Jaunākais izdevums

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien draudēja iznīcināt Turcijas ekonomiku, ja tā pārkāps zināmu robežu. Tiesa gan, prezidents konkrēti nenorādīja, par kādiem pārkāpumiem viņš Turciju varētu sodīt.

«Ja Turcija izdarīs kaut ko tādu, ko es savā dižajā un nepārspējamajā gudrībā uzskatīšu par zināmu robežu pārkāpšanu, es pilnībā iznīcināšu un izsvītrošu Turcijas ekonomiku, kā es to iepriekš jau esmu darījis,» tviterī brīdināja Tramps.

Tirgi nekavējoties reaģēja uz ASV līdera draudiem. Pēc tvīta publicēšanas Turcijas liras kurss krities par 2,31%, vēsta biznesa portāls «MarketWatch».

ASV bruņotie spēki sākuši pamest pozīcijas līdzās Turcijas-Sīrijas robežai pēc tam, kad Baltais nams svētdien paziņoja, ka nestāsies ceļā Turcijas operācijai pret Sīrijas kurdu kaujiniekiem, kas ar ASV palīdzību spēlēja izšķirošu lomu «Islāma valsts» «kalifāta» sagrāvē Sīrijā.

Trampa paziņojumi izskan laikā, kad Turcija gatavojas pret Sīrijas kurdiem izvērst militāru operāciju. ASV šo operāciju neatbalsta, bet arī negrasās traucēt tās norisei.

Sīrijas kurdu Tautas aizsardzības vienības (YPG), kas bija galvenais militārais spēks sauszemes spēku operācijā Sīrijā pret «Islāma valsti», ASV uzvedību nodēvējušas par «dūrienu mugurā».

ASV iepriekš solījušas nepieļaut Turcija iebrukumu reģionā, atgādina YPG.

Vācija un Eiropas Savienība cenšas pārliecināt Turciju atteikties no iecerētās operācijas. Kā brīdina Berlīne un Brisele, šī operācija var novest pie tālākas konflikta eskalācijas un jaunām bēgļu straumēm.

ASV gan demokrātu, gan republikāņu politiķi ir nosodījuši Trampa lēmumu atļaut Turcijai iebrukt Sīrijas ziemeļos un uzbrukt kurdu spēkiem, kas bija galvenais ASV partneris cīņā pret teroristu grupējumu «Islāma valsts» Sīrijā.

Turcijas armija pēdējo gadu laikā divas reizes veikusi operācijas pāri robežai Sīrijā pret kurdu kaujiniekiem un «Islāma valsti» - 2016. un 2018.gadā.

Sīrijas pilsoņkarš aizsākās 2011.gadā, un konflikts pakāpeniski sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.

Prezidenta Bašara al Asada valdība pēc vairākām uzvarām pret mērenajiem un radikālajiem nemierniekiem, ko tai izdevies izcīnīt kopš 2015.gada ar Krievijas atbalstu, šobrīd kontrolē 60% Sīrijas teritorijas.

Liela Idlibas provinces daļa atrodas «Al Qaeda» bijušā Sīrijas atzara kontrolē, bet kurdu spēki kontrolē ar naftas resursiem bagātos Sīrijas ziemeļaustrumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turcija sāk masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem

LETA---UNN, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija ir sākusi masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, ziņo izdevums "The Moscow Times".

Krievijas pilsoņi ir saskārušies ar problēmām, mēģinot iegūt vai pagarināt tūristu uzturēšanās atļauju Turcijā.

Sarežģījumi ir konstatēti visās lielākajās pilsētās, kur dzīvo daudz ieceļotāju no Krievijas - Stambulā, Antaljā, Kemerā, Bodrumā, Marmarisā un citās. Dažos reģionos atteikto uzturēšanās atļaujas pieprasījumu īpatsvars ir tuvs 90%.

Vīzu konsultants no Turcijas atzina, ka šī problēma ir masveidīga, tāpēc daudzi Krievijas pilsoņi tagad tiecas noformēt nevis tūrista uzturēšanās atļauju, bet citus to veidus, piemēram, nopērkot nekustamo īpašumu.

Turcijas tūrisma pilsētās kļūst sarežģītāka arī uzturēšanās atļauju pagarināšana. Vietējās pašvaldības tagad pieprasa ievērojami vairāk dokumentu, tostarp Turcijas banku izziņas par kontu papildināšanu katru mēnesi. Trīs cilvēku ģimenei nepieciešamā summa parasti ir apmēram 2000 ASV dolāru ik mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija uzņems krievu oligarhus, taču viņiem būs jāievēro starptautiskās tiesības, lai nodarbotos ar biznesu, paziņojis Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu.

"Ja krievu oligarhi vai citi Krievijas pilsoņi vēlēsies apmeklēt Turciju, protams, viņi var. Vai šie oligarhi var nodarboties ar kaut kādu biznesu Turcijā, tad, protams, ja tas ir likumīgi un nav pretrunā starptautiskajām tiesībām, es to izskatīšu, bet ja tas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, tad tas ir cits stāsts," pavēstīja Čavušoglu.

Turcijas kūrortos šobrīd piestājušas divas superjahtas, ka pieder Rietumu sankcijām pakļautajam miljardierim Romanam Abramovičam.

Turcija turpina uzturēt kontaktus gan ar Ukrainu, gan Krieviju un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzaicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz sarunām Turcijā ar Ukrainas prezidentu Volodimu Zelenski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Caur Turciju pārdodot naftu ES valstīm, Krievija pelna miljardiem eiro

LETA/UKRAINSKA PRAVDA, 16.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot sankciju nepilnības, Turcija deklarē Krievijas naftu kā savu un eksportē to uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nodrošinot Maskavai ienākumus miljardiem eiro apmērā, vēsta izdevums "Politico".

Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) un Demokrātijas pētniecības centra (CSD), kā arī "Politico" neatkarīgie pētījumi liecina, ka Krievijas nafta, pēc visa spriežot, masveidā nonāk ES caur Turciju.

CSD vecākais analītiķis enerģētikas jautājumos norāda, ka Turcija ir kļuvusi par stratēģisku pieturas punktu Krievijas degvielas produktiem, kas tiek novirzīti uz ES.

Laikā no 2023.gada februāra līdz 2024.gada februārim Turcija palielināja naftas iepirkumu no Krievijas par 105%, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus Turcijas degvielas eksports uz ES šajā periodā palielinājās par 107%.

"Tas nenozīmē, ka katrs degvielas sūtījums, kas no Turcijas ierodas ES, ir no Krievijas. Turcijā ir naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var pārstrādāt gandrīz vienu miljonu barelu naftas dienā. Un Turcijas uzņēmumi, visticamāk, arī pārdod daļu no degvielas, kuras izcelsme nav Krievijas, tālāk uz ES," teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Ukrainas sarunās Stambulā par graudu eksportu panākts progress

LETA--AFP/UNN, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija un Ukraina trešdien panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām.

Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka četrpusējo sarunu dalībnieki vienojušies par koordinācijas centra izveidošanu Ukrainas graudu eksportam pa jūras ceļu.

"Tikšanās rezultātā, kas notika pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, tika panākta vienošanās par pamata tehniskajiem jautājumiem, tādiem kā koordinācijas centra izveidošana Stambulā, kur būs klāt visu pušu pārstāvji, kopīga kontrole ostas izejas un ieejas punktos, kā arī kuģošanas drošības garantēšana uz tranzīta ceļiem," sacīja Akars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā,» jautāts, ko atbild tiem, kuri brīnās, ka daļa Spilvas gurķu produktu ir ražoti Turcijā, sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness akcentē SIA Orkla Confectionery & Snacks Latvija un SIA Orkla Foods Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

«Jāsaprot, ka Latvijā labākajā gadījumā raža ir vienreiz gadā, bet Turcijā – trīsreiz gadā. Tajā pašā laikā Latvijas patērētājam garšo mazie gurķīši – trīs līdz sešus centimetrus gari. Neviens Latvijā nespēj izaudzēt tik daudz tieši tādu produktu, jo apjomi, ko mēs tirgojam, ir daudz lielāki. Tāpat – cik daudz varam izaudzēt papriku vai saldos piparus?» viņš jautā.

«Otrs ir specializācija. Lieli uzņēmumi specializējas tajā, ko prot vislabāk. Spilva ir Orkla mērču ekselences centrs, kas nozīmē, ka investējam lielas summas šajās tehnoloģijās un radām produktus, ko mūsu konkurenti reģionā nespēj. Visā investēt nav iespējams – tas nebūs rentabli, un bizness pazudīs. Ir jāsaprot, kas ir uzņēmuma spēcīgās kategorijas, un uz tām jākoncentrējas,» skaidro T. Didrihsons. Spilvas gurķu produkti tiek ražoti arī Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Progress Krievijas un Ukrainas sarunās izraisa naftas cenu kritumu un Eiropas akciju cenu pieaugumu

LETA--AFP/BBC, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

NATO līderi apstiprina aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm

LETA--DPA, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Turcijas sākotnēji izteiktajiem iebildumiem, NATO līderi trešdien apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Polijai un Baltijas valstīm, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Šodien mēs vienojāmies par atjauninātu plānu Baltijas valstīm un Polijai," pēc NATO 70.gadadienai veltītā samita pavēstīja Stoltenbergs. "Ir labi zināms, ka starp NATO sabiedrotajiem ir dažādi viedokļi par to, kā apzīmēt YPG (kurdu bruņotais grupējums "Tautas aizsardzības vienības")."

Jautājums ticis pārspriests starp sabiedrotajiem, taču trešdien samita sarunās tas "netika konkrēti skatīts", sacīja Stoltenbergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienisprātis par nepieciešamību neapdraudēt panākumus pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts".

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans bija pavēstījis, ka nepiekritīs NATO aizsardzības plānam Baltijas valstīm un Polijai, kamēr alianse neatbalstīs Ankaras bažas attiecībā uz Sīrijas kurdu kaujiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien paziņoja par mēneša minimālās algas paaugstināšanu par 55%, šim pēdējā gada laikā esot jau trešajam palielinājumam.

Minimālā alga 2023.gadā būs 8500 liras (428 eiro), norādīja Erdogans.

Šogad minimālā alga Turcijā iepriekš jau tika paaugstināta par 50% un 30%.

Minimālo algu Turcijā saņem gandrīz 40% no valstī strādājošajiem.

Turcijas mājsaimniecības saskārušās ar augstāko inflāciju pēdējos vairāk nekā 20 gados. Novembrī gada inflācija veidoja 84,39%.

Neatkarīgie eksperti gan uzskata, ka inflācija Turcijā ir krietni augstāka un veido 170,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tramps apstiprina sankcijas Turcijas līderiem, atjauno tarifus un izbeidz tirdzniecības sarunas

LETA--AFP, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Upuru skaits pēc pagājušās nedēļas zemestrīces Turcijā un Sīrijā pirmdien pārsniedzis 37 500, kamēr glābšanas darbi sākuši tuvoties noslēgumam.

Amatpersonas un mediķi ziņo, ka Turcijā bojāgājušo skaits sasniedzis 31 643, kamēr kaimiņos esošajā Sīrijā gājis bojā vismaz 5900 cilvēku.

Tādējādi kopējais upuru skaits abās valstīs sasniedzis 37 543 cilvēkus.

Tikmēr ANO ģenerālsekretāra vietnieks humanitāros jautājumos Mārtins Grifitss atzinis, ka upuru skaits varētu pārsniegt 50 000.

Zemestrīce, kuras stiprums bija 7,8 magnitūdas pēc Rihtera skalas, notika 6.februārī plkst.4.17 pēc vietējā laika (3.17 pēc Latvijas laika), tās hipocentrs atradies 17,9 kilometru dziļumā, bet epicentrs bijis 33 kilometrus uz ziemeļiem no Turcijas pilsētas Gaziantepas. 15 minūtes vēlāk sekojis 6,7 magnitūdas stiprs pēcgrūdiens, bet pēc tam bijuši vairāk nekā 200 pēcgrūdieni. Pēc Turcijas seismologu datiem, pirmā grūdiena stiprums bijis 7,4 magnitūdas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien, viesojoties Ungārijā, atkārtojis savus draudus atvērt nelegālajiem imigrantiem durvis uz Eiropu, ja starptautiskā sabiedrība nepalielinās atbalstu Turcijai. Eiropas Savienība un Turcija 2016. gadā noslēdza vienošanos, saskaņā ar kuru ES apņēmās piešķirt palīdzību Turcijai sešu miljardu eiro apmērā. Turcija piekrita apturēt nelegālo imigrantu plūsmu uz Eiropu. Erdogans ir vairākkārt draudējis atļaut nelegālajiem imigrantiem doties tālāk uz Eiropu, ja starptautiskie partneri nepiešķirs Turcijai vairāk naudas, lai palīdzētu tai izmitināt bēgļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" (ASLANLI), kas ietilpst "Epas Group", iesniedzis piedāvājumu SIA "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "Liepājas Metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu.

Plānotais investīciju apjoms tuvākajos 3 - 5 gados paredzēts 200 miljonu eiro apmērā. Sākotnēji uzņēmuma darbības uzsākšanai būtu nepieciešami 400 līdz 450 darbinieki, bet, aktivizējot darbību, strādājošo skaits vidēji sasniegtu 700 līdz 1000 strādājošo. Uzņēmuma apgrozījums plānots 500 līdz 600 miljonu eiro apmērā, strādājot ar pilnu jaudu.

Ostu apjomu uzņēmums plāno palielināt sākotnēji līdz 300 000-600 000 tonnu pirmajā gadā un turpmāk vidēji 1,4 līdz 1,8 miljoni tonnu gadā.

ASLANLI ir gatavi sadarbībai ar Liepājas pašvaldību un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu, sadarboties ar Liepājas industriālā parkā strādājošiem uzņēmumiem un sniegt ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

The Insider: Apejot sankcijas, Krievija no ES importē šautenes un pistoles

LETA--THE INSIDER, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija, apejot sankcijas, no Eiropas Savienības (ES) katru mēnesi importē simtiem šauteņu un pistoļu, vēsta tīmekļa izdevums "The Insider".

Saskaņā ar Krievijas Federālā akreditācijas dienesta datiem šā gada februārī Krievijas uzņēmumi noformējuši dokumentus ES, ASV, Turcijā un Japānā ražotu 159 220 patronu un 1338 kājnieku vieglo šaujamieroču importam.

No šī skaita 957 ieroči tika importēti, apejot sankcijas. Pārējā daļa ir 381 Turcijas karabīne.

Ievērojamu importa daļu veido uzņēmumu "ATA Turqua" (Turcija), "Sabatti" (Itālija) un "Bergara" (ASV) medību šautenes.

Lielākā partija bija 500 austriešu deviņu milimetru kalibra pistoļu "Glock 17 Gen5", kas ir policijas un īpašo uzdevumu vienību bruņojumā desmitiem valstu visā pasaulē.

Tika importēti arī vairāki desmiti somu šauteņu "Sako S20" un "Tikka T3x", kā arī "Winchester XPR Strata" šautenes no Portugāles rūpnīcas "Browning Viana" un itāļu "Sabatti Urban Sniper" šautenes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd mobilo datu patēriņš viesabonēšanā EEZ valstīs ir sasniedzis pirmspandēmijas laika apjomu, līdz ar to var secināt, ka cilvēki ievērojami aktīvāk dodas atpūtas un darba braucienos, sevišķi Eiropas robežās.

2022. gada jūnijā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) cilvēki visvairāk datus patērējuši Vācijā un Zviedrijā, bet ārpus tās – Turcijā.

Salīdzinot mobilo datu patēriņa apjomu 2022. gada un 2019. gada otrajā ceturksnī, tas pārsniedz 200 000 MB. Lai gan 2022. gada otrajā ceturksnī patērētais mobilā interneta apjoms ir par 2% mazāks nekā identiskā laika periodā 2019. gadā, atšķirība ir maznozīmīga un datu patēriņš viesabonēšanā EEZ robežās kopumā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

Savukārt ārpus EEZ valstīm datu patēriņš pieaug lēzenāk. Proti, 2019. gada otrajā ceturksnī ārpus EEZ patērēti 65 448 MB mobilā interneta, bet līdzīgā periodā 2022. gadā – 45 520 MB, kas ir par 30% mazāk nekā pirmspandēmijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuviešu starptautisko naudas pārskaitījumu kompānijas TransferGo klientu skaits pārsniedzis pirmo miljonu

Nesen TransferGo noslēdza B līmeņa investīciju raundu, un līdz šim kopumā kompānija piesaistījusi aptuveni 44,4 milj. dolāru investīcijas no Revo Capital, Seventure Partners, Vostok Emerging Finance, Practica Capital, Hard Yaka, U-Start u.c., liecina TechCrunch apkopotā informācija. «Uzņēmumā ir ienākuši vērienīgi investīciju fondi, par ko esam priecīgi,» saka Daumants Dvilinsks (Daumantas Dvilinskas), TransferGo (UAB GoSystems) līdzdibinātājs. Šā gada beigās vai nākamā gada sākumā varētu sekot nākamais finanšu piesaistīšanas raunds. Pirms dažiem mēnešiem uzņēmums sasniedza miljons klientu robežu, turklāt izaugsme no pusmiljona līdz miljonam notikusi ļoti strauji – dažos mēnešos. D. Dvilinsks spriež, ka izdosies vēlreiz dubultot klientu skaitu mazāk nekā gada laikā. Dienā klientu skaits aug par aptuveni 3000, un kompānija apstrādā 2,5 miljonus transakciju gadā. Vidējā summa, ko cilvēki pārsūta, izmantojot TransferGo, ir 350 britu mārciņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāju cenas Turcijā septembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 151,5%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā augustā, ziņo valsts statistikas birojs.

Augustā ražotāju cenas gada griezumā palielinājās par 143,75%.

Kāpumu septembrī galvenokārt veicinājušas elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes cenas, kas pieaugušas par 416,58%.

Tikmēr kalnrūpniecības nozarē reģistrēts 164,59% kāpums, bet energoproduktu cenas sadārdzinājušās par 347,35%.

Toties mēneša salīdzinājumā ražotāju cenas Turcijā septembrī pieaugušas par 4,78%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija Turcijā maijā palielinājusies līdz 75,45% salīdzinājumā ar 69,8% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra, liecina Turcijas Statistikas biroja jaunākie dati.

Izglītības izmaksas valstī maijā gada griezumā pieaugušas par 104,8%, bet apģērbu un apavu bijušas par 50,85% augstākas nekā pirms gada.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Turcijā maijā pieaugušas par 3,37%.

Kā vēstīts, Turcijas valdība maijā paziņoja par trīs gadu taupības plānu, lai samazinātu valsts izdevumus, tādējādi cenšoties apkarot augsto inflāciju valstī.

Vienlaikus Turcijas centrālā banka pagājušā mēneša beigās otro mēnesi pēc kārtas bāzes procentu likmi saglabāja nemainīgu.

Centrālā banka bāzes procentu likmi saglabāja 50% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans svētdien paziņojis, ka valsts viena pati nespēs tikt galā ar jauno bēgļu vilni, desmitiem tūkstošiem sīrieši pametot Krievijas uzlidojumiem pakļauto Sīrijas Idlibas provinci.

"Ja vardarbība pret Idlibas provinces cilvēkiem netiks apturēta, šīs [bēgļu] skaits vēl vairāk pieaugs," norādījis Erdoans. "tādā gadījumā Turcija viena pati neuzņemsies šādu migrācijas slogu.

Šobrīd Turcijā jau atrodas gandrīz 3,7 miljoni reģistrētu sīriešu bēgļu, un Ankara jau iepriekš brīdinājusi, ka nespēj izturēt šādu slogu.

"Negatīvās sekas spiedienam, kam tiksim pakļauti, jutīs arī visas Eiropas valstis, īpaši Grieķija," brīdinājis Erdoans.

Viņš apsūdzējis Eiropas Savienību (ES), ka joprojām nav saņēmusi sešus miljardus eiro, ko Brisele solījusi apmaiņā pret nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu uz Eiropu.

Tikmēr ES, kā arī ASV kritizē Turcijas iebrukumu Sīrijas ziemeļdaļā, norādot, ka vēršanās pret kurdu kaujiniekiem vēl vairāk destabilizē situāciju pilsoņkara plosītajā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ukrainas tūrisma operators Join UP! uzsāk darbību Latvijā

Db.lv, 14.04.2022

No aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas tūrisma operators “Join Up" starptautiski paplašinās, atverot "Join Up Baltic” biroju Rīgā.

Jau šobrīd iespējams veikt rezervācijas ceļojumiem uz Turciju, bet no aprīļa beigām ceļotājiem būs pieejami arī tādi galamērķi kā Melnkalne, Albānija un Grieķijas salas – Zakintos, Krēta un Korfu.

Plaša profila tūrisma operatora portfelī ir vairāk nekā 50 galamērķi – gan ceļotājiem jau labi zināmi kūrorti Turcijā, Ēģiptē un Grieķijā, gan arī galamērķi, kas Baltijas tirgū ir jaunums.

2022./2023.gada ziemas sezonā tūrisma operators plāno paplašināt lidojumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Šrilanku un Zanzibāru.

Kompānija norāda, ka tas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas tūrisma tirgus kopējo attīstību. Tūrisma operators darbosies arī Igaunijas un Lietuvas tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas lielākais elektrisko automobiļu ražošanas uzņēmums BYD vienojies par viena miljarda ASV dolāru (924 miljoni eiro) vērtas rūpnīcas būvēšanu Turcijā.

Jaunajā rūpnīcā varēs saražot līdz 150 000 automobiļu gadā, vēsta Turcijas valsts ziņu aģentūra "Anadolu".

Gaidāms, ka rūpnīcā tiks radīti ap 5000 jaunu darbavietu un ražošana tajā tiks sākta 2026.gada nogalē.

Rūpnīcu paredzēts būvēt Manisas provincē, valsts rietumos.

Vienošanos par rūpnīcas būvniecību puses parakstīja pasākumā Stambulā, kuru apmeklēja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans un BYD vadītājs Vans Čuaņfu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija noteica papildu tarifus Ķīnas elektromobiļu importam, kas nozīmē, ka BYD ražotajiem spēkratiem, tos importējot no Ķīnas, papildu 10% muitas nodevai jāmaksā arī 17,4% tarifs.

Turcija ir daļa no Eiropas Savienības Muitas savienības, kas nozīmē, ka valstī ražoto transportlīdzekļu eksportu uz bloku var neaplikt ar papildu tarifu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija Turcijā aprīlī pieaugusi līdz 69,97% salīdzinājumā ar 61,14% martā, tādējādi reģistrēts visu laiku augstākais līmenis, ceturtdien ziņo valsts statistikas birojs.

Inflācijas kāpumu veicina vairāki faktori, tai skaitā zema nacionālās valūtas liras vērtība.

Tāpat inflācijas pieaugums skaidrojams ar piegāžu tīklu problēmām un izejmateriālu cenu kāpumu.

Salīdzinājumā ar martu patēriņa cenas Turcijā aprīlī pieaugušas par 7,25%.

Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans janvārī ceturto reizi kopš 2019.gada nomainīja valsts statistikas biroja vadītāju.

Turcijas mediji vēstīja, ka Erdogans nav bijis apmierināts ar statistikas biroja apkopotajiem datiem, kuri uzrāda inflācijas strauju kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru