Eksperti

Tūrisma tendences 2022. gadā

Sanda Roze, "Novatours" pārdošanas daļas vadītāja, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Aizgājušā gada tūrisma nozares tendences un pasaules ekspertu prognozes liecina par izmaiņām ceļošanas ieradumos - iezīmējot gan ceļotāju arvien drosmīgāku atgriešanos pasaules izziņā, gan izmaksu turpmāku paaugstināšanos.

ES COVID digitālā sertifikāta stāšanās spēkā tika stabilizējusi ceļošanas noteikumus, iedrošinot arvien vairāk cilvēku pārdomātai ceļošanai. Pasaule ir pielāgojusies jaunajai ceļošanas realitātei, ieviešot tūrisma nozarei obligātus drošības un higiēnas protokolus, kas arī veicina tūristu atgriešanos pasaules izzināšanā. Tāpat svarīgi, ka arī apdrošināšanas kompānijas un bankas ir pielāgojušās šīm izmaiņām un piedāvā īpašas COVID-19 apdrošināšanas polises.

Palielinās pieprasījums pēc tūroperatoru plānotiem ceļojumiem

Pandēmijas laikā vairāk cilvēku savu ceļojumu plānošanu uztic ceļojumu rīkotājiem, nekā plāno paši. Šī tendence turpināsies arī 2022. gadā, jo tūroperatori uzņemas daudz dažādu risku, nodrošina elastīgus nosacījumus ceļojumu plānu maiņai, ir pienākums atdot ceļotājiem naudu, ja ceļojumu pabeigt objektīvu iemeslu dēļ nebūtu iespējams. Tūroperatoriem ir arī obligātā garantijas apdrošināšana, kas ir viens no svarīgākajiem drošības pasākumiem ceļotāju interešu aizsardzībai.

Atgriešanās ceļojumu laicīgā plānošanā

Pirms pandēmijas ceļojumu laicīga plānošana bija Baltijas valstu ceļotāju ieradums. Šādu uzvedību nosaka cilvēku racionāla vēlme turpmākos ceļojumus iegādāties par izdevīgākām cenām, iespēja skaidri plānot brīvdienu budžetu, izvēlēties no lielākā piedāvājuma.

Aizgājušā gada trešā ceturkšņa rezultāti liecina, ka tūrisma tirgus pamazām atgriežas ierastajā ceļojumu iepriekšplānošanā, samazinoties pēdējā brīža piedāvājumu pārdošanas apjomiem. Novembrī tika veikta Baltijas tirgus aptauja, lai noskaidrotu cilvēku svētku paradumus. Pētījumā atklājās, ka 20% latviešu pandēmijas laikā atpūtās mazāk nekā iepriekš, 37% atlika iepriekš plānotu ceļojumu un 8% aptaujāto atteicās no ceļojuma uz ārzemēm. Tātad, visticamāk, nākamajos gados cilvēki mēdz kompensēt neizmantotās atpūtas iespējas, un tas vēl vairāk iezīmēs tendenci uz agrīnu brīvdienu plānošanu.

Augstākas ceļojumu cenas, salīdzinot ar 2021. gadu

2021. gads deva iespēju doties atpūtas braucienus par zemākām cenām nekā iepriekš bija ierasts. Ārvalstu kūrorti un viesnīcas centās maksimāli palielināt ceļotāju skaitu un pēc iespējas ātrāk atgriezties ierastajā darbībā, tādējādi piedāvājot pakalpojumus par zemākām cenām. Cenas ietekmēja arī saasinātā konkurences vide, tāpēc piedāvājumā bija pieejami daudzi pēdējā brīža piedāvājumi.

Tomēr 2022. gads nesīs cenu paaugstināšanos. To ietekmē ne tikai inflācija vai degvielas cenu kāpums, bet arī kopējā situācija tūrisma nozarē. Aizgājušajā vasarā aktīvi ceļoja ne tikai Baltijas valstu iedzīvotāji. Pēc pauzes atvērās arī Rietumeiropas tirgi. Ceļotāji no Francijas, Lielbritānijas, Vācijas atgriezās savos iecienītākajos kūrortos.

Tie ir lieli tirgi, tāpēc to uzvedības ietekme ir būtiska gan uz piedāvājumu - pieprasījumu attiecību, gan uz gala cenu. Augstāku cenu iespējamība mudina cilvēkus iepriekš plānot savus ceļojumus un iegādāties tos par pieņemamām cenām, vienlaikus izvairoties no konkurences par iecienītākajām viesnīcām ar ceļotājiem no citām valstīm.

Pozitīvu emociju meklēšana neizzinātos galamērķos

Cilvēki ir noguruši no pandēmijas radītajiem ierobežojumiem, mainīgajām prasībām un noteikumiem. Tomēr cilvēki ne tikai atgriežas savos jau iecienītajos kūrortos, bet arī arvien aktīvāk meklē vēl neatklātas valstis un vietas, vēlas piedzīvot ko jaunu, raisīt pozitīvas emocijas. Vēlme un nepieciešamība pēc jauniem iespaidiem būs aktuāla arī nākamgad, tāpēc paredzam, ka vēl mazāk atklātajiem atpūtas galamērķiem tiks pievērsta liela uzmanība. Šo tendenci novērojām aizgājušajā gadā, kad pieauga ceļotāju interese par tādiem galamērķiem kā Melnkalne, Grieķijas sala Korfu, Portugāles sala Madeira.

DrošībaLai gan cilvēki ir iemācījušies sadzīvot ar pandēmiju un pielāgoties jaunajai realitātei, drošības aspekti un nozīme joprojām ir kā vispārēja tendence 2022. gadā.

Ko sagaidīt 2022. gadā

2021. gads parādīja, cik dinamiska ir tūrisma nozare. Ja pirmajā ceturksnī vēl tika vērtēta darbības atsākšana, tad gada otrais un īpaši trešais ceturksnis nepārprotami iezīmēja strauju tūrisma tirgus atveseļošanos. Gada trešajā ceturksnī apkalpoto ceļotāju skaita ziņā tūrisma nozare pietuvojās pirmspandēmijas gadam. Neskatoties uz vīrusa mutācijām, tūroperators paredz, ka cilvēki turpinās ceļot 2022. gadā, valstis periodiski piemēros papildu aizsardzības pasākumus, taču netiks slēgtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tūrisma nozare ir pierādījusi savu dzīvotspēju

Ēriks Lingebērziņš, Dr.oec., biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jūtamas atlabšanas vasaras mēnešos šobrīd tūrisma nozare atkal nonāk situācijā, no kuras tā bija veiksmīgi sākusi ceļu ārā, Latvijā uz laiku ieviešot ārkārtas situāciju un komandantstundu. Jau trešo reizi esam paralizējošā situācijā un nezinām, vai un kādu atbalstu saņemsim.

Lai arī tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju pandēmijas kontekstā kopumā, 2021.gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares acīmredzamai augšupejai. Ienākošā tūrisma, kas dod Latvijai vislielāko pievienoto vērtību (salīdzinot ar vietējo un izejošo tūrismu), apjomi pakāpeniski pieauga un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu, augšupejošu tendenci.

Tūristi, ko esam gatavi sagaidīt ar ziediem

Piedzīvojot divu līdz trīs mēnešu ieskriešanās periodu, augusta otrajā pusē ārvalstu tūrisms sāka iegūt veselīgas aprises, un līdz oktobra sākumam noskaņojums bija kļuvis cerīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka Eiropas sabiedrības aktīvākā daļa, kas ceļo, pārsvarā (ap 80%) ir vakcinējušies, kā arī Latvija atradās tūristiem pievilcīgā režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmantojuši iespēju aizvadītā gada nogales svētkus sagaidīt siltajās valstīs, aģentūrai LETA atzina aptaujāto tūroperatoru pārstāvji.

"Novatours" Pārdošanas nodaļas vadītāja Sanda Roze norādīja, ka gada nogales svētku laiks ierasti ir bijis bagāts ar ceļojumu pieprasījumiem.

"Ģimenes, draugu kompānijas un tie, kas vēlas baudīt atpūtu vienatnē, izmanto šo laiku, lai pagarinātu svētku laiku un baudītu vasarīgu atpūtu saulainos galamērķus, pamainot ierasto svētku vidi un atmosfēru," sacīja Roze.

"Novatours" ceļotāju topā šajā laika periodā ierindojās Ēģipte un Spānijas sala Tenerife Kanāriju salās.

Slēpošanas ceļojumi gada nogales svētku laikā "Novatours" piedāvājumā nav bijuši.

"Ceļojumu bodes" vadītājs Kaspars Gēgeris starp gada nogales populārākajiem galamērķiem izcēla Ēģiptes kūrortus. Tāpat populāri bijuši arī ceļojumi uz Lapzemi pie Ziemassvētku vecīša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūroperatora “Novaturas” grupa, daļa no kuras ir Latvijā reģistrētais uzņēmums “Novatours”, pēc pandēmijas izraisītās dīkstāves, šī gada gada pirmajos sešos mēnešos guvusi peļņu un atzīst tūrisma nozares atlabšanu.

2021. gada pirmajos sešos mēnešos grupa guvusi 1,1 miljona eiro tīro peļņu, savukārt pērn šajā pašā periodā cieta 2,2 miljonu eiro zaudējumus. EBITDA attiecība šajā pusgadā sasniedza 1,8 miljonus eiro, salīdzinot ar zaudējumiem 0,8 miljonu eiro apmērā pērn šajā pašā periodā.

2021. gada pirmajā pusē pieejamo brīvdienu galamērķu piedāvājums pakāpeniski kļuva pielīdzināms gadam pirms pandēmijas. Šā gada pirmajā pusgadā uzņēmums kopumā apkalpoja vairāk nekā 46 tūkstošus klientu, kas ir par 48% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Grupas ieņēmumi sešos mēnešos sasniedza 29,1 miljonu eiro un pārsniedza 2020. gada pirmā pusgada rezultātus par 24%. Šā gada pirmajā pusē apkalpoto cilvēku skaits un gūtie ienākumi joprojām ir zemāki nekā attiecīgajā laikā 2019. gadā, taču uzņēmums katru mēnesi samazina starpību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Airbus un Ukraina vienojas par 22 lidmašīnu piegādi jaunajai valsts aviokompānijai

LETA--DPA, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" ar Ukrainas Infrastruktūras ministriju parakstījis saprašanās memorandu par iespēju iznomāt vai iegādāties 22 lidmašīnas jaunajai Ukrainas valsts aviokompānijai, ceturtdien paziņoja kompānija.

"Airbus" norādīja, ka saskata potenciālu Ukrainas iespējās izveidot jaunu lidsabiedrību.

Kompānijas viceprezidents Kimons Sotiropuloss pauda pārliecību, ka "pareizs ir Ukrainas valdības lēmums šobrīd veidot jaunu Ukrainas lidsabiedrību".

Viņš izteica cerību, ka pēc pandēmijas gaisa pārvadājumu sektors atkopsies, piebilstot, ka Ukrainai ir "lielisks potenciāls izveidot jaunu lidsabiedrību", jo valstī ir tūrisma, biznesa un citas jaunas iespējas.

"Airbus" viceprezidents sacīja, ka jaunas aviokompānijas veidotājiem ir iespēja jau no paša sākuma ieguldīt labākās tehnoloģijās, piemēram, labākā flotē, kurai ir mazāks ogļskābās gāzes izmešu daudzums, mazāks degvielas patēriņš, kā rezultātā tā ir videi draudzīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvija gaida digitālo vakcīnu

Artis Gustovskis, Kuldīgas novada galvenais eksperts darbam ar sabiedrību un valsts institūcijām, inovāciju un tūrisma projektu vadītājs, 02.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālajai transformācijai Latvijā joprojām esot bērna autiņos, tomēr jau iezīmējas vairākas būtiskas problēmas, kuru risinājums, kaut arī iepriekš paredzams, vēl nav radis konkrētas aprises regulējošos dokumentos. To trūkums lielā mērā atstāj šo vitāli nozīmīgo jomu brīvprātīgu iniciatīvu līmenī.

Man ir bijusi lieliska iespēja būt klāt dažādu jaunu lietu pirmssākumos. Piemēram, deviņdesmito gadu sākumā dibināju vienu no pirmajiem tūrisma informācijas centriem Latvijā. Tolaik tūrisms sāka iegūt aktualitāti visā Eiropā, arī Latvijā sapratām, ka katrā pašvaldībā vajag šādu mazu pieturas punktu. Ar šobrīd aktuālo digitālo transformāciju ir ļoti līdzīgi. Šis process sākās jau pirms vairākiem gadiem, bet tikai tagad parādās sapratne par digitālās transformācijas būtību, jo īpaši vietējā līmenī. Tieši tāpēc nereti salīdzinu digitālo transformāciju ar toreizējo tūrisma nozares sakārtošanas sākumu.

Trīs galvenie izaicinājumi

Izaicinājumi ir vairāki – pirmais un galvenais: Latvijā trūkst regulējuma vai plāna, kas uzliktu par pienākumu vai novirzītu valsts līmeņa finansējumu digitālās transformācijas organizāciju izveidei pašvaldībās. Arī te varam saskatīt paralēles ar TIC, kas joprojām ir pašvaldību brīvprātīgi veidotas un uzturētas iestādes. Identiska situācija veidojas ar digitālo inovāciju centriem vietējā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcu operators Mogotel decembra izskaņā atvēris jaunu viesnīcu Tallinas centrā - Rixwell Viru Square (bijusī Baltic Hotel Vana Wiru Таlin).

Viesnīcas ēka ir celta XX gs. 50.gados un tajā ierīkoti 82 numuri, lobby bar, restorāns, bārs, konferenču zāles. Viesnīca atrodas vienā no galvenajiem pilsētas laukumiem – Viru laukumā, Tallinas svarīgāko ielu krustpunktā.

Pēc Mogotel speciālistu vērtējuma, tieši Tallina ir kļuvusi par pieprasītāku tūrisma galamērķi gadu mijas sagaidīšanai, salīdzinot ar Viļņu un Rīgu. Neskatoties uz vairākiem papildu ierobežojumiem tūristiem, kas tika ieviesti Ziemassvētku brīvdienās, Igaunijā notiks publiski svētku pasākumi, bet izklaides vietām ir atļauts strādāt līdz plkst.6:00 rītā.

“Ņemot vērā šodienas nenoteiktību pasaulē, ko ir radījusi COVID-19 pandēmija, mēs priecājamies, redzot, ka mūsu viesnīcas Latvijā un visā Eiropā nebūs tukšas. Jaungada brīvdienās Latvijā ieradīsies tūristi no Lietuvas, Ukrainas, Vācijas, Lielbritānijas, Itālijas, Spānijas. Igaunijā dominē viesi no Krievijas, Somijas un Latvijas,” komentē Mogotel Hotel Group īpašnieks Vadims Muhins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 20.07.2021

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.jūlija numurā lasi:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - FID un citu kontrolējošo iestāžu darbs, kā arī uzņēmēju, kas iesaistīti kontroles sistēmā, viedokļi.
  • Intervija - Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.
  • Kam un cik saistošas ir FID vadlīnijas
  • Kāpēc bizness labprātāk raugās uz Lietuvu un Igauniju. Kāpēc atšķiras uzraudzība dažādās valstīs?
  • Tendences - pasaulē aktualizējas diskusijas ne tikai par attālināto darbu, bet arī par obligātu darbadienu nedēļā samazināšanu. Apzinām arī Latvijas uzņēmēju viedokļus par šo tēmu.
  • Portrets - SIA Bite Latvija ģenerāldirektors Kaspars Buls
  • Tūrisms - īpaša pētījuma dati par aktuālāko tūrisma jomā.
  • Aktuāli - uzņēmēju viedokļi par valdības virzīto likumprojektu, kas paredz obligātas vakcinēšanās noteikšanu noteiktām pakalpojumu sniedzēju grupām.
  • DB konferences - kas liek domāt par to, ka, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.
  • Brīvdienu ceļvedis - Vladislavs Korjagins, SIA Baltic Travel Group vadītājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieilgusī atbalsta gaidīšana uzņēmējiem liek justies kā lūdzējiem

Armanda Vilciņa, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Covid-19 krīzes skartie uzņēmumi joprojām nav saņēmuši algu subsīdijas un grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) norāda, ka šobrīd notiek intensīvs darbs un lielākā daļa uzņēmēju atbalstu saņems janvāra mēneša laikā.

Fragments no raksta

DB rīcībā esošā informācija liecina, ka atbalstu daļēji vai pilnībā vēl nav saņēmuši vairāki viesmīlības un tūrisma nozares uzņēmumi, tirgotāji, sporta klubi, kā arī citu nozaru pārstāvji. Arī ģimenes restorāna Hercogs namatēvs Andris Rūmītis atzīmē: daļa atbalsta joprojām nav izmaksāta. “Decembra beigās mūsu darbinieki saņēma algu subsīdijas par novembri, taču grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai joprojām gaidām. Šobrīd mums nav nekādas informācijas, kad šo naudu saņemsim, tāpēc neskaidrība ir liela. Manuprāt, valstij šādas situācijas būtu jārisina operatīvāk, mēs nevaram gaidīt mēnešiem ilgi – pabalstus vajadzētu izmaksāt divu nedēļu, maksimums – mēneša laikā. Papildu sarežģījumus radījusi arī situācija, ka algas sākotnēji izmaksājām no savas kabatas, jo ne visiem darbiniekiem ir skaidrs, ka kontā ienākušie līdzekļi no VID nav nekāds papildu pabalsts, bet gan algu subsīdija, ko uzņēmums viņiem jau izmaksāja avansā. Šobrīd jāveic nākamais algu maksājums, bet no VID nav nekādas informācijas, cik lielas summas katram darbiniekam ir izmaksātas, tāpēc man jāiet katram klāt un jāprasa, cik viņš ir saņēmis, lai varu aprēķināt nākamo algu. Tas nav normāli,” domā A. Rūmītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atpūta. Starp izaugsmi un izdegšanu

Katrīna Ošleja, uzņēmēja, vadības koučs, supervizors, līderības trenere un arī psihoterapijas speciāliste, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā mani klienti lielākoties ir vadītāji un galvenie speciālisti, kuru sūdzību centrālā tēma ir profesionāla izdegšana un pārgurums. Diemžēl aizvadītā gada laikā psihoemocionālu izaicinājumu gadījumu skaits sabiedrībā ir pieaudzis, saasinot problēmas, kuras nebijām pamanījuši vai centušies risināt.

Turklāt, tās skar visu profesiju un amata pozīciju ļaudis, nešķirojot pēc dzimuma vai vecuma. Bieži saņemu sūdzības par to, ka cilvēki vairs neredz jēgu darbam, ko viņi veic. Daudzi saskārušies ar attiecību grūtībām, trauksmes un panikas lēkmēm, hroniskām sāpēm, ēšanas traucējumiem, depresiju un miega traucējumiem. Daudzus no šiem izaicinājumiem ir iespējams laicīgi novērst, līdzsvarojot profesionālo un privāto dzīvi, iemācoties novērtēt sevi mājās un darbā, kā arī izbrīvējot laiku atpūtai ne vien nedēļas nogalēs, bet arī ikdienā.

Darbā visu vienā dienā nav iespējams paveikt

Bieži pamanu, ka vadītāji un motivēti darbinieki sev izvirza tik izaicinošu mērķus, ka šo mērķu sasniegšana nomāc visas citas dzīves jomas. Darba mērķiem vajadzētu būt ekoloģiskiem attiecībā pret veselības, attiecību, izaugsmes vai jebkuriem citiem dzīves mērķiem. Būtu vēlams vismaz tiekties uz šo līdzsvaru. Ja atpūtas ir par maz, ar laiku organisms sāk par to signalizēt ar dažādām stresa zīmēm: trauksmi, bezmiegu, nogurumu, depresiju, nomāktību. Tā kā Latvijā cilvēki ar šīm stresa pazīmēm saskaras bieži, visticamāk, atpūtas varētu būt par maz vai arī atpūšanās nenotiek tādos veidos, kas palīdzēt atjaunoties gan ķermenim, gan prātam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konceptuāli atbalsta Latvijas dalību Expo 2025 Japānā

Db.lv, 25.01.2022

Starptautiskās izstādes Expo Osaka 2025 norises vieta –mākslīgi veidota Jumešima sala (Yumeshima Island)

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbībai digitālajā vidē vajadzīgi ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz biznesu

Inga Šīna, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Biznesa vadība” direktore, 27.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan statistika liecina, ka pandēmijas laikā liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu ir pielāgojušies un pilnībā vai daļēji pārcēluši savu darbību uz digitālo vidi, veiksmīgai darbībai e-komercijas nozarē nepieciešami ne tikai IT risinājumi, bet arī jauns skats uz ierasto biznesu.

Vīrusa rādītā krīze izgaismoja lietas, kurām pēkšņi bija jābūt gatavam katram vadītājam - vadīt pārmaiņas, menedžēt stresu, pārvaldīt krīzes situāciju, mainīt procesu vadību un fokusēties uz klientu u.c. Tas, cik lielā mērā uzņēmēji spēs pilnveidot šīs prasmes, būtiski ietekmēs arī iespējas darboties pandēmijas laikā un pēc tās, jo ekonomikas skaudrie pamati liecina – krīzes ir cikliska parādība.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ir paudis: “Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros.” Ir skaidrs, ka Covid-19 biznesa sektorus skāra dažādi un nevienmērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru