Dzīvesstils

Uzņēmēja: Gaļu nevajadzētu ēst vairāk nekā divas reizes nedēļā

Laura Mazbērziņa, 29.11.2018

Dita Lase, Veģetārās uztura skolas «Vegus» izveidotāja. Tālāk galerijā D. Lase dalās savās pārdomās un ikdienas atziņās par uzturu.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Uztura skola Vegus piedāvā veģetārā ēdiena meistarklases. Interesanti, ka aptuveni 90 procenti klientu nemaz nav veģetārieši.

Veģetārās uztura skolas Vegus īpašniece Dita Lase pirms sava biznesa uzsākšanas strādājusi ekoveikalā Biotēka un jau tad aizrāvās ar ēdiena gatavošanu. Bija ierasts, ka pēc veselīgām receptēm draugi vērsās tieši pie D. Lases un viņas mājās tika organizēti ēdiena pagatavošanas pasākumi. Vienā brīdī D. Lase sapratusi, ka šie pasākumi ir pārtapuši par meistarklasēm. Un 2015. gadā viņa izveidoja veģetārā uztura skolu Vegus.

Tajā viņa cilvēkiem māca dažādus veselīgas ēšanas principus, kurus pielietot ikdienā. Mācību process norisinās divās daļās. Sākumā ir teorētiskā daļa, pēc tās klātesošie - parasti grupu veido desmit cilvēki - kopīgi gatavo ēdienu. Produktus D. Lase nodrošina pati, iepērkot tos mazumtirdzniecības ķēdē Rimi. Meistarklases tiek rīkotas trīs līdz četras reizes nedēļā .Par dalību meistarklasēs interesentiem jāšķiras no 25 eiro līdz 125 eiro atkarībā no to specifikas. Vispopulārākie ir ātri pagatavojamie ēdieni.

D. Lase stāsta, ka lielākā daļa klientu nav veģetārieši. Būt vegānam vai veģetārietim šobrīd ir modes tendence. Cilvēki cenšas iegūt informāciju par veselīgu un sabalansētu uzturu un atklāt jaunas garšas. «Līdz ar interneta parādīšanos cilvēki vairs nedzīvo ilūzijās, ka govis dzīvo zaļās pļavās un kāds tās humāni nokauj. Tāpat cilvēki ir informēti par vides problēmām un veselības problēmām. Cilvēki apzinās gaļas ēšanas riskus. Es nesaku, ka visiem ir jākļūst par veģetāriešiem vai vegāniem, bet gaļu nevajadzētu ēst vairāk nekā divas reizes nedēļā,» sacīja D. Lase.

Tas, ka ēst veselīgi ir dārgāk, ir tikai mīts, viņa uzsver. «Veģetārā ēšana var būt gan lēts, gan dārgs prieks, jo cenu diapazons ir dažāds. Viss ir atkarīgs no kvalitātes. Mūsdienās visi alkst pēc papildu garšām, piemēram, kokosriekstiem, saulē kaltētiem tomātiem, kas sadārdzina ēdienu. Svarīgākais, lai maltītes būtu pēc iespējas dabiskākas, mazāk pārstrādātas un daudzveidīgas,» teica D. Lase.

D. Lase uzsver, ka būtiska ir labi iekārtota virtuve. Virtuvē visam svarīgajam ir jābūt rokas stiepiena attālumā, citādāk cilvēks pārāk ilgi stiepjas pēc konkrētām lietām un pagurst no gatavošanas, bet gatavošanas procesu būtu nepieciešams izbaudīt.

«Cilvēkiem arvien vairāk interesē dažādu garšaugu pielietošana savā uzturā. Citādāka gatavošana, it īpaši - attiecībā uz dārzeņiem un pākšaugiem. Lielākoties cilvēki ēd pārvārītu «šļuru», ko tautā dēvē par dārzeņu sautējumu. Tā ir tipiskākā kļūda, ka cilvēki nemāk pareizi izvārīt dārzeņus. Ja dārzeni vāra 15 minūtes, tad tas jau ir pārāk daudz. Dārzeņus nevajadzētu vārīt ilgāk par 7 minūtēm un dažiem pietiek ar vēl īsāku laiku,» skaidro D. Lase.

Šogad D. Lase atvēra arī garšvielu veikalu Gardais.

Raksta galerijā D. Lase dalās savās pārdomās un ikdienas atziņās par cilvēku uzturu.

Tev varētu interesēt arī:

Mana pieredze: Atver veikalu garšvielu mīļiem

Vegus skolā māca principus, nevis konkrētu ēdienu receptes

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir gana daudz mazo uzņēmumu, kas piedāvā dažādus vegāniskus produktus. Viens no pirmajiem lielajiem ražotājiem Latvijā, kas sācis piedāvāt tradicionālo produktu vegāno versiju, ir AS Tukuma piens, kas šajā pavasarī tirgū ieviesa sojas «biezpiena sieriņus». Vegānās kafejnīcas Terapija vadītāja Elīna Dzelzkalēja priecājas, ka vietējie ražotāji sāk piedāvāt alternatīvas un ka veikalos paplašinās specializēto produktu piedāvājums.

«Tas, protams, liecina par to, ka lielie uzņēmumi ir sadzirdējuši pieprasījuma saucienus pēc vegāniskiem produktiem. Izpildījums jau ir cits stāsts un pašu uzņēmumu atbildība,» viņa norāda.

«Vegānisms ir modē. Biju pārsteigta, cik liels ir pieprasījums, kad uz Jāņiem man sojšlikus pasūtīja vai kad aizbraucu patirgoties Vegānfestivālā – klientu tūkstoši!» saka Dita Lase, veikala Gardais īpašniece un veģetārās uztura skolas Vegus vadītāja. Vegānfestivālu šogad apmeklēja vairāk nekā septiņi tūkstoši cilvēku, kas apliecina, ka interese par vegānismu ir liela. «Mēs vēlamies parādīt vegānismu kā dzīvesveidu vai ikdienas izvēļu ietekmētāju visai sabiedrībai, kas vēlas mūs uzklausīt. Spriežot pēc lielās intereses – tādu cilvēku ir daudz, un par to liels prieks,» teic Dainuvīte Roginska, Vegānfestivāla projekta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikala Gardais īpašniece Dita Lase jokojot teic, ka šis ir veikals tiem, kuri no garšvielām lieto tikai piparus un sāli, – te ir vairāk nekā 20 veidu pipari, tostarp asākais čili pasaulē, un aptuveni tikpat daudz dažādu sāls veidu.

Pamatā veikalā ir dažādas garšvielas, tostarp sveramās, pārtikas krāsvielas, tējas, dažādi bezglutēna produkti. Tajā ir plašs konditorejas uzgaļu piedāvājums puķīšu veidošanai kūkām. «Ieraudzīju internetā vienu korejiešu stila kūku ar puķēm un «saslimu» ar to. Divus mēnešus «sēdēju» YouTube, lai samācītos to veidošanu. Nolēmu arī citiem piedāvāt iegādāties speciālos uzgaļus,» saka Dita. Veikalā nopērkama tepat Latvijā grauzdēta svaiga kafija. Viņa ir sākusi arī ražošanu un piedāvā dažādas mērces un pastētes vegāniem. Lai gan vegānu īpatsvars Latvijā ir mazs, Dita vēlas strādāt ar šo mērķauditoriju un cer, ka viņai ir pieeja šiem cilvēkiem. Aptuveni četras reizes nedēļā Gardais virtuvē notiek Ditas un Canamelle īpašnieces Agneses Vīdneres kopīgi un atsevišķi vadīti kursi. Tāpat viņas piedāvā virtuvi iznomāt, ja kāds vēlas tur organizēt savus kursus.

Komentāri

Pievienot komentāru