Ekonomika

Ukraina apsver graudu eksportēšanu caur Klaipēdas ostu

LETA--UKRINFORM, 29.04.2022

Jaunākais izdevums

Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministrs Mikola Solskis, Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks un Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis ir apsprieduši iespēju eksportēt Ukrainā audzētos graudus caur Klaipēdas ostu Lietuvā, paziņoja Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija.

Pirms kara ar Krieviju Ukraina eksportēja 5 miljonus tonnu graudu mēnesī. Tā kā Ukrainas jūras ostas tagad bloķē Krievija, šī gada martā tika eksportēti tikai 200 000 tonnu Ukrainas graudu pa dzelzceļu, autoceļiem un Dņestras upi.

Ukrainai pašlaik ir 20 miljonu tonnu pērn novāktu graudu, kas nav vajadzīgi pašmāju tirgū un ir paredzēti eksportam.

"Tagad mēs apsveram iespēju eksportēt Ukrainā audzētos graudus caur Lietuvas un Latvijas ostām. Ostas potenciāls ir neapšaubāms. Dzelzceļš var raisīt bažas. Polijā sliežu platums ir šaurāks nekā Ukrainā, Lietuvā un Latvijā," sacīja Navicks.

Vojcehovskis atzina, ka Ukrainas eksporta maršruta pārtraukšana uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku ir nopietna problēma. Pastāv arī bažas, ka kviešu piegāžu pārtraukšana var izraisīt saspīlējumu un problēmas šajos reģionos.

"Bet ir ļoti svarīgi atbalstīt Ukrainu, nodrošinot alternatīvus eksporta koridorus, piemēram, caur Poliju, Baltijas jūras ostām, Lietuvu, Klaipēdas ostu - ir vitāli svarīgi turpināt eksportu," uzsvēra Voicehovskis.

Solskis pateicās Navickam, kurš bija pirmais lauksaimniecības ministrs, kas apmeklējis Ukrainu kara laikā. Viņš arī izteica pateicību Lietuvas valdībai un visiem lietuviešiem, kas atbalsta Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ZM: Latvija pērn importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Scandagra Group” nostiprina savas pozīcijas Baltijas valstīs: līgums ar „Avena” par graudu tirdzniecības biznesa iegādi

Sadarbības materiāls, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vadošajiem graudu tirdzniecībasuzņēmumiem Baltijas valstīs — „Scandagra Group” — parakstīja līgumu ar Somijas kapitālgrupas „Apetit Group” meitas uzņēmumu „Avena Nordic Grain” par graudu tirdzniecības biznesa iegādi. Noslēdzot šo darījumu, „Scandagra Group” kļūst par „Avena” biznesa un aktīvu īpašnieku Lietuvā un Igaunijā.

Vairāk pakalpojumu lauksaimniekiem no viena sadarbības partnera

„Šis līgums mums palīdzēs nostiprināt „Scandagra Group” pozīcijas Lietuvā un Igaunijā , kā arī paplašināt mūsu klientu loku. Turklāt tas pavērs mūsu uzņēmumu grupai iespējas panākt lielāku efektivitāti ne tikai cilvēkresursu, bet arī esošo noliktavu optimālu izmantošanu . Mēs kā sadarbības partneris lauksaimniekiem varēsim nodrošināt pieeju vairākiem pakalpojumiem un precēm. Mūsu uzņēmumu grupai ir labi attīstīts noliktavu tīkls Baltijas valstīs, un mūsu biznesa ķēdē ietilpst arī lopbarības ražošana, savukārt „Avena” uzņēmums nodarbojas tikai ar graudu iepirkšanu,” stāsta „Scandagra Group” izpilddirektors Julius Puodžiuvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

„Scandagra Group” saņem ERAB zelta medaļu par vides un sociālajām inovācijām Baltijā

Sadarbības materiāls, 26.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Scandagra Group”, bioloģisko graudu tirdzniecības nozares līderis Baltijas valstīs, saņēmis zelta medaļu par vides un sociālajām inovācijām. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) šādu apbalvojumu uzņēmumam piešķīrusi par bioloģisko graudu nozares attīstības projektiem.

Prioritāte bioloģisko graudu nozarei

„Šī augstā atzinība, ko piešķīrusi ERAB mūsu uzņēmumam, ir milzīgs novērtējums mūsu komandai par paveikto darbu un apliecinājums par uzņēmuma darbības rezultātiem. Bioloģisko graudu nozare ir viens no būtiskiem uzņēmuma darbības virzieniem kopš mūsu uzņēmuma darbības sākuma 2006. gadā. Ik gadu mēs investējam lauksaimnieku izglītošanā, daloties zināšanās par labāko praksi. Pēdējā laikā ar šīm praksēm saistītajiem izmēģinājumiem Baltijā atvēlam līdz 500 000 eiro gadā. Šodien mēs vairāk nekā jebkad agrāk esam pārliecināti par ilgtspējīgas un drošas pārtikas ķēdes izveides nozīmi,” stāsta uzņēmumu grupas „Scandagra Group” izpilddirektors Julius Puodžiuvelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijai jāuzņemas līderība Baltijas koridora nodrošināšanai Ukrainas graudu eksportam

Db.lv, 31.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Krievijas izstāšanās no Melnās jūras “labības darījuma” Latvijas valstij jāuzņemas līderība tranzīta koridora nodrošināšanai Ukrainas graudu eksportam. Latvijas ostu jauda jau šobrīd ļauj nodrošināt vismaz 20% jeb 15 miljonu tonnu Ukrainas graudu eksporta, kamēr ne Lietuvas, ne Polijas ostām šādas kapacitātes nav, norāda “Latvijas stividorkompāniju asociācija” (LSA).

Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga loma Ukrainas lauksaimniecības produktu eksporta krīzes atrisināšanā un Latvija, izmantojot mūsu lielo ostu un tranzīta nozares kapacitāti un profesionālo atbalstu, var dot ļoti lielu ieguldījumu operatīvai Ukrainas graudu eksporta atjaunošanai.

“Pēc iespējas ātrāk veicot visas nepieciešamās procedūras šāda tranzīta koridora izveidošanai, tai skaitā nodrošinot zaļo koridoru Ukrainas kravām, mēs spēsim Ukrainai palīdzēt pārvarēt Krievijas rīcības dēļ radušos graudu eksporta krīzi, kura rada arvien katastrofālākus draudus Āfrikas valstu apgādei ar pārtiku. Tai skaitā arī ierobežo Ukrainas ekonomiku.” uzsver LSA padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai graudu tranzīta iespējamais aizliegums ir šāviens savā kājā?

Jānis Kasalis, Latvijas Stividoru asociācijas padomes loceklis, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties karam Ukrainā, pasaule mainījās. Pārmaiņas daudzās nozarēs sākās, kad tika ieviestas sankcijas.

Viena no svarīgām, teju visiem nepieciešamām lietām, kam esam tranzītvalsts, ir graudi(lauksaimniecības preces, t. sk. graudi). To pārvadāšanai izmantotas gan ostas, gan dzelzceļa satiksme, taču, tranzīta ierobežošana var radīt gana daudz problēmu. Latvijā darbojas 3 lielas ostas, caur kurām tiek nodrošināts gan vietējo graudu eksports, gan trešo valstu graudu tranzīts. Pārkraušanas termināļu kopējā kapacitāte pārsniedz 10 miljonus tonnu. No šiem apjomiem gadā tiek eksportēti vidēji 3 miljoni tonnu Baltijas valstīs audzēto graudu. Kapacitāte ļauj to vēl 7miljoniem tonnu. Skaidrs, ka bez papildu tranzīta apjomiem daļa Latvijas termināļu nevarēs pastāvēt, bet tajos strādā 800-900 cilvēku. Tāpat termināļos darbojas ar jūru saistītu uzņēmumu darbinieki, brokeri, surveijeri – graudu jomā ostu tranzītpunktos strādājošo cilvēku kopskaits Latvijā pārsniedz 1000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kamēr Latvija vilcinās, Klaipēda jau plāno LNG termināļa paplašināšanu

Db.lv, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada enerģētikas krīze Eiropā padarīja Klaipēdas LNG termināli par ļoti nozīmīgu visam reģionam. Tagad mūsu dienvidu kaimiņiem pavērušās iespējas ne tikai saglabāt, bet arī nostiprināt tā pozīcijas, vēsta lrytas.lt.

Kad Krievija ķērās pie tā sauktās "gāzes šantāžas", vairākas Eiropas valstis sāka plānot savu LNG termināļu būvniecību, taču Lietuva jau sen bija izpildījusi šo mājasdarbu – LNG pārvadātājs “Independence”, kas paredzēts kā peldoša LNG uzglabāšanas un regazifikācijas vienība, Klaipēdā darbojas kopš 2014. gada.

Šā gada janvārī Somijas Inko ostā tika atvērts vēl viens terminālis, bet poļi plāno tādu būvēt Gdaņskas līcī.

"Iekustināti ir arī mūsu kaimiņi latvieši. Saeima Skultes LNG termināli ir atzinusi par lielu valsts projektu, kas jāpabeidz līdz 2024. gadam. Taču Latvijas galvenais gāzes piegādātājs “Latvenergo” gandrīz vienlaikus noslēdza piegādes līgumu uz desmit gadiem ar Klaipēdas LNG termināli. Tas nozīmē, ka topošais terminālis Latvijā zaudēja savu galveno pircēju un tam nācās lūgt valsts palīdzību," raksta lrytas.lt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karš Ukrainā – jauni izaicinājumi arī lauksaimniekiem

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jāuzņemas iniciatīva sašķidrinātās dabasgāzes ekosistēmas izveidē

Kaspars Osis, enerģētikas eksperts, RCG Lighthouse valdes priekšsēdētājs, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, par 10% pieaudzis pārkrauto konteinerkravu apjoms, turklāt ostas lielākā konteineru stividorkompānija Baltic Container Terminal (BCT) 2022. gadā ir sasniegusi rekordaugstu kravu apgrozījuma rādītāju, par 16% pārsniedzot 2021. gadā iespēto.

Uzņēmums aizvadītajā gadā pārkrāvis 326 tūkstošus TEU (konteineru vienību), kas ir BCT vēsturiski augstākais apgrozījuma rādītājs gada ietvaros. Konteinerkravu apgrozījuma pieauguma pamatā ir ģeopolitiskās situācijas būtiskā ietekme uz globālajām loģistikas ķēdēm, kas ietekmē kravu apriti ne tikai Baltijas reģionā, bet arī faktiski visā pasaulē.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldes tirgus analītiķi norāda, ka visu Baltijas reģiona ostu statistikas dati labi ataino kara radīto ietekmi uz konteinerkravu pārvadājumiem. Proti, Sanktpēterburgas osta, kas vienmēr ir bijusi pārliecinoši lielākā reģiona konteineru osta 2022. gadā, zaudēja 64% no konteinerkravu apjoma. Toties pieauga gan Rīgas, gan Klaipēdas, gan Tallinas ostu konteinerkravu apgrozījuma rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM atsākusi publicēt sarakstus ar preču eksportētājiem uz Krieviju un Baltkrieviju

Db.lv, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) jāgatavojas jaunam migrantu vilnim, ko izraisīs Ukrainas kara saasinātās pārtikas krīzes, brīdinājusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" direktora pienākumu izpildītāja Aija Kalnāja.

Viņa norādīja, ka bēgļi no Ukrainas tiek labi uzņemti, bet jāgatavojas bēgļiem arī no citiem apgabaliem.

Kalnāja sacīja, ka kara dēļ ievērojami traucēts graudu eksports no Ukrainas, kas radīs jaunus migrācijas viļņus.

Kalnāja šodien ieradās Prāgā uz ES dalībvalstu iekšlietu ministru tikšanos, kurā šoreiz piedalīsies arī ministri no Ukrainas un Moldovas.

Ukraina ir viena no lielākajām graudu eksportētājām pasaulē, bet kara dēļ aptuveni 20 miljoni tonnu graudu no pērnā gada ražas ir nobloķēti Ukrainas Melnās jūras ostās.

Šī situācija izraisījusi vairāku pārtikas produktu un cepamo eļļu cenu strauju kāpumu pasaules tirgos, no kā sevišķi cieš daļa no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas ostā šogad janvārī-februārī pārkrauts 5,75 miljoni tonnu kravu, un tas bija par 8% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos divos mēnešos, otrdien paziņoja ostas pārvalde.

Pieaugums tika reģistrēts visos kravu pārvadājumu segmentos, bet vislielākais - konteineru, ro-ro tipa kravu, lauksaimniecības produktu un celtniecības materiālu pārvadājumos.

Vispārējo, arī konteinerkravu, kokmateriālu, dzelzs un tērauda izstrādājumu un tērauda konstrukciju, refrižeratoru un ro-ro kravu pārkraušana Klaipēdas ostā janvārī-februārī gada salīdzinājumā palielinājās par 10%, sasniedzot 2,7 miljonus tonnu.

Beramkravu, ko galvenokārt veidoja lauksaimniecības produkti un celtniecības materiāli, pārkraušana palielinājās par 8% - līdz 1,8 miljoniem tonnu. Savukārt šķidro kravu - naftas produktu, sašķidrinātās dabasgāzes, jēlnaftas - pārkraušana pieauga par 2% līdz 1,2 miljoniem tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Klaipēdas LNG termināļa jaudas ir rezervētas nākamajiem desmit gadiem

LETA--BNS, 26.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas ir rezervētas nākamajiem desmit gadiem, paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

"Pat vienreizējas kravas, kurām vēl ir nedaudz brīvu vietu, ir rezervētas vairākus ceturkšņus uz priekšu," viņš informēja Lietuvas parlamenta deputātus.

Iepriekš Lietuvas enerģētikas ministrs paziņoja, ka Klaipēdas LNG terminālis ir palīdzējis valstij un Baltijas reģionam kopumā nodrošināt gāzes vajadzības pēc tam, kad pērn pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā tika apturēts Krievijas gāzes imports.

Pirmajā ceturksnī 90% jeb 8,9 teravatstundas no Lietuvas gāzes pārvades sistēmā piegādātās gāzes tika piegādāta caur Klaipēdas LNG termināli.

Klaipēdā pērn regazificēja un pārkrāva ap 32 teravatstundām (TWh) LNG, kas ir par 96% vairāk nekā 2021.gadā. Terminālī ieradās 54 kuģi un tā vidējā noslodze bija 72%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvija iegūst no Klaipēdas ostas nespējas izmantot Kazahstānas kravu potenciālu

LETA/BNS, 30.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kazahstānas kravu plūsma caur Klaipēdas ostu šā gada pirmajā ceturksnī vairāk nekā četrkāršojās un sasniedza 63 100 tonnu, tomēr Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika atzīst, ka Lietuvas stingrā politika starptautisko sankciju ievērošanā liedz tai izmantot Vidusāzijas valsts potenciālu, un ieguvēja no tā esot Latvija.

Kazahstānas uzņēmēji labprātāk izvēlas Latvijas ostas vairāku iemeslu dēļ, piemēram, Latvijā esot pielaidīgāka attieksme pret starptautisko sankciju ievērošanu, apgalvoja Šileika, kurš kā citus iemeslus minēja to, ka Latvija ir ģeogrāfiski tuvāk, kā arī Kazahstānas kravu veidu, piemēram, ogles.

Viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka Kazahstānas eksportētāji bažījas par Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" īstenoto stingro sankciju politiku, jo pastāv riski zaudēt kravu, kurā pat nav sankcijām pakļauto preču, ja tā tiek pārvadāta vagonā, kas saistīts ar sankcijām pakļautu biznesu.

Šileika stāstīja, ka, cik viņam zināms, Latvijā netiek "pievērsta uzmanība, kam pieder vagons, kamēr krava nav pakļauta sankcijām", tādējādi vagonu deficīta situācija Kazahstānas eksportētājiem Latvija kļūst pievilcīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas kravu pārvadājumiem pie noteiktiem faktoriem ir potenciāls, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka Ukrainai ir nepieciešami gan importa, gan eksporta transporta koridori.

"Kas attiecas uz ziemeļu virzienu, kas ir Polija, Lietuva, Latvija un nedaudz arī Igaunija, tad šis koridors ir ar zemu caurlaides spēju, jo pārvadājumi ir jāveic pa trīs dažādām dzelzceļa infrastruktūrām, kurās atšķiras sliežu ceļu platumi, - Ukrainas, Polijas un Baltijas valstu," norādīja Pļavnieks.

Tāpat viņš skaidro, ka pašlaik šī transporta koridora caur Poliju veiktspēja ir aptuveni divi vilcienu pāri diennaktī, kas var šķērsot Lietuvas-Polijas robežu, papildinot, ka racionāli šo nelielo kapacitāti ir izmantot augstas vērtības preču importam, kas ir nepieciešams Ukrainas apgādei, bet tie ir maza apjoma pārvadājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Skultes LNG terminālis varētu palikt tikai uz papīra

Māris Ķirsons, 08.09.2022

AS Skulte LNG Terminal un tās lielākā akcionāra Nacionālās gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Uldis Salmiņš.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais kuģis ar sašķidrināto gāzi Skultes ostā varētu tikt uzņemts 2024. gada rudenī, kad būs izveidota attiecīgā infrastruktūra, kuras izmaksas tiek lēstas 120 miljonu eiro apmērā, taču nekas no tā nekļūs par realitāti, ja Latvenergo īstenos paziņojumus par plāniem noslēgt 10 gadu līgumu ar Klaipēdas termināli par regazifikācijas pakalpojumu izmantošanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Skulte LNG Terminal un tās lielākā akcionāra Nacionālās gāzes termināļa biedrības valdes loceklis Uldis Salmiņš.

Viņš atzīst, ka, lai varētu īstenot iecerēto termināļa projektu, ir nepieciešamas vienošanās ar būtiskākajiem gāzes patērētājiem un tirgotājiem gan Latvijā, gan ārzemēs.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Ir gandarījums, ka pēc daudziem gadiem valdība ir sadzirdējusi sašķidrinātās gāzes termināļa iniciatīvas grupas piedāvājumu un to lēmusi atbalstīt, piešķirot tam nacionālo interešu objekta statusu, kas savā ziņā ir priekšnoteikums, lai šo projektu varētu sekmīgi īstenot. Praksē tas nozīmē atvieglotu kārtību administratīva rakstura šķēršļu pārvarēšanai, jo īpaši, lai varētu uzbūvēt gāzes cauruļvada savienojumu ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Infrastruktūras objektiem, tostarp elektrolīnijām, dzelzceļiem, lai tos spētu izbūvēt, valsts arī nosaka nacionālo interešu objekta statusu, pretējā gadījumā nav iespējams vienoties ar pilnīgi visiem skarto zemju īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas jūras ostas mola rekonstrukcijas projektā drīzumā sāksies zemūdens enkurošanas sistēmas un atlikušās zemūdens sienas daļas izbūve, ko veiks Latvijas uzņēmums "LNK Industries".

"LNK Industries" enkurošanas sistēmu Klaipēdas ostā izbūvēs par 4,84 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un mola zemūdens sienas daļu par 9,37 miljoniem eiro, paziņoja Lietuvas valstij piederošā Klaipēdas ostas pārvalde.

Zemūdens enkurošanas sistēma ir nepieciešama, lai nostiprinātu rekonstruējamā mola esošās atbalsta sienas.

Rekonstrukcija ir nepieciešama, lai uzlabotu kuģošanas drošību, un projekts ļaus padziļināt ostas kanālu līdz 17 metriem, lai tajā varētu ienākt lielākie kuģi.

Ostas molu rekonstrukciju 49 miljonu eiro vērtībā veic Vācijas uzņēmuma "Depenbrock" un Beļģijas kompānijas "Herbosch-Kiere" konsorcijs. Rekonstrukciju plānots pabeigt šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi, kas pārvadā Krievijas labību un pārtikas produktus caur Lietuvu, rīkojas amorāli, taču likumīgi, ceturtdien atzina Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Kā jūs zināt, pārtikas produkti - un tas ir galvenais ES un starptautiskās sankciju politikas noteikums - ir atbrīvoti no spēkā esošajām sankcijām, ciktāl tas attiecas uz pārtikas pieejamību. Gan tad, ja tie tiek transportēti uz Krieviju, gan arī no Krievijas," ceturtdien parlamenta deputātiem sacīja premjerministre.

"Tas nenozīmē, ka manuprāt, cilvēki, kuriem ir bizness - pat saistīts ar pārtikas produktiem -, un kuriem ir kaut kādas tirdzniecības attiecības ar Krieviju, rīkojas morāli. Man šķiet, ka tālu no tā, taču viņi rīkojas likumīgi," piebilda Šimonīte.

Viņa arī apsolīja izpētīt, cik daudz Krievijas graudu un pārtikas produktu tiek transportēti caur Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Klaipēdas LNG terminālis plāno piešķirt divas trešdaļas daļu regazifikācijas jaudas lielajiem patērētajiem

LETA--BNS, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operators "Klaipedos nafta" cer no nākamā gada pāriet uz jaunu darbības modeli, kad divas trešdaļas regazifikācijas jaudas uz pieciem līdz desmit gadiem tiek piešķirtas četriem patērētājiem, kurus varētu izraudzīties septembrī.

Lielajiem patērētājiem tiktu piešķirtas 24 teravatstundas (TWh) LNG regazifikācijas jaudas, bet pārējo jaudu piedāvātu ikgadējā vai dienas procedūrā, informēja "Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Patiesībā ilgtermiņā vajadzētu piešķirt divas trešdaļas jaudas," viņš teica žurnālistiem Klaipēdā.

Kā stāstīja Naviks, tāds modelis palīdzētu garantēt gāzes piegāžu stabilitāti reģionā, jo "gan mēs, gan patērētāji varēs detalizētāk plānot nākotni, un ar regulāriem patērētājiem ir vieglāk strādāt".

LNG terminālis uz jauno darbības modeli varētu pāriet no nākamā gada sākuma un patērētāji, kuriem tiks piešķirtas ilgtermiņa jaudas, būs zināmi septembrī, informēja "Klaipedos nafta" regulētās darbības vadītājs Vaidots Bručkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa izveidei varētu durt zemē lāpstu, vēl ir nepieciešama dažu mājasdarbu izpilde, no kuriem būtiskākie ir tehniskie risinājumi pieaugošo izmaksu samazināšanai, kā arī valdības lēmums par šādas ieceres atbalsta formu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Skulte LNG Terminal ģenerāldirektors Renārs Miķelsons. Viņš atzīst, ka pirmā kuģa ar sašķidrināto gāzi uzņemšanai Skultes ostā 2024. gada rudenī var būt nepieciešams pagaidu risinājums - peldoša barža ar regazifikācijas iekārtām, bet iecerētās platformas piegāde notiks vēlāk.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija tagad - sešus mēnešus pēc valdības lēmuma par nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim?

Lai arī par sašķidrinātās gāzes termināli Latvijā ir runāts jau vairāk nekā 10 gadu, tikai pērn pēc Krievijas invāzijas Ukrainā, kad bija skaidrs, ka no Krievijas dabasgāzi nepirksim, arī valdībā tika izskatīts mūsu piedāvājums un tas guva atbalstu. Proti, lai terminālis varētu tapt, ir nepieciešami trīs būtiski stūrakmeņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rijādā, Saūda Arābijā 7.jūnijā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) un Saūda Arābijas ekonomikas un plānošanas ministrs Faisals bin Fadel Alibrahims parakstīja līgumu par ekonomisko sadarbību, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Šis līgums turpmāk regulēs abu valstu divpusējo ekonomisko sadarbību, palīdzot Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē.

Indriksone norāda, ka divpusējās ekonomiskās sadarbības līguma noslēgšana paver vēl plašākas iespējas abu valstu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī dod papildu impulsu uzņēmējiem jaunu sadarbības projektu realizācijai. "Interese no abu valstu uzņēmējiem pastāv, un ceru, ka drīzumā tā īstenosies konkrētos sadarbības projektos," pēc līguma parakstīšanas norādīja ekonomikas ministre.

Latvijas un Saūda Arābijas ekonomiskās sadarbības līgums ir svarīgākā divpusējo ekonomisko sadarbību regulējoša vienošanās, kas aptver sadarbību tirdzniecībā, ieguldījumos, finanšu nozarē, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā, transportā un loģistikā, zinātnē, tehnoloģijās un inovācijās, tūrismā, farmācijā un kosmētikā, informācijas un sakaru tehnoloģijās un citās kopīgo interešu jomās, kas veicinātu abu valstu ekonomisko sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieku audzēto kviešu eksports sagādā trīskārt lielākus ienākumus nekā viss Latvijas dzelzceļš.

PSRS laikā Latvijai tika noteikta precīza un nepārkāpjama lauksaimniecības specializācija. PSRS galvenokārt Kanādā iepirka lopbarības graudus. No iepirktajiem graudiem aptuveni 2 miljoni tonnu tika piegādāti Latvijas lauksaimniecības uzņēmumiem (kolhoziem un padomju saimniecībām), kuriem ar šo lopbarību bija jānodrošina piena un gaļas ražošana PSRS centrālo reģionu vajadzībām.

Igaunija nodrošināja piena un gaļas produktu piegādes mūsdienu Sanktpēterburgai (tolaik Ļeņingradai), bet Latvijas uzdevums bija ar piena un gaļas produktiem apgādāt Maskavu. Plāns bija jāpilda pat tad, ja nepietika piena un gaļas preču vietējai apgādei. Latvija bija ievērojams gaļas ražotājs PSRS līmenī, bet uz vietas laba gaļa 20.gs. 70. gadu beigās nebija nopērkama. Šāda specializācija neņēma vērā Latvijas klimatiskos un ģeogrāfiskos apstākļus. Pēc PSRS sabrukuma notika lauksaimniecības privatizācija un Latvija atjaunoja klimatam un ģeogrāfiskajiem apstākļiem atbilstošu lauksaimniecības specializāciju. Tas bija vispirms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pandēmija un karš iznīcina iepriekšējo loģistiku; visi atvērti jauniem risinājumiem

Māris Ķirsons, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija un karš Ukrainā desmitiem gadu sekmīgi strādājošos un noslīpētos loģistikas konceptus ir noslaucījis no galda, un visi ir atvērti jauniem transporta un loģistikas risinājumiem.

Lai izmantotu šo doto iespēju, Latvijā ir jāveic vairāki mājasdarbi, sākot ar vienotu piedāvājumu kravu īpašniekiem un beidzot ar kļūdu labošanu Rail Baltica. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Loģistikas asociācijas prezidents Normunds Krūmiņš.

Viņaprāt, Latvijā nemākam ne piedāvāt, ne arī pārdot (tas attiecas pirmkārt uz valsts aktīviem – dzelzceļš, ostas) tranzītkoridora pakalpojumus ar pievienoto vērtību – piegādēm uz jebkuru citu vietu Eiropā. Jebkurā šādā pilnās piegādes ķēdes piedāvājumā stratēģiskie pircēji vienmēr pievērš uzmanību tam, vai pati valsts arī iesaistās praktiski, kas arī zināmā mērā ir kā papildu uzticamības faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru