Jaunākais izdevums

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Āzijas tirgu iepazīt ļaus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības vadītāja Singapūrā Lāsma Līdaka, Ventures Internation Group pārstāvis Olavs J.Ritenis, SIA Primekss valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs, Prinzip Design and Construct Haus īpašnieks Mārtiņš Tuktēns, Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Korejas Republikā Pēteris Vaivars un projektu vadītājs naftas un gāzes industrijās Andris Eimanis. Diskusiju vadīs Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta vadītāja Valda Liepiņa.

Dalībniekiem būs iespēja apskatīt tautsaimniecības izstādi, kā arī pirmās dienas noslēgumā paredzēta kontaktbirža.

Foruma otrajā dienā, 29.jūnijā, uzsvars tiks likts uz Latviju kā vietu biznesa uzsākšanai, attīstīšanai un izaugsmei. Paneļdiskusijās pieredzē dalīsies uzņēmēji, kuri izvēlējušies atgriezties Latvijā. Dalībniekiem būs iespēja dzirdēt BlueOrange Bank aktīvu pārvaldīšanas direktoru Paulu Miklaševiču un Omnium Properties uzņēmuma grupas galveno vadītāju Aleksi Karlsonu. Diskusiju vadīs zvērināts advokāts Spigulis & Kukainiss Matīss Kukainis.

Par ilgtspējīgu biznesu runās Urban Earth Consulting AB vides tehnikas un ilgtspējīgas pilsētas plānošanas konsultante Daina Millers-Dalsjö un Latvijas Zaļā josta projektu direktore Aija Caune. Šo paneļdiskusiju vadīs Upsalas Universitātes pētniece Dr.Med. Ieva Reine.

Arī otrajā dienā norisināsies tautsaimniecības izstāde. Savukārt foruma izskaņā paredzētas ekskursijas uz vairākiem Vidzemes uzņēmumiem. Veicot reģistrāciju, iespējams izvēlēties, kādus uzņēmumus vēlas apmeklēt: SIA VALPRO (metāla apstrādes uzņēmums), SIA Daiļrade koks (mēbeļu ražotne), SIA Valmiermuižas alus (alus darītava), SIA Vidzemes Olimpiskais centrs (sporta, SPA un ūdens multifunkcionālais centrs), SIA Cosybed (dzīvnieku mēbeļu ražotne), ZS Zilūži (lopkopība, piena produktu ražošana), SIA Rūjienas saldējums (saldējuma ražotne); SIA Bauņu sēta Naukšēnu vīns (vīna darītava), ZS Adzelvieši (kaņepju, kaņepju produktu ražošana), SIA R Chocolate (šokolādes ražotne), SIA Pavasars (koka karkasa māju ražotne), SIA Santas rezidence Villa Santa (viesnīca un restorāns), ZS Kliģēni/ Dārznieks (dārzeņu ražotājs, dārzniecība), SIA Aloja-Starkelsen (pārtikas produktu ražotājs, kartupeļu cietes ražotājs, produktu no kartupeļu cietes ražošana).

Foruma galvenā moderatore būs Ingrīda Kariņa-Bērziņa, Baltijas advokātu biroju apvienības COBALT partnere un intelektuālā īpašuma un informācijas tehnoloģiju prakses grupas vadītāja Latvijā. I.Kariņa-Bērziņa ir zvērināta advokāte Latvijā un ASV, pasniedzēja Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā un Rīgas Juridiskajā augstskolā. Viņa ir Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle.

Foruma biļetes tirdzniecībā būs pieejamas līdz 10.jūnijam, savukārt līdz 25.maijam tās var iegādāties par izdevīgu cenu. Tajā iekļauta dalība forumā, kafija un pusdienas norises laikā un svinīgās vakariņas 28.jūnijā.

2018.gadā foruma norises vieta ir Valmiera. Enerģiska un moderna pilsēta, kura ir ne tikai Vidzemes ekonomiskais centrs un viena no Latvijas reģionu lielajām pilsētām, bet arī vieta ar nozīmīgu kultūras un vēsturisko mantojumu. Valmiera pierāda, ka attīstīt rūpniecību un veicināt uzņēmējdarbību iespējams, esot vienai no zaļākajām pilsētām Latvijā ar ainavisku pilsētvidi Gaujas lokos. To apliecina arī šogad saņemtie augstie apbalvojumi. Starptautisks novērtējums gūts par ārvalstu investīciju piesaistes stratēģiju – laikraksts Financial Times starp Eiropas mikro pilsētām Valmieru ierindoja 3.vietā, piekāpjoties tikai divām Īrijas pilsētām, iezīmējot Valmieru Eiropas kartē kā izaugsmes pilsētu ar augstu investīciju piesaistes potenciālu. Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Publisko pakalpojumu gada balva Valmierai piešķirta kā uzņēmējiem draudzīgākajai pilsētai Latvijā lielo pilsētu kategorijā.

Forumu organizē Pasaules Brīvo latviešu apvienība, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Valmieras pilsētas pašvaldība un biedrība Valmieras Attīstības aģentūra.

Līdz šim forumi veiksmīgi noritējuši Rīgā (2013., 2015.), Melburnā (Austrālija, 2016.) un Čikāgā (ASV, 2017.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Valmierā tiksies uzņēmējdarbības dažādās nozarēs strādājoši profesionāļi no visas pasaules

, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums (PLEIF) norisināsies 28. un 29.jūnijā Valmierā. Pirmo reizi šāda mēroga uzņēmējdarbības nozares attīstībai veltīts forums norisināsies ārpus Rīgas, pulcējot interesentus no visas pasaules. Arī diskusijas vadīs Latvijā un ārvalstīs praktizējoši profesionāļi, daloties pieredzē un paverot iespējas jaunu biznesu attīstībai un eksporta tirgu apgūšanai. Ar mērķi veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un valsts simtgadē pasaules latviešus pulcēt Latvijā, forums ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Diskusiju Biznesa vide ASV, sadarbība un eksporta iespējas vadīs Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs (ASV); Biznesa vide Āzijā, sadarbība un eksporta iespējas – Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta vadītāja Valda Liepiņa (Austrālija, Luksemburga); Latvija – vieta biznesa uzsākšanai, attīstīšanai un izaugsmei – zvērināts advokāts Spigulis & Kukainis Matīss Kukainis (ASV, Latvija); Korporatīvā apzinātība, ilgtspējīgs bizness – Upsalas Universitātes pētniece Dr.Med. Ieva Reine (Latvija, Zviedrija).

Foruma galvenā moderatore būs Ingrīda Kariņa-Bērziņa, Baltijas advokātu biroju apvienības COBALT partnere un intelektuālā īpašuma un informācijas tehnoloģiju prakses grupas vadītāja Latvijā. I.Kariņa-Bērziņa ir zvērināta advokāte Latvijā un ASV, pasniedzēja Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā un Rīgas Juridiskajā augstskolā. Dzimusi un uzaugusi Vilmingtonā, Delavērā (ASV), izglītību gūstot Vilmingtonas un Filadelfijas latviešu skolās. Absolvējusi Beverīnas vasaras vidusskolu un Ministeres latviešu ģimnāziju. Bakalaura grāds iegūts Jeilas Universitātē, maģistra grādu starptautiskajās tiesībās – Tafta universitātes Flečera skolā un doktora grādu tiesību zinātnēs – Pensilvānijas Universitātē. Viņa ir Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā un Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle. Kopš 2005.gada I.Kariņa-Bērziņa ar vīru un četriem bērniem dzīvo Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā 29.septembrī notiks Latvijā pirmais inovāciju ekosistēmas samits «Innovate360°», kurā pulcēsies vietējās inovāciju ekosistēmas nozīmīgākie spēlētāji un virkne ārvalstu ekspertu, lai veicinātu ieinteresēto pušu savstarpējo sadarbību, piedāvātu platformu ideju un zināšanu apmaiņai, kā arī dotu pienesumu valsts ekonomiskās transformācijas sekmēšanai.

«Vērtējot Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Globālo inovāciju indeksa un Eiropas Inovāciju reitinga Latvijas rezultātus 2022. gadā, RTU redz nepieciešamību strādāt pie jauna pagrieziena punkta Latvijas inovāciju kapacitātes celšanā, audzējot vietējās inovāciju ekosistēmas spēlētāju muskuļus un veidojot tiltu ar Eiropas Savienības un globālās ekosistēmas flagmaņiem. Mēs ticam, ka šis samits var kalpot par pamatu jaunu un nozīmīgu sadarbību veidošanai, kas ilgtermiņā stiprinātu Latvijas globālo konkurētspēju,» saka RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

«Innovate360°» ar izglītojošām prezentācijām uzstāsies vietējie un ārvalsti eksperti, piedāvājot ieskatu dažādās inovāciju tendencēs, izaicinājumos un iespējās. Klātesošajiem būs arī iespēju mācīties no tādām inovāciju lielvalstīm kā Izraēla, Somija un Dānija. Samitā notiks arī interaktīvas darbnīcas, kurās dalībnieki padziļināti analizēs inovāciju ekosistēmu, identificējot savu lomu tajā, un apgūs veidus, kā izmantot resursus sadarbības un attīstības veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gadā Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) investēs 500 miljonus eiro zināšanu un inovāciju kopienās

Paredzēts, ka šīs investīcijas attīstīs inovācijas Eiropā dažādās nozarēs - klimata, digitalizācijas, pārtikas, veselības, ilgtspējīgas enerģijas, dažādu materiālu, ražošanas un mobilitātes jomās.

Finansējums katrai no astoņām zināšanu un inovāciju kopienām piešķirts, izvērtējot to stratēģiju un biznesa plānus 2020. gadam, kā arī to līdzšinējos sasniegumus. Zināšanu un inovāciju kopienai "EIT Health" paredzēts 85,1 miljons eiro, "EIT Raw Materials" 81,7 miljoni eiro, "EIT Climate-KIC" 78,4 miljoni eiro, "EIT InnoEnergy" 77,8 miljoni eiro, "EIT Digital" 66,2 miljoni eiro, "EIT Food" 55,1 miljons eiro, "EIT Urban Mobility" 28,8 miljoni eiro un "EIT Manufacturing" - 26,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

RTU izveido Zinātnes un inovāciju centru – vienas pieturas inovāciju aģentūru

Db.lv, 11.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), pilnveidojot atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā, izveidojusi Zinātnes un inovāciju centru (ZIC).

Tiek papildināts centra tehniskais aprīkojums. Šogad ZIC iegūs jaunas telpas RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kļūstot par vienas pieturas inovāciju aģentūru.

"RTU ir strauji attīstījusies inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vide, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Jaunais Zinātnes un inovāciju centrs vēl aktīvāk veicinās kā studentu un akadēmiskā personāla iesaisti zināšanu pārnesē un inovāciju izveidē, tā sadarbību ar industriju augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Tā tiks spēcināta Latvijas un Baltijas inovāciju ekosistēma un tās pārstāvniecība Eiropā," pauž RTU ZIC direktore Liene Briede.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Durvis jaunās telpās ver SEB Inovāciju centrs

Db.lv, 26.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārcelšanās uz jaunām telpām 25.aprīlī durvis vēris SEB Inovāciju centrs. Sākotnēji tas atklāts jau 2018. gadā un atradās Vecrīgā, bet nu pārcēlies uz pieejamākām telpām Rīgā, K. Barona ielā. SEB Inovāciju centrs izveidots ar mērķi radīt ērtu vidi, kur iesaistīt uzņēmējus, sadarbības partnerus un ikvienu sabiedrības locekli dažādās inovāciju aktivitātēs.

SEB Inovāciju centri visās Baltijas valstīs rada vidi uzņēmumu uzplaukumam – vietu, kur uzņēmēji var saņemt atbalstu, mācīties, sadarboties un sasniegt savus mērķus. Šī vide atvieglo eksperimentēšanu sadarbībā ar fintech, akadēmisko sektoru un uzņēmumiem, lai veidotu jaunas, inovatīvas partnerības.

“SEB Inovāciju komandas mērķis ir veicināt izpratni par inovāciju vadību un uzņēmējdarbību, sniegt atbalstu šīm ekosistēmām un veidot jaunas sadarbības, iesaistoties kopradē. Jaunās telpas ir palīgs ceļā uz šo mērķu sasniegšanu. Tās palīdz veidot radošu vidi, kur atrast nākotnes biznesa modeļus sadarbībai ar citiem uzņēmumiem. Kopumā Inovāciju centrs tika radīts visiem – gan bankas klientiem un darbiniekiem, gan arī sadarbības partneriem,” skaidro SEB bankas Inovāciju vadītāja Ance Āboliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Teamshape uzņemta EIT Digital Venture Program

Anda Asere, 12.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stikla šķiedras ražotāja AS "Valmieras stikla šķiedra" pabeigusi ASV meitasuzņēmumu "P-D Valmiera Glass USA Corp." un "Valmiera Glass USA Trading Corp." likvidācijas procesu, teikts uzņēmuma paziņojumā "Nasdaq Riga".

Turpmāk "Valmiera Glass" grupu veido "Valmieras stikla šķiedra" Latvijā un "Valmiera Glass UK Ltd." Apvienotajā Karalistē. Grupas uzņēmumi darbu turpina ierastajā kārtībā.

Līdz ASV esošo uzņēmumu likvidācijai "Valmieras stikla šķiedrai" piederēja 100% uzņēmuma "Valmiera Glass USA Trading Corp." kapitāldaļu un 52,21% "P-D Valmiera Glass USA Corp." kapitāldaļu.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 2.jūnijā "P-D Valmiera Glass USA Corp." noslēdza aktīvu pirkuma līguma procesu, nododot Dublinā, Džordžijas štatā, ASV, esošās pirmās un otrās fāzes aktīvus uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.". Tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fokusā enerģija, mobilitāte un tīrās tehnoloģijas

Anda Asere, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16.maijā Rīgā notiks Sociālās uzņēmējdarbības forums 2018. Šoreiz Forumā tiks runāts par investīciju piesaisti sociālajai uzņēmējdarbībai.

Finanšu un biznesa vadības eksperti sniegs zināšanas par investīciju veidiem un gatavību tām, pieredzē par finansējuma piesaisti dalīsies sociālais uzņēmums «BlindArt» – pirmais ALTUM sociālās uzņēmējdarbības granta saņēmējs Latvijā, kā arī ekoloģiskās modes uzņēmums «Projekts QUID» (Progetto QUID) no Itālijas,kas rada apģērbu kolekcijas, nodarbinot sievietes no sociālā riska grupām. Savukārt pašu investoru redzējumu un vēlmes atklās Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN), SEB banka, Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Dānijas Sociālā Kapitāla Fonds (Den Sociale Kapitalfond), kas dažādos sociālās ietekmes uzņēmumos un sociālajās programmās Dānijā un Zviedrijas dienvidu reģionā ieguldījis teju 47 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Inovāciju konsultāciju centrā 2019. gadā notika aptuveni 80 individuālo konsultāciju; 2018. gadā – aptuveni 40 individuālas konsultācijas.

Jautājumi, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem Inovāciju konsultāciju centrā, pamatā ir saistīti ar Maksājumu pakalpojumu otrās direktīvas (PSD2) jaunajiem pakalpojumiem (konta informācijas pakalpojumu un maksājumu ierosināšanas pakalpojumu), kopfinansējuma pakalpojumiem un to tvērumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējumu un tā piemērošanas jautājumiem, kā arī virtuālajiem aktīviem un ICO izmantošanas iespējām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz divu atšķirīgu veidu atbalstu finanšu inovācijām – konsultācijas un "Inovāciju smilšukasti", kas ir inovatīvu pakalpojumu testēšanas vide. "Par dalību "Inovāciju smilškastē" ir bijusi pāris pretendentu interese, pašlaik gaidām pretendentu tālākos soļus," informē Ingus Valtiņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Licencēšanas daļas vecākais juriskonsults.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas nākotne: izcilības vietā – ceļš uz tumsonību

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju ieviešana uzņēmējdarbībā būtiski palielina konkurētspēju un uzņēmuma nākotnes vērtību

To DB norāda inovāciju veicināšanas iniciatīvas dalībnieki, kuri pērn apvienojās, lai radītu Latvijas uzņēmumu tīklošanās platformu labākās prakses, ideju un inovāciju stratēģiju apmaiņai. Iniciatīvas mērķis ir stiprināt pastāvīgu inovāciju kultūru katrā uzņēmumā, kas veicinātu praktisku, komerciāli ilgtspējīgu inovāciju izstrādi un ieviešanu Latvijas ekonomikas attīstībai un eksporta jaudas palielināšanai.

Jāapzinās riski

Inovācijas nenoliedzami ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, kas palielina uzņēmēju konkurētspēju, atzīst Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks. «Mēs apzināmies, ka vides transformācija no zemākas pievienotās vērtības uz augstāku ir nepieciešama, un skaidrs, ka inovāciju attīstība ir viena no iespējām, kā to nodrošināt. 2016. gadā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā Latvijā sasniedza 0,44% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2017. gadā - 0,51% no IKP, kas nozīmē, ka patiesībā investētie līdzekļi palielinās. Tajā pašā laikā mēs bieži vien neuzskaitām visus ieguldījumus, kas mūs pašus zināmā mērā iedzen lejupslīdošā spirālē - mēs parādām, ka esam slikti inovatori, lai gan realitātē daudzas lietas notiek. Jāsaka, ka valstīs, kur inovāciju līmenis ir augsts, lielāko daļu investīciju pētniecībā un attīstībā veic paši uzņēmēji, kuru mērķis ir komercializēts produkts,» stāsta P.Vilks, uzsverot, ka pēdējā gada laikā situācija Latvijā gan ir krietni uzlabojusies, jo pērn papildinātas vadlīnijas uzņēmumu darbības stratēģiju izstrādei, kas paredz, ka turpmāk valsts kapitālsabiedrībām, plānojot investīcijas un nosakot nefinanšu mērķus, būs jāiekļauj stratēģijās plāni par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kas ļaus pieņemt izsvērtākus lēmumus attiecībā uz plānotajām inovācijām. P.Vilks nenoliedz, ka investīcijas inovācijās saistās arī ar riskiem, taču būtiskākais ir tos apzināt un mēģināt novērst. «Tā ir mērķtiecīga darbība, kurā vērā ņemti dažādi iespējamie scenāriji. Tas nenozīmē, ka valsts kapitālsabiedrības tagad ieguldīs naudu augsta riska biznesos vai jomās, kas nav saistītas ar to pamatdarbību. Svarīgi, lai uzņēmumi ne tikai apzinās inovāciju lomu, bet arī skaidri definē savus uzdevumus pētniecībā un attīstībā,» uzsver PKC vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inovāciju attīstībai uzņēmumos nepieciešamas izmaiņas likumos un attieksmē

Normunds Bergs, LTRK padomes loceklis, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieeja inovāciju veicināšanai Latvijā šobrīd bieži ir formāla un gaidīto pienesumu uzņēmumu konkurētspējas celšanai nedod.

Sabiedrībā vārds “inovācijas” visbiežāk asociējas ar startapiem t.i. jaunuzņēmumiem, un visu, kas ar to saistīts. Inkubatori, hakatoni, garāžas, “Inovāciju forumi”. Skaļa mūzika, iedvesmas runātāji, sēžammaisi un miljardu investīcijas rīt. Pie kam - miljarda “izmānīšana” no investora ir darba gala rezultāts. Uzvara. Tu esi Vienradzis.

Es šeit nekādā veidā nekritizēju startapus, tie ir svarīgi un vajadzīgi, bet tas ir tikai viens no jaunu produktu radīšanas ceļiem. Taču ieņēmis centrālo vietu politiķu un arī žurnālistu galvās, rakstos, raidījumos un retorikā. Dzīvē daudz biežāk inovācijas rodas bez skaļas mūzikas, forumiem, prezentācijām un “pičiem”. Uzņēmumos. Klusumā. Vai arī mētājoties ar skrūvgriežiem un skaļi strīdoties. Mēs esam dažādi un inovāciju ceļi ir dažādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atvērtās inovācijas - nākotnes metode biznesa attīstībā

Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un Future Hub vadītāja, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Inovāciju smilškastes izveides pērn decembrī līdz šodienai tajā ir vērsušies aptuveni 25 interesenti.

Pašlaik ir vairāki pretendenti maksājumu pakalpojumu jomā, kuri Inovāciju smilškastes ietvaros varētu saņemt finanšu iestādes darbības atļauju. «Salīdzinoši liela interese ir par jaunās maksājumu pakalpojumu direktīvas (PSD2) jaunajiem finanšu pakalpojumiem (konta informācijas un maksājumu ierosināšanas pakalpojumiem), kā arī par virtuālo valūtu sākotnējo piedāvājumu izteikšanu (ICO) un tam piemērojamo regulējumu Latvijā. Pieļaujam, ka drīzumā papildu interese varētu būt arī par citiem inovatīviem pakalpojumiem ieguldījumu pakalpojumu jomā saistībā ar Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MiFID II) ieviešanu,» stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Inovāciju atbalsta komandas eksperte Guna Janelsiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai VEF apkaimi attīstītu kā viedpilsētas pilotteritoriju, kurā tiks izmēģināti un ieviesti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi, apkaimes uzņēmumi apvienojušies inovāciju kustībā «VEFRESH».

Šodien, parakstot kopīgu memorandu ar Ekonomikas ministriju un Rīgas domi, kustības dalībnieki ir apņēmušies VEF apkaimi padarīt ne tikai par Rīgas un Latvijas, bet reģiona pilsētvides inovāciju centru.

Viedā transporta pietura un ar viedajām tehnoloģijām aprīkotas gājēju pārejas, mobilitātes punkts ar velosipēdiem pārvietošanās iespējām uz attālākām Rīgas vietām, apstādījumi un parki ar piknika zonām, spēļu laukumi un publiskās darba stacijas darbam brīvā dabā, kā arī labiekārtota infrastruktūra kājāmgājējiem un riteņbraucējiem – šie ir tikai daži no risinājumiem, kurus kopīgiem spēkiem vēlas īstenot inovāciju kustības «VEFRESH» dalībnieki, tehnoloģiju uzņēmumi LMT un «Accenture», nekustamo īpašumu attīstītājs «New Hanza Capital» un pilsēta pilsētā «Jaunā Teika», kā arī VEF Kultūras pils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dublinā, Džordžijas štatā ASV aizvadītajā nedēļā svinīgi atklāta AS Valmieras stikla šķiedra meitas kompānijas P-D Valmiera Glass USA Corp. jaunā ražotne, informē uzņēmumā.

«Ražotnes paplašināšana ASV ir uz klientu vērsts biznesa attīstības solis. Valmiera Glass Grupas pārdošanas apjomi Ziemeļamerikā aug katru gadu. Tagad nodrošināsim produktu esamību tuvāk klientam, piegādes termiņi būs daudz īsāki un mums būs iespēja attīstīt ciešākas sadarbības saites ar mūsu lielākajiem klientiem. Paplašināšanās stiprinās Valmiera Glass Grupas pozīcijas pasaules stikla šķiedras tirgū. Paldies Valmiera Glass komandai un sadarbības partneriem par ieguldīto darbu, Džordžijas štatam un Laurensa apgabalam par sniegto atbalstu, lai veiksmīgi īstenotu projektu!» stāsta AS Valmieras stikla šķiedra prezidents un P-D Valmiera Glass USA Corp. izpilddirektors Andre Švionteks (Andre Schwiontek).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitāte Inovāciju pēcpusdienu cikla “Bez robežām” ietvaros rīko diskusiju starp zinātnes un praktiķu pārstāvjiem par informatīvo karu un pretsparu dezinformācijai. Kā atpazīt dezinformāciju un analizēt informatīvā kara izpausmes? Kāda ir emociju loma dezinformācijas uztverē?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem skaidros dezinformācijas un informācijas uztveres zinātniskais pētnieks Mārtiņš Priedols un komunikācijas nozares praktiķe Kristīne Tjarve. Tiešsaistes diskusiju vadīs Signe Bāliņa, Latvijas Universitātes Inovāciju centra LUMIC vadītāja.

Turpinot Latvijas Universitātes diskusiju ciklu “Bez robežām”, uz tiešsaistes diskusiju aicināti dezinformācijas un informatīvā kara eksperti, lai Latvijas auditoriju iepazīstinātu ar vienu no mūsdienu aktuālākajiem izaicinājumiem. “Ko darīt, lai cilvēki dezinformāciju kritiski izprastu un uzklausītu padomus? Pašlaik vitāli svarīgi ne tikai indivīda līmenī, bet arī globālā kontekstā ir atpazīt nepatiesu informāciju un saprast, kā rīkoties, lai to mazinātu, nevis kāpinātu. Šobrīd situācijas ietekmē Inovāciju pēcpusdiena ir ieguvusi nedaudz citu fokusu, tādēļ mēs pievēršam uzmanību tehnoloģijām un inovācijām saistībā ar dezinformāciju, kas šobrīd ir ļoti aktuāla,” Inovāciju pēcpusdienas tēmu iezīmē profesore S.Bāliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru