas būs peļņu nesoši. Latvija ir svarīga, tāpēc jautājums nav «vai», bet «kad». Bieži vien iespējas parādās negaidīti, piemēram, kāda mazumtirdzniecības ķēde tiek pārdota,» viņš teic. Kompānijai šāda pieredze ir Igaunijā. Tāpat iespējama apvienošanās un pārņemšana, jo īpaši tirgos, kur ir izteikta konkurence. Reizēm tas esot saprātīgāk, jo tirgotājiem svarīgākais aspekts ir veikalu atrašanās vieta un esošajām veikalu ķēdēm tās parasti ir pievilcīgas.

Bauhof klienti pārstāv dažādas vecumgrupas un dzimumu. Tipiskais klients ir cilvēki ap 40 gadiem, – šajā vecumā daudziem jau ir sava māja. Šis arī ir vecums, kad sievietei patīk strādāt dārzā un vīrietim – būvēt vai atjaunot. Šī tendence ir līdzīga visās valstīs; atšķirības var būt saistītas ar kultūru un pirktspēju. «Piedāvājam preces, kas dod iespēju cilvēkiem uzlabot savu personīgā īpašuma vērtību. Māja vienmēr ir labākā investīcija, jo tai ir reāla finansiālā vērtība, ko var palielināt ar labu uzturēšanu, turklāt mājas ir vieta, kur atpūsties, baudīt dzīvi un cilvēkus, ko mīli. Mūsu biznesa izaicinājums tāpēc ir piedāvāt cilvēkiem lielāku iespēju baudīt dzīvi,» saka B. Maidra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima akcionārs iegādājas Igaunijas būvmateriālu mazumtirdzniecības līderi

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Vilniaus Prekyba, kas ir veikalu tīkla Maxima akcionārs, iegādājies Igaunijas vadošo būvmateriālu mazumtirdzniecības veikalu tīklu Bauhof, informē Ermitažas pārdošanas un mārketinga direktore Laima Skiriene.

«Vilniaus Prekyba» piederošais būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības tīkls «Ermitažas» ar «Bauhof» īpašnieku «MyInvest Estonia» jau ir noslēdzis līgumu par kompānijas iegādi, un darījums stāsies spēkā pēc Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājuma.

«Šis ir nozīmīgs solis, īstenojot koncepta »dari pats« mazumtirdzniecības tīklu paplašināšanu Lietuvā un ārvalstīs. Mēs redzam iespējas Bauhof tīkla attīstībai, jo, būdams labi pārvaldīts un stabils uzņēmums, tas nodrošina izcilus pakalpojumus gan biznesa klientiem, gan mazumtirdzniecības un e-komercijas klientiem,» komentē Marijus Kriščiūns (Marijus Kriščiūnas), biznesa attīstības uzņēmuma «Ermi Group» direktors un uzņēmuma «Ermitažas» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvmateriālu un citu saimniecības preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls Depo DIY ir sācis sagatavošanas darbus sava pirmā veikala Lietuvā būvniecībai ostas pilsētā Klaipēdā, tomēr par nākotnes plāniem Lietuvas tirgū kompānija publiski nerunā, ceturtdien vēstīja biznesa laikraksts Verslo žinios.

Laikraksta rīcībā esošā informācija liecina, ka Depo jau ir izraudzījies sava pirmā veikala Klaipēdā atrašanās vietu un pašlaik zemesgabals, ko daļēji klāj ūdens, tiek gatavots būvniecībai.

Depo Lietuvā pārstāvošā kompānija Kita kryptis ir atteikusies komentēt termiņus projekta īstenošanai. Domājams, ka būvniecība tiks pabeigta šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.

Investīcijas pirmajā Depo veikalā Lietuvā, kura platība būs 12 tūkstoši kvadrātmetru, sasniegs 8,7 miljonus eiro.

Depo izraudzītā veikala atrašanās vieta Klaipēdā ir netālu no bijušā veikala Bauhof. Būvmateriālu un dārzkopības piederumu tirdzniecības kompānijai Bauhof Lietuvā biji pieci veikali, bet pērn uzņēmums bankrotēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arhitektu biroja Kubs vadītāja pieļauj, ka traģēdijā vainojami neatbilstošas kvalitātes būvmateriāli

NOZARE.LV, 22.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdē sabrukušā lielveikala Maxima projekts izstrādāts atbilstoši pēdējām tehnoloģijām un būvnormatīviem, projektam veiktas arī visas nepieciešamās ekspertīzes, sacīja projekta autoru arhitektu biroja Kubs vadītāja arhitekte Zane Kalinka.

«Patlaban grūti pateikt, kādi ir notikušā cēloņi, taču projekts izstrādāts atbilstoši visiem normatīviem un tam veiktas neskaitāmas ekspertīzes. Latvijā ir neskaitāmi piemēri apzaļumotiem jumtiem, piemēram, viss Kronvalda parks ar strūklaku un kokiem atrodas uz autostāvvietas jumta,» sacīja Kalinka.

Viņa piebilda, ka arī jumta apzaļumošanai paredzētā bruģa un melnzemes substrāta svars nevarētu būt iemesls jumta sabrukšanai, jo šīs slodzes tika paredzētas un jumta nestspēja tika pārbaudīta. «Turklāt uz jumta atrodas oļu kārta un divas ziemas uz tā bija sniegs, kas kopumā radīja daudz lielāku slodzi nekā projektētais jumta dārzs,» piebilda Kalinka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, arī Latvijai lielāka uzmanība ir jāvelta ekonomikas dekarbonizācijai, stimulējot atjaunojamo resursu izmantošanu valsts un pašvaldību ēku būvniecībā.

Ēku būvniecība ir viens no energoietilpīgākajiem ekonomikas sektoriem ar izšķiroši būtisku lomu CO2 izmešu radīšanā. Tāpēc Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana, secināts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga un Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes pārstāvju tikšanas laikā.

"Uzskatu, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos. Publiskajās ēkās, kas tiek celtas par budžeta līdzekļiem, obligāti ir jāparedz noteikts koksnes materiālu izmantošanas minimums, vismaz 20%. Tādējādi mēs veicinātu gan modernu, gan videi draudzīgu materiālu izmantošanu valsts un pašvaldības ēku būvniecībā, kā arī spertu platu soli Eiropas kopējo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas virzienā. Tas ļautu Latvijai samazināt būvniecības nozares ietekmi uz vidi, veicinātu vietējo atjaunojamu resursu izmantošanu, kā arī nostiprinātu energoefektīvu koka ēku būvniecības tradīcijas ne vien privātajā, bet arī publiskajā sektorā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās energoresursu un apkures cenas daudzus pamudinājušas sākt plānot ēku ārsienu siltināšanu. Kādus siltināšanas materiālus izvēlēties? Akmens vate, putu polistirols un vēl citi – kurš no tiem ilgtermiņā būs labāka izvēle? Lasi un uzzini vairāk!

Fasādes siltināšana – kāpēc tā nepieciešama

Vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas celtas pirms vairākām desmitgadēm un neatbilst mūsdienu energoefektivitātes rādītājiem. Samazinot siltuma zudumus, iespējams būtiski ietaupīt –, lai nodrošinātu komfortablu iekštelpu temperatūru, vajadzēs patērēt mazāk energoresursu un attiecīgi mazāk maksāt.

Siltināšanas materiālu veidi

Foto: Freepik.com

Plānojot ēkas siltināšanu, galvenais jautājums ir, kuru no siltināšanas materiāliem izvēlēties – ikvienam no tiem ir savas priekšrocības, taču ir arī trūkumi un lietošanas specifika, kas jāņem vērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mājas būvniecība paša spēkiem vai jau gatava projekta iegāde: kuru ceļu izvēlēties?

Reklāmraksts, 17.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pexels.com / Alena Darmel

Katram no mums ir sapnis par savu ideālo dzīvesvietu. Kāds vēlas dzīvot mierā un klusumā tādā privātmājā, kas atrodas tālu prom no burzmas, bet cits dod priekšroku visam, ko sniedz mūsdienīga infrastruktūra un labiekārtota vide lielpilsētās vai netālu no tām. Tomēr neatkarīgi no tā, kuru ceļu izvēlies, vienmēr aktuāls ir jautājums par to, kas ir izdevīgāk: būvēt māju pašam vai tomēr pirkt jau gatavu un mēbelētu ēku. Raksta turpinājumā aplūkojam dažādus faktorus, lai palīdzētu Tev pieņemt pareizo lēmumu.

Būvēt pašam – vai labākais risinājums?

Privātmājas būvniecība ir nopietns lēmums, kam ir jābūt rūpīgi pārdomātam. Lai arī doma var šķist vilinoša vien tā iemesla dēļ, ka māju var būvēt tā, kā pašam patīk vislabāk, tomēr, lai viss izdotos tieši tā, kā iecerēts, jau laikus ir jāapzina dažādi riski, kā arī jāņem vērā būtiski faktori. Piemēram, īpašumā ir jābūt zemei un pirms būvniecības procesa uzsākšanas jāveic būvprojekta saskaņošana. Pēcāk jāizvēlas kompetenti un uzticami meistari, jāiegādājas kvalitatīvi būvmateriāli, iespējams, jāpiesaista speciālists, kas palīdzēs radīt gaumīgu un skaistu iekārtojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Baložu iela - Āgenskalna miera osta

Linda Zalāne, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mierīgajā un klusajā Baložu ielā pārsvarā atrodas senas koka dzīvojamās mājas. Tomēr dažas apdzīvo arī uzņēmumi.

750 metru garā Baložu iela Rīgā sākas Slokas un Vasaras ielas krustojumā, bet beidzas – krustojumā ar Āgenskalna ielu. Pa vidu to pārrauj viena no Rīgas intensīvākās satiksmes maģistrālēm – Kalnciema iela. Baložu ielai piemīt savs šarms – koka ēkas piešķir tai īpašu atmosfēru, atzīst DB uzrunātie uzņēmēji. Pārsvarā tur bāzējas uzņēmumi, kuriem intensīva garāmgājēju plūsma nav tik svarīga. Izņēmums ir ekolietu veikals Weleda, taču arī uz to klienti braucot mērķtiecīgi un atzinīgi novērtējot iespēju ielas malā bez maksas atstāt automašīnu.

Moto cienītājiem

Baložu ielas sākumā otro elpu pēc rekonstrukcijas ieguvusi reiz pussabrukusi koka ēka – nepilnu gadu tur darbojas viesnīca Two Wheels, kas īpaši mērķēta uz motobraucējiem. Par to liecina arī pie ēkas namdurvīm novietotais koši zaļais blakusvāģis. «2012. gada septembrī ar vīru atgriezāmies no Amerikas, ko apceļojām ar motocikliem. Šājā laikā bijām apmetušies vairākās nelielās, īpaši motobraucējiem draudzīgās viesnīcās. Radās doma, ko tādu izveidot Latvijā,» stāsta viesnīcas Two Wheels direktore Agnese Sila. Pārdaugava izvēlēta praktisku apsvērumu dēļ – tuvāk mājām. Internetā ģimene atradusi sludinājumu, ka Baložu ielā par, viņuprāt, adekvātu summu pārdod koka māju. Tā gan bijusi ļoti sliktā stāvoklī, un vairāki uzņēmēju uzrunātie eksperti ieteikuši to nojaukt līdz pamatiem. «Tikai viens saskatīja potenciālu šo māju atjaunot un pielāgot viesnīcas vajadzībām. Ēkas iekštelpās kā dizaina akcentu saglabājām mājas vēstures liecības – durvis, vecām tapetēm klātas sienas, pat degušu koka dēli. Rekonstrukcijas laikā varēja redzēt, ka ēka celta no nekvalitatīviem materiāliem. Piemēram, sienās kā būvmateriāli izmantoti koka kastu dēļi ar visu marķējumu,» stāsta A. Sila. Apmēram 70% viesnīcas klientu esot ārvalstu viesi no Krievijas, Eiropas valstīm. Ārvalstu viesnīcu rezervēšanas portālos uzņēmums pozicionējot sevi kā motobraucēju viesnīcu, kur ēkas iekšpagalmā aiz slēgtiem vārtiem iespējams novietot spēkratus, tiem īpaši izveidota arī nojume. Protams, šeit iegriežoties arī studenti un tūristi, kuri ceļā devušies vien ar nelielu mugursomu plecos. «Atrašanās vieta piesaista klientus – esam pa ceļam no lidostas. Arī uz pilsētas centru var nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan šķērsojot Vanšu tiltu kājām,» pozitīvās lietas akcentē A. Sila. Vienīgais mīnuss esot fakts, ka ne visiem izdodas viesnīcu viegli atrast. Par spīti tam, ka vietējiem Baložu iela un netālu esošais Kalnciema kvartāls ir labi zināma vieta, pārsvarā visi sākotnēji dodoties uz to ielas posmu, kas atrodas otrpus Kalnciema ielai. «Atrodamies ielas sākuma posmā, kas ir mazāk zināma. Šeit arī nav daudz uzņēmumu. Blakus ir tikai frizētava, bet posmā līdz Slokas un Vasaras ielai ir vien privātmājas. Ārvalstu viesiem viesnīcas atrašana nesagādā problēmas. Viņi orientējas pēc kartes, tāpēc mēs tikpat labi varētu būt kā Bišu tā Puķu ielā,» skaidro uzņēmēja. Cerība esot, ka šis Baložu ielas posms attīstīsies un tiks renovētas arī citas koka ēkas. Šai vietai esot potenciāls – klusums un miers. It kā Rīgas centrā, bet sajūta kā laukos. «Ēkas iekšpagalmā jūtamies kā Dieva ausī. No ielas nekas nav redzams. Savukārt brīvdienās šeit ir pavisam klusi. Baložu ielā vēl varētu kādu veikalu vai kafejnīcu atvērt. Tiesa, šajā vasarā ēdināšanas nišu aizpildīsim arī mēs,» nākotnes plānus atklāj A. Sila.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijā ir 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā

Dienas Bizness, 15.05.2015

SIA Knauf rūpnīcas direktors Arnis Ivanovs stāsta, ka uzņēmuma ģipšakmens atradnē (attēlā) katru gadu tiek iegūts ap 300 000 tonnām šā derīgā izrakteņa.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, – ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts–grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu – divas, piektdien raksta laikraksts Diena.

Dienas aptaujātie būvmateriālu ražotāji vienlaikus paši iegūst arī derīgos izrakteņus. To atradnes uzņēmumiem vai nu pieder, vai arī tās tiek nomātas. Kā norāda uzņēmēji, derīgo izrakteņu ieguve ir samērā dārgs un darbietilpīgs process. Šīs izmaksas, protams, atspoguļojas arī būvmateriālu cenā, tomēr, kā atzīst ražotāji, ar Rietumeiropas valstu būvmateriālu cenām Latvijā ražotie būvmateriāli droši var konkurēt. Tāpat ražotāji norāda, ka prasības, lai iegūtu licenci derīgo izrakteņu atradnes izmantošanai, ir sarežģītas un laikietilpīgas, vienlaikus gan atzīst – prasības ir adekvātas, jo tās ir saistītas ne vien ar saimniecisko darbību, bet arī vides aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Viedoklis: Déjà vu apstrādes rūpniecībā

Žanete Hāka, 03.11.2017

Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2017. g. 3. cet., % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kalendāri izlīdzināti dati (izlaides svari., %)

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība 3. ceturksnī saglabājusi dinamisku attīstību, augot gan eksportētajiem apjomiem, gan palielinoties pieprasījumam vietējā tirgū, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Buceniece.

Nozarē palielinās problēmas ar darbaspēka pieejamību, atsevišķās nozarēs jaudu noslodze sasniegusi vēsturisko maksimumu, un konkurētspējas saglabāšanai jo aktuālākas kļūst investīcijas, kas šobrīd nozarē ir zemā līmenī. Atsevišķas norises/aspekti raisa sajūtu, ka pašreizējie notikumi ir jau piedzīvoti iepriekš jeb kā franciski runājošie saka «déjà vu».

Kā jau iepriekš liecināja operatīvie dati un iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrais novērtējums, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms 3. ceturksnī ir audzis ļoti strauji – par 1.2% salīdzinājumā ar 2. ceturksni (sezonāli izlīdzināti dati) un par 9.3% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu (kalendāri izlīdzināti dati).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nedēļas nogalē notiks Baltijas vadošā būvniecības industrijas izstāde Māja I 2019

Žanete Hāka, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 14. līdz 17. martam starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Baltijas vadošā būvniecības industrijas izstāde «Māja I 2019», kurā būs aplūkojamas jaunākās būvniecības tehnoloģijas un risinājumi, informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Izstādē būs aplūkojami būvinstrumenti un būvtehnika, būvmateriāli, apkures sistēmas, santehnikas ierīces, kā arī teritoriju labiekārtošanas un interjera risinājumi.

Izstādē varēs iepazīties ar jaunākajiem būvmateriāliem un tendencēm būvniecībā – sākot no betonēšanas palīgmateriāliem un ēku būvniecības no dabīgiem materiāliem līdz pat cementa-skaidu apdares plāksnēm ventilējamām fasādēm un modernai izolācijas ieklāšanas sistēmai. Plašā klāstā būs arī apdares materiāli – dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, bīdāmo durvju sistēmas, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan elegantām māju fasādēm. Mājokļa iekārtošanai varēs atrast kā klasiskus, tā arī šobrīd aktuālus interjera elementus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus.

Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Freepik.com / jcomp

Ir daudz un dažādi materiāli, kas tiek izmantoti ēku celtniecībā, un viena no populārākajām izvēlēm ir gāzbetons un tā bloki. Šajā rakstā uzzināsiet, no kā ir veidoti gāzbetona bloki, kādās situācijās tie ir piemērota izvēle un kā notiek mājas celtniecība, izmantojot šo materiālu!

Kā tiek veidoti gāzbetona bloki, un ar kādām priekšrocībām tie izceļas?

Gāzbetons ir vieglbetona veids. To izgatavo no cementa maisījuma, kurā ir daudz gaisa šūnas, tādējādi panākot ļoti porainu struktūru. Šim materiālam piemīt vairākas būtiskas priekšrocības, no kurām svarīgākās ir šādas:

  • laba uguns izturība un siltumizolācija – bloki nedeg, līdz ar to ir drošāki, nekā citi būvniecības materiāli;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni puse pāri Latvijas robežai no citām valstīm vesto rūpniecības preču neatbilst Eiropas Savienības (ES) noteiktajām prasībām, kaut arī šo preču dokumenti apstiprina, ka tās ir kvalitatīvas un drošas, otrdien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieku kopīgi rīkotās pārbaudes uz valsts robežas pierāda pretējo – preces prasībām neatbilst.

Pērn no 1136 uz robežas pirmoreiz pārbaudītajiem preču paraugiem 74% preču atklāja dažādu nesakritību un no 43 preču paraugiem 65% neatbilda būtiskām kvalitātes prasībām. Pārbaudot otrreiz, neatbilstību atklāja 48% paraugu, un galu galā šīs preces neļāva ievest Latvijā.

PTAC atklāj, ka visbiežāk būtiskus trūkumus atklāj importa būvmateriāliem, rotaļlietām, elektroprecēm, kosmētikai,medicīniskām ierīcēm, laivām, šķiltavām, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Importa rotaļlietās, piemēram, lellēs, atklātas veselībai kaitīgas ķīmiskas vielas – ftalātu – daudzums. Elektroprecēm, piemēram, LED starmešu korpusam, atklātais trūkums, liecina, ka tas izgatavots no nedroša materiāla, tādējādi radot cilvēkiem apdeguma draudus vai pat ugunsgrēka draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltijas valstīs turpina pieaugt bankrotējušo uzņēmumu skaits

Dienas Bizness, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Centrālās un Austrumeiropas ekonomikā pērn bija vērojama stabilizācija uzņēmumu maksātnespējas jomā, joprojām bankrotu skaits reģionā turpina pieaugt. Baltijas valstīs 2014.gadā visvairāk bankrotējušo uzņēmumu ir Lietuvā – 1636, kas ir par 5.4% vairāk nekā 2013.gadā. Latvijai bankrotu pieaugums ir neliels - 4.3%, bet Igaunijai vēl mazāks - 1.8%, secināts starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface ziņojumā par maksātnespējas situāciju Centrālajā un Austrumeiropā.

Bankrotu dinamika dažādās valstīs atšķiras, piedzīvojot gan izteiktu maksātnespēju skaita pieaugumu, gan arī samazinājumu. Vislielākais maksātnespēju skaita pieaugums pērn vērojams Slovēnijā – 44.7% un Ungārijā – 29.4%. Biežāko iemeslu vidū kompāniju bankrotiem minēta nepietiekama pielāgošanās ekonomiskajiem apstākļiem, neatbilstoši investīciju lēmumi un uzņēmumu lielās parādsaistības. Pērn bankrotu apjoms visvairāk sarucis Serbijā (par 43.8%) un Rumānijā (par 28%).

«Neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem, bankrotu skaits Latvijā joprojām ir augsts. Vislielākais tas ir vairumtirdzniecībā (būvmateriāli) un ražošanā (mēbeles, metālizstrāde), kā arī transporta nozarē. Paredzams, ka maksātnespēju pieaugums turpināsies arī 2015.gadā. Runājot par eksportu, Krievijas embargo prasības pērn bija spēcīgs negatīvais ietekmes faktors, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, taču vienlaikus tas pamudinājis uzņēmumus tirgū meklēt alternatīvas un pievērsties pieaugošajam vietējam pieprasījumam,» skaidro Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā nodedzis viesu nams Veldzes, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Trešdien pulksten 20:24 ugunsdzēsēji saņēmuši izsaukumu uz Jaunjelgavas novada Sērenes pagastu, kur saskaņā ar sākotnējo informāciju dega dzīvojamā māja. Ierodoties notikuma vietā, konstatēts, ka ar atklātu liesmu deg vienstāva mūra ēka ar mansardu, kas sabūvēta kopā ar saimniecības ēku un pirti.

Pirms ugunsdzēsēju ierašanās no ēkas bija evakuējušies cilvēki. Šis paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kura kopēja platība bija 900m2, tika likvidēts šorīt pulksten 6.40.

Aculiecinieki stāsta, ka uguns izplatību sekmēja ēku jumta seguma materiāls — bituma dakstiņi. Ugunsgrēka dzēšanu apgrūtināja arī būvmateriāli, tajā skaitā sausi dēļi, kas kalpoja kā uguns slodze un arī veicināja uguns izplatību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta ar FOTO: Investējot 1,5 miljonus eiro, atver būvniecības veikalu Procenter

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni 1,5 miljonus eiro, uzņēmums AS «Kesko Senukai Latvia» rekonstruējis veikalu Maskavas ielā 418a, un drīzumā atvērs jauna koncepta lielveikalu – specializētu lielapjoma būvmateriālu veikalu profesionāļiem ar nosaukumu Procenter.

Jaunajā lielveikalā būs pieejami būvmateriāli un celtniecības preces lielos apjomos, to skaitā vairāk nekā 100 profesionāli zīmoli no vadošajiem ražotājiem, kas ietver celtniecības, elektrības un santehnikas preces, apdares materiālus, instrumentus u.c. Līdz šim uzņēmums paplašināja veikalu tīklu un rekonstruēja veikalus pēc jaunā koncepta, specializējoties mājas, dārza, saimniecības un būvniecības preču, darba rīku un iekārtu tirdzniecībā.

Taču šis ir pirmais veikals «K Senukai» tīklā, kas specializēsies tikai uz celtniecības precēm profesionāļiem un veidots balstoties uz jaunu konceptu - «No pamatiem līdz atslēgai».

«Pēc pirkuma veikšanas klientiem tiks nodrošināta četru stundu ekspress piegāde. Preces tiks iepirktas pa tiešo no ražotājiem, tās būs pieejamas lielā apjomā uzreiz, kas profesionāļiem ir ļoti svarīgi,» stāsta AS «Kesko Senukai Latvia» ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu un kokapstrādes nozare Latvijā jau patlaban ir gatava palielināt koksnes produktu īpatsvaru būvniecībā, sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš atzīmēja, ka būtu apsveicami, ja Latvijas būvindustrijā tieši šo materiālu sāktu izmantot biežāk ne vien privātmāju, bet arī publisko ēku celtniecībā. "Patlaban jau varam runāt par atsevišķiem pozitīviem signāliem, piemēram, Salaspilī no koka būvmateriāliem top bērnudārzs. Valsts mērķtiecīgais atbalsts varētu veicināt videi draudzīgu un ilgtspējīgu koka ēku būvniecības renesansi visā Latvijā," teica Klauss.

Publisko ēku iepirkumos jāparedz obligāta koksnes būvmateriālu izmantošana 

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata...

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors skaidroja, ka koksnes produktu plašāka izmantošana būvniecībā varētu palīdzēt virzībai uz klimatneitralitāti, tostarp CO2 izmešu samazināšanu. "Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana," sacīja Klauss.

Kokrūpniecības federācijas atzīmēja, ka tikšanās savstarpējās tikšanās laikā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV) paudis līdzīgu viedokli, uzskatot, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos.

Ministrs esot norādījis, ka obligāti vajadzētu paredzēt koksnes materiālu izmantošanas minimumu ēkām, kas tiek celtas par valsts budžeta līdzekļiem, vismaz 20% apmērā.

Klauss skaidroja, ka koksnes atjaunojamo resursu izmantošanai nākotnē būs arvien lielāka loma, jo koksnes būvmateriāli ir starp videi visdraudzīgākajiem. Koka ēkas ļauj samazināt energoietilpīgu materiālu izmantošanu un tāpēc visā pasaulē ir atzītas par vienu no galvenajiem sabiedrotajiem klimata izmaiņu mazināšanā.

Latvijas Kokrūpniecības federācija ir dibināta 2000.gada augustā, apvienojot meža nozares atsevišķas asociācijas, lai kopīgi strādātu pie mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļrūpniecības attīstības un konkurētspējas celšanas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ASV pauž atbalstu Lietuvai pēc Krievijas draudiem par tranzīta ierobežošanu uz Kaļiņingradas apgabalu

LETA--AFP, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV otrdien paziņoja, ka stingri atbalsta Lietuvu un NATO saistības to aizstāvēt pēc Krievijas draudiem sakarā ar dzelzceļa kravu pārvadājumu ierobežošanu uz Kaļiņingradas apgabalu.

"Mēs esam līdzās mūsu NATO sabiedrotajiem un Lietuvai," žurnālistiem pavēstīja Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss.

"Konkrēti, mūsu apņemšanās ievērot NATO piekto pantu - uzbrukums vienam būtu uzbrukums visiem, šī ASV apņemšanās ir dzelžaina," sacīja Praiss.

Lietuva, ievērojot Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas, kas spēkā stājās 18.jūnijā, ir ierobežojusi atsevišķu preču tranzītu, bet Krievija to dēvē par Kaļiņingradas apgabala blokādi.

Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs otrdien Kaļiņingradā paziņoja, ka Maskava drīzumā atbildēs uz Lietuvas lēmumu ierobežot dzelzceļa kravu pārvadājumus, draudot, ka Lietuvas iedzīvotāji nopietni izjutīšot šo pasākumu sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Mājas siltināšana: kāpēc tas ir svarīgi, un kādēļ izvēlēties Finnfoam materiālus?

Reklāmraksts, 09.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Unsplash.com / Thanh Nguyen

Mājokļu siltināšana pēdējā laikā ir ļoti aktuāls temats, ņemot vērā daudzās priekšrocības, ko šis process piedāvā. Lasiet šo rakstu un uzziniet, kādas mājas daļas nepieciešams siltināt, kādus ieguvumus tādējādi izjutīsiet, un kur atrodami visi nepieciešamie materiāli siltināšanas darbiem!

Kāpēc mājas siltināšana ir tik būtiska?

Domājot par ēku siltināšanu, kā galveno plusu lielākoties min siltākas telpas gada aukstajos mēnešos. Taču siltināšana piedāvā vēl virkni priekšrocību, no kurām svarīgākās ir šādas:

  • Zemākas apkures izmaksas – ņemot vērā, ka siltais gaiss neaizplūst, iespējams visai būtiski samazināt tēriņus par granulām, gāzi, elektrību vai malku. Savukārt vasarā, kad ārā ir ļoti karsts, nevajadzēs tērēt elektroenerģiju ventilatora vai kondicioniera darbināšanai;

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzņēmumi 3,5 mēnešus bez maksas varēs lasīt būvniecības standartus

Žanete Hāka, 27.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā nesenās izmaiņas būvniecības regulējumā un standartu pieaugošo lomu būvniecības regulējumā, Standartizācijas birojs (LVS) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) piedāvā Būvkomersantu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem pakalpojumu Standartu lasītava – attālinātu piekļuvi vairāk nekā 3000 būvniecības standartiem (ICS 91 standartu grupa, Eirokodeksi), informē EM.

Standartu lasītavas pakalpojums būvkomersantiem no 1. novembra līdz 2016. gada 15. februārim būs pieejams bez maksas.

Iniciatīvas mērķis ir sniegt uzņēmējiem atbalstu pārejā uz jauno būvniecības regulējumu un atvieglot standartu izvēli. LVS vadītājs Ingars Pilmanis norāda: «Vienlaikus vēlamies novērtēt uzņēmēju interesi, pieprasījumu un nepieciešamību pēc šāda pakalpojuma, lai plānotu tā turpmāko attīstību. Esam atvērti diskusijām un priekšlikumiem, kā iespējami efektīvāk nodrošināt Latvijas standartizācijas sistēmas attīstību un standartu pieejamību Latvijas uzņēmējiem.»

Būvniecības Standartu lasītavā būs pieejami nacionālie (LVS) standarti, adaptētie Eiropas (EN) un starptautiskie (ISO, IEC) standarti un to vēsturiskās versijas. Lasītava regulāri tiks papildināta ar jauniem reģistrētajiem standartiem, to grozījumiem un koriģējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Moduļu māju ražotājs Wigo Group Limbažos ražos CLT paneļus

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās uzsvars vairs nav tikai uz to, kādas ir būvmateriālu siltumizolācijas īpašības, bet tiek vērtēta arī materiāla ietekme uz veselību un vidi, saka paneļu un moduļu māju ražošanas uzņēmuma Wigo Group valdes loceklis Sergejs Ippolitovs.

Piemēram, putupolistirola ražošanā ne tikai izmanto naftas produktus, bet arī tā ražošanas procesā izdalās liels daudzums CO2, kas silda atmosfēru un veicina globālo sasilšanu. Turpretī dabiskie būvmateriāli ir draudzīgāki cilvēkiem un klimata pārmaiņu nomocītajai pasaulei.

Nafta un formaldehīds pret dabu

Wigo Group Limbažos gatavojas sākt ražot krusteniski līmētos koka paneļus (CLT) eksportam. Īpašus tos padara izturības rādītāji – koksne, līmējot krusteniski, veido ārkārtīgi izturīgu materiālu. Vētru vai seismiskās aktivitātes gadījumā tie ir izturīgāki par betonu, jo koks ir plastiskāks. Arī ugunsdzēsības testos CLT paneļi uzrāda labas īpašības – paneļi tikai apdeg. Lai gan koks ir ekoloģisks materiāls un var izmantot arī ekoloģisku siltinājumu, CLT paneļu ražošanā tiek izmantota līme. Kā stāsta Sergejs, jebkura līme ir videi nedraudzīga, taču tagad pieejamas līmes ar kaitīgā formaldehīda nulles emisiju. CLT iekārtu vada dators, tāpēc bez modernas projektēšanas iemaņām šīs iekārtas faktiski ir metāllūžņi. «Projektēt mācījāmies piecus gadus,» stāsta uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības ierobežojumu skartie uzņēmēji ir vienisprātis – jāatjauno visu preču tirdzniecība klātienē, jo epidemioloģiskā situācija nav uzlabojusies, toties tiek grauta godīgas konkurences un uzņēmējdarbības prakse. Arī e-komercija nekompensē pārdošanas apjomus klātienē.

Turklāt ne visi uzņēmumi bija gatavi pāriet uz e-tirdzniecību, tāpat kā ne visiem klientiem šāda iepirkšanās ir parocīga. llgstoši ierobežojumi palielinās un arī nostiprinās pircēju paradumus iepirkties arī ārzemju internetveikalos, tā ietekmējot vietējo tirgotāju finanses. Arī bankas aizvien biežāk saņem klientu lūgumus pagarināt kredītu atmaksas termiņus. Maksātnespējas risks ar katru dienu pieaug.

Laikā, kad ierobežojumi skāruši atsevišķu preču grupu pieejamību, fiziski apmeklējot veikalu, vissmagāk tas ietekmējis mazumtirgotājus un tieši tos uzņēmumus, kuriem nebija iepriekš radīts risinājums e-komercijas videi, pauž aptaujātie banku eksperti. “Protams, atsevišķiem tirgotājiem, kuri e-komercijas risinājumus bija izveidojuši, nepaveicās, ka patērētāju paradumos tie vēl nebija pietiekami nostiprinājušies pirms ierobežojumu ieviešanas (piemēram, apģērbu vai apavu tirdzniecībā). Atsevišķs stāsts noteikti ir tiem tirgotājiem, kuru preču sortiments paredz tik plašu preču daudzveidību (t.sk. svara un izmēru kategorijās), ka tās efektīvi tirgot varēja tikai pašapkalpošanās stila veikalos (piemēram, būvmateriāli, dari pats (DIY) preces u.tml.). Visbeidzot jāmin arī tas, ka ir daļa ne-pirmās nepieciešamības preču tirgotāju, īpaši mazie, kuru vieta tirgū pirms krīzes bija nodrošināta, tieši pateicoties specifiskam preču piedāvājumam, servisa apsvērumu vai lokācijas ērtuma dēļ. Diemžēl apgrozījuma kritumu šiem tirgotājiem nespētu kompensēt pat labākie e-vides risinājumi tieši šo tirgotāju specifikas dēļ,” komentē Swedbank Starptautisko un tirdzniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Nils Polis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru