Šodien, 1.februārī Latvijā darbību sāks depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, kur par katru iegādāto dzērienu depozīta iepakojumā iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīta maksa 10 centu apmērā, kuru pēc iepakojuma nodošanas to varēs saņemt atpakaļ.

Depozīta sistēmas ieviesējs SIA "Depozīta iepakojuma operators" skaidro, ka no 1. februāra tukšos depozīta iepakojumus varēs nodot 1350 depozīta punktos visā Latvijā. 736 depozīta punkti būs automatizēti, un tajos depozīta iepakojumu varēs nodot taromātos. Depozīta sistēmas darbības sākumā plānoti arī 614 manuālie pieņemšanas punkti, kuros iepakojumu pieņems veikala pārdevējs. Būtiski, ka depozīta punktu skaits 2022. gadā turpinās palielināties – jau šobrīd uzstādīti 836 taromāti, no kuriem 736 ir darba gatavībā. Februāra laikā plānots uzstādīt vēl 130 taromātus, bet līdz 1. maijam papildus 70 taromātus, tādējādi kopējam taromātu skaitam pārsniedzot 1000.

Saeima šodien trešajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos grozījumus Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka depozīta sistēma tiks ieviesta no 2022.gada 1.februāra.

Par likumprojektu balsoja 79 deputāti, savukārt neviens deputāts balsojumā nebalsoja pret un neatturējās.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms trešā lasījuma izskatīja virkni priekšlikumu attiecībā uz grozījumiem Iepakojuma likumā, tostarp paredzot, ka iedzīvotāji Latvijā par sistēmā nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan skaidru naudu, gan čekus veikalos. Nododot dzērienu iepakojumus manuāli, par tiem varēs saņemt skaidru naudu, savukārt depozīta automātos - čekus, ko izmantot kā samaksu apmaiņā par precēm jebkurā tirdzniecības vietā, kas pārdod dzērienu depozīta iepakojumā. Tika secināts, ka uzturēt vienīgi skaidras naudas atmaksas sistēmu būtu dārgi.

Depozīta sistēmas operatora atlases procedūras apstrīdēšanas dēļ vismaz par mēnesi kavēsies depozīta sistēmas ieviešana, ceturtdien pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas uzraudzības sanāksmē informēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pārstāvji.

Kā informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece, sanāksmē, kurā skatīja depozīta sistēmas ieviešanas aktualizēto plānu, piedalījās DIO padome un VVD pārstāvji.

Kļaveniece stāstīja, ka uzraudzības sanāksmē, kas ir daļa no VVD izveidotā uzraudzības mehānisma, lai efektīvi vadītu dažādos ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos riskus, tika izskatīts DIO depozīta sistēmas ieviešanas aktualizētais plāns, kā arī pārrunāts šī gada janvārī paveiktais, virzoties uz plānā noteikto uzdevumu izpildi.

Uzraudzības sanāksmē tika analizēti riski, ko radījis SIA "Nulles depozīts" iesniegums tiesai atcelt VVD pieņemto lēmumu depozīta sistēmas ieviešanu uzticēt DIO, kā arī atzīt līgumu, kas noslēgts starp VVD un DIO, par spēkā neesošu, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā.

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas ieviešanas, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) uzsācis līgumu parakstīšanas procesu ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma.

Jau noslēgti pirmie līgumi ar dzērienu ražotājiem SIA “Bauskas alus”, AS “Cido Grupa”, AS “Cēsu Alus”, AS “Latvijas Balzams”, AS “Aldaris”, AS “Tērvetes AL”, kā arī dzērienu iemportētājiem SIA “Maxima Latvija” un Citro zīmola pārstāvi SIA “Latvian Retail Management”.

Līdz š.g. 31. decembrim līgumi jāparaksta visiem depozīta iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra. Apsaimniekošanas līgumi ar operatoru jāslēdz visiem tiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā ar kopējo iepakojuma svaru 150 kilogramu vai lielākā apjomā. Visi līgumi ar dzērienu iepakotājiem tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem.

SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) 2023.gadā plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotā informācija.

Dalības maksu plānots palielināt gan vienreizlietojamam depozīta iepakojumam, izņemot metālus, gan atkārtoti lietojamam iepakojumam.

No vienreiz lietojamiem depozīta iepakojumiem caurspīdīgās plastmasas vienības cenu plānots palielināt par 433% jeb no 0,0009 eiro līdz 0,0048 eiro par vienību, krāsainās plastmasas - par 762% jeb no 0,0037 eiro līdz 0,0282 eiro, stikla - par 144% jeb no 0,018 eiro līdz 0,0439 eiro par vienību.

Vienlaikus alumīnija un dzelzs iepakojums turpmāk būs bezmaksas. Līdz šim bezmaksas bija tikai alumīnijs, savukārt dzelzs iepakojuma maksa par vienību bija 0,0093 eiro.

Atkārtoti lietojamo iepakojumu grupā universāla dizaina iepakojumu cenu plānots celt par 239%, tas ir, no 0,0256 eiro par vienību līdz 0,0869 eiro, bet individuāla dizaina iepakojumu par 71% - no 0,0126 eiro līdz 0216 eiro par vienību.

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

Uzņēmumi SIA “Rimi Latvia”, SIA “Maxima Latvija” un SIA “Latvian Retail Management” (veikalu tīkls CITRO) ir lēmuši no 1. maija dzērienu produkciju bez depozīta zīmes no piegādātājiem vairs nepieņemt.

Šāds lēmums saistīts ar tuvojošos depozīta sistēmas pārejas perioda noslēgumu, kas paredz, ka no 1. augusta veikalu plauktos var atrasties tikai ar Latvijas depozīta zīmi marķēti dzērienu iepakojumi, līdz ar to veikaliem laicīgi jādomā par nemarķēto produktu krājumu izpārdošanu. Atgādinām, ka no 1. februāra līdz 31. jūlijam tirdzniecības vietās atļauts tirgot gan ar depozīta zīmi marķētus, gan nemarķētus dzērienu iepakojumus.

“Līdz pārejas perioda beigām palikuši trīs mēneši, tādēļ šis ir īstais brīdis, lai pārtrauktu iepirkt jaunus dzērienu apjomus, kas vēl nav marķēti ar depozīta zīmi. Ņemot vērā, ka no 1. augusta šādu produktu tirdzniecība vairs nav atļauta, tas palīdzēs izvairīties no situācijas, kad veikali nemarķētos produktus nav paspējuši iztirgot,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Noslēdzoties SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) izsludinātajam taromātu iepirkuma konkursam, tiesības nodrošināt automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanu Latvijā ieguvis Norvēģijas uzņēmums “Tomra Systems ASA” (Tomra), kas ir iepakojuma savākšanas un šķirošanas iekārtu ražotājs ar teju 50 gadu pieredzi nozarē.

Pēc līguma noslēgšanas un konkrētu taromātu modeļu izvietojuma un vietu precizēšanas, sāksies iekārtu ražošanas process, lai jau septembrī uzsāktu pirmās iekārtu piegādes uz iepakojuma pieņemšanas vietām. Plānots, ka depozīta sistēma darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.

Uzņēmuma Tomra iesniegtais piedāvājums tika atzīts kā tehniski modernākais, uzticamākais un pārdomātākais piedāvājums ar zemāko piedāvāto cenu. Sadarbībai tika izvēlēts taromātu nomas modelis, kurā visu infrastruktūras izvietošanu un IT sistēmas izveidi, kā arī iekārtu apkalpošanu darbības laikā nodrošina Tomra, saņemot atlīdzību par katru automatizēti pieņemto iepakojumu brīdī, kad sistēma uzsāks darbību.

Swedbank, sadarbībā ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” un digitālo aģentūru TRY Dig Latvia, izveidojusi jaunu depozīta iepakojuma atmaksas pakalpojumu dPays.

Piereģistrējoties www.dpays.eu, klienti varēs atmaksu par depozīta iepakojumu saņemt nevis papīra čeka vai skaidras naudas veidā, bet gan savā bankas kontā. Šobrīd risinājums izveidots vasaras festivālu un pasākumu nodrošināšanai, lai atvieglotu depozīta trauku apriti.

Savukārt iespēju izmantot dPays iepakojuma nodošanas taromātos plānots ieviest rudenī, kad "dPays" tiks integrēts jaunā īpaši lielas jaudas depozīta iepakojumu pieņemšanas vietā, ko šobrīd attīsta "Depozīta Iepakojuma Operators". Ja šobrīd taromātos ir iespēja naudu par depozīta iepakojumu atgūt papīra čeka vai veikala lojalitātes punktu veidā, tad drīzumā to varēs saņemt arī bankas kontā.

Šodien Ministru kabinets pieņēma "Depozīta sistēmas darbības noteikumus", kas nosaka depozīta iepakojuma pieņemšanas, savākšanas, pārstrādes, sagatavošanas un nodošanas atkārtotai izmantošanai procentuālo apjomu un termiņus, depozīta iepakojuma speciālās norādes paraugu un lietošanas nosacījumus un virkni citu ar sistēmas darbību saistītu jautājumu.

Noteikumi nosaka, ka maksa par depozīta iepakojuma vienību būs 0,10 eiro.

Depozīta sistēma attiecas uz gāzētiem un negāzētiem bezalkoholiskiem dzērieniem, piemēram, minerālūdeni, dzeramo ūdeni, limonādi, enerģijas dzērieniem, ledus tējām, sulām, nektāriem, alu un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6%.

Sistēmu nevarēs piemērot vīnu, dzirkstošo vīnu un augļu vīnu iepakojumiem.

Atbilstoši noteikumiem depozīta sistēmā varēs pieņemt bezalkoholisko dzērienu stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz trim litriem neieskaitot. Produktu, kuru alkohola saturs būs līdz 6%, iepakojumus varēs nodot tādā stikla iepakojuma tilpumā, kas būs 0,1 līdz 0,75 litriem neieskaitot.

Gatavojoties depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā 2022. gada 1. februārī, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) noslēdzis līgumu ar Norvēģijas uzņēmuma “Tomra Systems ASA” (Tomra) meitas uzņēmumu SIA “Tomra Collection Latvia” par automatizēto depozīta iepakojuma pieņemšanas iekārtu nodrošināšanu Latvijas tirgum.

Šobrīd paredzēts uzstādīt ap 800-1000 automatizētiem pieņemšanas punktiem, tai skaitā – vairāk nekā 200 taromāti plānoti izvietošanai āra kioskos tirdzniecības vietu teritorijā.

Līdz ar līguma parakstīšanu plānots uzsākt iekārtu ražošanas procesu, lai jau septembrī pirmos taromātus varētu piegādāt uz iepakojuma pieņemšanas vietām.

“Kopš taromātu iepirkuma konkursa rezultātu izziņošanas sadarbībā ar tirgotājiem ir padarīts liels darbs – esam apzinājuši plānotos iepakojumu pieņemšanas apjomus, kā arī precizējuši nepieciešamos taromātu modeļus tirdzniecības vietās, lai, virzoties uz priekšu ar iepakojuma infrastruktūras izveidi, padarītu iepakotāju un mazumtirgotāju iesaisti depozīta sistēmā pēc iespējas vieglāku. Tomras līdzšinējā pieredze daudzu valstu depozīta sistēmu ieviešanā mums palīdzēs ieviest drošu un modernu depozīta sistēmu, turklāt ērtas un mūsdienīgas iepakojuma pieņemšanas iekārtas ir būtisks priekšnoteikums, lai sabiedrībā iedzīvinātu jaunu ieradumu – depozīta iepakojuma atgriešanu,” stāsta Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Atbilstoši līgumam ar SIA “Depozīta Iepakojuma Operators”, SIA “Tomra Collection Latvia” (Tomra) šonedēļ uzsācis depozīta iepakojuma pieņemšanas automātu jeb taromātu uzstādīšanu.

Taromātos tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot, sākot no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma. Pirmie 5 taromāti uzstādīti “Maxima”, “Rimi”, “Mego” un “Alko Outlet” veikalos Rīgā, kā arī “Citro” veikalā Ventspilī. Līdz depozīta sistēmas darbības sākumam Latvijā paredzēts izvietot ap 800 taromātus, tajā skaitā apmēram 200 vietās taromātus plānots izvietot āra kioskos tirdzniecības vietu tuvumā.

“Šis ir nozīmīgs brīdis Latvijas depozīta sistēmas vēsturē un būtisks solis ceļā uz modernas depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūras izveidi – visu depozīta sistēmā iesaistīto pušu darbs nu sāk realizēties īstos, aptaustāmos darba augļos, kas ir šie uzstādītie taromāti. Taču priekšā vēl ir daudz darāmā. Lai sasniegtu mērķi par visaptveroša pieņemšanas tīkla izveidi, turpinām līgumu slēgšanu ar tirgotājiem par taromātu nodrošināšanu un depozīta iepakojuma pieņemšanu. Tāpat esam uzsākuši līgumu parakstīšanu par manuālo pieņemšanas punktu izveidi nelielos veikalos, kā arī norit aktīvs darbs pie līgumu slēgšanas ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū. Kopīgi sadarbojoties, varēsim izveidot pasaules līmeņa depozīta sistēmu un padarīt Latviju tīrāku,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētajs Miks Stūrītis.

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsācis līgumu par depozīta iepakojuma pieņemšanu un taromātu izmantošanu parakstīšanas procesu ar tirgotājiem, noslēdzot pirmo līgumu par dalību depozīta sistēmā ar mazumtirdzniecības tīklu SIA “Maxima Latvija”.

Tuvākajā laikā plānots noslēgt līgumus arī ar pārējiem tirgotājiem, kuri līdz ar depozīta sistēmas darbības uzsākšanu 2022. gada 1. februārī savās tirdzniecības vietās pieņems izlietoto iepakojumu, turklāt visi līgumi tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem. Kopumā Latvijā plānots izvietot ap 800-1000 taromātu.

“Esam patiesi gandarīti, ka pirmais līgums ir noslēgts, un lieliem soļiem tuvojamies depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, lai kopīgiem spēkiem apturētu dzērienu iepakojumu nonākšanu vidē un padarītu mūsu Latviju tīrāku. Jau pavisam drīz plānojam noslēgt nākamos līgumus ar tirgotājiem. Taras atgriešana būs pieprasīts pakalpojums lielākajai daļai Latvijas sabiedrības – vairākums jeb 87% aptaujāto pēc iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas izmantos iespēju nodot tukšos dzērienu iepakojumus , – tādēļ tirgotāju iesaiste ērtas infrastruktūras izveidē ir ļoti būtiska,” komentē Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

SEB Unibankas Progresīvā depozīta Lielā Ķīna atpirkšana ir noslēgusies, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

Tās ietvaros SEB Unibankas klienti, kas savu uzkrājumu veikšanai bija izvēlējušies Progresīva depozīta piedāvājumu Lielā Ķīna, vēl pirms līgumā paredzētā depozīta termiņa beigām ir saņēmuši uz konkrēto brīdi uzkrāto peļņu, kā arī ieguldījuma pamatsummu. Atkarībā no izvēlētās riska prēmijas, depozīta nodrošinātā peļņa klientiem par divarpus gadiem sasniedza 30%* un 64%*.

Šajā reizē iespēju fiksēt peļņu SEB Unibanka piedāvāja tiem ieguldītājiem, kas bija izvēlējušies kādu no Progresīvā depozīta Lielā Ķīna piedāvājumiem 2005. gada septembrī, oktobrī. Šī piedāvājuma peļņa bija atkarīga no četru indeksu rezultātiem, šie indeksi atspoguļo Āzijas tirgu – Hang Seng, MSCI Singapore, TWY un FTSE/Xinhua China 25. "Āzijas biržu indeksu pozitīvie rezultāti pēdējos divos gados ir skaidrojami ar Ķīnas straujo ekonomisko attīstību, šī reģiona izaugsmi būtiski stimulēja ievērojams ārvalstu investīciju ieplūdums un industriālais progress. Izvērtējot šim progresīvajam depozītam piesaistīto indeksu rezultātus, SEB Unibankas finanšu tirgus speciālisti jau trešo reizi izstrādāja piedāvājumu ieguldītājiem fiksēt savu šī brīža peļņu, pirms termiņa pārtraucot depozītu. Iespēju saņemt peļņu jau šobrīd izmantoja vairāk nekā puse no visiem Progresīvā depozīta Lielā Ķīna dalībniekiem. Savukārt atlikusī ieguldītāju daļa izvēlējās gaidīt līdz pat progresīvā depozīta termiņa beigām, kas būs 2008. gada oktobrī," skaidroja SEB Unibankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds.

Depozīta sistēmas ieviešana pēdējā laikā ir kļuvusi par diskusiju objektu ne tikai politikas veidotāju, bet arī vides entuziastu un uzņēmēju vidū. Piesaucot citu valstu veiksmes stāstus, kur šī sistēma efektīvi strādā, entuziasti pašu mājās ir gatavi teju bez jebkādiem ekonomiski pamatotiem aprēķiniem idejas vārdā pieņemt gala lēmumu.

Vienlaicīgi var tikai piekrist vides aktīvistiem, ka Latvija ir vēl ļoti tālu no sakārtotas atkritumu apsaimniekošanas un esošā dalītās atkritumu vākšanas sistēma nefunkcionē kā nākas. Savukārt nav arī pamata domāt, ka papildus ieviešot depozīta sistēmu kaut kas būtiski uzlabosies. Var tikai droši apgalvot, ka atkritumu apsaimniekošanas organizēšanas sistēma kļūs vēl dārgāka.

Depozīta sistēma neaizlāpīs likumdošanas robus

Savulaik Dabas resursu nodokļa likuma iedibinātā atkritumu apsaimniekošanas kārtība bija iecerēta kā vides politikas īstenošanas veicinošs administratīvs rīks. Mainoties faktiskajai situācijai tirgū, politikas mērķiem un veiktajiem grozījumiem likumā, tā šobrīd kropļo konkurenci, padziļinot atkritumu apsaimniekošanas politikas nepilnības un neefektivitāti. To apliecina arī pēdējos gados novērotā tendence - Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozari pakāpeniski ir pametuši visi uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Pēdējais šī gada sākumā Latviju atstāja Zviedru kapitāla atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Ragn-Sells. Var jau priecāties, ka beidzot atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir pārstāvēts tikai nacionālais kapitāls, tomēr no otras puses tas tikai parāda, ka nozare darbojas ārvalstu uzņēmējiem nesaprotami un tie ir zaudējuši cerību, ka kaut kas tuvākajā laikā uzlabosies.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

#Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) pirmdien, 29.janvārī notika uzņēmēju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti un ministrijas atbildīgajām amatpersonām par VARAM priekšlikumiem iepakojumu depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, jo nav iespējas depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) ir uzstādījis Baltijā lielāko un jaudīgāko taromātu, kuram piešķirts dižtaromāta nosaukums.

Šajā taromāta modelī lietotāji var nodot īpaši lielus PET, skārdeņu un stikla iepakojuma apjomus, izberot tos visus vienlaicīgi, bet depozīta maksu par dižtaromātā nodotajiem iepakojumiem var saņemt jebkuras Baltijas bankas kontā, izmantojot Swedbank izstrādāto dPays risinājumu.

Dižtaromāts atrodas Rīgā, Mežciemā pie lielveikala “SKY”.“Kā liecina jaunākā pētījuma rezultāti, 26% Latvijas iedzīvotāju uzkrāj lielāku daudzumu tukšo depozīta iepakojumu un ved tos uz depozīta punktu atsevišķi. Vienlaikus arī daudzu HoReCa nozares uzņēmumu darbības rezultātā to rīcībā regulāri nonāk liels apjoms izlietota depozīta iepakojuma, turklāt ne visi uzņēmumi ir gatavi noslēgt līgumu ar operatoru par iepakojuma bezmaksas savākšanu, un tādēļ tos nodod taromātos. Tāpēc, lai padarītu iepakojumu nodošanu šim lietotāju segmentam vēl ātrāku un ērtāku, esam uzstādījuši Baltijā jaudīgāko depozīta iepakojumu pieņemšanas vietu – šī depozīta punkta izveidē esam ieguldījuši 500 000 eiro,” saka SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Atbalstu stikla pudeļu depozīta sistēmai, bet noteiktu nē PET pudeļu un skārdeņu depozītiem pauž Alus un dzērienu Iepakojumu savienības valde.

Vairāku vadošo Latvijas dzērienu ražotāju uzņēmumu vadītāji norāda, ka nav veikta rūpīga ekonomiskā analīze un sistēmas ieviešana nesīs zaudējumus uzņēmējiem un neizbēgami paaugstinās produktu cenas.

Trīspadsmit miljoni

Vides ministrijas striktā nostāja ieviest depozīta sistēmu no 2010. gada 1. janvāra nav ekonomiski pamatota, jo nav veikta izpēte par šādas rīcības sekām, uzskata a/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure. Ministrija līdz šim nav spējusi ražotājiem pateikt, kāds būs sistēmas finansējuma modelis.

Jau šobrīd pastāvošajā plastmasas pudeļu (PET) apsaimniekošanā nozares pārstāvji iegulda ap 600 tūkstošiem latu gadā. Depozīta sistēmas ieviešanai būtu vajadzīgi aptuveni 12-13 miljoni latu kapitālieguldījumi, bet ik gadu nozarei šī sistēma var izmaksāt 3-6 miljonus latu. Aprēķini liecina, ka depozīta sistēmai ražotājiem nāktos atdot ap 60 % peļņas.

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas (DS) infrastruktūras izveides, uzsākta centrālā uzskaites un šķirošanas centra metāla konstrukciju izbūve.

Paredzēts, ka kopējā telpu platība, ieskaitot industriālās un biroja telpas, sastādīs ap 5500 m2, sniedzot iespēju centrā veikt vairākas būtiskas funkcijas, tostarp nodotā depozīta iepakojuma uzskaiti, sašķirošanu un sagatavošanu pārstrādei.

Centrālais šķirošanas centrs atradīsies Salaspils novada Aconē un savu darbību uzsāks jau nākamgad.

Ēkas attīstītājs un būvnieks ir industriālās būvniecības uzņēmuma SIA “PICHE” meitas uzņēmums SIA “P41”.

“Brīdī, kad nodosim iepakojumu taromātā vai pieņemšanas vietās, tas būs tikai pats depozīta iepakojuma ceļojuma sākums, savukārt būtiskākā pietura ceļā uz pārstrādi vai atkārtotu uzpildi būs centrālais uzskaites un šķirošanas centrs, kur notiks iepakojuma uzskaite un sagatavošana pārstrādei. Ņemot vērā depozīta sistēmas ieviešanas īsos termiņus, būvdarbu veikšanai izvēlējāmies tādu uzņēmumu, kam ir spēcīga pieredze tieši industriālo ēku būvniecībā,” stāsta SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) sadarbībā ar SIA “Tomra Collection Latvia” un tirgotājiem uzstādījis pirmos divus depozīta sistēmas āra kioskus, kuros iedzīvotāji varēs nodot tukšos depozīta iepakojumus, sākot no 2022. gada 1. februāra.

Pirmie kioski uzstādīti “Maxima” XX veikala teritorijā Mārupē un Ķekavā, kur šobrīd norit jaunā “Rimi” veikala būvniecība.

Kopumā Latvijā paredzēts uzstādīt līdz 200 āra kioskus, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā.

Āra kioski kalpos par ērtu galapunktu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās tiek patērēts liels iepakoto dzērienu apjoms, kas attiecīgi pieprasa ērtu piekļuvi ar automašīnu, kā arī iespēju nodot tukšos iepakojumus ārpus tirdzniecības telpām, lai neveidotos rindas. Kiosku izveide tāpat nodrošinās efektīvu risinājumu apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas – tādējādi vairāki tirgotāji varēs saviem pircējiem nodrošināt vienu kopīgu depozīta pieņemšanas punktu.

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.