Metsaliitto prasības celulozes rūpnīcas — Ozolsalas apkaimē esošos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus kuri beidzas vai arī tos, kuri kādu iemeslu dēļ tiek lauzti, nodot Metsäliitto grupai, lai Latvijas valsts apņemtos savos mežos nekad nenodarboties ar mežizstrādi un apaļkoku tirdzniecību un palielinātu mežu ciršanas apjomus vairākiem uzņēmējiem, škiet pēc vairāku uzņēmēju domāmtikai pierāda, ka Metsäliitto Latvijā vairāk interesē koksnes resursi un to iespējamā kontrole, nevis celulozes rūpnīcas apgāde ar koksni. Pēc uzņēmēju domām, īstenojot šīs prasības, Metsäliitto kontrolēs lielu daļu no valsts mežos iegūstamajiem zāģbaļķiem, kas ir vērtīgākā koksne. Tiek pieļauta iespēja, ka ar nelieliem izņēmumiem pie valsts mežos iegūtās koksnes resursiem varētu tikt tikai tie, kuri patiks Metsäliitto vai arī būs tās meitasuzņēmumi. Tāpēc vairāki Db aptaujātie uzņēmēji, kuri vēlējās, lai to vārdi netiktu publicēti minētās prasības nodēvēja par nekaunīgām, jo tās rada priekšrocības Metsäliitto attiecībā pret citiem nozares uzņēmumiem un tādēļ jaunajai valdībai jānoraida šādas Metsäliitto priekšlikums. Tāpat vairākiem uzņēmējiem šķiet dīvaini, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumus tiek prasīts nodot Metsäliitto grupai, nevis celulozes ražotājam — a/s Baltic Pulp (34 % akciju pieder Metsaliitto, 33 % akciju — Latvijas valstij un 33 % - Sodrai, kura savas akcijas vēlas nodot Metsäliitto).

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto vēlas valsts atbalsta veidā saņemt peļņas nodokļa atvieglojumus, Latvijas ieguldījumu infrastruktūrā, kā arī ilgtermiņa līgumu par koksnes iegādi.To paredz Somijas kompānijas Metsaliitto grupas vecākā viceprezidenta Eiro Kitola (Ero Kytölä) un galvenā jurista Esa Kaikonena (Esa Kaikonen) parakstītā vēstule, kura adresēta Ministru prezidenta biedram A. Šleseram, zemkopības ministram M. Rozem. Metsaliitto priekšlikumos par nepieciešamo Latvijas valsts atbalstu vairs netiek izvirzītas prasības par obligātu valsts mežu vai ilgtermiņa mežizstrādes līgumu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā, pret ko protestēja daudzi mežu nzoares uzņēmumi. Tiesa, ja Latvijas valsts mainītu savu agrāko nostāju turpmāk neslēgt jaunus un nepagarināt esošos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, tad Metsaliitto vēlas, lai Latvijā esošajai meža nozares rūpniecībai būtu pirmtiesības uz šādu līgumu iegādi (saņemšanu). Attiecībā uz koksnes iegādi investors vēlas ilgtermiņa līgumu, kas balstītos uz tirgus situāciju. Katrā gadījumā šis investoru vēstules punkts par koksnes nodrošinājumu un piegādi ir rakstīts juridiski sarežģītā valodā un precīzu tā interpretāciju ir iespējams iegūt tikai no pašiem rakstītājiem, tā pēc tulkokuma secināja Db. Tāpat Metsaliitto vēlas iegūt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80 % apmērā uz 20 gadiem, kā arī saņemt ik mēnesi pievienotās vērtības nodokļa atmaksu. Investori neizslēdz iespēju vienoties ar Latvijas valsti arī par citu nodokļu atvieglojumiem. Tāpat ir izteikts priekšlikums, ka Latvijas valsts 10 miljonus eiro ieguldīs celulozes rūpnīcas lietošanai nepieciešamajā infrastruktūrā, bet 100 miljonus eiro koplietošanas infrastruktūrā (ceļos) Latvijas dienvidaustrumu teritorijās. Vēstulē teikts, ka Metsäliitto pirms galējā lēmuma par celulozes ražotnes celtniecību veiks dažādus pirmsprojekta darbus un pieprasīs būvniecības un vides atļaujas. Pirms tam visiem izšķirīgiem līgumiem ir jābūt parakstītiem, lai varētu izdarīt galējo slēdzienu par projekta īstenošanas iespējām. Lai veiktu minētos darbus, Metsäliitto projektā ieguldīšot papildu 5 miljonus eiro. Tādēļ koncerns uzskata, ka vēstulē prasītiem atbalsta pasākumiem ir augstāka prioritāte, iekams tiek sperti tālāki soļi projekta īstenošanā.

Joprojām nav zināms, kuras potenciālā celulozes rūpnīcas investora Metsaliitto izvirzītās prasības būtu atbalstāmas, kuras kategoriski ne un kuros jautājumos būtu jāmeklē kompromiss.Šāda skaidrība pēc Db rīcībā esošas informācijas nav iegūta arī piektdien notikušajā darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Darba grupā vēlreiz apspriedīs Somijas investora izvirzītās prasības, konsultēsies ar nozares uzņēmējiem un tad vēlreiz runās ar Metsaliitto pārstāvjiem,» situāciju skaidroja Ministru prezidenta biedra A. Šlesera padomniece Una. Ulme - Sila. Viņa norādīja, ka tikai pēc tam, kad būs pilnīga skaidrība par to, ko valsts var un ko nevar notiks šo nosacījumu un izpildes iespēju apspriešana. Db jau rakstīja, ka Metsaliitto savās jaunajās prasībās lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80 % apmērā uz 20 gadiem (pašreizējā Latvijas normatīvie akti tādu neparedz), pieprasa no Latvijas puses vairāk nekā 110 miljonu eiro investīcijas infrastruktūrā, kā koksnes nodrošinājuma veidu vēlas noteikt garantētas papīrmalkas piegādes no valsts mežiem, un prasa, lai visu izejmateriālu, ieskaitot papīrmalkas, loģistika tiktu nodota a/s Baltic Pulp. Pēdējais ir nosacījums, par kura iespējamo realizācijas mehānismu vislielāko interesi ir izrādījuši meža nozres uzņēmēji. Jāņem vērā, ka Metsaliitto norādīja, ja notiktu ilgtermiņa meža nomas (ilgtermiņa mežizstrādes) līgumu nodošana, Latvijā esošai meža rūpniecībai būtu pirmpirkuma tiesības uz šādiem līgumiem. Pašlaik valsts mežu apsaimniekotājs ir atteicies no ilgtermiņa mežizstrādes jaunu līgumu slēgšanas un esošo pagarināšanas. Šā gada janvārī valdība pieņēma lēmumu par izstāšanos no celulozes rūpnīcas kompānijas a/s Baltic Pulp un tādējādi projektu pašlaik Metsaliitto plāno īstenot viena. Jāatgādina, ka sākotnēji Metsaliitto prasīja valsts mežu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā. Latvijas valsts un Metsaliitto sarunas par celulozes rūpnīcas izveides nosacījumiem ilgst jau kopš 2000. gada, bet pie jaunas celulozes rūpnīcas projekta tiek strādāts jau kopš pagājuša gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Lai izveidotu jaunu celulozes rūpnīcu, kuras ražošanas jauda būtu 600 000 t celulozes gadā, ir nepieciešamas investīcijas ap 1 miljardu eiro.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto joprojām uztur spēkā savu prasību par ikgadējo apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā ieguvi no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tā liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.Šo Metsaliitto precizēto priekšlikumu koksnes piegāžu jautājumā šodien paredzēts apspriest Ministru prezidenta biedra A. Šlesera vadītās darba grupas sarunas ar potenciālo celulozes rūpnīcas investoru par celulozes rūpnīcas izveidei nepieciešamo atbalstu. Metsaliitto savu apetīti uz koksnes resursu ieguvi gan ir mazinājis (sākotnēji — 2001. gadā tika prasīti pat 1.2 milj. m3 jeb faktiski 500 000 ha valsts mežu nodošana celulozes rūpnīcas kontrolē). Db jau rakstīja, kad 2001. gadā A. Bērziņa vadītā valdība noraidīja jebkādu mežu nodošanu celulozes rūpnīcai to aizstājot ar papīrmalkas piegādēm (arī pašreizējais vicepremjers A. Šlesers ir uzsvēris, ka nevar būt nekādu runu par meža nodošanu vai kādu īpašu privilēģiju pieškiršanu). Savulaik — 2001. gada vasarā — šī iemesla dēl investori bija neapmierināti un faktiski sarunas par projekta īstenošanu tika iesaldētas. Investors joprojām vēlas, lai celulozes ražotājs a/s Baltic Pulp ar Latvijas valsti noslēgtu vispārēju koksnes piegāžu līgumu. Investorprāt šī līguma termiņam minimums būtu jābūt noslēgtam vismaz uz 20 gadiem. Līgumā tiktu noteikts, ka Baltic Pulp ik gadu iegādātos par tirgus cenu valsts mežos augošu koku cirsmas 80 — 100 % apmērā no kopējā apaļkoku piegādes apjoma, bet līdz 20 % no šī apjoma varētu iegādāties apaļo kokmateriālu sortimentu realizācijas modeļa ietvaros. Šī prasība tikai vēlreiz apliecina jau savulaik vairāku kokrūpnieku pausto viedokli, ka Metsaliitto ir vajadzīga kontrole par valsts mežu resursiem, nevis saņemt no valsts mežiem tajos iegūto papīrmalku. Tiesa, Metsaliitto gan paudusi gatavību šo apaļkoksni pirkt par tirgus cenu (nav gan iespējams šobrīd prognozēt, kā šo cenu noteiks un kāda tā varētu būt pēc vairākiem gadiem, kad darbu sāktu celulozes rūpnīca). Investors vēlas, lai augošu koku cirsmas valsts mežos 100 km rādiusā ap celulozes ražotni sasniegtu 30 % no kopējā Latvijas valsts mežu koksnes pārdošanas apjoma konkrētajā reģionā. Tāpat ir izteikta vēlme slēgt ikgadējos līgumus, lai konkretizētu visus minētos jautājumus un ilgtermiņa līgumā tiktu paredzēti galīgie šo ikgadējo līgumu noslēgšanas termiņi. Iespējams, ka šī iemesla dēļ arī Metsaliitto joprojām nav noslēdzis (vai arī, ja ir, tad ļoti maz) nodomu protokolus par papīrmalkas un celulozes šķeldas piegādi topošajai celulozes rūpnīcai. Kokrūpnieki uzskata, ka celulozes rūpnīcai nepieciešamā papīrmalka ir jāpērk tirgū par tirgus cenām un tās kontrolē nav jānodot konkrēti valsts mežus vai cirsmas, jo mežā ir ne tikai papīrmalka, bet arī zāģbaļķi, sīkbaļķi, kuri nebūt nav nepieciešami celulozes ražošanai. Jāņem vērā, ka Metsalliito papildus minētajam vēlas iegūt valsts mežu nomas tiesības gadījumā, ja tiek nomātas jekādas jaunas valsts mežu platības vai arī tiktu atjaunoti līgumi (visticamāk, domāti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi), kuru darbības laiks tuvojas beigām. Pirmpirkuma tiesības uz minētajiem līgumiem, pēc Metsaliitto priekšlikuma, būtu jādod arī tajā laikā Latvijā pastāvošajai meža industrijai. Investors arī vēlas, lai celulozes rūpnīcai izejmateriālu piegādi veiktu Baltic Pulp ar autotransportu un arī pa dzelzceļu.

Zviedru kompānija Sodra ir nopirkusi Metsaliitto meža īpašumus Latvijā, kuru kopējā platība ir 4 800 hektāru, Dd.lv informēja Metsaliitto pārstāve.

Sodra īpašumu iegādi Latvijā uzskata par labu papildinājumu citām zviedru meža industrijas grupas finanšu investīcijām. "Ar šo pirkumu mēs turpinām palielināt mūsu kompānijai piederošo meža zemju apjomu," norāda Mats Sandgrens, Sodras meža nozares uzņēmuma Sodra Skog prezidents.

Metsaliitto Latvijas meža īpašumu pārdošana ir daļa no Metsaliitto Grupas stratēģijas koncentrēt visu uzmanību uz uzņēmuma pamatdarbības veidiem. "Šis darījums ir loģisks turpinājums Metsaliitto piederošās meža zemes pārdošanai Igaunijā, kas tika realizēta šā gada jūnijā. Metsaliitto meža īpašumu pārdošana Latvijā nekādā ziņā neietekmēs mūsu darbību koksnes sagādes jomā," uzsver Heikki Karhunens, Metsaliitto Kooperatīva Baltijas valstu koksnes sagādes direktors.

Sagaidāms, ka tuvākajā laikā potenciālais celulozes rūpnīcas būvētājs Metsaliitto iesniegs valdībai savus priekšlikumus par nepieciešamo valsts atbalstu, kā arī nodrošinājumam ar koksni. Šobrīd vēl nav zināms, kādi varētu būt oficiālie priekšlikumi, taču vairāki mežu nozares uzņēmēji sarunā ar Db bažījās par to, ka rūpnīcas investors atkal varētu izvirzīt tās pašas jau agrāk vairākkārt izvirzītās prasības par ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem. Db jau rakstīja, ka Ministru prezidenta biedrs un sarunu grupas ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem vadītājs Ainārs Šlesers ir norādījis, ka Latvijas valsts ir ieinteresēta 900 miljonu eiro vērtā investīciju projekta realizācijā, tomēr nedomā piešķirt kādas īpašas privilēģijas rūpnīcai. Informācijā par Latvijas valdības pārstāvju un Metsaliitto tikšanos rāda, ka Metsaliitto taujāja arī vai celulozes rūpnīca varētu strādāt speciālās ekonomiskās zonas režīmā un uzskatīja par svarīgu gūt valsts atbalstu tādās formā kā nodokļu atlaides, valsts ieguldījumus infrastruktūrā, vides atļaujas un protams, koksnes pieejamība no valstij piederošajiem mežiem. Turklāt Metsaliitto saistībā ar koksnes piegādēm celulozes rūpnīcai prasīja ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pagarinājumu uz 49 gadiem Metsaliitto piederošajai kompānijai SIA Silva, kas ir Latvijas lielākais mežizstrādātājs, kā arī vēlējās pirmās rokas tiesības uz citiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, kas tiek pārtraukti ekonomiski pamatotā attālumā (80 km var būt pat vairāk — 120 - 150 km) no celulozes rūpnīcas Ozolsalā. Lai arī Latvijas valsts pārstāvji jau tikšanās laikā norādīja, ka valsts varētu tikai piešķirt privilēģijas koksnes iegādē tiem, kuri rada augstāku pievienoto vērtību no šīs koksnes, tomēr vairāki meža nozaru uzņēmēji izrādīja satraukumu norādot, ka tādējādi papīrmalku vismaz no valsts mežiem varēs pirkt tikai tie, kuriem pašiem ir pārstrādes jaudas Latvijā. Faktiski vienīgais pircējs – celulozes rūpnīca atradīsies izņēmuma stāvoklī attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem, kuriem šada iespēja tad būtu liegta. Pēc uzņēmēju domām, tas būtiski samazinās konkurenci papīrmalkas pirkšanā valsts mežos un, iespējams, atstās ietekmi arī uz cenām, kamēr privāto mežu sektorā konkurence tikai pieaugšot. Faktiski tādējādi Metsaliitto cenšoties nostiprināt savas konkurences pozīcijas attiecībā pret citiem papirmalkas pircējiem – tātad konkurējošajiem celulozes ražotājiem — Skandināvijā, secina uzņēmēji. Šāda Latvijas valsts politika var radīt neapmierinātību citu Metsaliitto konkurentu vadītājos un viņi varētu attiecīgi rīkoties.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors – Metsäliitto – vēlas ne tikai diktēt, kā un kas Latvijas valstij jādara tai piederošajos mežos, bet arī veikt būtisku pārdali valsts meža resursu ieguvē.Šādu secinājumu var izdarīt, izvērtējot Somijas koncerna Metsäliitto Latvijas valstij parakstīšanai piedāvāto Koksnes nodrošinājuma līgumprojektu. Neraugoties uz pērn valdības nolemto garantēt celulozes rūpnīcai papīrmalkas piegādes 1.2 milj. m3 apmērā (30 % no apaļkoksnes eksporta 2001. gadā), investors turpina prasīt valsts mežu nodošanu apsaimniekošanā, kaut arī celulozes ražošanai ir vajadzīga tikai papīrmalka. Tiek prasīts, lai tos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuri beidzas, vai arī tos, kuri kādu iemeslu dēļ tiek lauzti, celulozes rūpnīcas — Ozolsalas apkaimē nodotu Metsäliitto grupai. Ja pieņem, ka papīrmalkas pārvadājumi ar autoransprtu ir ekonomiski izdevīgi līdz 100 —150 km, tad faktiski lielākā daļa Vidzemē, Latgalē un daļēji Zemgalē esošo ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pakāpeniski nonāks Metsaliitto pārziņā. Prasība par to, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumi Latvijas valstij ir jāpagarina, uzņēmējprāt ir saistīta ar to, ka Metsäliitto pēc Thomesto iegādes pieder Latvijas lielākā mežizstrādātāja SIA Silva kontrolpakete, kur arī daļai no šiem līgumiem tuvākajā laikā beidzas termiņš. Tas arī viņuprāt vieš skaidrību, kāpēc Metsäliitto netieši iegādājas to uzņēmumu kontrolpaketi, kuriem šo līgumu termiņš drīzumā beigsies. Projekts paredz, ka Latvijas valstij ir jāsaglabā pašreizējie nosacījumi valsts mežu resursu ieguvē — respektīvi, jāturpina pārdot augoša koksne (33 % — izsolēs, bet 67 % — ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem), kaut arī tas ir pretrunā ar Latvijas valsts politiku par pakāpenisku atteikšanos no šiem līgumiem. Latvijai, parakstot šo līgumu, faktiski tiktu liegta iespēja turpināt meklēt citus koksnes pārdošanas veidus. Tādējādi arī būtu jāpārtrauc valsts mežu apsaimniekotāja iecerētā augošu koku pārdošanas aizstāšana ar jau sagatavotu apaļkoku tirdzniecību. Līdz ar to valstij būtu jāatsakās arī no lielākiem valsts ienākumiem no savos mežos izaugušas koksnes, jo ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem augoša koksne tiek pārdota turpat vai divas reizes lētāk nekā izsolēs. Metsäliitto prasa, lai Latvijas valsts apņemtos savos mežos nekad nenodarboties ar mežizstrādi un apaļkoku tirdzniecību. Tāpat no Latvijas tiek pieprasīts palielināt mežu ciršanas apjomus.

Somijas koncerns Metsaliitto, iegādājoties Zviedrijas koncerna Sodra akcijas Latvijas celulozes rūpnīcas projekta kompānijā a/s Baltic Pulp, kļūs par noteicēju spēku šī projekta virzībā. Raksta tapšanas brīdī nebija informācijas par to, kāpēc Sodra ir pieņēmusi šādu lēmumu. Tiesa, Sodras lēmums pārtraukt dalību jaunās celulozes rūpnīcas projektā Latvijā neesot bijis liels pārsteigums zemkopības ministram Atim Slakterim, jo neoficiāli par šādu situācijas attīstības iespēju jau tikuši izteikti agrāk. Ministra rīcībā gan nebija informācijas par iespējamo šī darījuma cenu un to nav minējusi arī neviena no darījumā iesaistītām pusēm. Sodras interneta mājas lapā ir norādīts, ka tā savu kapitāldaļu (33 %) Latvijas celulozes rūpnīcas projekta kompānijā a/s Baltic Pulp pārdevusi līdz šim lielākajam šīs kompānijas akcionāram — Somijas koncernam Metsaliitto (pašlaik pieder 34 %). Tādējādi faktiski Metsalitto pēc Sodras akciju pārņemšanas a/s Baltic Pulp piederēs 67 % akciju, bet Latvijas valstij tikai 33 %. Lai arī Sodra ir paziņojusi, ka savu kapitāldaļu Baltic Pulp vēlas pārdot citam projekta dalībniekam — Metsaliitto, tomēr arī Latvijas valstij esot tādas pašas Sodras akciju pirmpirkuma tiesības kā Metsaliitto. Tiesa, A. Slakteris neprognozēja, vai valdība izšķirsies par šādu soli. «Šis jautājums būs jālemj jaunajai valdībai un arī jāizšķiras par to, ar cik lielu daļu Latvija šajā projektā piedalīsies — jo lielāka kapitāldaļa, jo lielāki ieguldījumi no valsts maka būs nepieciešami šajā miljardu eiro vērtajā projektā,» uzsver A. Slakteris. «Sodras lēmums par savu kapitāldaļu atvieglos tikai Latvijas valsts un potenciālo investoru sarunas par celulozes rūpnīcas īstenošanas nosacījumiem, jo vieglāk ir vienoties ar vienu investoru, nekā šo vienošanos panākt ar diviem,» uzskata par celulozes rūpnīcas projektu atbildīgais zemkopības ministrs Atis Slakteris. Jāatgādina, ka 2000. gada februārī Metsāliitto, Sodra un Latvijas valsts ir parakstījušas dibinājušas dokumentus celulozes rūpnīcas projekta kompānijas izveidi. Bija paredzēts, ka daļu no Latvijā saražotās celulozes — 600 000 t gadā iegādāsies akcionārs — Metsāliitto grupas papīrfabrika, bet atlikušo daļu — otrs akcionārs Sodra realizēs citām Eiropas papīrfabrikām.

Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. To liecina Db rīcībā esoša neoficiālā informācija. Tādējādi investors ir krasi mainījis savu agrāko nostāju jautājumā par noteiktu daudzumu valsts mežu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā uz ilgtermiņa līguma pamata, kā arī atteicies no prasības par ilgtermiņa koksnes resursu piegādes līguma nepieciešamību. mazāk prasīgi koksnes piegādes jautājumos. Koksni piegādās tirgus.» Jāatgādina, ka savulaik, 2001. gada vasarā, sarunas starp Latvijas valsti un potenciālajiem celulozes rūpnīcas investoriem , tobrīd Metsaliitto un Sodra, A. Bērziņa vadītās valdības lēmuma dēļ — mežus nedot, bet garantēt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai (ap 1.2 milj. m3 ik gadu) — faktiski tika pārtrauktas. Savukārt šogad Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām pēc neoficiālas informācijas somi ir atteikušies. Jāņem vērā, ka pēc Db rīcībā esošas neoficiālās informācijas Metsaliitto joprojām vēlas, lai prioritāte apaļkoksnes resursu iegādē būtu vietējiem kokrūpniekiem. Tiesa, to pagaidām ir iespējams panākt tikai attiecībā uz apaļkoksnes pārdošanu no valsts mežiem, bet ne privātajiem mežu īpašniekiem. Iespējams, ka tādējādi Metsaliitto panāktu situāciju, kad valsts mežos iegūto papīrmalku nevarētu nopirkt neviens cits kā tikai tam piederošā celulozes ražotne a/s Baltic Pulp, tādējādi atrodoties krietni izdevīgākā situācijā papīrmalkas iegādē Latvijā nekā citās valstīs izvietoto celulozes rūpnīcu kompāniju meitas uzņēmumi. Faktiski tādējādi par lielāko celulozes rūpnīcas apgādātāju ar papīrmalku varētu kļūt valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži, kā arī Metsaliitto piederošā Thomesto meitasuzņēmums — Latvijas lielākā mežizstrādes un viena no lielākajām kokmateriālu tirdzniecības kompānijām SIA Silva.

Lai arī pērnā gada maijā valdība nolēma valsts mežu nenodot celulozes rūpnīcas pārziņā, tomēr ārvalstu investoru izteikumi liecina, ka šis jautājums tiks bīdīts skatīšanai jaunajā valdībā.Celulozes rūpnīcas izveide 2003. gadā varētu tikt uzsākta, ja tās akcionāri — Metsaliitto, Sodra un Latvijas valsts – panāktu vienošanos par mežu koncesiju, tā 2002. gada septembra Baltic Times numurā norādījis a/s Baltic Pulp izpilddirektors Juka Laitinens. Arī Db J. Laitinens norādīja, ka lai īstenotu iecerēto celulozes rūpnīcas projektu akcionāriem būs jāatrod tāda vienošanās koksnes nodrošinājuma jautājumā, kāda apmierina visus akcionārus. Kamēr starp Latvijas valsti un celulozes ražošanas uzņēmumiem Metsaliitto un Sodra netiks parakstīts jaunās celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līgums, tikmēr koksnes nodrošinājuma jautājums rūpnīcai – ar ilgtermiņa mežizstrādes līgumu, koncesiju vai papīrmalkas piegādēm faktiski ir atklāts. Db jau 31.05. 2001. rakstīja, ka Ministru kabinets noraidīja investoru vēlmi celulozes rūpnīcas pārziņā — koncesijā vai uz ilgtermiņa mežizstrādes līguma — nodod 500 000 ha valsts mežu, kas kalpotu kā koksnes izejmateriālu pašnodrošinājuma garantēšana 40 % apmērā. Tādējādi valdība atbalstīja Latvijas kokrūpnieku un mežizstrādātāju priekšlikumu jaunajā celulozes rūpnīcas kompānijā a/s Baltic Pulp pamatkapitālā ieguldīt nevis 150 000 ha valsts mežu, bet gan naudu, turklāt papīrmalkas piegādes celulozes rūpnīcai no valsts mežiem noteikt m3 (1,2 miljoni m3), nevis mežu platības izteiksmē. Šāds Latvijas valdības «kurvītis» ārvalstu investoriem nepatika. To, ka ne Metsaliitto, ne Sodrai nav pieņemams Latvijas valsts piedāvājums par papīrmalkas nodrošinājumu 1,2 milj. m3 apmērā, Db savulaik apliecināja arī Metsāliitto International Oy izpilddirektors un jaunās celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp valdes priekšsēdētājs Ēriks Lagervals. Sākotnējie plāni paredzēja, ka Latvijas valsts ar celulozes ražošanas uzņēmumiem Metsaliitto un Sodra paraksīts jaunās celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līgumu 2001. gada pavasarī un tad rūpnīca varētu sākt ražot celulozi jau 2005. gadā, taču pašlaik, ja šāda vienošanās tiek panākta 2003. gadā, ražošana varētu tikt uzsākta ne ātrāk kā 2006. – 2007. gadā.

Latvijas valsts potenciālajams celulozes rūpnīcas investoram Metsaliitto nepiešķirs ne prasītos ilgtermiņa mežu nomas līgumus, ne arī augošu koku cirsmas ar ikgadējo apjomu 0.4 - 0.6 milj. m3, bet gan tikai garantēs ap 0.2 milj. m3 lielas papīrmalkas piegādes par tirgus cenām. Tā pēc tikšanās ar Metsaliitto pārstāvjiem paziņoja darba grupas sarunām par celulozes rūpnīcas īstenošanas nosacījumiem vadītājs vicepremjers Ainārs Šlesers un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. «Metsaliitto vairs neuzstāj ne uz valsts mežu nodošanu, ne uz ilgtermina mežu nomas līgumu piešķiršanu, ne arī uzcitu nosacījumu, kas varētu kropļot tirgu,» uzsvēra A. Šlesers. Savukārt M. Roze norādīja, ka celulozes rūpnīcai nav nekāda pamata ik gadu piešķirt augošu koku cirsmas 0.4 — 0.6 milj. m3, kā to vēlējās investors, bet gan tikai garantēt to papīrmalkas apjomu piegādes uz komerciāliem nosacījumiem, kuru pietrūkst. Līdz ar to no valsts mežiem celulozes rūpnīcai varētu ik gadus tikt garantētas papīrmalkas piegādes ap 200 000 m3, un nav pamata piešķirt atsevišķas augošu koku cirsmas, skaidroja M. Roze. «Valsts vēlas sniegt atbalstu celulozes rūpnīcas izveidei, nevis konkrētam investoram, tāpēc nav pieļaujams, ka vienā paketē ar celulozes ražotni tiktu sasietas kādas citas investora vēlmes saistībā ar koksnes mehānisko pārstrādi Latvijā,» uzsvēra M. Roze. Pārējās koksnes resursu iegādē Metsaliitto ir brīvas rokas strādāt ar tādiem nosacījumiem, kādi ir tirgū, norādīja zemkopības ministrs. Viņš atzina, ka viss jautājums, kas saistīts ar valsts atbalstu celulozes ražotnes tapšanai tiks skatīts kompleksi, lai nebūtu tā, ka investoram rūpnīcas celtniecībai paredzētā zeme tiek nodota, valsts atbalsts tiek piešķirts, bet rūpnīca netiek celta. Gan Latvijas valdības pārstāvji, gan arī Metsaliitto viceprezidents stratēģiskās plānošanas jautājumos Ero Kitola (Eero Kytola) atzina, ka notiks tehnisko jautājumu risināšana, kas saistīta ar papīrmalkas piegādēm no valsts mežiem.

Plānots, ka valdība par iespējamo valsts atbalstu Somijas kompānijas Metsaliitto 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcas īstenošanai Latvijā diskutēs šā gada oktobrī. Šāds iespējamais termiņš ticis nosprausts Ministru prezidenta Einara Repšes tikšanās laikā ar Metsaliitto vecāko viceprezidentu Eiro Kitolu (Eero Kytola) un projekta kompānijas a/s Baltic Pulp izpilddirektoru Juku Laitinenu. Pēc premjera domām, pašlaik svarīgākais ir celulozes rūpnīcas iespējamās ietekmes uz vidi izvērtēšana un tādu ražošanas tehnoloģiju izvēle, kas būtu videi visdraudzīgākās. E. Repše uzskata, ka Latvijai būtu jāuzstāj, lai iecerētajā celulozes balināšanā nemaz netiktu izmantoti hlora savienojumi. Jāņem vērā, ka bezhlora balināšanas metode palielina celulozes ražošanas izmaksas. Pēc Db rīcībā esošās neoficiālās informācijas, valdībā diskusija par šī projekta valsts atbalsta paketi netiks uzsākta, pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs nebūs izsniedzis vides atļauju, kurā būs noteicis rūpnīcā izmantojamo celulozes balināšanas metodi. Sakarā ar nesen Somijā notikušo avāriju UPM Kymmene celulozes ražotnē tiek izteikta versija par to, ka valdībai, piešķirot valsts atbalstu šim projektam kā obligāts nosacījums jāizvirza prasība par šīs rūpnīcas radīto kaitējumu apdrošināšanu. Jāņem vērā, ka, pēc Metsaliitto domām, 100 % a/s Baltic Pulp akciju būtu jāpieder celulozes ražošanas kompānijai Metsa Botnia, kur 53 % pieder Metsaliitto un 47 % minētajam UPM Kymmene. Lai izbeigtu spekulācijas par rūpnīcas iespējamo kaitējumu videi pēc vicepremjera A. Šlesera teiktā, ar Metsaliitto ir panākta vienošanās par Latvijas delegācijas braucienu uz Somiju, lai kopā ar vides speciālistiem izpētītu to, kādu ietekmi uz vidi atstāj Somijā jau strādājošās celulozes rūpnīcas.

Latvijas valdība nolēma pārdot Latvijas valstij piederošos 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju par cenu, kas nav mazāka par to nominālvērtību — apmēram 65 000 Ls. Tādējādi jaunās celulozes rūpnīcas projektu Latvijā turpmāk īstenos Somijas kompānija Metsaliitto viena pati, jo saskaņā ar a/s Baltic Pulp noslēgto akcionāru līgumu, gan arī normatīvo aktu nosacījumiem pirmpirkuma tiesības uz Latvijas valsts kapitāldaļu pieder šim somu uzņēmumam. Jāņem vērā, ka pērnruden vēl viens a/s Baltic Pulp akcionārs (33 %) Zviedrijas kompānija Sodra paziņoja par izstāšanos no šī projekta un savas akcijas pārdos Metsaliitto. Pēc Metsaliitto domām 100 % a/s Baltic Pulp akciju būtu jāpieder celulozes ražošanas kompānijai Metsa Botnia, kur 53 % pieder Metsaliitto un 47 % citam Somijas koncernam UPM Kymmene. Šobrīd ir skaidrs, ka Latvijas valstij piederošās kapitāldaļas tiks pārdotas par naudu, tomēr kādi būs šo akciju privatizācijas noteikumi pašlaik nav zināms, jo par tiem vēl lems valdība. Tāpēc valdības sēdē uzdeva Zemkopības ministrijai izstrādāt un iesniegt MK a/s Baltic Pulp valsts kapitāldaļu pārdošanas noteikumu projektu. Taču, lai šādu projektu sagatavotu, būšot nepieciešamas sarunas ar Metsaliitto. «Tas nenozīmē, ka par nominālvērtību tiks pārdotas valsts kapitāldaļas a/s Baltic Pulp, bet gan to, ka tiek noteikta zemākā pārdošanas cena,» tā, noraidot apgalvojumus, ka 65 000 Ls par valsts kapitāldaļu pārdošanu ir pārāk maza summa, jo valsts ieguldījumi ir ievērojami lielāki, situāciju skaidro Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks mežu jautājumos Arvīds Ozols. Valdības sēdē izraisījās diskusija par to, kurai institūcijai būtu jānodarbojas ar a/s Baltic Pulp valsts kapitāldaļas privatizāciju. Pēc valdībā izskanējuša viedokļa, ar to nodarbosies Privatizācijas aģentūra.

Latvijas valdības un Somijas kompānijas Metsäliitto sarunās ir panākta konceptuāla vienošanās (izņemot peļņas nodokļa atlaidi) par iespējamo valsts atbalstu jaunās celulozes rūpnīcas izveidē. To pēc piektdien notikušajām sarunām apliecināja gan Latvijas darba grupas sarunām par celulozes rūpnīcas īstenošanas nosacījumiem vadītāja vietnieks zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, gan Metsäliitto vecākais viceprezidents stratēģijas jautājumos Ēro Kītola (Eero Kytola). Pēc M. Rozes provizoriskām aplēsēm valdībā jautājumu par iespējamo valsts atbalstu 900 miljonu eiro vērtajai celulozes rūpnīcai varētu skatīt pēc trim nedēļām. Tiesa, joprojām pilnībā nav atrisināti jautājumi, kas skar uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides lielumu, ilgumu un piemērošanu, kā arī iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Darba grupai uzdots sagatavot reālos peļņas nodokļa atvieglojuma apjomus (latos) un kā tie korelē ar investīcijām un citu nodokļu ieņēmumiem budžetā (arī pašvaldības), norāda M. Roze. Šādi aprēķini ir nepieciešamai, lai valdība redzētu iespējamo atlaižu ietekmi uz budžetu. Db jau rakstīja, ka Metsäliitto lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80% apmērā uz 20 gadiem, taču pēc M. Rozes teiktā pietiekoši lielas summas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide varētu akumulēt īsākā laikā, nekā šobrīd prasa investors. Paralēli šim darbam tiek gatavots arī celulozes rūpnīcas īstenošanas līgumprojekts. M. Roze uzsvēra, ka valsts atbalsts būs spēkā tikai tad, ja to apstiprinās valdība un ja celulozes rūpnīca saņems pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Nekādu atlaižu piesārņojuma nodoklī, kā arī prasībās saistībā ar vides aizsardzības jautājumiem celulozes rūpnīcai nebūs, taču netiks ieviesti arī jebkādi speciāli maksājumi celulozes ražotājam, skaidroja M. Roze. «Ja investors izpilda visus nosacījumus, tad arī Latvijas pusei nebūs pamata nepildīt vienošanos,» uzsver M. Roze. Viņš arī atzīst, ka Metsäliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. Tiesa, investors vēlas saņemt garantijas, ka tuvāko desmit gadu laikā valsts mežos ik gadu tiks izcirsti 4 miljoni m3 koksnes, kā arī iestrādāt nosacījumu: prioritāte koksnes resursu iegādē tiek dota tiem uzņēmumiem, kuriem ir koksnes pārstrādes jaudas Latvijā. Tāpat pēc investora lūguma tiks izstrādāta Meža politika, kuras uzmetums, pēc M. Rozes domām, varētu tapt līdz šā gada nogalei.

Sagaidāms, ka rītdienas valdības sēdē valdība lemjot, par tālāko rīcību ar tai piederošajām 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akcijām, varētu pārtraukt vai būtiski samazināt savu līdzdalību šajā miljardu eiro vērtajā projektā Par to liecina Db rīcībā esošā informācija. Lai gan Latvijas valstij ir vairākas tālākās rīcības alternatīvas (pārdot Metsaliitto, nodot valsts uzņēmumam vai paturēt), tomēr par visreālāko iespēju tiek uzskatīts priekšlikums, ka Latvijas valdība pārdod visas sev piederošās 33 % akcijas vai arī to daļu a/s Baltic Pulp lielākajam akcionāram Metsaliitto, kurš ir izteicis priekšlikumu pārņemt no celulozes rūpnīcas projekta izstājušās Zviedrijas kompānijas Sodra 33 % akciju paketi (ja uz daļu no tām nepretendēs Latvijas valsts, par ko gan bija jāpaziņo Latvijai līdz 2003. gada 1. janvārim, taču tas netika izdarīts). Šis Somijas koncerns iegādātās Latvijas valsts akcijas plānojis nodot savā grupā ietilpstošajai celulozes ražotājfirmai Metsa Botnia, kuras 53 % akciju pieder Metsaliitto grupai, bet 47 % celulozes un papīra ražotājam UPM Kymmene. Pārdodot savas akcijas vai to daļu, Latvijas valsts varētu izvairīties no ievērojamiem tēriņiem. Jo, ja Latvijas valsts turpinās piedalīties projektā kā akciju īpašnieks, tad ar akciju skaitam proporcionālu ieguldījumu kopējā investīciju summā ap miljardu eiro. Turklāt projekta sagatavošanas posmā tas prasītu ap vienu miljonu Ls 2003.gadā un aptuveni divreiz vairāk 2004.gadā. Ņemot vērā, ka E. Repšes vadītā valdība šobrīd cenšas taupīt pat tur, kur tas gandrīz vai nav iespējams, tad valsts kapitāla daļas pārdošana ir pats labākā iespēja valsts budžeta izdevumu apcirpšanai. Tiesa, celulozes ražotnei sekmīgi darbojoties, Latvijas valsts kā akcionārs var cerēt uz dividenžu izmaksu, taču jāņem vērā, ka celulozes cena pasaules tirgū esot ļoti svārstīga. Bez tam ir zināms, ka ievērojamu Latvijā saražotās celulozes daļu Baltic Pulp domā pārdot Metsaliitto grupas papīra ražotājiem M-real, kas vairākiem meža nozares uzņēmējiem ir licis domāt, ka tādējādi peļņas centrs neatradīsies Latvijā, bet gan viena investora kontrolētajā ražotnē aiz Latvijas robežam.

«Labprāt izteiktu savu viedokli, kuru no priekšlikumiem uzskatu par vislabāko, taču šis jautājums ir konfidenciāls saskaņā ar akcionāru noslēgto līgumu un šī iemesla dēļ arī nevaru konkrēti atbildēt. Lēmumu pieņems valdība,» tā savu nostāju jautājum, ko Latvijas valsdībai tālāk darīt ar 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju skaidro zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Jāatgādina, ka Latvijas valstij ir vairākas tālākās rīcības alternatīvas (pārdot lielākajam a/s Baltic Pulp akcionārām — Metsaliitto, nodot valsts uzņēmumam vai paturēt), tomēr par visreālāko iespēju tiek uzskatīts priekšlikums, ka Latvijas valdība pārdod visas sev piederošās 33 % akcijas vai arī to daļu a/s Baltic Pulp lielākajam akcionāram Metsaliitto. Ja Latvijas valsts samazina savā rīcībā esošo akciju daļu, tad tās galvenais ieguvums būtu akcionāram saņemamā informācija par projekta attīstību un realizāciju kā arī par visiem rūpnīcas darbības aspektiem. Jāņem vērā, ka Latvijas valdība, tiesa, ar Metsaliitto piekrišanu, var pārdot savas akcijas vai to daļu kādam citam Latvijas uzņēmumam. Taču līdz šim pēc Db informācijas interesi par akciju pirkšanu ir izrādījuši tikai privātie mežu īpašnieki, bet nav zināms, vai to rīcībā būs nauda, lai varētu iegādāties celulozes rūpnīcas akcijas. Tādā gadījumā investors ir izteicis vēlmi, lai daļu no nepieciešamām investīcijām veidotu valsts atbalsts. Jo, piemēram, līdzīgs projekts Vācijā (Stendālē) saņems apmēram 25 % finansu līdzekļu subsīdiju veidā, bet kopā ar Vācijas valsts garantijām aizdevumam šī pakete sasniedz 720 miljonus eiro, kas esot nebijis notikums celulozes un papīra ražošanas nozarē. .

Lai arī oficiāli pagaidām netiek nosaukta iespējamā Latvijas valstij piederošo 33 % a/s Baltic Pulp kapitāldaļu pārdošanas cena, taču neoficiāli tā tiek lēsta 0.2 līdz 0.8 milj. eiro apmērā.Šāds diapazons tiek minēts atkarībā no tā, no kura brīža (gada) sāk skaitīt valsts izdevumus jaunas celulozes rūpnīcas izveidē: no 2000. gada, kad tika izveidots a/s Baltic Pulp, vai no rūpnīcas idejas pirmsākumiem — 1989. gada. Tādējādi šis skaitlis tiek palielināts ne tikai līdz 800 000 eiro, bet vēl vairāk. «Šobrīd vēl ir pāragri runāt par konkrētu Latvijas valstij piederošo a/s Baltic Pulp kapitāldaļu un ieguldījumu pārdošanas cenu,» skaidro zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš norāda, ka gan Somijas meža nozares koncerns Metsäliitto, gan Latvijas puse, kā celulozes rūpnīcas akcionāri ir piedāvājuši savu metodiku Latvijas puses kapitāldaļas un ieguldījumu novērtēšanai, lai tādējādi varētu vienoties par konkrētu cenu. Iespējamā Latvijai piederošo kapitāldaļu pārdošanas cena tiks noteikta, izvērtējot kādus tēriņus var attiecināt uz Latvijas valsts ieguldījumu celulozes rūpnīcas izveidē. Jāatgādina, ka Db jau rakstīja, ka šā gada 28. janvāra sēdē valdība nolēma pārdot Latvijas valstij piederošos 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju par cenu, kas nav mazāka par to nominālvērtību — apmēram 65 000 Ls. Tas gan nenozīmējot, ka par nominālvērtību valsts kapitāldaļas a/s Baltic Pulp varētu tikt pārdotas, jo valsts ieguldījumi ir lielāki. Latvijas 33 % lielās kapitāldaļu pārdošana ir cieši saistīta ar projekta realizāciju un tam nepieciešamā celulozes rūpnīcas projekta īstenošanas līguma parakstīšanu starp Latvijas valsti un investoru — Metsäliitto. Tāpēc arī, pēc M. Rozes domām, vispirms ir jāpanāk vienošanās par iespējamo cenu ar investoru, vienošanās valdībā par rūpnīcai piešķiramo valsts atbalstu un tikai tad var cerēt uz reālu naudas saņemšanu. «Tas nevar notikt ļoti ātri,» uzsver M. Roze. Db jau rakstīja, ka Latvijai savas kapitāldaļas būtu jāpārdod ne lētāk kā par summu, kura nosedz Latvijas valsts tēriņus sakarā ar a/s Baltic Pulp, uzskata uzņēmēji. Vairāki nozares biznesmeņi uzskata, ka 33 % akciju pārdošanas cenai jābūt tādai pašai vai pat vēl lielākai nekā Metsäliitto maksāja par Södras akciju iegādi, jo Latvija pie šī projekta strādājusi jau vairāk nekā trīspadsmit gadu. Šī darījuma summa gan netiek atklāta.

Celulozes rūpnīcas projekta īstenošanai Krustpils pagasta Ozolsalā īpašs valsts atbalsts nav jāpiešķir. Tā nolemts vakardienas darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem — Somijas meža nozaru koncernu Metsaliitto — sēdē. Par to vēl būs jālemj valdībai. «Darba grupa savu darbu ir veikusi un secinājusi, ka Latvijas valstij kādā īpašā veidā celulozes rūpnīcas projekts nav jāatbalsta, jo ir normatīvie akti, kuri nosaka, kādas nodokļu atlaides ir iespējams saņemt,» savu pozīciju skaidroja darba grupas vadītājs, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Viņš uzsvēra, ka potenciālajam investoram pašam ir jāpieņem lēmums — realizēt vai nerealizēt šo projektu. Pašreizējie normatīvie akti ļauj MK piemērot 40 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi no investīciju projektiem, kuros investē 10 milj. Ls vai vairāk, tādējādi Latvijas valsts atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcai var sasniegt pat 360 milj. eiro. Savulaik celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem — Metsaliitto un Sodra — bija daudz dažādu vēlmju. Piemēram, investori vēlējās, lai Latvijas valsts celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp pamatkapitālā iegulda 150 000 ha valsts mežu un vēl 350 000 ha valsts mežu tiktu nodoti rūpnīcai, balstoties uz ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pamata. Vēlāk Metsaliitto uzturēja prasību par ikgadēju apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tomēr arī no šīm prasībām investors atteicās, jo A. Šlesera vadītā darba grupa bija pret šo prasību. Pašlaik investors vēlējies saņemt apmēram 80 % lielu nekustamā īpašuma nodokļa un arī 80 % lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi. A. Šlesers norādīja, ka kopš tā brīža, kad tika izteiktas minētās investora vēlmes, daudz kas ir mainījies. Piemēram, peļņas nodokļa likmi plānots pazemināt līdz 15 % un tādējādi investoram šī likme jau tāpat būs mazāka nekā tad, kad pie šī projekta tika uzsāktas sarunas tolaik bija 25 % likme, turklāt tagad Latvija stājas ES.

«Investors var prasīt visu, ko vien vēlas, taču tas nenozīmē, ka viņš saņems visu, ko vien kāro,» tā Metsaliitto piedāvājumu, pagarināt ilgtermiņa mežizstrādes līgumus, kuri beidzas, savukārt celulozes rūpnīcas — Ozolsalas apkaimē esošos ilgtermiņa mežizstrādes līgumus kuri beidzas vai arī tos, kuri kādu iemeslu dēļ tiek lauzti, nodot Metsäliitto grupai, lai Latvijas valsts apņemtos savos mežos nekad nenodarboties ar mežizstrādi un apaļkoku tirdzniecību un palielinātu mežu ciršanas apjomus, komentē Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks mežu jautājumos A. Ozols. Par Metsäliitto piedāvāto līgumprojektu tiks spriests arī Meža konsultatīvās padomes sēdē šonedēļ.

Meža nozares uzņēmēji pagaidām atturīgi vērtē potenciālā celulozes rūpnīcas investora izteikto priekšlikumu par ilgtermiņa koksnes iegāžu līgumu ar Latvijas valsti. Šāds viedoklis ir saistīts ar to, ka uzņēmēji ar Metsaliitto priekšlikumiem ir iepazinušies pēc publikācijas Dienas biznesā, tomēr viņiem neesot īsti skaidrs, ko ar šīm piegādēm vēlas pats potenciālais investors. «Latvijas valdībai nevajadzētu uzņemties nekādas garantijas par koksnes piegādēm celulozes rūpnīcai, bet visi resursi tāpat kā pārējiem nozares uznēmējiem tai ir jāpērk tirgū,» uzsver mežizstrādes un kokapstrādes a/s Strenču MRS prezidents Vitauts Breicis. Viņaprāt, tādā gadījumā var būt situācija, kad valdība ir garantējusi piegādes celulozes rūpnīcai, taču tā šo koksni kaut kādu iemeslu dēļ (piemēram, augstās cenas dēļ) nav pirkusi un investors var vērsties tiesā pret Latvijas valsti par līguma neizpildi. «Lai šāda manis minētā situācija nebūtu iespējama, Latvijas valdībai Metsaliitto priekšlikumu izvērtēšanai vajadzētu pieaicināt starptautiskus konsultantus, neraugoties uz izmaksām,» norāda V. Breicis. Turklāt viņam tāpat kā vairākiem citiem kokrūpniekiem neesot skaidrs, kādas (papīrmalkas kā kvalitatīva vai kvantitatīva sortimenta, zāģbaļķu) koksnes kāda termiņa (5 10, 15, 25, 50 gadu utt.) piegāžu līgumu un cik lielu apjomu (0.5, 0.9 1.2, 2.0 milj. m3 utt.) Metsaliitto vēlas. «Somu kompānijas rīcībā ir spēcīgi juristi, tāpēc ir jābūt ļoti uzmanīgiem un nedrīkst uzķerties uz kādiem ārēji neredzamiem juridiskiem knifiem, citādi var būt kā ar zviedru kuģa lietu, kur Latvija spiesta maksāt miljonus,» skaidro V. Breicis. Tuvākajā laikā potenciālā celulozes rūpnīcas investora iesniegtos priekšlikumus valsts atbalstam vērtēs valdības izveidotā darba grupa sarunām par celulozes rūpnīcas celtniecības nosacījumiem līdz galīgajam lēmumam par investīcijām.

Vairāki aptaujātie atzina, ka jau bijis gaidāms, ka Latvijā iecerētās celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp lielākais akcionārs Somijas koncerns Metsäliitto uz pāris gadiem nolēmis iesaldēs šo apmēram 900 milj. eiro vērto projektu. Tiesa, celulozēs rūpnīcas projekta iesaldēšana nenozīmē, ka vismaz pagaidām Metsäliitto no šī projekta pilnībā atsakās, tādējādi citam potenciālajam celulozes rūpnīcas būvētājam ir grūti (pēc dažu aptaujātto domām neiespējami) uzsākt sarunas ar Latvijas valdību par šāda projekta realizāciju. Lai arī šis celulozes projekts ir iesladēts, Metsäliitto savu kāju durvīs ir atstājusi, kas traucē citiem investoriem mēģināt realizēt citu celulozes rūpnīcas projektu, uzskata vairāki aptaujātie. Lai arī kopumā tiek norādīts uz celulozes rūpnīcas nepieciešamību Latvijā, kura pārstrādātu kokapstrādes radušās koksnes atliekas – šķeldu, kā arī koksni, kuras kvalitāte neatļauj tai veikt mehānisko apstrādi, tomēr tiek atzīts, ka potenciālo investoru savulaik izvirzītās prasības Latvijas valdībai projekta īstenošanai (valsts mežu nodošanu rūpnīcas pārziņā utt.) bijušas neizdevīgas Latvijai. Latvijā par jaunas celulozes rūpnīcas izveidi tiek runāts jau kopš 1989. gada, tomēr līdz šim tā arī vēl pie jaunas celulozes rūpnīcas Latvija nav tikusi.

Iespējams, ka jau 15. janvārī Latvijas valdības pārstāvji tiksies ar potenciālo celulozes rūpnīcas investoru Metsaliitto, lai pārrunātu Latvijas valsts iespējamo tālāko līdzdalību šā projekta realizācijā. Tāda informācija tika izplatīta piektdien pēc Ministru prezidenta biedra Aināra Šlesera, ekonomikas ministra Jura Lujāna, tieslietu ministra Aivara Aksenoka un zemkopības ministra Mārtiņa Rozes sanāksmes ar kopā Celulozes rūpnīcas projekta darba grupas pārstāvjiem ( Tās vadītāju Marģeru Kramu,Latvijas Attīstības aģetūras ģenerāldirektoru Māri Ēlertu, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Arvīdu Ozolu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Eināru Cilinski, Privatizācijas aģentūras pārstāvi Tāli Linkaiti, projekta ekspertiem Arni Treimani un Ingu Kačevsku). Kā ekspertus sarunās ar Metsaliitto nolemts pieaicināt arī atsevišķus iepriekšējās projekta darba grupas pārstāvjus. Galvenais valdības un Somijas kompānijas Metsaliitto vadības tikšanās uzdevums būs vienoties par to, vai un ar kādiem Latvijas valsts līdzdalības nosacījumiem celulozes rūpnīcas projekts varētu tikt realizēts.

Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas prezidents Andrejs Domkins uzsver, ka vienam spēlētājam tirgū nedrīkst radīt priekšrocības attiecībā pret citiem. Tāpēc, ja Metsaliitto pašreizējie priekšlikumi gūs Latvijas valdības atbalstu, asociācija šādu līgumu varētu taranēt ar ES direktīvu palīdzību, kuras reglamentē konkurenci. «2001. gada sākumā Metsaliitto Latvijā piederēja tikai tirdzniecības kompānija, taču pašlaik situācija ir mainījusies, jo investors kontrolē uzņēmumu (SIA Silva), kuram ir ilgtermiņa mežizstrādes līgumi un šādu līgumu iegāde no citiem mežizstrādātājiem vēl turpinās,» uzsver A. Domkins. Viņaprāt tuvākajā laikā Metsaliitto kontrolēto ilgtermiņa mežizstrādes līgumu skaits un tajos izcērtamās koksnes apjoms tikai pieaugs, jo, kā liecinot pieredze, daudzi šādu līgumu turētāji situācijā, kad krītas peļņa no mežizstrādes un apaļkoku tirdzniecības tos pārdod.

Lai arī mežizstrādātāji atbalsta potenciālā celulozes rūpnīcas investora Metsaliitto izvirzītās prasības projekta īstenošani, lielākā daļa Meža konsultatīvās padomes locekļu nostāja ir negatīva, aicinot Latvijas valdību izvirzītās prasības noraidīt. Tagad pēc vakardienas Meža konsultatīvajā padomē izteiktajiem viedokļiem, galīgais lēmums par Metsaliitto izvirzītajiem nosacījumiem būs jāpieņem Latvijas valdībai. Pēc neoficiālas informācijas nebūt nav izslēgts, ka Latvija varētu arī atteikties no Metsaliitto piedāvājumiem un meklēt jaunus celulozes rūpnīcas investorus, kuru prasības pret valsti būtu mazākas. Pasaules dabas fonda (WWF) Latvijas pārstāvniecības direktors U. Rotbergs uzskata, ka arī Latvijai ir jāizvirza savas prasības investoram.Viņš pieļauj, ka investora prasības izvirzītas ar mērķi novilcināt sarunas un tādējādi nepieļaut citu potenciālo celulozes rūpnīcas investoru (konkurentu) ienākšanu Latvijā. Savukārt Lauksaimniecības universitātes profesors J. Līpiņš norādīja, ka viņaprāt investors izvirzot prasības, cer uz savu prasību apmierināšanu vai arī, ja tiek saņemts atteikums no Latvijas, tad pamet šo valsti.

Latvijas valsts līdzdalība celulozes rūpnīcas projektā nav nepieciešama, tāpēc valdība tiks aicināta pieņemt lēmumu par Latvijas valsts kapitāldaļu pārdošanu a/s Baltic Pulp. ā pēc tikšanās ar celulozes rūpnīcas projekta potenciālo investoru Metsaliitto, Metsa Botnia pārstāvjiem atzina Ministru kabineta deleģētie valdības locekļi — Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Potenciālais investors Metsaliitto ir gatavs īstenot celulozes rūpnīcas projektu bez Latvijas valsts kā akcionāra līdzdalības, tāpēc valdības sēdē tiks izskatīts jautājums par Latvijas valsts izstāšanos no celulozes rūpnīcas projekta kompānijas — a/s Baltic Pulp. «Tad, kad Latvija uzsāka šo projektu, bija citi politiski ekonomiskie apstākļi un arī augstāks risks celulozes rūpnīcu būvēt bez valsts līdzdalības, tomēr situācija šobrīd ir mainījusies, jo Latvija ir uzaicināta kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, to saprot arī investori,» skaidro M. Roze. «Valstij nevajadzētu sēdēt uz diviem krēsliem vienlaicīgi – piedalīties tiešā uzņēmējdarbībā un rūpēties par uzņēmējdarbības vidi. Rūpnīca ir jāceļ privātiem investoriem, bet valstij jāda visu, ko var, lai atbalstītu investorus,» uzsver A. Šlesers. Viņš arī atzīst, ka Latvijai nav tādu finanšu resursu, lai piedalītos 900 milj. eiro vērtajā projektā, it īpaši, ja jau šogad plānošanai ir vajadzīgi apmēram 6 milj. eiro. Minēto iemeslu dēļ A. Šlesers norāda, ka valdībā tiks iesniegts priekšlikums ne tikai Latvijas valstij kā Baltic Pulp akcionāram piekrist, ka Metsaliitto iegādājas projektu pametušas Sodra kapitāladaļu (33 %), bet arī atsakās no savām daļām, tās pārdodot. Latvijas valstij nekāds kaitējums netiktu nodarīts, ja valdība pieņemtu lēmumu par izstāšanos no a/s Baltic Pulp.