Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

No 3.aprīļa par SEB Unilīznga valdes locekli un direktoru kļuvis Ints Krasts, bet līdzšinējais direktors Aleksandrs Bimbirulis turpmāk būs SEB Unilīzinga valdes priekšsēdētājs un SEB Unibankas Filiāļu tīkla direktors, Db informēja Unilīzingā. Ints Krasts: “Viens no maniem mērķiem ir palielināt SEB Unibankas filiāļu tīklu devumu kopējā līzinga un faktoringa portfelī.” Aleksandrs Bimbirulis:“SEB Unibankā ir ļoti plašs filiāļu tīkls un iepriekšējā gada rezultāti liecina, ka potenciāls un iespējas attīstīties ir milzīgas. SEB Unilīzinga darbības stratēģijā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas.” Aleksands Bimbirulis par SEB Unilīzinga valdes locekli un direktoru strādāja kopš 2003.gada, pirms tam viņš bija SEB Unibankas Vidzemes reģiona un Cēsu filiāles pārvaldnieks. Ints Krasts SEB Unibankas grupā darbu uzsāka 1999.gadā, viņš ir bijis Saldus un Ziemeļu filiāļu pārvaldnieks. Ints ieguvis MBA maģistra grādu Roterdamas Menedžmenta skolā. SEB grupa ir Ziemeļeiropas finanšu institūcija, kas sniedz bankas pakalpojumus korporatīvajiem klientiem, kompānijām un privātpersonām Skandināvijā, Baltijas valstīs, Vācijā, Polijā un Ukrainā. SEB aktīvu apjoms ir 201 miljardi eiro, banka darbojas 20 pasaules valstīs un apkalpo 400 tūkstošus uzņēmumu un institucionālo klientu un 5 miljonus privātpersonu. 2,7 miljoni klientu bankas pakalpojumus izmanto ar Interneta starpniecību.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir uzsākusi organizēt darba grupas par nākamā gada lauksaimniecības subsīdiju nolikumiem, Db.lv informēja padome.

Katru gadu, lai iesaistītu lauksaimniekus subsīdiju nolikumu izstrādē, LOSP organizē šāda veida darba grupas.

Sanāksmju laiki ir noteikti sekojoši:

Darba grupa par pasākumiem Lauksaimniecības risku vadības pasākumu ieviešanai, Atbalsts lauksaimniecības zemes ielabošanai notiks 23.novembrī plkst.11.00 ZM telpās. Darba grupu vadīs LOSP valdes priekšsēdētāja vietniece Aija Balode.

Darba grupa par pasākumu Atbalsts lopkopības attīstībai notiks 24.novembrī plkst.14.00 ZM telpās. Darba grupu vadīs LOSP piena grupas vadītāja Ilze Aizsilniece.

Darba grupa par pasākumiem Atbalsts augkopības attīstībai, Investīciju veicināšana notiks 30.novembrī plkst.11.00 ZM telpās. Darba grupu vadīs LOSP valdes priekšsēdētājs Valdis Dzenis.

Tradicionālais mūzikas un mākslas festivāls Bildes 2009, ko rīko Bilžu birojs, šogad sāksies agrāk nekā parasti – jau 28. septembrī mūzikas klubā Četri balti krekli un turpināsies 8. oktobrī Kongresu namā.

Kopumā festivāls šogad aicina uz astoņiem koncertiem, kuros piedalīsies aptuveni 150 grupas un muzikāli projekti, kā arī uz izstādi Ergorapido un lidojošie paklāji, kas veidota ar Elecrolux Latvia atbalstu.

Divos folkmūzikas koncertos 28. un 29. septembrī pēc ilgāka pārtraukuma būs dzirdams Igors Siliņš, jaunas dziesmas dziedās Ieva Akuratere un Aivars Hermanis, uzstāsies arī Imants Daksis, Varis Vētra, Andris Mucenieks un citi mūziķi. Folkmūzikas koncertus vadīs Daiga Petkeviča, Normunds Jakušonoks un Varis Vētra.

No 8. līdz 10. oktobrim festivāls turpināsies Kongresu namā, kur notiks jauno grupu un Bilžu veterānu kopprojektu koncerts, Bildēs sevi jau pieteikušo un ne tik jauno grupu koncerts, koncerts bērniem, bet festivāls izskanēs ar Bilžu veterānu koncertu.

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā vakar, 16.maijā, uzvaru guva Norvēģijas pārstāvis Aleksandrs Ribaks, kurš izpildīja dziesmu Fairytale.

Otro vietu ieguva Johanna no Īslandes, bet trešo - Aišela un Arašs no Azerbaidžānas.

Norvēģijai izdevās savākt 387 punktus, kas ir jauns rekords. Johanna ieguva 218 punktus, Aišela un Arašs - 207 punktus.

Šogad Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinājās Krievijā, Maskavā. Latvijas pārstāvis Intars Busulis finālā Aleksandrs Ribaks (Foto: REUTERS/SCANPIX)nAleksandrs Ribaks (Foto: REUTERS/SCANPIX)etika.

Lai turpinātu Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) struktūras sakārtošanu un realizētu administratīvo līdzekļu taupīšanu, sākot ar 2009.gada 6.janvāri, SVA reģionālo filiāļu skaits tiks samazināts no desmit filiālēm uz piecām.

Filiāļu funkciju un uzdevumu apjoms paliks nemainīgs - tiks nodrošināta infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība, profilakse un ierobežošana, koordinēta Imunizācijas valsts programmas īstenošana; vides veselības monitoringu veikšana un ekspertu atzinumu sniegšana vides veselības jomā; veselības veicināšanas projektu un pasākumu koordinācija reģionā, kā arī publisko maksas pakalpojumu sniegšana.

SVA mērķis, reorganizējot reģionālās filiāles, ir saglabāt klientiem sniegtos pakalpojumus līdzšinējā apjomā un kvalitātē. Tādēļ veselības veicināšanas, vides veselības un infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības speciālisti, tāpat kā iepriekš, būs pieejami gandrīz katrā rajonā.

Tagadējais Rietumu Bankas Padomes loceklis Aleksandrs Gafins ir kļuvis par prēmijas Mediju menedžeris Krievijā 2010 laureātu. Žūrija A. Gafinu atzina par labāko nominācijā «Desmitgades PR menedžeris».

Prēmija Mediju menedžeris Krievijā tika dibināta 2001.gadā un ik gadu par tās laureātiem kļūst spilgtākie un profesionālākie masu informācijas un sabiedrisko attiecību jomas pārstāvji.

Šogad jubilejas, desmitā prēmijas pasniegšanas ceremonija notika 8. jūlijā Maskavā. Dažādās nominācijās apbalvojumus saņēma Konstantīns Ernsts (Pirmā kanāla ģenerāldirektors), Vladislavs Surkovs (Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas vadītājs), Andrejs Vasiļjevs (izdevniecības Коммерсантъ galvenais redaktors) un citi Krievijā un ārpus tās robežām pazīstami profesionāļi masu mediju jomā.

«Protams, man ir ļoti patīkami saņemt šādu prēmiju. Domāju, ka mana pieredze un zināšanas ir bijušas noderīgas tām organizācijām, kurās esmu strādājis, un veicinās arī Rietumu Bankas attīstību, kurā es šobrīd pārraugu PR virzienu. No savas puses es darīšu visu, lai šīs vadošās Latvijas bankas zīmols kļūtu plaši atpazīstams,» pēc prēmijas saņemšanas atzīmē Aleksandrs Gafins.

No 2007. gada 1.jūnija Rolfs Fuls (Rolf Fuls) atstās Rietumu bankas pirmā viceprezidenta un valdes locekļa amatu, Db.lv informēja Rietumu Bankas sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga pārvaldes vadītājs Sergejs Grodņikovs. Viņa vietu ieņems Aleksandrs Pankovs.

R. Fulsa kungs plāno uzsākt savu biznesu, tajā pat laikā saglabājot attiecības ar Rietumu Banku kā bankas akcionārs un valdes priekšsēdētāja padomnieks.

Rolfs Fuls Rietumu Bankā sāka strādāt 1997. gadā kā finanšu direktors. Kopš 1998. gada viņš ir bankas viceprezidents, kopš 2004. gada – vecākais viceprezidents, bet kopš 2006. gada – pirmais viceprezidents. Jau kopš 1998. gada Rolfs Fuls bija valdes loceklis, bet kopš 2001. gada – valdes priekšsēdētāja vietnieks. Rietumu Bankā R.Fulsa kungs pārraudzīja ar finanšu kontroli un grāmatvedības uzskaiti saistītos jautājumus, resursu pārvaldi, tehnoloģiju attīstību un korespondentattiecības. Rolfs Fuls augstāko izglītību ir ieguvis Dienvidāfrikas Republikā, un pirms darba bankā viņš vairākus gadus strādāja starptautiskajā auditoru uzņēmumā Deloitte & Touche.

Sporta Arbitrāžas tiesas (CAS) attaisnotie Krievijas sportisti nevarēs piedalīties Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, kas tiks atklātas piektdien, paziņojusi Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK).

Pagājušajā nedēļā CAS nepietiekamu pierādījumu dēļ atcēla SOK piespriestās mūža diskvalifikācijas 28 no 39 Krievijas sportistiem, atjaunojot arī viņu gūtos rezultātus Soču olimpiskajās spēlēs.

Savukārt pirmdien SOK paziņoja, ka 15 no šiem sportistiem būs liegta iespēja startēt Phjončhanā. 13 no viņiem tur teorētiski varēja piedalīties kā sportisti, bet divi bija bijušie atlēti un uz Dienvidkoreju varēja doties kā apkalpojošais personāls.

Pārējie 13 no attaisnotajiem krievu atlētiem ir aizgājuši no sporta vai viņiem nebija iespēju doties uz Phjončhanu citu iemeslu dēļ.

Pēc CAS lēmuma krievu sportistiem tik un tā nebija garantijas startēt Phjončhanas Olimpiādē, jo joprojām ir diskvalificēta Krievijas Olimpiskā komiteja. Līdz ar to piedalīties olimpiskajās spēlēs viņi varēja vien pēc SOK ielūguma, bet organizācija jau iepriekš bija brīdinājusi, ka soda atcelšana par antidopinga pārkāpumiem nenozīmē atlēta nevainību.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedjevs apstiprinājis jauno valdības sastāvu. Turpmāk valdībā strādās septiņi vicepremjeri, no tiem divi pirmie.

Par pirmajiem vicepremjeriem apstiprināti Viktors Zubkovs un Igors Šuvalovs. Aleksandrs Žukovs, Aleksejs Kudrins jaunajā valdībā saglabājuši savas pozīcijas, un ir apstiprināti, par vice-premjeriem. Sergejs Ivanovs, kurš iepriekšējā valdībā ieņēma pirmā vice-premjera amatu, jaunajā valdībā ieņems vicepremjera posteni. Tāpat vice-premjera amatus ieņems Igors Sečins un Sergejs Sobjaņins, ziņo РосБизнесКонсалтинг.

Par pirmajiem Krievijas vicepremjeriem nozīmēti Viktors Zubkovs un Igors Šuvalovs. Tāpat, par pirmajiem viceprezidentiem nozīmēti arī Igors Sečins un Sergejs Sobjaņins. Par Krievijas tieslietu ministru nozīmēts Aleksandrs Konovalovs.

Investējot Alūksnes putnu fermā 4 miljonus eiro, APF Holdings atklāj trešo putnu novietni, kas ir 3000 m2 platībā, savukārt visas ražotnes kopējā teritorijas platība ir 23 hektāri.

Šis ir viens no vērienīgākajiem investīciju projektiem Alūksnes novadā, jo piecu gadu laikā ražotnē un tās tehnoloģijās investēti 15 miljoni eiro.'

Trešā novietne uzbūvēta par APF grupas pašu līdzekļiem un piesaistot ALTUM finansējumu pusotra miljona apmērā - mūsdienīgu iekārtu iegādei. Būvdarbus veica Latvijas būvniecības uzņēmums SIA “Aimasa” un tas prasīja 9 mēnešus, jaunajā ēkā mājvieta ir 125 000 dējējvistām.

Olu ražošanai Alūksnē ir sena vēsture un tā ir Latvijā viena no vecākajām olu ražotnēm, kas darbojas kopš 1961. gada. Šogad uzņēmums svin savas darbības 60. jubileju.

“APF ražotnē tiek izmantoti mūsdienīgākie tehnoloģiskie risinājumi, kas nodrošina maksimālo procesu automatizāciju un palīdz mums uzturēt pasaules līmeņa bio drošības standartus. Lielākoties ražojam Baltijas valstu tirgum, bet aptuveni 30% eksportējam uz vairākām Eiropas Savienības valstīm. Plānojam mērķtiecīgi attīstīties arī turpmāk. Šobrīd holdingkompānija izveidojusi meitas uzņēmumu “Preiļu putni”, kas audzēs cāļus Alūksnes putnu fermas vajadzībām, lai jaunputni vairs nav jāiepērk no ārvalstu piegādātajiem. Plānots, ka sākot ar nākamo gadu Preiļos audzēsim vairāk nekā 200 000 cāļu līdz 14-16 nedēļu vecumam. Aktīvi darbojamies arī pētniecības jomā pie jaunu olu produktu izstrādes,” stāsta Jurijs Adamovičs, APF Holdinga dibinātājs un vadītājs.

Konkursā uz AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes locekļa amatu pieteikušies 30 pretendenti.

Atlases process notiks trīs kārtās, un to īstenos atlases konkursa nominācijas komisija un vadītāju atlases kompānija "Fontes Executive Search".

Kandidātu atbilstību "Altum" valdes locekļa amatam saskaņā ar kandidāta atbilstības kritērijiem vērtēs Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieces, “Altum” padomes priekšsēdētājas Līgas Kļaviņas vadītā nominācijas komisija, kurā strādās arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Finanšu nozares asociācijas, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes, Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas un Pārresoru koordinācijas centra.

Darbu "Attīstības finanšu institūcijas "Altum" ("Altum") valdē atstājis Juris Vaskāns, teikts institūcijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darbu institūcijas valdē Vaskāns atstājis ceturtdien, 28.novembrī.

"Altum" valdē Vaskāns strādāja kopš 2015.gada janvāra, liecina "Firmas.lv" informācija.

Vienlaikus darbu "Altum" valdē turpina valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un trīs valdes locekļi - Jēkabs Krieviņš, Aleksandrs Bimbirulis un Inese Zīle.

"Altum" ir valsts kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros, papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Lai veiktu SEB Unibankas Rīdzenes filiāles (Vaļņu iela 11) mazās klientu apkalpošanas zāles renovāciju un veidotu to kā pirmo 24h klientu apkalpošanas centru Latvijā, SEB Unibanka līdz septembra beigām slēdz Rīdzenes filiāles mazo klientu apkalpošanas zāli, kas atrodas Vaļņu un Kaļķu ielas krustojumā. Mazā klientu apkalpošanas zāle tiks slēgta šā gada 14. augustā, lai uzsāktu telpu renovāciju, kuru pabeidzot klientiem tiks nodrošināta vēl ērtāka SEB Unibankas finanšu pakalpojumu izmantošana. Līdz rekonstrukcijas darbu pabeigšanai visi pastāvīgie un arī jaunie SEB Unibankas klienti tiek aicināti apmeklēt un nepieciešamos finanšu darījumus veikt blakus esošajā Rīdzenes filiāles galvenajā apkalpošanas zālē. Tās darba laiks darbadienās ir no 9.00 līdz 17.00. Rīdzenes filiāles galvenajā klientu apkalpošanas zālē SEB Unibankas klienti var saņemt visus bankas, līzinga, arī pensiju uzkrājumu, apdrošināšanas un citus investīciju pakalpojumus un bankas speciālistu bezmaksas konsultācijas par finanšu pakalpojumiem. Uz rekonstrukcijas laiku Rīdzenes filiāles galvenajā zālē klientus apkalpos papildu speciālisti. Pēc rekonstrukcijas darbu beigšanas klientus jaunajās telpās turpinās apkalpot 4 klientu apkalpošanas speciālisti. “Ieviešot pirmo 24h klientu apkalpošanas centru, SEB Unibanka realizēs SEB grupā veiksmīgi izmantotu klientu apkalpošanas modeli, kas bankas darba laikā ļauj klientiem saņemt bankas speciālistu konsultācijas un veikt nepieciešamos finanšu darījumus, savukārt pēc bankas darba laika izmantot modernās tehnoloģijas, kas ļauj patstāvīgi izmantot bankas sniegtos pakalpojumus. Pēc renovācijas ārpus bankas darba laika klienti 24 stundas diennaktī varēs izmantot Ibankas terminālu, bankomātus, tai skaitā arī skaidras naudas iemaksas bankomātu,” stāsta SEB Unibankas filiāļu tīkla direktors Aleksandrs Bimbirulis. Rekonstrukcijas laikā viens no diviem bankomātiem, kas šobrīd atrodas pie Rīdzenes filiāles mazās klientu apkalpošanas zāles, tiks pārvietots pie Rīdzenes filiāles galvenās ieejas durvīm kā diennakts bankomāts, savukārt otrs bankomāts tiks novietots 24 stundu klientu apkalpošanas telpās. Šobrīd SEB Unibankas filiāļu tīklu veido 64 filiāles un klientu apkalpošanas centri, no tiem 22 atrodas tieši Rīgā. SEB Unibanka apkalpo vairāk kā 760 000 klientus – privātpersonas un uzņēmumus – visā Latvijā.

Izsludināts konkurss uz vakanto "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes locekļa riska kapitāla pārvaldībā amatu, liecina institūcijas publiskotā informācija.

"Altum" valdes locekļa amata kandidātiem nepieciešama akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība ekonomikā, uzņēmējdarbībā, vadības zinātnēs, finansēs vai tiesību zinātnēs, vismaz triju gadu pieredze, kas iegūta pēdējos 10 gados, vadošā amatā, kas nodrošina kompetences un zināšanas, kuras nepieciešamas, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus, pieredze darbā ar riska kapitāla instrumentiem, valsts valodas un angļu valodas prasmes C1 līmenī, kā arī vēlama pieredze riska kapitāla fondu jomā.

Tāpat amata pretendentiem nepieciešama izpratne par valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu izstrādi un ieviešanu, izpratne par valsts pārvaldes darbības principiem un valsts deleģēto uzdevumu īstenošanu, izpratne par valsts kapitālsabiedrību darbību, izpratne par "Altum" darbības jomu un regulācijas vidi, kā arī izpratne par korporatīvās pārvaldības jautājumiem.

Vakar Komercķīlu reģistrā reģistrēta komercķīla ar nodrošināto prasījuma maksimālo summu 210 milj. Ls, kur ķīlas ņēmējs ir a/s SEB Latvijas Unibanka, bet ķīlas devējs ir bijis SIA Unilīzings. Tā ir lielākā komercķīla pēc nodrošinātā prasījuma maksimālās summas, kāda tikusi reģistrēta ne tikai šogad, bet arī visā Komercķīlu reģistra pastāvēšanas laikā, atzīst LR Uzņēmumu reģistra Komercķīlu un laulāto mantisko attiecību reģistrācijas nodaļas vadītāja Denēza Bērziņa. «Tā ir ierasta prakse starp banku un līzinga kompāniju, kura ietilpst vienā grupā, kad tiek ieķīlāti lizinga kompānijas aktīvi, skaidro SEB Unilīzings direktors Aleksandrs Bimbirulis.

Latvijas Līzinga Devēju asociācijas (LLDA) biedru līzinga un faktoringa portfelis 2005.gadā audzis par 74%, sasniedzot 704 milj. Ls, Db informēja asociācijā. No tiem 620 milj. Ls veido līzinga portfelis, bet 84 milj. Ls – faktoringa portfelis. Salīdzinot ar gada sākumu, līzinga portfelis audzis par 80%, bet faktoringa portfelis – par 39%. Pērn no jauna slēgti līzinga darījumi par 463 milj. Ls, no kuriem lielāko apjomu ar 222 milj. Ls veido auto līzings, kam seko iekārtu līzings ar 120 milj. Ls un komerctransports – 107 milj. Ls. Vērtējot pēc aktīvu veida, auto līzinga īpatsvars jaunajos darījumos ir 48%, iekārtu līzings – 26%, bet komerctransporta līzings – 23%. LLDA prezidents Aleksandrs Bimbirulis: “Aizvadītā gada rezultāti liecina, ka Latvijas līzinga tirgum joprojām ir milzīgs izaugsmes potenciāls, arī šogad mēs sagaidām izaugsmes turpināšanos. Būtiski, ka līzingu Latvijā vairs neuztver tikai kā finansējums jaunām automašīnām, bet arvien plašāk izmanto kā finansējumu arī ražošanas iekārtu, tehnikas un komerctransporta iegādei." Visstraujāko izaugsmi 2005.gada laikā uzrādījis auto līzings – tā portfelis audzis par 99% jeb 137 milj. Ls, sasniedzot 275 milj. Ls. Iekārtu līzings audzis par 76% jeb 84 milj. Ls, sasniedzot 196 milj. Ls, bet komerctransporta līzinga pieaugums gada laikā bijis 69% jeb 56 milj. Ls, sasniedzot 137 milj. Ls līzinga portfelī. LLDA ir dibināta 2000.gadā. LLDA dalībnieki ir “Hansa Līzings”, “Hipolīzings”, “HVB Leasing”, “Nordea Finance Latvia”, “NORD/LB līzings” un “SEB Unilīzings”.

Unilīzinga līzinga un faktoringa portfelis, šā gada jūnija beigās ir pārsniedzis 100 miljonu latu atzīmi. Līzinga portfeļa apjoms sasniedza 88 miljonus, bet faktoringa portfelis sasniedza 12 miljonus latu. Salīdzinot ar gada sākumu, kopējais portfeļa apjoms ir pieaudzis par 8 miljoniem latu jeb par 8 %. Vērtējot pirmā pusgada sasniegumus, Unilīzinga direktors Aleksandrs Bimbirulis atzīmē: «Unilīzings ir saglabājis savu tirgus daļu, kas ir atbilstoši noteiktajiem stratēģiskajiem mērķiem». Joprojām populārākais līzinga priekšmets ir vieglās automašīnās. To īpatsvars līzinga portfelī jūnija beigās bija 42 %, komerctransporta īpatsvars — 13 %, savukārt ražošanas un industriālo iekārtu īpatsvars — 31 %. Līzinga portfeļa sadalījumā pa nozarēm visvairāk finansētā ir rūpniecība — 22 %, tirdzniecība veido 18%, mežsaimniecība un kokrūpniecība — 14 %, bet transporta industrija — 13 % no līzinga portfeļa. Savukārt faktoringa portfelī dominē ražošanas un tirdzniecības sektorā, kā arī mežsaimniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. Populārākā finansējuma valūta ir lati — 62 % no portfeļa, kas saistīts ar iekšzemes faktoringa īpatsvaru kopējā faktoringa portfelī.

Rīgas domes vairākumu veidojošo frakciju koalīcijas līgumu parakstīja visi 38 deputāti, kas darbosies šajā koalīcijā.

Līgumu parakstīja 26 ievēlētie deputāti no politisko partiju apvienības Saskaņas centrs un 12 deputāti no partijas LPP/LC. Līgumā partijas vienojas uzņemties atbildību par Rīgas pilsētas ilgtspējīgu attīstību un pilsētas iedzīvotāju interešu aizsardzību, kā arī iedibināt «savstarpēji saliedējošus un koleģiālus sadarbības mehānismus starp koalīcijas frakcijām.» Koalīcijas partneri apņemas nodrošināt, ka domes lēmumi ir pamatoti un izskaidroti sabiedrībai. Koalīcijas padomē būs domes priekšsēdētājs, kura amatam nominēts Nils Ušakovs, viņa vietnieks Ainārs Šlesers, abu frakciju priekšsēdētāji un to vietnieki, kā arī domes komiteju priekšsēdētāji.

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Rīgā 3. un 4. jūnijā notiks pirmā Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference, kurā piedalīsies ievērojami uzņēmēji no reģiona valstīm.

Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference ( The Baltic Sea Region Business Forum – BSRBF) notiks vienlaikus Baltijas jūras valstu padomes samitu, ar kuru tiek noslēgta Latvijas prezidentūra Baltijas jūras valstu padomē.

3. jūnijā BSRBF paneļdiskusijās galvenā uzmanība tiks veltīta enerģētikas politikas jautājumiem. Diskusijā Austrumi un rietumi – energoresursi Baltijas jūras valstu reģionā. Energoapgādes pieprasījums un infrastruktūras drošība, kuru vadīs ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, iecerēts apspriest energoresursu piegādātāju diversifikācijas iespējas un iespējamos enerģijas infrastruktūras projektus Baltijas jūras reģionā. Diskusijā piedalīsies ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, Gazprom pārstāvis Valērijs Gulobevs, kā arī Nord Stream finanšu direktors Pauls Korkorans (Paul Corcoran). Otra notiekošā plenārsēde būs veltīta atjaunojamiem un alternatīviem energoresursiem.