Ražošana

Trikātas zemnieki ar siena ķīpām protestē pret negodīgiem tiešmaksājumiem

Sandra Dieziņa, 14.11.2012

Jaunākais izdevums

Latvijā lielākā piensaimnieku kooperatīva Trikāta KS biedri trešdien piedalās protesta akcijas «Traktora brauciens Tallina – Brisele» pasākumā pieturas punktā pie Valmieras Domes, prasot godīgus ES tiešos maksājumus.

Kooperatīvs ir starp lielākajiem ziedotājiem tiešmaksājumu lobijam, šim mērķim līdz novembra sākumam iemaksājot 8944 latus, kā arī starp aktīvākajiem protesta akcijas organizētājiem. Trikāta KS valdes priekšsēdētājs un viens no Latvijas zemnieku interešu lobijiem Briselē Uldis Krievārs pauž gandarījumu par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemnieku vienošanos kopīgā protesta akcijā, kas ir līdz šim lielākā un nozīmīgākā, ko Baltijas valstu iedzīvotājiem, reaģējot uz Briseles politiku, ir izdevies noorganizēt.

Kooperatīva biedri protesta akcijā piedalās ne tikai ar savu klātbūtni, bet arī ar 20 siena ķīpām no z/s Kūdras, kas šodien ir novietotas pie Valmieras Domes un tālāk tiks vestas uz Rīgu, Doma laukumu, kur 15.novembrī plkst 14.00 notiks nākamais traktora protesta brauciena pieturas punkta pasākums. Mazsalacas novada z/s Kūdras saimnieks Agris Ludriksons komentē: «Mums pašiem ir jābūt aktīviem savu interešu aizstāvēšanā un ikviena akcija jāatbalsta cik vien spējam. Eiropas atbalstam jābūt godīgam – vai nu visiem vienādi maksājumi vai arī nemaksāt nevienam.»

Salacgrīvas novada z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa – Eizenberga: «Mums ir visiem spēkiem jācīnās, lai Eiropas atbalsts būtu godīgs. Tas mums, piensaimniekiem, būs izšķirošs 2015.gadā, kad tiks atceltas piena kvotas. Saglabājoties līdzšinējām maksājumu atšķirībām Baltijas un ES veco dalībvalstu zemniekiem, mums būs teju neiespējami izturēt konkurenci un tikpat strauji audzēt piena ražošanas apjomus kā Vācijas, Nīderlandes un citu šo valstu piensaimniekiem. Piena ražošana ir viena no Latvijas tautsaimniecības pamata nozarēm un būtiska lauku vides saglabāšanai, tādēļ godīgs Eiropas atbalsts ir jautājums ar nacionālu nozīmi.»

Kooperatīva Trikāta KS biedri piedalīsies gan traktoru protesta akcijā, kas notiks Berlīnē 20.novembrī un noslēgsies 22.novembrī Briselē, gan pārējos lobija pasākumos, kas notiks vēl šajā un iecerēti arī nākamajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. jūlija piena produktu ražotāja Trikātas siers ražotne tiks pārcelta no Trikātas uz Latvijas Piens rūpnīcu Jelgavā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Jau aizvadītā gada nogalē, atklājot Jelgavas rūpnīcu, tika pieņemts stratēģisks lēmums Trikātas siers produktu ražošanu galvenokārt bāzēt Jelgavā. Liela daļa Trikātas siers produktu ražošanas līniju jau sākotnēji tika pārnestas uz jauno ražotni, kas ar modernajām tehnoloģijām spēj nodrošināt ievērojami lielākus ražošanas apjomus. Patlaban Trikātā tiek ražota tikai neliela daļa – četri no visiem Trikātas siers produktiem - Sniega bumbas, Sievas prieks, Vīra prieks un siers Beverīna.

Pateicoties Latvijas Piens rūpnīcas nodrošinātajai ražošanas jaudai, Trikātas siera produkcijas pārdošanas apjomi šī gada pirmajos mēnešos ir dubultojušies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada to pašu periodu. Tāpēc nolemts pārcelt uz Jelgavu arī gandrīz visu atlikušo produktu ražošanu un uzsākt Trikātas siers ražotnes reorganizāciju. Galīgais lēmums par Trikātas siers reorganizācijas gaitu tiks pieņemts jūlija beigās kooperatīva Trikāta KS biedru kopsapulcē. Līdz tam Trikātas siers ražotnē paliks kūpinātā siera Beverīna ražošana un citi atsevišķi pasūtījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma «Trikātas piens», kas atjaunojis siera ražošanu vēsturiskajā Trikātas pienotavā, īpašnieki Kaspars un Rolands Putniņi kopā ar AS «Limbažu siers» valdes priekšsēdētāju Ēvaldu Putniņu un kādu Somijas privātpersonu ir reģistrējuši jaunu SIA «Fruitis Foods», liecina informācija «Firmas.lv».

«Fruitis Foods» Komercreģistrā ir ierakstīta ceturtdien. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro.

«Fruitis Foods» lielākais īpašnieks ir Somijas pilsonis Jari Peteri Hemelainens (50%), kurš ir arī kompānijas valdes loceklis. Savukārt «Limbažu siers» valdes priekšsēdētājam Ēvaldam Putniņam, kurš arī ir «Fruitis Foods» valdes loceklis, pieder 16,71% jaundibinātās kompānijas kapitāldaļu. «Trikātas piens» īpašniekiem Kasparam un Rolandam Putniņiem katram pieder 16,64% «Fruitis Foods» kapitāldaļu.

Uzņēmuma «Fruitis Foods» juridiskā adrese «Baltā Māja», Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads ir tāda pati, kāda bija kādreizējās vēsturiskās Trikātas pienotavas īpašniekam «Trikātas siers».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Trikātas pienotava atdzimst kā ģimenes uzņēmums

Sandra Dieziņa, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no senākajām pienotavām – Trikātas pienotava – atsākusi ražošanu, plāno eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Pēc vairāku gadu pārtraukuma darbu atsākusi Trikātas pienotava, kur šogad maijā uzsākta siera ražošana. Pienotavu iegādājušies divi brāļi – Rolands un Kaspars Putniņi –, kas atjaunojuši ražošanu. Abiem brāļiem ir pieredze piena nozarē, abi ir apņēmības pilni izvērst bioloģiskā siera un citu produktu ražošanu. Viņi pērn septembrī nodibinājuši uzņēmumu SIA Trikātas piens, kur katram pieder 50 % kapitāldaļu, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma pamatnodarbe ir piena pārstrāde un siera ražošana. Trikātas pienotavu abi iegādājušies bankrotējušā kooperatīva Trikāta KS mantas publiskajā izsolē. Uzņēmuma iegādei un apgrozāmajiem līdzekļiem piesaistīts Altum finansējums. Ražotne atjaunota kā ģimenes uzņēmums ar mērķi ražot bioloģiskos un klasiskos Trikātas pienotavas sierus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPKS Trikāta KS nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu, informē kooperatīvā.

Kā ziņots iepriekš, LPKS Trikāta KS ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 eiro apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS Trikāta KS centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. Ņemot vērā šo apstākli, LPKS Trikāta KS TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS Trikāta KS turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA Latvijas Piens un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma a/s Trikātas siers apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, ir sarucis par 59%, savukārt zaudējumi sasnieguši 538,8 tūkstošus eiro, liecina uzņēmuma finanšu gada pārskata dati.

Kompānija 2013. gadā apgrozīja 1,77 miljonus eiro. Zaudējumus vairāk nekā pusmiljona eiro apjomā uzņēmuma vadība skaidro ar produkcijas ražošanas procesa pārstrukturēšanu.

Pērn a/s Trikātas siers pakāpeniski pārtrauca esošā produkcijas sortimenta ražošanu, plānojot nākotnē attīstīt cita veida produktu ražošanu, teikts uzņēmuma vadības ziņojumā.

2013. gadā 73% no savas saražotās produkcijas a/s Trikātas siers pagājušajā gadā realizējis Latvijā, savukārt pārējos 27% - Krievijas tirgū.

Pagājušā gada nogalē a/s Trikātas siers uzsācis sieru ražošanu no nepasterizēta piena, uzņēmums ražo puscieto sieru ar nogatavināšanas periodu 60 dienas, kā arī svaigos sierus ar dažādām garšvielām un mozarella sieru. Šī gada vidū tiek plānots uzsākt baltā pelējuma siera ražošanu, ko paredzēts piedāvāt restorānu tīkliem Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

SIA Latvijas piens bijis pavisam jāaiziet no Krievijas tirgus

NOZARE.LV, 30.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas piena rūpnīcas attīstītājam SIA Latvijas piens ir nācies pavisam aiziet no Krievijas tirgus, kad kļuvis skaidrs, ka jaunajai piena rūpnīcai Krievijas sertifikāts tuvākajā nākotnē nav sagaidāms, savukārt vecajā SIA Trikātas siera ražotnē sieru Krievijai ilgāk ražot nebija iespējams.

To atzina uzņēmuma pārstāvis, kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Viņš skaidroja - ja rūpnīca pārceļ ražošanu uz jaunām ēkām, kā tas noticis Latvijas piena gadījumā, ražošanu pārceļot no Trikātas uz Jelgavu, nepieciešama jauna sertifikācija. Vecajai rūpnīcai tāda bijusi, tikmēr jaunā rūpnīca Jelgavā sertifikātu pieprasījusi un joprojām to vēl gaida.

Krievijas tirgus zaudēts tādēļ, ka Latvijā joprojām nav ieradusies Krievijas Federācijas sertifikācijas komisija, kuras uzdevums ir pēc attiecīgām pārbaudēm izsniegt sertifikātus Latvijas pārtikas ražotājiem preču eksportam uz Krieviju, norādīja uzņēmējs..

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Modē kempingu, glempingu un siena zārdu tūrisms

Daina Vinklere, Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes prodekāne, 15.07.2020

Daina Vinklere, Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes prodekāne

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eko nakšņošana uz salas ezera vidū jeb glempings Latgalē, namiņš kokā vai nakšņošana siena zārdā - pēdējā laikā ar šādiem piedāvājumiem pašmāju ceļotāju tiek uzrunāti aizvien aktīvāk.

Arī interese par šādiem nakšņošanas veidiem ir gana liela - uz mājiņu kokā vai vietiņu siena zārdā vēlamajā laikā var nākties gaidīt pāris mēnešus. Šobrīd tā ir pašmāju lauku eksotika, kas aizstāj braucienus uz tālajiem galamērķiem. Modē atgriežas lauku tūrisma pirmsākumu idejas, kas papildinātas ar dizaina vai paaugstināta komforta elementiem.

Eksotika un interesants piedzīvojums

Liela daļa tūrisma pakalpojumu sniedzēju šobrīd aicina ceļotājus nakšņot dažāda veida teltīs, piemēram, caurspīdīgās, vērojot zvaigznes, mājiņās kokos vai pat siena zārdā. Šādu pakalpojumu cenas ir dažādas un tās var sasniegt pat augstas kvalitātes viesnīcas numuriņa izmaksas. Tiem, kuru ikdiena paiet ārpus Rīgas un liela daļa laika tiek pavadīta pie dabas, tas var šķist mulsinoši, bet pilsētu iedzīvotājiem tā ir sava veida eksotika un interesants piedzīvojums - pavadīt nakti siena zārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievārs: Neraugoties uz Trikāta KS maksātnespējas procesu, naudu par pienu zemnieki saņems

LETA, 06.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Trikātas sieram jauns valdes priekšsēdētājs

Gunta Kursiša, 23.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Trikātas siers līdzšinējajam valdes priekšsēdētājam Raimondam Freimanim beigušās darbības pilnvaras, tādēļ viņa vietā šo amatu ieņems Sandris Brālēns, liecina Lursoft dati.

R. Freimanis a/s Trikātas siers vadīja kopš 2009. gada vidus.

Turpmāk a/s Trikātas siers valde darbosies trīs amatpersonu sastāvā - bez S. Brālēna uzņēmuma valdē darbojas vēl divi valdes locekļi – Juris Cīrulis un Aija Manika. Db.lv jau rakstīja, ka J. Cīrulis a/s Trikātas siers valdes locekļa amatā iecelts šā gada augusta sākumā, ieņemot Raisas Jablonskas vietu.

2012. gadā a/s Trikātas siers strādāja ar 2,93 miljonu latu apgrozījumu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas pērn samazinājusies līdz 3,29 tūkstošiem latu. Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmums reģistrēts 1993. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Trikāta KS daļas Latvijas Pienā pārdod, jo parādā virs trim miljoniem eiro

LETA, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība Trikāta KS pārdod sev piederošās kapitāldaļas Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcā SIA Latvijas Piens, jo uzņēmums nav norēķinājies par iepirkto pienu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, pēc kooperatīva valdes sēdes informēja tā valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

«Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu un parāds turpina pieaugt. Patlaban tas ir 3 036 600 eiro, bet sarunas ar uzņēmuma vadību nav nesušas nekādu rezultātu,» teica Kreivārs.

«No pagājušā gada augusta vedām pienu uz rūpnīcu stingri zem tirgus cenas, bet kopš oktobra līdz aprīlim vispār bijām vienīgais izejvielas piegādātājs. Trikātas KS biedri ir bijuši ļoti pacietīgi un, lai glābtu rūpnīcu, ir atdevuši pārāk daudz un pārāk ilgā laika posmā. Valdes galvenā prioritāte vienmēr bijusi kooperatīva stabilas darbības nodrošināšana, tai skaitā savlaicīgi norēķini ar biedriem - piena piegādātājiem,» sacīja Krievārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens izstrādājusi piedāvājumu parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu Trikāta, kas patlaban ir iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību apmēram divi miljoni eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, Trikāta KS būs tiesīga zīmolu pārdot.

Savukārt Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atturējās komentēt piedāvājuma nianses, tomēr apliecināja, ka rūpnīca izstrādājusi piedāvājumu vairāk nekā trīs miljonu eiro parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, kā arī šodien akcionāru sapulces laikā iesniegusi šo piedāvājumu kooperatīva vadībai.

«Latvijas Piens izteica piedāvājumu Trikātai KS, kā rūpnīca plāno risināt parādsaistību jautājumu, jo uzņēmums pilnībā nav norēķinājies par 2014.gadā piegādāto pienu no kooperatīva. Trikāta KS piedāvājumu pieņēma izskatīšanai. Citi jautājumi sapulces laikā nav skatīti,» sacīja Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens turpina darbu ierastajā režīmā, neraugoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju - kooperatīvu Trikāta KS, pēc šī rīta tikšanās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) sacīja Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Vienlaikus viņa informēja, ka Latvijas Piens nosūtījis vēstuli Valsts kasei ar lūgumu rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredītu brīvdienas uz pusgadu.

«Visi kredītu maksājumi patlaban tiek veikti regulāri, tomēr vēlamies izmantot iespēju sarežģītajā situācijā atlikt pamatsummas maksājumu uz zināmu laiku,» sacīja Skudra.

Tāpat viņa sacīja, ka tikšanās notika pēc ministra iniciatīvas un uz to bija izsaukta uzņēmuma valde un padome.

«Apliecinājām ministram, ka rūpnīca turpina darbu, kā ierasts, iepērk pienu no zemniekiem, norēķinās, kā arī ražo produkciju. Tāpat izklāstījām ministram redzējumu par kopējo situāciju piena tirgū,» sacīja uzņēmuma vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ministre pieļauj Latrapa kļūšanu par Latvijas Piena lielāko akcionāru

LETA, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas lauksaimnieku pārstāvji kopīgi ar citiem no Baltijas, Čehijas, Polijas un Slovēnijas protestē pret negodīgiem tiešmaksājumiem lauksaimniekiem Austrumeiropā.

Par piketu Dienas Biznesu informēja viens no piketa dalībniekiem, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Tieši šodien Eiropadomē, Briselē, pulcējas Eiropas Savienības (ES) valstu premjeri, lai kopīgi ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru un augstāko pārstāvi ārlietās Frederiku Mogerīnī apspriestu ES budžeta jautājumus. Jau vairākus ES budžeta plānošanas periodus pēc kārtas Austrumeiropas valstu lauksaimnieki saņem mazākus platību un lauku attīstības maksājumus un Baltijas valstis ieņem zemākās pozīcijas saņemto maksājumu sarakstā.

«Katrā jaunā ES budžeta plānošanas periodā diskriminācija pret Baltijas un citu Austrumeiropas valstu lauksaimniekiem turpinās. Šobrīd, rēķinot kopā platību tiešmaksājumus un maksājumus lauku attīstībai, Latvijas lauksaimnieki saņem aptuveni 68% no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem. Plānošanas perioda sākumā mums gan bija 75% no vidējā rādītāja, bet tā kā platību apjoms pieauga, tad noslēgumā esam noslīdējuši līdz 68%. Sola pielikt divus procentus – tas nozīmē, ka nākamajā budžeta plānošanas periodā Latvijas zemnieki saņemtu 77% no vidējā ES rādītāja, kas tik un tā būs viens no mazākajiem Eiropas Savienībā. Baltijas valstis šajā sarakstā ieņem «godpilnās» pēdējās trīs vietas,» sacīja G. Vilnītis. Piemēram, vienotais platību maksājums pašreizējā plānošanas perioda sākumā bija 196 eiro par hektāru, bet patlaban ir vien 182 eiro par hektāru. Jaunajā ES budžeta plānošanas periodā vienotais platību maksājums pēc pašreizējiem solījumiem būtu 202 eiro par hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Gemius Latvia vadītāju Lindu Egli

Lelde Petrāne, 26.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gemius Latvia vadītāja Linda Egle. SIA Gemius Latvia ir starptautiskā interneta pētījumu un konsultāciju uzņēmuma Gemius meitas uzņēmums. Gemius darbojas no 1999. gada un šobrīd aptver vairāk nekā 40 valstis. Viens no pazīstamākajiem un senākajiem Gemius produktiem - auditorijas pētījums gemiusAudience - ir interneta auditorijas datu valūta, ko ikdienā lieto interneta mediji un mediju un reklāmas aģentūras, plānojot reklāmas kampaņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Barkavas arodi kategorijā «izaugsme» atzīti par gada labāko kooperatīvu

Sandra Dieziņa, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievārs: Trikātas KS problēmās ar norēķiniem vainojams Latvijas piens; uzņēmums teikto noliedz

LETA, 15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīva Trikāta KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu, aģentūru LETA apgalvoja kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs.

«Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Tikmēr Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra aģentūrai LETA atzina, ka pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un ir uzkrāts parāds par 2014.gadā piegādāto pienu. «Tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc ir nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt Latvijas pienam,» sacīja Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lielākajam rūpnīcas Latvijas Piens akcionāram Trikātai KS pasludina maksātnespēju

LETA, 06.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras rajona tiesa šodien pasludināja maksātnespēju piensaimniecības kooperatīvam Trikāta KS, kurš ir lielākais Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas Piens akcionārs.

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, šis nolēmums nav pārsūdzams. Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Rudīte Klikuča.

Trikāta KS noteiktajā termiņā nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, līdz ar to tiesa 23.jūlijā nolēma izbeigt Trikātas KS tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Savukārt vēl pirms tam, 14.maijā, Trikātas KS maksātnespēju tiesai prasīja zemnieku saimniecība Kalnbrindas, par pamatojumu minot nenokārtotās parādsaistības 10 000 eiro apmērā, kā arī akcentējot, ka kooperatīvs parādā arī citiem zemniekiem. Lieta tika skatīta noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka 22.maijā kooperatīvs visu parādu pret saimniecību tomēr nomaksāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trikātas KS zemnieki: Maksātnespējas administratore izsaimnieko kooperatīva parādnieku mantu

LETA, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liela interese par rūpnīcas Latvijas piens kontrolpaketes iegādi

LETA, 09.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS piederošajām 53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā Latvijas piens, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek gatavota pieprasītā informācija par Latvijas piena finansiālo stāvokli.

Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.

Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu, taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir, sacīja administratore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PVD: uzņēmumi ar Krievijas eksporta serifikātu - «zelta vērtībā»

LETA, 30.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Latvijā eksportam Krievijas tirgū sertificēti 72 uzņēmumi un ir virkne uzņēmumu, kas procedūrai ir gatavi, tomēr sertifikācija kavējas, jo, neraugoties uz Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) centieniem, neizdodas panākt kaimiņvalsts atbildīgo dienestu inspektoru ierašanos Latvijā, biznesa portālam atzina PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmumi, kuri ieguvuši šādu sertifikātu, ir ««zelta vērtībā» jo tiem paveras neierobežota tirgus iespējas, turklāt sertifikāts darbojas ilgtermiņā, un, lai to anulētu, būtu jāveic ļoti nopietni pārkāpumi».

«Lai uzņēmums varētu eksportēt produkciju uz Krieviju, tam vispirms jāatbilst PVD prasībām. Atbilstības gadījumā uzņēmums konsultējas ar PVD, tad sakārto darbību atbilstoši kaimiņvalsts prasībām un saņem PVD garantijas. Tad PVD aicina vizītē Krievijas atbildīgā dienesta inspektorus, kuri klātienē apmeklē katru uzņēmumu, to pārbauda un nolemj par sertifikāta izsniegšanu,» skaidroja E. Zavadskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena nozarē darbojos jau labu laiku, šis mums ir ģimenes uzņēmums – stāsta uzņēmuma Trikātas piens dibinātājs Rolands Putniņš. Mēs zinājām, kā pārstrādāt pienu, kā veidot produktu, kā to tirgot, pietrūka tikai vietas, kur strādāt. Kad tāda iespēja radās, nolēmām dibināt savu uzņēmumu. Tas bija apmēram pirms gada. Šobrīd esam atjaunojuši Trikātas pienotavu un ražojam tajā bioloģiskos sierus.

Vairākus gadus esmu studējis ārzemēs, bet vienmēr esmu zinājis, ka labākas vietas par Latviju nav. Arī strādājuši esam dažādos uzņēmumos – gan ar piena pārstrādi saistītos, gan nesaistītos, taču izvēlējāmies veidot paši savu. Viegli nav, bet viegli jau nav nevienam. Toties ir gandarījums par katru paveikto soli.

Mūsu lepnums ir ekskluzīvais zilā pelējuma siers, ražojam arī ikdienišķākus produktus – Krievijas, Holandes un citus sierus. Visi mūsu sieri ir bioloģiski, jo izvēlējāmies startēt tirgū ar augstas pievienotas vērtības ražojumiem. Mūsu mērķis ir padarīt šos bioloģiski tīros, augstas kvalitātes produktus Latvijas patērētājam pieejamus.

Uzsākām ar ALTUM Starta aizdevumu. Bez šī atbalsta projekta, iespējams, nemaz nebūtu vai būtu pavisam citā attīstības stadijā. Palīdzība mums bija nepieciešama galvenokārt pienotavas darbības atjaunošanai. Tā bija stāvējusi ilgus gadus, nolaista, un bija nepieciešams diezgan pamatīgs laiks un resursi, lai mēs to atjaunotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maina Trikātas siera valdi un padomi

Žanete Hāka, 08.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Trikātas siers valdē ievēlēts jauns valdes loceklis - Juris Cīrulis, liecina Lursoft dati.

Viņš ieņēmis Raisas Jablonskas vietu. R. Jablonska amatu uzņēmuma valdē ieņēma jau kopš 2005.gada un patlaban, kā liecina Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija, nav ne dalībniece, ne amatpersona nevienā no Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem.

Atšķirībā no kādreizējās valdes locekles, J. Cīrulis patlaban ieņem vairākus amatus, tostarp ir arī SIA Dižbrieži valdes priekšsēdētājs un Lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Trikāta KS valdes loceklis. Papildus tam J. Cīrulis ir arī SIA Dižbrieži kapitāldaļu turētājs, Valmieras rajona Kauguru pagasta zemnieku saimniecības Brieži īpašnieks un Kauguru kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības kapitāldaļu turētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru