Salaspilī tika atzīmēts simbolisks un nozīmīgs brīdis Latvijas ekonomikas un digitālās infrastruktūras attīstībā – svinīgā ceremonijā topošā Tet datu centra DC7 pamatos tika iemūrēta laika kapsula, tā atzīmējot būvniecības sākuma punktu nozīmīgākajam datu infrastruktūras projektam Latvijā.

DC7 būs tehnoloģiski modernākais datu centrs Latvijā. Tā izbūvē Tet investēs vairāk nekā 30 miljonus eiro, un projekts tiek īstenots, ievērojot augstākos drošības un energoefektivitātes standartus. Datu centrs būs savienots ar lielākajiem optiskā interneta tīklu mezgliem Latvijā, kā arī ar lielākajiem starptautiskajiem interneta apmaiņas punktiem Eiropā. Tas būs piemērots valsts un biznesa klientu kritisko IT sistēmu izvietošanai gan Latvijā, gan izvietotās infrastruktūras rezervēšanai rezerves datu centros Eiropā. Pirmo kārtu plānots pabeigt 2026. gada nogalē.

Laika kapsula, kas tika iemūrēta datu centra DC7 pamatos, satur vēstījumu no projektā iesaistītajām pusēm – Tet, Citrus Solutions, Salaspils novada domes un Salaspils Siltums, – tā simbolizējot topošā datu centra daudzpusīgo noderību. Tajā ievietoja Tet zīmola manifestu ar DC7 aprakstu, atslēgu, ar kuru simboliski “atvērts” projekts, Citrus Solutions metāla plāksnīti ar informāciju par projektu, Salaspils siltums nozīmīti, “Salaspils vēstis” 2025. gada aprīļa numuru, pastmarku ar animācijas filmas “Straume” kaķi kā DC7 panākumu simbolu, kā arī Latvijas Bankas 2024. gada “Enerģijas monētu”, kura ir veltīta zinātnes lomai mūsu dzīvē un zinātnieku neatlaidībai, meklējot atbildes uz jautājumiem, kas noteiks cilvēces nākotni.

Parlamentārieši šodien atbalstīja esošā Saeimas deputāta Raimonda Čudara (JV) apstiprināšanu viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatā.

Par Čudara apstiprināšanu nobalsoja kopumā 52 deputāti no koalīcijas, kā arī Oļegs Burovs (GKR), Andrejs Ceļapīters un Igors Rajevs. Pārējie deputāti nebalsoja.

Premjerministre Evika Siliņa (JV) pirms balsojuma Saeimas sēdē norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir plaša nozaru ministrija, kur vienlaikus jārisina jautājumi, kas saistīti ar digitalizāciju, pašvaldībām, reģionu attīstību un vēlēšanu procesu. Šādos apstākļos nepieciešams cilvēks ar plašu skatījumu, pieredzi un augstu profesionalitāti.

Viņa uzsvēra, ka Čudars vairāk nekā desmit gadus vadījis Salaspils pašvaldību, kas apliecina gan izpratni par pašvaldību darbu, gan spēju ilgtermiņā vadīt un attīstīt to. Papildus tam viņš ir bijis klimata un enerģētikas ministrs, pieredzējis Saeimas deputāts un izglītots jurists, kurš labi orientējas valsts pārvaldē un likumdošanas procesā. Siliņa pauda pārliecību, ka Čudars spēs sākt darbu bez nepieciešamības pēc ieskriešanās perioda.

"Jaunā vienotība" viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatam izvirzījusi Saeimas deputātu, bijušo klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV), paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

"Par viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru aicinu "Jaunās Vienotības" izvirzīto ministra kandidātu Raimondu Čudaru," ar šādu paziņojumu viņa nākusi klajā vietnē "X".

Premjere arī norāda, ka Čudaram ir pieredze pašvaldību darbā kā ilggadējam Salaspils mēram. Viņš ir strādājis gan kā ministrs, gan kā deputāts, un labi pārzina VARAM jomas.

Siliņa ar Čudaru ir vienojusies par prioritātēm - digitālo un mākslīgā intelekta attīstību, vēlēšanu procesa izvērtēšanu un sagatavošanos Saeimas vēlēšanām, austrumu pierobežas stiprināšanu un reģionu attīstību.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs (ZZS) Harijs Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka Čudara kandidatūra vērtējama pozitīvi. Viņš norādīja, ka pašlaik nav zināms, vai ZZS Saeimas frakcijas deputāti ar Čudaru plāno atsevišķu tikšanos.

Uzņēmums "Baltic Photonics" šodien prezentēs militārās optikas rūpnīcas projektu, informē kompānijā.

Pasākums notiks plkst.14 SIA "Baltic Photonics", Rīga, Berģu industriālajā zonā, Rīgas-Siguldas šosejā 3E.

Pasākumā piedalīsies ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), aizsardzības ministra padomniece aizsardzības industrijas attīstības jautājumos Inese Tauriņa, Aizsardzības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Andis Dilāns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vecākā eksperte viedo specializāciju jomā Svetlana Lampiga, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS), Vācijas un Grieķijas uzņēmumu grupas "Harder Digital" un "Theon Sensors pārstāvji, kā arī "Baltic Photonics" valdes loceklis Edgars Zandmanis.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šobrīd remontdarbi izglītības iestādēs norit pēc grafika un nav konstatēti būtiski būvdarbu kavējumi. Kopumā šogad remontdarbi notiek vai tiks uzsākti ap 100 skolās un pirmsskolas iestādēs. 2025.gadā kopējās investīcijas mācību iestāžu infrastruktūrā Rīgā plānotas 35 miljonu eiro apmērā.

Apjomīgākie atjaunošanas darbi notiek Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā un Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā un Vietalvas ielā). Šoruden paredzēts atklāt atjaunotus 4 āra sporta laukumus - Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā (Mēness ielā), Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā) un Rīgas 85. pamatskolā. Savukārt Rīgas sporta skolas "Arkādija" Rīgas Sporta manēžā tiks pabeigta manēžas, trenažieru zāles un ģērbtuvju atjaunošana.

“Rīgai ar remontdarbiem sokās atbilstoši noslēgto būvdarbu līgumu termiņiem, un būtiski kavējumi šobrīd nav identificēti. Daļā izglītības iestāžu, kurās ir salīdzinoši apjomīgi remontdarbi, tie turpināsies arī sākoties mācību gadam. Šajos gadījumos veicam būvdarbu sadalīšanu pa posmiem un zonām, un tie sadarbībā ar iestāžu vadību tiek organizēti tā, lai netraucētu mācību procesu,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Valsts autoceļu tīklā šonedēļ būvdarbi turpinās 70 posmos, lielākā daļa no tiem ir uz reģionālajiem ceļiem, kur darbu dēļ 26 posmos ir samazināts atļautais braukšanas ātrums un daudzviet ieviesta reversā kustība, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Darbi notiek uz galvenajiem ceļiem desmit posmos, vietējiem ceļiem 22 posmos, kā arī uz 11 tiltiem un pārvadiem.

Turpinās remontdarbi uz Rīgas apvedceļa (A4, A5) pie Upesciema un Salaspils. Uz tilta pār Lielo Juglu un uz viadukta pār Daugavpils šoseju (A6) ieviesta reversā kustība, tādēļ satiksme tur var būt ļoti palēnināta.

Autovadītāji tiek aicināti, plānojot braucienus, ieskatīties kartē LVC interneta mājaslapā, kur atrodama informācija par visiem aktuālajiem ierobežojumiem uz valsts ceļiem, un ieplānot papildu laiku ceļam, ja ir jāšķērso būvdarbu vieta.

Latvijā tuvāko divu gadu laikā durvis vērs uzņēmuma “Baltic Photonics” militārās klases nakts redzamības ierīču rūpnīca.

Uzņēmums aktīvu darbību Latvijā sāka jau pērn un sagatavošanas darbi norit pilnā sparā. Šī gada sākumā Berģu industriālajā zonā pilnvērtīgi sākusi darboties “Baltic Photonics” laboratorija, kas uzņēmumā nodarbojas ar jaunu iekārtu un tehnoloģiju izstrādi un pētniecību, kā arī produktu komplektāciju un servisu. Tas nozīmē, ka Latvijā trešās paaudzes nakts redzamības iekārtas ne tikai tiks ražotas, bet arī tiks izstrādātas jaunas un inovatīvas tehnoloģijas.

“Uzņēmums “Baltic Photonics” šobrīd ir viens no 16 investīciju projektiem, kuri tiek īstenoti duālā pielietojuma un militārajā jomā. Kopējais plānoto investīciju apjoms šajos projektos ir tuvu miljardam eiro, kas apliecina šīs nozares potenciālu,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece Laura Štrovalde.

Šodien pēcpusdienā Rīgā un Pierīgā jārēķinās ar sastrēgumiem, cilvēkiem pirms Jāņu dienas dodoties prom no galvaspilsētas, brīdina "Latvijas valsts ceļi", aicinot autovadītājus plānot papildu laiku ceļam un izvēlēties braukt ārpus intensīvākās satiksmes stundām.

Naktī uz sestdienu saistībā ar koncerta Aizkrauklē, kas sākas plkst.2, iespējama intensīvāka satiksme uz Daugavpils šosejas, savukārt sestdien no plkst.10 rallija treniņbraucienu laikā satiksmei būs slēgts autoceļa Pilskalns-Litene posms pie Litenes.

Visā valstī turpinās ceļu būvdarbu sezona un satiksmes ierobežojumi ir ieviesti 75 valsts autoceļu posmos.

Lielākais papildu laiks ceļā - ap 40 minūtes - nepieciešamas, lai izbrauktu ceļa remontdarbus pie Pāvilostas, no Ulmales līdz Ķoniņciemam, kā arī starp Upesgrīvu un Roju. Līdzīga situācija ir arī pie Daugavpils, uz Rēzeknes apvedceļa, uz ceļa starp Ilūksti un Sventi un pie Cesvaines.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Līzespastam, kur paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir aptuveni 22 minūtes.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Kad termometra stabiņš strauji pakāpies, ikviens autovadītājs vēlas sajust atsvaidzinošu vēsumu no kondicioniera. Taču ko darīt, ja tas nestrādā? Vai esi iedomājies, kādas problēmas var rasties, ja laikus netiek veikta kondicionieru uzpilde vai apkope? Kā izrādās, tas var novest pie dārga remonta un citām nebūšanām, tāpēc lasi rakstu un uzzini, kā no tām izvairīties!

Aukstums ir patīkams, bet tukša kondicioniera sistēma – posts

Daudzi autovadītāji domā, ka, ja kondicionieris nedzesē, sistēmā vienkārši trūkst gāzes, un to ir jāuzpilda. Daļēji tā ir taisnība – gāze ir galvenais dzesētājs, kas cirkulē sistēmā. Taču tā ir tikai viena no kondicioniera sistēmas sastāvdaļām. Nepieciešama ir arī eļļa, kas eļļo kondicioniera kompresoru un citas kustīgās daļas. Ja sistēmā nav freona vai tā ir ļoti maz, spiediena sensors to nolasa un kompresors neieslēdzas. Tādēļ, ilgstoši braucot ar tukšu sistēmu, kondicioniera kompresors neieslēgsies un nenotiks eļļas cirkulācija – eļļošana.

Industriālo parku attīstītājs Latvijā SIA “NP Properties” šogad Salaspils novadā ir uzsācis aprites ekonomikas industriālā parka “KORE” izveidi.

Tas būs pirmais industriālais parks Baltijā, kas pilnībā balstīts aprites ekonomikas un ESG principos. Vairāk nekā 50 hektāru plašā teritorija, kur tiks attīstīta “KORE”, atrodas aptuveni 16 kilometru attālumā no Rīgas centra un aptuveni 5 kilometru attālumā no topošā “Rail Baltica” Salaspils Intermodālā loģistikas centra.

Intensīvs darbs pie “KORE” attīstības plānots tuvāko piecu gadu laikā, kopumā industriālā parka izveidē investējot vairāk nekā 150 miljonu eiro.

“KORE” ir industriālai lietošanai paredzēta teritorija, kas veicina ilgtspēju, integrējot sociālos, ekonomiskos un vides kvalitātes (ESG) aspektus gan tā izvietošanā un plānošanā, gan pārvaldībā un darbībā. Par “KORE” nomniekiem var kļūt dažāda lieluma uzņēmumi, kas vēlas gūt labumu no industriālās simbiozes, savstarpēji apmainoties ar resursiem un tādējādi saimniekojot ekonomiski un samazinot CO2 emisijas, ūdens un izejmateriālu patēriņu.

Ogrē un Salaspilī daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji saņēmuši skarbu triecienu - apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Namu pārvaldīšana” paziņojis par darbības pārtraukšanu. Oficiālais iemesls – iedzīvotāju parādi. Taču izskatās, ka patiesība, kā nereti šādos gadījumos, slēpjas dziļāk: nekompetenta finanšu pārvaldība un nespēja tikt galā ar parādniekiem.

Tas, ka ne visi godprātīgi apmaksā rēķinus noteiktajos termiņos, ir ikdiena jebkuram apsaimniekotājam. Citi uzņēmumi ar to tiek galā, bet šis – acīmredzami nespēj. Kāpēc? Katram saprotams, ka dzīvokļu īpašniekus vien vainot pārvaldnieka neveiksmēs ir vismaz nekorekti.

Salaspils novada pašvaldība atklāj šokējošus skaitļus: uzņēmums par atkritumu izvešanu SIA “Eco Baltia vide” vien ir parādā 141 719,04 eiro, no kuriem 116 558,99 eiro jau sen kā nokavēti. Vēl 25 227,45 eiro par jūnijā piegādāto siltumenerģiju nav samaksāti SIA “Salaspils Siltums”, nemaz nerunājot par 3 364,78 eiro parādiem par Saulkalnes mājām. Kas segs šos parādus? Uzņēmums? Diez vai. Skumjā realitāte ir tāda, ka šī nasta, visticamāk, gulsies uz dzīvokļu īpašnieku pleciem – pat tiem, kuri rēķinus apmaksājuši godīgi, nāksies maksāt atkārtoti. Pretējā gadījumā draud apkures un siltā ūdens atslēgšana.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē deputāti lēmuši iekļaut Rīgas attīstības programmas 2022.-2027.gadam Rīcības plānā un Investīciju plānā 2025.-2027.gadam divus jaunus investīciju projektus - Sporta ielas posma no Lapeņu ielas līdz Ganību dambim būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, kā arī Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma būvprojekta minimālajā sastāvā izstrādi.

Sporta ielas būvprojektam jāparedz ielas posma no Skanstes ielas līdz Pulkveža Brieža ielai pārbūvi, tai skaitā, gājēju un velo infrastruktūras izbūvi, brauktuves izbūvi ar divām joslām un inženierkomunikāciju izbūvi. Tāpat arī Pētersalas ielas, Sporta ielas, Pulkveža Brieža ielas un Ganību dambja krustojuma pārbūves būvniecības dokumentācijas izstrādi, veicinot Rīgas ielu tīkla attīstību un Skanstes teritorijas revitalizāciju.

Projekta izstrāde radīs iespēju novirzīt satiksmes plūsmu un mobilitātes paradumu maiņu, tādējādi nodrošinot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrisko drošību. Plānots, ka būvprojekts jāizstrādā no šā gada septembra līdz 2026.gada jūlijam.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Šodien, 4. aprīlī Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia“ organizētā Ēnu diena.

Šogad skolēnus ar dažādām profesijām iepazīstina 2299 ēnu devēji, kopumā ēnošanai piedāvājot 13 048 vakances. Lielāko skolēnu pieteikumu skaitu šogad saņēmušas policijas inspektora, jurista un fizioterapeita profesijas. “Lai veiksmīgi izvēlētos savu nākotnes profesiju, ir svarīgi to iepazīt no pirmavota. Ēnu diena skolēniem sniedz unikālu iespēju ielūkoties interesējošās profesijas ikdienā, uzdot jautājumus un izprast, kādi ir karjeras nosacījumi. Šogad īpaši aktīvi bijuši 9. klašu skolēni – tieši viņiem šis ir īstais brīdis pieņemt nozīmīgus lēmumus par savu nākotni,” stāsta “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Skolēnu pieprasītākās profesijas, ņemot vērā pieteikumu skaitu, šogad ir policijas inspektors (296 pieteikumu), jurists (295), fizioterapeits (212), programmētājs (209), gaisa kuģa stjuarts (195), kinologs (161), televīzijas/radio raidījumu vadītājs (161), ugunsdzēsējs glābējs (150).Savukārt darba devēju piedāvātākās ēnu vietas šogad bijušas profesijās policijas inspektors (324 vakances), ugunsdzēsējs glābējs (196), jurists (173), programmētājs (164), farmaceits (146), iestādes vadītājs/direktors (141), sporta treneris (139), sabiedrisko attiecību speciālists (136).

Šonedēļ pabeigti Daugavgrīvas krasta nostiprinājuma daļas remontdarbi, atjaunojot nākamo no vairāk nekā 500 metru garā BKRR dambja posmiem, un vēsturiskais dambis atkal pieejams gājējiem un velosipēdistiem.

Darbu veicējs uzņēmums SIA “Asfaltbūve” dambja remontu ir paveicis pirms termiņa. Neskatoties uz to, ka šis izrādījās vissarežģītākais no līdz šim atjaunotajiem dambja posmiem, plānoto 3 mēnešu vietā darbi tika paveikti uz pusi īsākā laikā.

“Zinot, cik daudz pilsētnieku apmeklē dambi vasaras mēnešos, centāmies darbus paveikt maksimāli īsākā laikā, lai pēc iespējas ātri atjaunotu apmeklētāju pieeju dambim un Rietumu molam,” stāsta SIA “Asfaltbūve” projektu vadītājs Mārtiņš Lavrinovičs.

Remontdarbu ietvaros pēc Rīgas brīvostas pārvaldes pasūtījuma tika veikta dambja dzelzsbetona plākšņu demontāža 80 metru garumā un izveidota jauna krasta stiprinājuma pamatne. Dambja nostiprināšanai tika izmantotas aptuveni 300 automašīnu kravas ar Latvijas laukakmeņiem. Projekta ietvaros tiek sakārtota arī pieguļošā teritorija, nodrošinot drošu un ērtu gājēju un velobraucēju pārvietošanos dambja atjaunotajos posmos. Ik gadu ūdens līmeņa celšanās ietekmē tiek zaudēti vairāki metri sauszemes krasta līnijas, tāpēc Rīgas ostai ir būtiski turpināt krasta nostiprināšanas darbus. Pirms remonta vēsturiskā dambja posms atradās avārijas stāvoklī. Aizvadītā gada vētru un jūras līmeņa celšanās radītā ietekmē daļa no dambja konstrukcijas pamatnes bija izskalota, daudzviet bija bojātas un salūzušas arī betona seguma plāksnes.

Pēc jūnija sākumā notikušajām pašvaldību vēlēšanām domju priekšsēdētāji nomainījušies vairāk nekā pusē Latvijas pašvaldību - jauni mēri ievēlēti 22, bet līdzšinējie palika 20 pašvaldībās, liecina apkopotie dati, noslēdzoties pašvaldību domju priekšsēdētāju vēlēšanām.

12 Latvijas pašvaldībās politiskie spēki, kas ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, tomēr nespēja iegūt mēra amatu, turklāt atsevišķās pašvaldībās opozīcijā tika atstāti politiskie spēki, kas bija ieguvuši pārliecinoši lielāko vēlētāju atbalstu, taču līdz balsu vairākumam domē tiem balsu pietrūka.

Vēlēšanu iznākums, kad lielāko balsu skaitu ieguvušais politiskais spēks neieguva domes priekšsēdētāja amatu, bija vērojams Rīgā, Jelgavā, Ventspils novadā, Dievidkurzemes, Dobeles, Ropažu, Siguldas, Limbažu, Smiltenes, Alūksnes, Balvu un Augšdaugavas novadā.

Kopumā domju priekšsēdētāju nomaiņa pēc vēlēšanām notika 22 vietvarās. Pie jauna mēra pēc vēlēšanām tika galvaspilsēta Rīga, šajā amatā nonākot Viesturam Kleinbergam (P). Ventspils novadā domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks samainījās vietām, un tagad domi vadīs Andis Zariņš (NA), bet viņa vietnieks būs iepriekšējais mērs Aivars Mucenieks (ZZS).

Pašlaik būvdarbi notiek 62 valsts ceļu posmos, kur jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā, informē "Latvijas valsts ceļi".

Ogres novada Suntažos šonedēļ plānots ieklāt asfalta segumu jaunajā rotācijas aplī reģionālo autoceļu krustojumā, un satiksmi tur organizēs regulētāji.

Lielākie satiksmes ierobežojumi būvdarbu dēļ uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Daugavpils šosejas posmā no Kalnišķiem līdz Ļūbastei, kur satiksme organizēta pa vienu brauktuvi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 20 minūtes, un uz Daugavpils apvedceļa, kur trijos posmos satiksmi regulē ar luksoforiem un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 35 minūtes.

Autoceļa Jēkabpils- Terehova posmā no Mežāres līdz pagriezienam uz Murāniem ir viens luksoforu posms, un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 40 minūtes.

Kā katru vasaras piektdienu, šodien pēcpusdienā satiksme Pierīgā būs palēnināta, tostarp piejūras virzienos, tāpēc jārēķinās ar papildu laiku ceļā, brīdina "Latvijas valsts ceļi".

Šodien uz reģionālā autoceļa Sloka - Talsi netālu no Teitupītes no plkst.14 notiks publisks pasākums. Satiksmi regulēs policija. Posmā noteikts arī ātruma ierobežojums.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir Vidzemes šosejas posmā no Grundzāles līdz Lācupiem, kur ir trīs luksofora posmi un paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 50 minūtes. Iebraucot Rīgā no Ķekavas puses, jārēķinās ar papildu laiku ceļā saistībā ar gājēju tuneļa un Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbiem.

Vidzemes šoseja posmā pie Lorupes gravas līdz Siguldai ir divi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš pa pievedceļu Lorupes gravai. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes.

Rimi Rīgas maratons, kas 2025. gada maijā Latvijas galvaspilsētā pulcēja rekordlielu skrējēju saimi no 109 pasaules valstīm, Rīgas ekonomikai šogad piesaistījis teju 17 miljonus eiro.

Ārvalstnieki, kuri uz Baltijas populārākā tautas sporta notikuma 35. jubilejas skrējienu šogad ieradās pat par 40 procentiem vairāk nekā pērn, vidēji Rīgā uzturējās un tērējās četras dienas, Latvijas naktsmītņu un ēdināšanas sektoram pienesot 7,46 miljonus eiro, bet valstij nodokļu ieņēmumos ļaujot iekasēt līdz 2,48 miljoniem eiro.

Maratona rīkotāju ieskatā panākumi maraton-tūristu piesaistē apliecina Rīgas starptautisko konkurētspēju un Eiropas “skriešanas galvaspilsētas” potenciālu, kā arī Rimi Rīgas maratona piederību Eiropas skriešanas notikumu elitei.

Rimi Rīgas maratona ekonomiskās ietekmes pētījumā, kas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas metodoloģiju veikts, aptaujājot skrējiena dalībniekus, aprēķināts, ka pasākums Latvijas ekonomikai ārvalstu naudas līdzekļus piesaistījis 16 759 900 eiro apmērā jeb būtiski vairāk nekā 2024. gadā, kad Rimi Rīgas maratona ekonomiskā ietekme tika lēsta 10,5 miljonu eiro apmērā.

Ekonomikas ministrija (EM) ir lūgusi AS "Rīgas siltums" pārskatīt plānoto siltumenerģijas tarifa pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs, kā akcionārs, esam lūguši ["Rīgas siltuma"] padomi atsaukt šo tarifa pieaugumu un vēlreiz to pārvērtēt. Mūsu ieskatā nav izmantotas visas iespējas, lai šo tarifu rīdziniekiem piedāvātu būtiski mazāku," sacīja Valainis.

Ministrs arī pauda viedokli, ka plānotais tarifa pieaugums Rīgai ir nesamērīgi liels.

"Sagaidām no uzņēmuma valdes un padomes, lai šis tarifa pieteikums tiktu atsaukts un tiktu sagatavots jauns pieteikums, izmantojot visas iespējas un izvērtējot visus variantus, lai šis tarifa pieaugums nebūtu tik nesamērīgi liels," sacīja Valainis.

Tāpat viņš piebilda, ka Rīgas domei, kas arī ir "Rīgas siltuma" akcionārs, būtu daudz nopietnāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Straupe” darbību, jo no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņemtā informācija liecina, ka vairākiem uzņēmumā strādājošajiem konstatēta patogēnās mikrofloras (patogēnie E.Coli) klātbūtne.

Apturēta uzņēmuma fasēšanas līnija, kurā produkti manuāli tika pildīti atkārtoti izmantojamos traukos.

PKS “Straupe” ražotie manuāli fasētie piena produkti tika piegādāti 14 pirmsskolas izglītības iestādēm laikā, kad ar E.Coli izraisītu zarnu infekciju saslima vairāki šo iestāžu audzēkņi dažādos Latvijas reģionos.

Veicot pārbaudes pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas blokos, PVD ņēma dažādu pārtikas produktu, tostarp piena produktu, gaļas, augļu un dārzeņu, kā arī gatavo ēdienu paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai.

Tāpat pārbaužu laikā tika iegūta informācija par pārtikas produktu piegādātājiem, tostarp PKS “Straupe”.

Arī šajā uzņēmumā ražoto produktu paraugi nosūtīti laboratoriskajai izmeklēšanai uz verotoksigēnā E. Coli klātbūtni.

Latvijā autoservisu reģistra izveide ēnu ekonomikas apkarošanai ir atbalstāma, sacīja SIA "Moller auto" uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā Izīda Gerkena, komentējot Saeimas apakškomisijas uzdevumu Ekonomikas ministrijai (EM), kas paredz izvērtēt autoservisu reģistra veidošanas kritērijus.

Viņa norādīja, ka lielākais izaicinājums autoservisu jomā ir tā dēvētie "pelēkās zonas" auto servisi, kas izteikti darbojas reģionos, piedāvājot klientiem rezerves daļas, kas nav oriģinālas, vai darbiniekiem trūkst atbilstošu zināšanu par jaunākajiem auto un tiem atbilstošiem, drošiem remontdarbiem.

"Diemžēl Latvijā nav statistikas, cik aptuveni šādu auto servisu ir, kas ļoti apgrūtina esošās situācijas reālo novērtējumu. Līdz ar to piekrītu, ka ideja veidot autoservisu reģistru, lai apkarotu ēnu ekonomiku un "pelēkās zonas" auto servisus, ir atbalstāma," sacīja Gerkena.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka tieši pēdējos gados "pelēkās zonas" servisiem ir grūtāk pastāvēt, jo tirgū arvien vairāk ienāk elektroauto. Tādējādi remontdarbi šiem spēkratiem prasa specifiskas zināšanas un augsti kvalificētus meistarus. Tāpat šiem servisiem trūkst tehnoloģiju, ar ko veikt remonta vai diagnostikas darbus.