Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto joprojām uztur spēkā savu prasību par ikgadējo apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā ieguvi no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tā liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.Šo Metsaliitto precizēto priekšlikumu koksnes piegāžu jautājumā šodien paredzēts apspriest Ministru prezidenta biedra A. Šlesera vadītās darba grupas sarunas ar potenciālo celulozes rūpnīcas investoru par celulozes rūpnīcas izveidei nepieciešamo atbalstu. Metsaliitto savu apetīti uz koksnes resursu ieguvi gan ir mazinājis (sākotnēji — 2001. gadā tika prasīti pat 1.2 milj. m3 jeb faktiski 500 000 ha valsts mežu nodošana celulozes rūpnīcas kontrolē). Db jau rakstīja, kad 2001. gadā A. Bērziņa vadītā valdība noraidīja jebkādu mežu nodošanu celulozes rūpnīcai to aizstājot ar papīrmalkas piegādēm (arī pašreizējais vicepremjers A. Šlesers ir uzsvēris, ka nevar būt nekādu runu par meža nodošanu vai kādu īpašu privilēģiju pieškiršanu). Savulaik — 2001. gada vasarā — šī iemesla dēl investori bija neapmierināti un faktiski sarunas par projekta īstenošanu tika iesaldētas. Investors joprojām vēlas, lai celulozes ražotājs a/s Baltic Pulp ar Latvijas valsti noslēgtu vispārēju koksnes piegāžu līgumu. Investorprāt šī līguma termiņam minimums būtu jābūt noslēgtam vismaz uz 20 gadiem. Līgumā tiktu noteikts, ka Baltic Pulp ik gadu iegādātos par tirgus cenu valsts mežos augošu koku cirsmas 80 — 100 % apmērā no kopējā apaļkoku piegādes apjoma, bet līdz 20 % no šī apjoma varētu iegādāties apaļo kokmateriālu sortimentu realizācijas modeļa ietvaros. Šī prasība tikai vēlreiz apliecina jau savulaik vairāku kokrūpnieku pausto viedokli, ka Metsaliitto ir vajadzīga kontrole par valsts mežu resursiem, nevis saņemt no valsts mežiem tajos iegūto papīrmalku. Tiesa, Metsaliitto gan paudusi gatavību šo apaļkoksni pirkt par tirgus cenu (nav gan iespējams šobrīd prognozēt, kā šo cenu noteiks un kāda tā varētu būt pēc vairākiem gadiem, kad darbu sāktu celulozes rūpnīca). Investors vēlas, lai augošu koku cirsmas valsts mežos 100 km rādiusā ap celulozes ražotni sasniegtu 30 % no kopējā Latvijas valsts mežu koksnes pārdošanas apjoma konkrētajā reģionā. Tāpat ir izteikta vēlme slēgt ikgadējos līgumus, lai konkretizētu visus minētos jautājumus un ilgtermiņa līgumā tiktu paredzēti galīgie šo ikgadējo līgumu noslēgšanas termiņi. Iespējams, ka šī iemesla dēļ arī Metsaliitto joprojām nav noslēdzis (vai arī, ja ir, tad ļoti maz) nodomu protokolus par papīrmalkas un celulozes šķeldas piegādi topošajai celulozes rūpnīcai. Kokrūpnieki uzskata, ka celulozes rūpnīcai nepieciešamā papīrmalka ir jāpērk tirgū par tirgus cenām un tās kontrolē nav jānodot konkrēti valsts mežus vai cirsmas, jo mežā ir ne tikai papīrmalka, bet arī zāģbaļķi, sīkbaļķi, kuri nebūt nav nepieciešami celulozes ražošanai. Jāņem vērā, ka Metsalliito papildus minētajam vēlas iegūt valsts mežu nomas tiesības gadījumā, ja tiek nomātas jekādas jaunas valsts mežu platības vai arī tiktu atjaunoti līgumi (visticamāk, domāti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi), kuru darbības laiks tuvojas beigām. Pirmpirkuma tiesības uz minētajiem līgumiem, pēc Metsaliitto priekšlikuma, būtu jādod arī tajā laikā Latvijā pastāvošajai meža industrijai. Investors arī vēlas, lai celulozes rūpnīcai izejmateriālu piegādi veiktu Baltic Pulp ar autotransportu un arī pa dzelzceļu.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors – Metsäliitto – vēlas ne tikai diktēt, kā un kas Latvijas valstij jādara tai piederošajos mežos, bet arī veikt būtisku pārdali valsts meža resursu ieguvē.Šādu secinājumu var izdarīt, izvērtējot Somijas koncerna Metsäliitto Latvijas valstij parakstīšanai piedāvāto Koksnes nodrošinājuma līgumprojektu. Neraugoties uz pērn valdības nolemto garantēt celulozes rūpnīcai papīrmalkas piegādes 1.2 milj. m3 apmērā (30 % no apaļkoksnes eksporta 2001. gadā), investors turpina prasīt valsts mežu nodošanu apsaimniekošanā, kaut arī celulozes ražošanai ir vajadzīga tikai papīrmalka. Tiek prasīts, lai tos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuri beidzas, vai arī tos, kuri kādu iemeslu dēļ tiek lauzti, celulozes rūpnīcas — Ozolsalas apkaimē nodotu Metsäliitto grupai. Ja pieņem, ka papīrmalkas pārvadājumi ar autoransprtu ir ekonomiski izdevīgi līdz 100 —150 km, tad faktiski lielākā daļa Vidzemē, Latgalē un daļēji Zemgalē esošo ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pakāpeniski nonāks Metsaliitto pārziņā. Prasība par to, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumi Latvijas valstij ir jāpagarina, uzņēmējprāt ir saistīta ar to, ka Metsäliitto pēc Thomesto iegādes pieder Latvijas lielākā mežizstrādātāja SIA Silva kontrolpakete, kur arī daļai no šiem līgumiem tuvākajā laikā beidzas termiņš. Tas arī viņuprāt vieš skaidrību, kāpēc Metsäliitto netieši iegādājas to uzņēmumu kontrolpaketi, kuriem šo līgumu termiņš drīzumā beigsies. Projekts paredz, ka Latvijas valstij ir jāsaglabā pašreizējie nosacījumi valsts mežu resursu ieguvē — respektīvi, jāturpina pārdot augoša koksne (33 % — izsolēs, bet 67 % — ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem), kaut arī tas ir pretrunā ar Latvijas valsts politiku par pakāpenisku atteikšanos no šiem līgumiem. Latvijai, parakstot šo līgumu, faktiski tiktu liegta iespēja turpināt meklēt citus koksnes pārdošanas veidus. Tādējādi arī būtu jāpārtrauc valsts mežu apsaimniekotāja iecerētā augošu koku pārdošanas aizstāšana ar jau sagatavotu apaļkoku tirdzniecību. Līdz ar to valstij būtu jāatsakās arī no lielākiem valsts ienākumiem no savos mežos izaugušas koksnes, jo ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem augoša koksne tiek pārdota turpat vai divas reizes lētāk nekā izsolēs. Metsäliitto prasa, lai Latvijas valsts apņemtos savos mežos nekad nenodarboties ar mežizstrādi un apaļkoku tirdzniecību. Tāpat no Latvijas tiek pieprasīts palielināt mežu ciršanas apjomus.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada septiņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,27 milj. kubikmetru koksnes (5,15 milj. kubikmetrs valsts mežos un 5,12 milj. kubikmetru pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir palielinājies par 590 tūkst. kubikmetriem. Valsts mežos 2007. gada septiņos mēnešos plānots cirst par 310 tūkst. kubikmetriem vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 280 tūkst. kubikmetru. 2007. gadā jūlijā plānots cirst 620 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir vairāk kā divreiz lielāks nekā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūlijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 450 tūkst. kubikmetru.

Sagaidāms, ka tuvākajā laikā potenciālais celulozes rūpnīcas būvētājs Metsaliitto iesniegs valdībai savus priekšlikumus par nepieciešamo valsts atbalstu, kā arī nodrošinājumam ar koksni. Šobrīd vēl nav zināms, kādi varētu būt oficiālie priekšlikumi, taču vairāki mežu nozares uzņēmēji sarunā ar Db bažījās par to, ka rūpnīcas investors atkal varētu izvirzīt tās pašas jau agrāk vairākkārt izvirzītās prasības par ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem. Db jau rakstīja, ka Ministru prezidenta biedrs un sarunu grupas ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem vadītājs Ainārs Šlesers ir norādījis, ka Latvijas valsts ir ieinteresēta 900 miljonu eiro vērtā investīciju projekta realizācijā, tomēr nedomā piešķirt kādas īpašas privilēģijas rūpnīcai. Informācijā par Latvijas valdības pārstāvju un Metsaliitto tikšanos rāda, ka Metsaliitto taujāja arī vai celulozes rūpnīca varētu strādāt speciālās ekonomiskās zonas režīmā un uzskatīja par svarīgu gūt valsts atbalstu tādās formā kā nodokļu atlaides, valsts ieguldījumus infrastruktūrā, vides atļaujas un protams, koksnes pieejamība no valstij piederošajiem mežiem. Turklāt Metsaliitto saistībā ar koksnes piegādēm celulozes rūpnīcai prasīja ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarinājumu uz 49 gadiem Metsaliitto piederošajai kompānijai SIA Silva, kas ir Latvijas lielākais mežizstrādātājs, kā arī vēlējās pirmās rokas tiesības uz citiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, kas tiek pārtraukti ekonomiski pamatotā attālumā (80 km var būt pat vairāk — 120 - 150 km) no celulozes rūpnīcas Ozolsalā. Lai arī Latvijas valsts pārstāvji jau tikšanās laikā norādīja, ka valsts varētu tikai piešķirt privilēģijas koksnes iegādē tiem, kuri rada augstāku pievienoto vērtību no šīs koksnes, tomēr vairāki meža nozaru uzņēmēji izrādīja satraukumu norādot, ka tādējādi papīrmalku vismaz no valsts mežiem varēs pirkt tikai tie, kuriem pašiem ir pārstrādes jaudas Latvijā. Faktiski vienīgais pircējs – celulozes rūpnīca atradīsies izņēmuma stāvoklī attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem, kuriem šada iespēja tad būtu liegta. Pēc uzņēmēju domām, tas būtiski samazinās konkurenci papīrmalkas pirkšanā valsts mežos un, iespējams, atstās ietekmi arī uz cenām, kamēr privāto mežu sektorā konkurence tikai pieaugšot. Faktiski tādējādi Metsaliitto cenšoties nostiprināt savas konkurences pozīcijas attiecībā pret citiem papirmalkas pircējiem – tātad konkurējošajiem celulozes ražotājiem — Skandināvijā, secina uzņēmēji. Šāda Latvijas valsts politika var radīt neapmierinātību citu Metsaliitto konkurentu vadītājos un viņi varētu attiecīgi rīkoties.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. To liecina Db rīcībā esoša neoficiālā informācija. Tādējādi investors ir krasi mainījis savu agrāko nostāju jautājumā par noteiktu daudzumu valsts mežu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā uz ilgtermiņa līguma pamata, kā arī atteicies no prasības par ilgtermiņa koksnes resursu piegādes līguma nepieciešamību. mazāk prasīgi koksnes piegādes jautājumos. Koksni piegādās tirgus.» Jāatgādina, ka savulaik, 2001. gada vasarā, sarunas starp Latvijas valsti un potenciālajiem celulozes rūpnīcas investoriem , tobrīd Metsaliitto un Sodra, A. Bērziņa vadītās valdības lēmuma dēļ — mežus nedot, bet garantēt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai (ap 1.2 milj. m3 ik gadu) — faktiski tika pārtrauktas. Savukārt šogad Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām pēc neoficiālas informācijas somi ir atteikušies. Jāņem vērā, ka pēc Db rīcībā esošas neoficiālās informācijas Metsaliitto joprojām vēlas, lai prioritāte apaļkoksnes resursu iegādē būtu vietējiem kokrūpniekiem. Tiesa, to pagaidām ir iespējams panākt tikai attiecībā uz apaļkoksnes pārdošanu no valsts mežiem, bet ne privātajiem mežu īpašniekiem. Iespējams, ka tādējādi Metsaliitto panāktu situāciju, kad valsts mežos iegūto papīrmalku nevarētu nopirkt neviens cits kā tikai tam piederošā celulozes ražotne a/s Baltic Pulp, tādējādi atrodoties krietni izdevīgākā situācijā papīrmalkas iegādē Latvijā nekā citās valstīs izvietoto celulozes rūpnīcu kompāniju meitas uzņēmumi. Faktiski tādējādi par lielāko celulozes rūpnīcas apgādātāju ar papīrmalku varētu kļūt valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži, kā arī Metsaliitto piederošā Thomesto meitasuzņēmums — Latvijas lielākā mežizstrādes un viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām SIA Silva.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

2004. gada sešos mēnešos konstatēti 846 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi – valsts mežos 176, pārējo īpašnieku mežos 670 gadījumi, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Kopā tas ir par 25% mazāk kā pērn šādā pat laika posmā, kad tika konstatēts 1121 patvaļīgas koku ciršanas gadījums (valsts mežos – 164, pārējo īpašnieku mežos – 957).Salīdzinot ar 2003. gadu, kopā visos mežos samazinājies gan nelikumīgi izcirstās koksnes apjoms, gan mežam nodarīto zaudējumu apjoms: - 2004.g. 1. pusgadā patvaļīgi izcirsts 39,21 tūkst. m3, kopējie zaudējumi 1 129,6 tūkst. Ls - 2003.g. 1. pusgadā patvaļīgi izcirsts 56,86 tūkst. m3, kopējie zaudējumi 1 373,6 tūkst. Ls Neraugoties uz situācijas uzlabošanos, patvaļīgās koku ciršanas rezultātā šajā pusgadā valstij nodarīto zaudējumu apjoms ir 1 129,6 tūkst. Ls. - 2004.g. 1. pusg. zaudējumi – 1 129,6 tūkst. Ls, (valsts mežos – 375,4 tūkst. Ls, pārējo īpašnieku mežos – 754,2 tūkst. Ls). - 2003.g. 1. pusg. zaudējumi – 1 373,6 tūkst.Ls, (valsts mežos – 67,50 tūkst. Ls, pārējo īpašnieku mežos – 1 306,06 tūkst. Ls) 2004. gada sešos mēnešos tieši pārējo īpašnieku mežos situācija uzlabojusies un konstatēti 670 koku patvaļīgas ciršanas gadījumi, tajā pašā periodā 2003. gadā tika konstatēti 957 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi. Pirmajā pusgadā 2004. gadā pārējo īpašnieku mežos patvaļīgi izcirsti 28,8 tūkst. m3 koksnes, nodarot meža videi 754,2 tūkst. Ls lielus zaudējumus, turpretī 2003. gada pirmajā pusgadā patvaļīgi izcirstās koksnes apjoms pārējo īpašnieku mežos bija 52,47 tūkst. m3 un nodarītā zaudējumu summa sastādīja 1 306,1 tūkst. Ls,norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Patvaļīgas koku ciršanas gadījumu „smaguma centrs” ir pārvietojies uz valsts mežiem, kur 2004. gada sešos mēnešos patvaļīgi izcirsts 10,4 tūkst. m3 koksnes, kopīgo zaudējumu summa sastāda 375,4 tūkst. Ls,norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija.. Salīdzinot, 2003. gada pirmajā pusgadā konstatēti patvaļīgi izcirsti 4,4 tūkst. m3 koksnes un aprēķinātie zaudējumi bija 67,5 tūkst. Ls, norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto vēlas valsts atbalsta veidā saņemt peļņas nodokļa atvieglojumus, Latvijas ieguldījumu infrastruktūrā, kā arī ilgtermiņa līgumu par koksnes iegādi.To paredz Somijas kompānijas Metsaliitto grupas vecākā viceprezidenta Eiro Kitola (Ero Kytölä) un galvenā jurista Esa Kaikonena (Esa Kaikonen) parakstītā vēstule, kura adresēta Ministru prezidenta biedram A. Šleseram, zemkopības ministram M. Rozem. Metsaliitto priekšlikumos par nepieciešamo Latvijas valsts atbalstu vairs netiek izvirzītas prasības par obligātu valsts mežu vai ilgtermiņa mežizstrādes līgumu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā, pret ko protestēja daudzi mežu nzoares uzņēmumi. Tiesa, ja Latvijas valsts mainītu savu agrāko nostāju turpmāk neslēgt jaunus un nepagarināt esošos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, tad Metsaliitto vēlas, lai Latvijā esošajai meža nozares rūpniecībai būtu pirmtiesības uz šādu līgumu iegādi (saņemšanu). Attiecībā uz koksnes iegādi investors vēlas ilgtermiņa līgumu, kas balstītos uz tirgus situāciju. Katrā gadījumā šis investoru vēstules punkts par koksnes nodrošinājumu un piegādi ir rakstīts juridiski sarežģītā valodā un precīzu tā interpretāciju ir iespējams iegūt tikai no pašiem rakstītājiem, tā pēc tulkokuma secināja Db. Tāpat Metsaliitto vēlas iegūt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80 % apmērā uz 20 gadiem, kā arī saņemt ik mēnesi pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Investori neizslēdz iespēju vienoties ar Latvijas valsti arī par citu nodokļu atvieglojumiem. Tāpat ir izteikts priekšlikums, ka Latvijas valsts 10 miljonus eiro ieguldīs celulozes rūpnīcas lietošanai nepieciešamajā infrastruktūrā, bet 100 miljonus eiro koplietošanas infrastruktūrā (ceļos) Latvijas dienvidaustrumu teritorijās. Vēstulē teikts, ka Metsäliitto pirms galējā lēmuma par celulozes ražotnes celtniecību veiks dažādus pirmsprojekta darbus un pieprasīs būvniecības un vides atļaujas. Pirms tam visiem izšķirīgiem līgumiem ir jābūt parakstītiem, lai varētu izdarīt galējo slēdzienu par projekta īstenošanas iespējām. Lai veiktu minētos darbus, Metsäliitto projektā ieguldīšot papildu 5 miljonus eiro. Tādēļ koncerns uzskata, ka vēstulē prasītiem atbalsta pasākumiem ir augstāka prioritāte, iekams tiek sperti tālāki soļi projekta īstenošanā.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada sešos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,65 milj. kubikmetru koksnes, Db.lv informēja Valsts meža dienesta komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada sešos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, ir palielinājies par 490 tūkst. kubikmetru. Valsts mežos 2007. gada sešos mēnešos plānots cirst par 280 tūkst. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 0,21 milj. kubikmetru. 2007. gadā jūnijā plānots cirst 540 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir divreiz lielāks kā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūnijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 370 tūkst. kubikmetru.

Zviedru kompānija Sodra ir nopirkusi Metsaliitto meža īpašumus Latvijā, kuru kopējā platība ir 4 800 hektāru, Dd.lv informēja Metsaliitto pārstāve.

Sodra īpašumu iegādi Latvijā uzskata par labu papildinājumu citām zviedru meža industrijas grupas finanšu investīcijām. "Ar šo pirkumu mēs turpinām palielināt mūsu kompānijai piederošo meža zemju apjomu," norāda Mats Sandgrens, Sodras meža nozares uzņēmuma Sodra Skog prezidents.

Metsaliitto Latvijas meža īpašumu pārdošana ir daļa no Metsaliitto Grupas stratēģijas koncentrēt visu uzmanību uz uzņēmuma pamatdarbības veidiem. "Šis darījums ir loģisks turpinājums Metsaliitto piederošās meža zemes pārdošanai Igaunijā, kas tika realizēta šā gada jūnijā. Metsaliitto meža īpašumu pārdošana Latvijā nekādā ziņā neietekmēs mūsu darbību koksnes sagādes jomā," uzsver Heikki Karhunens, Metsaliitto Kooperatīva Baltijas valstu koksnes sagādes direktors.

Joprojām nav zināms, kuras potenciālā celulozes rūpnīcas investora Metsaliitto izvirzītās prasības būtu atbalstāmas, kuras kategoriski ne un kuros jautājumos būtu jāmeklē kompromiss.Šāda skaidrība pēc Db rīcībā esošas informācijas nav iegūta arī piektdien notikušajā darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Darba grupā vēlreiz apspriedīs Somijas investora izvirzītās prasības, konsultēsies ar nozares uzņēmējiem un tad vēlreiz runās ar Metsaliitto pārstāvjiem,» situāciju skaidroja Ministru prezidenta biedra A. Šlesera padomniece Una. Ulme - Sila. Viņa norādīja, ka tikai pēc tam, kad būs pilnīga skaidrība par to, ko valsts var un ko nevar notiks šo nosacījumu un izpildes iespēju apspriešana. Db jau rakstīja, ka Metsaliitto savās jaunajās prasībās lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80 % apmērā uz 20 gadiem (pašreizējā Latvijas normatīvie akti tādu neparedz), pieprasa no Latvijas puses vairāk nekā 110 miljonu eiro investīcijas infrastruktūrā, kā koksnes nodrošinājuma veidu vēlas noteikt garantētas papīrmalkas piegādes no valsts mežiem, un prasa, lai visu izejmateriālu, ieskaitot papīrmalkas, loģistika tiktu nodota a/s Baltic Pulp. Pēdējais ir nosacījums, par kura iespējamo realizācijas mehānismu vislielāko interesi ir izrādījuši meža nozres uzņēmēji. Jāņem vērā, ka Metsaliitto norādīja, ja notiktu ilgtermiņa meža nomas (ilgtermiņa mežizstrādes) līgumu nodošana, Latvijā esošai meža rūpniecībai būtu pirmpirkuma tiesības uz šādiem līgumiem. Pašlaik valsts mežu apsaimniekotājs ir atteicies no ilgtermiņa mežizstrādes jaunu līgumu slēgšanas un esošo pagarināšanas. Šā gada janvārī valdība pieņēma lēmumu par izstāšanos no celulozes rūpnīcas kompānijas a/s Baltic Pulp un tādējādi projektu pašlaik Metsaliitto plāno īstenot viena. Jāatgādina, ka sākotnēji Metsaliitto prasīja valsts mežu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā. Latvijas valsts un Metsaliitto sarunas par celulozes rūpnīcas izveides nosacījumiem ilgst jau kopš 2000. gada, bet pie jaunas celulozes rūpnīcas projekta tiek strādāts jau kopš pagājuša gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Lai izveidotu jaunu celulozes rūpnīcu, kuras ražošanas jauda būtu 600 000 t celulozes gadā, ir nepieciešamas investīcijas ap 1 miljardu eiro.

Celulozes rūpnīcas investora Metsäliitto piedāvājums pagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus esot sabiedroto meklēšana Latvijas mežizstrādātājos, kuriem šadi līgumi beidzas tuvākajos gados un to pastāvēšanai ir ļoti būtiski. Tā apgalvoja vairāki meža nozares uzņēmēji, kuri vēlējās palikt nezināmi plašākai publikai. Viņi norāda, ka Metsaliitto ar šo savu priekšlikumu ir trāpījis šobrīd ļoti sāpīgajā strīdā starp Latvijas valsts mežu apsaimniekotāju un mežizstrādātājiem, kuriem ir ilgtermiņa mežizstrādes līgumi. Latvijas valsts meži ir deklarējis, ka netiks pagarināti tie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, kuri beidzas, un pakāpeniski tiks attīstīta apaļkoku pārdošana, kura ļaušot palielināt valsts kā īpašnieka ieņēmumus no saviem mežiem. Jāatgādina, ka pērnā gada nogalē apaļkoku pārdošana tika prezentēta kā veids, kā nodrošināt celulozes rūpnīcu ar papīrmalku 1,2 milj. m3 apmērā, kuru garantētu valdība. Šobrīd, kā izriet no Metsalitto priekšlikuma, tādas nepieciešamības vairs nav. Tādējādi investors, piespiežot valsti pagarināt ilgtermiņa līgumus, varētu ļaut palielināt to uzņēmumu tirgus vērtību, kuriem sakarā ar šo līgumu termiņa beigu tuvošanos, šī vērtība kritās un tālākā pastāvēšana būtu probelāmtiska. Iedzenot ķīli meža nozares uzņēmējos, investoram vairs nebūs jāsastopas ar masveida nozares uzņēmēju pretestību savu interešu realizācijai Latvijā. Tiesa, daži mežizstrādātāji atzīst, ka, nostājoties pret Metsaliitto priekšlikumu, faktiski ir jāatbalsta apaļkoku tirdzniecība valsts mežos, taču šis modelis ir joprojām esot nesaprotams. Tāpat tiek norādīts, ka mežizstrādātāji savulaik jau piedāvāja ilgtermiņa mežizstrādes līgumus un, ja nepieciešams, arī augošu koku izsoles apgrūtināt ar papīrmalkas piegādēm celulozes rūpnīcai, taču tas netika ņemts vērā. «Nozares uzņēmējiem celulozes rūpnīca ir vajadzīga kā sabiedrotais, kurš iegādāsies papīrmalku, kā arī kokapstrādes procesā radušās koksnes atliekas, paaugstinās to konkurētspēju, bet nav nepieciešama rūpnīca, kuras investors pakāpeniski vēlas iegūt kontroli pār lielu daļu valsts mežos augošās koksnes un to pārdalīt sev par labu,» uzsver uzņēmējs, kurš vēlējās, lai tā vārds netiktu atklāts. Jāatgādina, ka Db jau rakstīja par Metsäliitto vēlmēm — pagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus tiem, kuriem tie beidzas, taču Ozolsalas apkaimē tos līgumi, kuri beidzas, vai arī tos, kuri kādu iemeslu dēļ tiek lauzti, celulozes rūpnīcas būtu jānodod Metsäliitto grupai. Tāpat tiek pieprasīts lai Latvijas valsts apņemtos savos mežos nekad nenodarboties ar mežizstrādi un apaļkoku tirdzniecību. Tāpat no Latvijas tiek pieprasīts palielināt mežu ciršanas apjomus.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2006. gadā konstatēti 1294 mežpārkāpumi*, tajā skaitā, valsts mežos – 226 gadījumi, pārējos mežos – 1068 gadījumi, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

2006. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, turpina samazināties patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaits, kas bija pavisam 469 gadījumi (valsts mežos 115, pārējos mežos – 354), bet procentuāli tas joprojām sastāda lielāko daļu no visiem mežpārkāpumiem – gandrīz 36%.

Kopējais mežpārkāpumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 3,3%, nozīmīgāks ir patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaita samazinājums – par gandrīz 20%. 2005. gadā tika konstatēti 1338 mežpārkāpumi, no kuriem 583 bija patvaļīgi augošu koku ciršanas gadījumi.

Valsts mežos 2006. gadā koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 30% (2005.gadā - 164 gadījumi), pārējos mežos – par 15,5% (2005.gadā 419 gadījumi).

Šā gada janvārī — februārī ciršanai izsniegti 6.52 milj. m3, kas ir par 0.38 milj. m3 jeb 6.2 % vairāk nekā analogā laikā pērn. To liecina apkopotie Valsts meža dienesta dati. Valsts mežos ciršanai izsniegti 3.17 milj. m3, bet privātīpašnieku mežos – nedaudz vairāk — 3.35 milj. m3. Salīdzinot 2004. un 2003. gada pirmajos divos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādīto izcērtamās koksnes apjomu, jāsecina, ka lielākais ciršanai izsniegtā apjoma pieaugums ir noticis galvenokārt uz valsts mežu — par 0.26 milj. m3, kā arī uz privātmežu īpašnieku rēķina — par 0.12 milj. m3. «Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto,» norāda Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš. Viņš uzsver, ka privātīpašnieku mežos ciršanai izsniegtās koksnes apjoms ir pieaudzis tikai nedaudz, krietni lielāks tas ir valsts mežos (lielākā daļa uz valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži rēķina) ciršanas atļaujas izņemtas par 3.13 milj. m3 koksnes. Pēc O. Žvagiņa domām, šāds izsniegumu apjomu pieaugums ir saistīts ar koksnes cenu veidošanās nosacījumiem valsts mežos un ar to saistīto ažiotāžu šā gada sākumā. Valsts meža dienesta apkopotie dati rāda, ka vismaz šā gada pirmajos divos mēnešos pēc caurmērta koksne ciršanai privātmežos ir izsniegta 163 481 m3, bet valsts mežos — tikai 6885 m3 apmērā. Vairāki kokrūpnieki uzskata, ka ciršanai izsniegtās koksnes pieauguma iemesls — tas pats, kas pēdējā pusgada laikā — ir koksnes resursu, jo īpaši zāģbaļķu, samērā augstās cenas. Viņuprāt ciršanai izsniegtās koksnes apjomu kāpums nav mazinājis konkurenci par zāģbaļķu iegādi, jo pašreizējās koksnes mehāniskās pārstrādes jaudas jau pārsniedz Latvijas mežos legāli iegūstamo zāģbaļķu daudzumu.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Latvijas valdības un Somijas kompānijas Metsäliitto sarunās ir panākta konceptuāla vienošanās (izņemot peļņas nodokļa atlaidi) par iespējamo valsts atbalstu jaunās celulozes rūpnīcas izveidē. To pēc piektdien notikušajām sarunām apliecināja gan Latvijas darba grupas sarunām par celulozes rūpnīcas īstenošanas nosacījumiem vadītāja vietnieks zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, gan Metsäliitto vecākais viceprezidents stratēģijas jautājumos Ēro Kītola (Eero Kytola). Pēc M. Rozes provizoriskām aplēsēm valdībā jautājumu par iespējamo valsts atbalstu 900 miljonu eiro vērtajai celulozes rūpnīcai varētu skatīt pēc trim nedēļām. Tiesa, joprojām pilnībā nav atrisināti jautājumi, kas skar uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides lielumu, ilgumu un piemērošanu, kā arī iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Darba grupai uzdots sagatavot reālos peļņas nodokļa atvieglojuma apjomus (latos) un kā tie korelē ar investīcijām un citu nodokļu ieņēmumiem budžetā (arī pašvaldības), norāda M. Roze. Šādi aprēķini ir nepieciešamai, lai valdība redzētu iespējamo atlaižu ietekmi uz budžetu. Db jau rakstīja, ka Metsäliitto lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80% apmērā uz 20 gadiem, taču pēc M. Rozes teiktā pietiekoši lielas summas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide varētu akumulēt īsākā laikā, nekā šobrīd prasa investors. Paralēli šim darbam tiek gatavots arī celulozes rūpnīcas īstenošanas līgumprojekts. M. Roze uzsvēra, ka valsts atbalsts būs spēkā tikai tad, ja to apstiprinās valdība un ja celulozes rūpnīca saņems pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Nekādu atlaižu piesārņojuma nodoklī, kā arī prasībās saistībā ar vides aizsardzības jautājumiem celulozes rūpnīcai nebūs, taču netiks ieviesti arī jebkādi speciāli maksājumi celulozes ražotājam, skaidroja M. Roze. «Ja investors izpilda visus nosacījumus, tad arī Latvijas pusei nebūs pamata nepildīt vienošanos,» uzsver M. Roze. Viņš arī atzīst, ka Metsäliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. Tiesa, investors vēlas saņemt garantijas, ka tuvāko desmit gadu laikā valsts mežos ik gadu tiks izcirsti 4 miljoni m3 koksnes, kā arī iestrādāt nosacījumu: prioritāte koksnes resursu iegādē tiek dota tiem uzņēmumiem, kuriem ir koksnes pārstrādes jaudas Latvijā. Tāpat pēc investora lūguma tiks izstrādāta Meža politika, kuras uzmetums, pēc M. Rozes domām, varētu tapt līdz šā gada nogalei.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada septiņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 101 974 koku ciršanas apliecinājumi (31 715 – valsts mežos, 70 259 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11,50 milj. kubikmetri koksnes (5,03 milj. kubikmetri valsts mežos 6,47 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,52 milj. kubikmetru, valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam uzrādīts par 1,09 milj. kubikmetru vairāk, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,43 milj. kubikmetru. Turpinās vētras postījumu likvidācija mežos, līdz ar to ir izskaidrojama plānotā ciršanas apjoma palielināšanās valsts mežos, jo tur notiek intensīvāka darbība vēja gāzto un lauzto koku izstrādē, norādits Valsts meža dienesta informācijā. VMD Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks skaidro, ka, lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 11,50 milj. kubikmetriem, no tiem 5,69 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - jūlijā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 9,98 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 5,81 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums īpašnieku vēlmei sakopt vēja postītās platības, norādits Valsts meža dienesta informācijā.

Somijas koncerns Metsaliitto, iegādājoties Zviedrijas koncerna Sodra akcijas Latvijas celulozes rūpnīcas projekta kompānijā a/s Baltic Pulp, kļūs par noteicēju spēku šī projekta virzībā. Raksta tapšanas brīdī nebija informācijas par to, kāpēc Sodra ir pieņēmusi šādu lēmumu. Tiesa, Sodras lēmums pārtraukt dalību jaunās celulozes rūpnīcas projektā Latvijā neesot bijis liels pārsteigums zemkopības ministram Atim Slakterim, jo neoficiāli par šādu situācijas attīstības iespēju jau tikuši izteikti agrāk. Ministra rīcībā gan nebija informācijas par iespējamo šī darījuma cenu un to nav minējusi arī neviena no darījumā iesaistītām pusēm. Sodras interneta mājas lapā ir norādīts, ka tā savu kapitāldaļu (33 %) Latvijas celulozes rūpnīcas projekta kompānijā a/s Baltic Pulp pārdevusi līdz šim lielākajam šīs kompānijas akcionāram — Somijas koncernam Metsaliitto (pašlaik pieder 34 %). Tādējādi faktiski Metsalitto pēc Sodras akciju pārņemšanas a/s Baltic Pulp piederēs 67 % akciju, bet Latvijas valstij tikai 33 %. Lai arī Sodra ir paziņojusi, ka savu kapitāldaļu Baltic Pulp vēlas pārdot citam projekta dalībniekam — Metsaliitto, tomēr arī Latvijas valstij esot tādas pašas Sodras akciju pirmpirkuma tiesības kā Metsaliitto. Tiesa, A. Slakteris neprognozēja, vai valdība izšķirsies par šādu soli. «Šis jautājums būs jālemj jaunajai valdībai un arī jāizšķiras par to, ar cik lielu daļu Latvija šajā projektā piedalīsies — jo lielāka kapitāldaļa, jo lielāki ieguldījumi no valsts maka būs nepieciešami šajā miljardu eiro vērtajā projektā,» uzsver A. Slakteris. «Sodras lēmums par savu kapitāldaļu atvieglos tikai Latvijas valsts un potenciālo investoru sarunas par celulozes rūpnīcas īstenošanas nosacījumiem, jo vieglāk ir vienoties ar vienu investoru, nekā šo vienošanos panākt ar diviem,» uzskata par celulozes rūpnīcas projektu atbildīgais zemkopības ministrs Atis Slakteris. Jāatgādina, ka 2000. gada februārī Metsāliitto, Sodra un Latvijas valsts ir parakstījušas dibinājušas dokumentus celulozes rūpnīcas projekta kompānijas izveidi. Bija paredzēts, ka daļu no Latvijā saražotās celulozes — 600 000 t gadā iegādāsies akcionārs — Metsāliitto grupas papīrfabrika, bet atlikušo daļu — otrs akcionārs Sodra realizēs citām Eiropas papīrfabrikām.

Lai arī pērnā gada maijā valdība nolēma valsts mežu nenodot celulozes rūpnīcas pārziņā, tomēr ārvalstu investoru izteikumi liecina, ka šis jautājums tiks bīdīts skatīšanai jaunajā valdībā.Celulozes rūpnīcas izveide 2003. gadā varētu tikt uzsākta, ja tās akcionāri — Metsaliitto, Sodra un Latvijas valsts – panāktu vienošanos par mežu koncesiju, tā 2002. gada septembra Baltic Times numurā norādījis a/s Baltic Pulp izpilddirektors Juka Laitinens. Arī Db J. Laitinens norādīja, ka lai īstenotu iecerēto celulozes rūpnīcas projektu akcionāriem būs jāatrod tāda vienošanās koksnes nodrošinājuma jautājumā, kāda apmierina visus akcionārus. Kamēr starp Latvijas valsti un celulozes ražošanas uzņēmumiem Metsaliitto un Sodra netiks parakstīts jaunās celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līgums, tikmēr koksnes nodrošinājuma jautājums rūpnīcai – ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumu, koncesiju vai papīrmalkas piegādēm faktiski ir atklāts. Db jau 31.05. 2001. rakstīja, ka Ministru kabinets noraidīja investoru vēlmi celulozes rūpnīcas pārziņā — koncesijā vai uz ilgtermiņa mežizstrādes līguma — nodod 500 000 ha valsts mežu, kas kalpotu kā koksnes izejmateriālu pašnodrošinājuma garantēšana 40 % apmērā. Tādējādi valdība atbalstīja Latvijas kokrūpnieku un mežizstrādātāju priekšlikumu jaunajā celulozes rūpnīcas kompānijā a/s Baltic Pulp pamatkapitālā ieguldīt nevis 150 000 ha valsts mežu, bet gan naudu, turklāt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai no valsts mežiem noteikt m3 (1,2 miljoni m3), nevis mežu platības izteiksmē. Šāds Latvijas valdības «kurvītis» ārvalstu investoriem nepatika. To, ka ne Metsaliitto, ne Sodrai nav pieņemams Latvijas valsts piedāvājums par papīrmalkas nodrošinājumu 1,2 milj. m3 apmērā, Db savulaik apliecināja arī Metsāliitto International Oy izpilddirektors un jaunās celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp valdes priekšsēdētājs Ēriks Lagervals. Sākotnējie plāni paredzēja, ka Latvijas valsts ar celulozes ražošanas uzņēmumiem Metsaliitto un Sodra paraksīts jaunās celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līgumu 2001. gada pavasarī un tad rūpnīca varētu sākt ražot celulozi jau 2005. gadā, taču pašlaik, ja šāda vienošanās tiek panākta 2003. gadā, ražošana varētu tikt uzsākta ne ātrāk kā 2006. – 2007. gadā.

2006.gadā valstī kopā atjaunoti 29,5 tūkst. hektāri meža, tai skaitā valsts mežos 10,0 tūkst. hektāri vai 34%, pārējo īpašnieku mežos 19,5 tūkst. hektāri vai 66% - tā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Meža atjaunošanas un kopšanas daļa.

Salīdzinot ar 2005.gadu, 2006.gadā atjaunotās meža platības valstī kopā samazinājušās par 15%. Atjaunošanas apjoma samazinājums ir izskaidrojams ar to, ka 2006.gadā tika veiktas izmaiņas Meža likumā, ar kurām atjaunošanas termiņš tika pagarināts par gadu un tas deva atelpu meža īpašniekiem un radīja zināmu atslābumu.

Atskatoties atpakaļ uz meža atjaunošanas rezultātiem ilgākā laika periodā, tomēr var secināt, ka atjaunoto meža platību apjomi valstī sāk nostabilizēties.

2006.gadā mežs mākslīgi atjaunots 11,0 tūkst. ha platībā (37%). Valsts mežos mākslīgi atjaunoti 7,3 tūkst. ha vai 73% no valsts mežos kopējās atjaunotās platības, bet pārējo īpašnieku mežos 3,7 tūkst. ha vai 27% no pārējos mežos kopējās atjaunotās meža platības 2006.gadā.

Pērn Latvijā izcirsti 11.67 milj. m3, kas ir par 3.4 % jeb 0.38 milj. m3 vairāk nekā 2002. gadā, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Neskatoties uz ievērojamo cenu pieaugumu kokmateriālu tirgū pērn, nav noticis straujš izcirstā koksnes apjoma pieaugums, šī apjoma pieauguma tempi salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pat ir samazinājušies, it īpaši tas attiecināms uz privātajos mežos iegūtajiem koksnes apjomiem. Galvenokārt izcirsto apjomu pieaugums saistāms ar izcirsto koksnes apjomu palielināšanos valsts mežos par 0.25 milj. m3 vai 66% no kopējā pieauguma apjoma savukārt, pārējos mežos šis pieaugums ir tikai 0.13 m3 jeb 33%. Lielākā daļa no izcirstās koksnes — 7.53 milj. m3 (64.5% no kopējā iegūtās koksnes apjoma) iegūti īpašnieku mežos, bet valsts mežos ievērojami mazāk — 4.14 milj. m3 (35.5 % no kopējā apjoma), kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir līdzsvarā. Valsts meža dienesta dati liecina, ka pērn turpināja samazināties patvaļīgi, bez ciršanas apliecinājumiem izcirstais koksnes apjoms un tā īpatsvars attiecībā pret visu valstī iegūto koksnes apjomu. 2003.gadā patvaļīgi, bez ciršanas apliecinājumiem nocirsti 80 900 m3 koksnes (0.7% no kopējā meža zemēs izcirstā koksnes apjoma, kamēr 2002.gadā šis rādītājs attiecīgi bija 99 100 m3 un 0.9 % no meža zemēs izcirstā koksnes apjoma.

Šobrīd dažādu iemeslu dēļ nav iespējams precīzi prognozēt Latvijā izcirstās koksnes apjomus tuvākajiem 5 — 10 gadiem, taču tas kokrūpniekiem liedz droši raudzīties nākotnē un plānot savu attīstību. Nenoliedzami, ka koksnes resursu ieguves apjoma krasas izmaiņas Latvijā var negatvīvi ietekmēt vietējos kokrūpniekus, no kuriem daudzi jau šobrīd, lai diversificētu lietkoksnes ieguvi, daļu no nepieciešamā jau importē no Krievijas, kā arī no Lietuvas. Daudzi kokrūpnieki ir pesimistiski, jo prognozē, ka tuvāko gadu laikā Latvijā koksnes ciršanas apjomi saruks no līdzšinējiem 11.6 milj. m3 gadā līdz 8 — 9 milj. m3 — par 25 — 32 %. Šādas prognozes lielākoties tiek saistītas ar to, ka daudzi privātmežu īpašnieki ir jau nocirtuši visu, ko vien spējuši, un tāpēc to līdzšinējais ciršanas apjoms no 7.5 milj. m3 saruks līdz apmēram 4 — 5 milj. m3, savukārt valsts mežos ciršanas apjomus ietekmē noteiktā tāme, kā arī arvien jaunu teritoriju noteikšana, kurās ir liegta koku ciršana. It īpaši, ja lielākā daļa no izcirstās koksnes — ap 65 % no kopējā iegūtās koksnes apjoma — iegūti īpašnieku mežos, bet valsts mežos tikai ap 35 % no kopējā apjoma, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir līdzsvarā. Vēl vairāk — kokrūpnieku teikto, ka koksnes ciršanas apjomi privātīpašnieku mežos tuvākajos gados pakāpeniski kritīsies līdz apmēram 7 milj. m3, apstiprinājis arī Latvijas Meža īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Zaķis. Šādu viedokli Ē. Zaķis pamato ar to, ka privātīpašnieku mežos faktiski nav meža infrastruktūras vai arī tā ir ļoti sliktā stāvoklī, tāpēc daudzās cirsmās pieeja koksnei ir apgrūtināta un prasa papildu izdevumus tās izvešanai. Nenoliedzami, ka jau 2000. un 2001. gadā tika prognozēts, ka ciršanas apjomi Latvijā 2002. un 2003. gadā būtiski kritīsies, tomēr, šīs prognozes nepiepildījās. Kā viens no iemesliem šo prognožu neatbilstībā tika minēta pieaugoša konkurence koksnes pārstrādātāju vidū par koksnes resursiem, kā arī samazinātās ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem savulaik piešķirtās priekšrocības koksnes resursus iegādāties par zemākm cenām, nekā ir tirgū, pēdējo gadu laikā strauji augušās koksnes resursu cenas ir noturējušās ciršanas apjomus 11 milj. m3 robežās.

Latvijas valsts potenciālajams celulozes rūpnīcas investoram Metsaliitto nepiešķirs ne prasītos ilgtermiņa mežu nomas līgumus, ne arī augošu koku cirsmas ar ikgadējo apjomu 0.4 - 0.6 milj. m3, bet gan tikai garantēs ap 0.2 milj. m3 lielas papīrmalkas piegādes par tirgus cenām. Tā pēc tikšanās ar Metsaliitto pārstāvjiem paziņoja darba grupas sarunām par celulozes rūpnīcas īstenošanas nosacījumiem vadītājs vicepremjers Ainārs Šlesers un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. «Metsaliitto vairs neuzstāj ne uz valsts mežu nodošanu, ne uz ilgtermina mežu nomas līgumu piešķiršanu, ne arī uzcitu nosacījumu, kas varētu kropļot tirgu,» uzsvēra A. Šlesers. Savukārt M. Roze norādīja, ka celulozes rūpnīcai nav nekāda pamata ik gadu piešķirt augošu koku cirsmas 0.4 — 0.6 milj. m3, kā to vēlējās investors, bet gan tikai garantēt to papīrmalkas apjomu piegādes uz komerciāliem nosacījumiem, kuru pietrūkst. Līdz ar to no valsts mežiem celulozes rūpnīcai varētu ik gadus tikt garantētas papīrmalkas piegādes ap 200 000 m3, un nav pamata piešķirt atsevišķas augošu koku cirsmas, skaidroja M. Roze. «Valsts vēlas sniegt atbalstu celulozes rūpnīcas izveidei, nevis konkrētam investoram, tāpēc nav pieļaujams, ka vienā paketē ar celulozes ražotni tiktu sasietas kādas citas investora vēlmes saistībā ar koksnes mehānisko pārstrādi Latvijā,» uzsvēra M. Roze. Pārējās koksnes resursu iegādē Metsaliitto ir brīvas rokas strādāt ar tādiem nosacījumiem, kādi ir tirgū, norādīja zemkopības ministrs. Viņš atzina, ka viss jautājums, kas saistīts ar valsts atbalstu celulozes ražotnes tapšanai tiks skatīts kompleksi, lai nebūtu tā, ka investoram rūpnīcas celtniecībai paredzētā zeme tiek nodota, valsts atbalsts tiek piešķirts, bet rūpnīca netiek celta. Gan Latvijas valdības pārstāvji, gan arī Metsaliitto viceprezidents stratēģiskās plānošanas jautājumos Ero Kitola (Eero Kytola) atzina, ka notiks tehnisko jautājumu risināšana, kas saistīta ar papīrmalkas piegādēm no valsts mežiem.