Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts politiskā atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu, savukārt projekta autori domā, ka to pietikšot visiem.

«Ir analizēta celulozes rūpīcai nepieciešamo izejvielu bāze, kas rāda divus secinājumus. Proti, šobrīd Latvijas eksportā ir celulozes izejvielas - papīrmalka un šķelda -, kuru apjoms atbilst iecerētā projekta jaudām, tomēr jārēķinās, ka salīdzinājumā ar a/s Baltic Pulp projektu jau šobrīd ir būtiski mainījies - pieaudzis šīs izejvielas patēriņš Latvijā,» situāciju skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš zina teikt, ka perspektīvā celulozes rūpnīcai nepieciešamo izejvielu apjomu iegūt būs vēl grūtāk, jo Latvijā līdz ar enerģētikas jauno stratēģiju, kā arī topošo koģenerācijas staciju izveidi šādas koksnes izejvielu pašmāju patēriņš tikai pieaugs.

Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Arī vēstule, kuru šajā sakarā līvānieši nosūtījuši Ministru prezidentam, palikusi neatbildēta. Līvānu novada zemnieku Pēteri Turkopoli, kurš ir arī privāto mežu īpašnieku sabiedrības Jersika valdes priekšsēdētājs, šāda attieksme tracinot: «Nevajag stiept gumiju, bet tūliņ ķerties pie sagatavošanas darbiem!»

Turkopolis stāstījis, ka investori, kas esot no Saūda Arābijas, gatavi par savu naudu arī tiltu pār Daugavu Līvānos uzbūvēt. Viņi prasot tikai vienu – lai valdība šim projektam dotu zaļo gaismu, citādi varot sanākt tāpat, kā notika pirms gadiem desmit ar skandināviem, kuri vēlējās celt šādu ražotni Ozolsalā, taču beigās saņēma negatīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Šoreiz gan varētu būt citādi, jo celulozes balināšana plānota bez hlora, ar ūdeņradi, kas ir dārgāk, taču videi draudzīgāk.

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Somijas celulozes un papīrfabriku strādnieku streika dēļ viens no lielākajiem papīrmalkas un celulozes šķeldas eksportētājiem SIA Stora Enso Mežs uz nenoteiktu laiku apturējis skujkoku papīrmalkas un celulozes šķeldas iepirkšanu Latvijā. «Mums nav citas izejas,» skumji secina SIA Stora Enso Mežs direktors Vilnis Freimanis. Viņš norāda, ka nav ekonomiski izdevīgi šobrīd pirkt Latvijā skujkoku celulozes šķeldu, pēc kuras Somijā nav pieprasījuma, it īpaši, ja tā siltā laikā ātri pārvēršās par produktu, kura vērtība ir krietni zemāka — kurināmo šķeldu. Savukārt Dienvidzviedrijā janvāra vētras seku likvidācijas rezultātā ik uz soļa ir redzamas lielas papīrmalkas krautuves, līdz ar to šajā valstī izvietotajās celulozes ražotnēs nav iespējams realizēt šobrīd tirgū lieko celulozes šķeldu, norāda V. Freimanis. Faktiski Somijas papīra un celulozes fabriku strādnieku lēmums pagarināt streiku līdz jūnija beigām ir radījis ķēdes reakciju.Tā rezultātā Somijā no šīs nedēļas savu darbību uz laiku esot apturējušas teju vai visas kokzāģētavas, jo tām nav kur likt celulozes šķeldu, kas ir viens no to ieņēmumu un būtiskiem peļņas avotiem. Pēc V. Freimaņa rīcībā esošajām ziņām, tiek prognozēts, ka minētā iemesla dēļ Somijā vien varētu netikt saražoti ap 2 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu. V. Freimanis arī atzīst, ka celulozes šķeldas un skujkoku papīrmalkas iepirkšana tiek pārtraukta tikai uz laiku, jo agrāk vai vēlāk Somijas papīrražotāji atsāks darbu. Tiesa, V. Freimanis neprognozēja, kādas varētu būt skujkoku celulozes šķeldas cenas tajā brīdī, kad atkal tiks atsākta šī produkta iepirkšana. Viņš pieļāva, ka līdzīgi varētu rīkoties arī citi celulozes šķeldas iepircēji, jo šo produktu nevar ilgstoši glabāt, lai tas nezaudētu savas kvalitātes īpašības un būtu derīgs celulozes ražošanai.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

Reaģējot uz pēdējās dienās medijos izskanējušo ziņu par jaunu sarunu sākšanu saistībā ar celulozes rūpnīcas iespējamo celtniecību Latvijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze izplatījis informāciju, ka Zemkopības ministrija (ZM) neatbalsta šādas aktivitātes: „Šis jautājums nav aktuāls, un Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi savu nostāju – mums nav nepieciešama celulozes rūpnīca, kas vienlaikus ir arī liels drauds Latvijas dabai,” uzsvēra M. Roze. Zemkopības ministrs, komentējot izskanējušo informāciju par sarunu atsākšanos celulozes rūpnīcas sakarā, ir lakonisks: „Par vienu no mūsu panākumiem iepriekšējos četros gados varam uzskatīt celulozes rūpnīcas celtniecības nepieļaušanu. Un mūsu nostāja nav mainījusies arī tagad – mēs esam pret šādu projektu.” Ministrs uzsver, ka ne ministrijā, ne ministrijas pakļautības iestādēs nav apspriesta iespējamība atjaunot sarunas par celulozes rūpnīcas celtniecību Ozolsalā vai jebkur citur Latvijā. „Mēs neesam par to runājuši un arī negatavojamies to darīt, šis jautājums katrā ziņā nav mūsu dienaskārtībā, ” uzsver ministrs.Zemkopības ministrija jau iepriekš paudusi nostāju, ka celulozes rūpnīcas celtniecība Latvijai nav nepieciešama, turklāt tāda projekta realizācija varētu negatīvi ietekmēt gan dabas aizsardzības situāciju Latvijā, gan negatīvi ietekmētu mežrūpniecības tirgus attīstību. „Mums uz līdzīgiem projektiem jāraugās ilgtermiņā,” uzskata Mārtiņš Roze, „un tas nozīmē, ka varam skaidri pateikt: mēs neatbalstām sarunu atsākšanu par celulozes rūpnīcas celtniecību.”, norādīts Zemkopības ministrijas informācijā.

Finanšu ministrs Artis Kampars šaubās par iespējām Latvijā attīstīt celulozes rūpnīcu, norādot uz «ļoti nopietnām» vides prasībām un valsts resursu pieejamību tik lielam projektam.

Intervijā Latvijas Radio ministrs norāda, ka ir vēl viens būtisks iemesls, lai šaubītos par šāda projekta realizāciju, proti, tendences, ka šāda veida celulozes rūpnīcas patlaban pārvietojas no Eiropas uz Dienvidameriku, kur koksnes resurss ir daudz ātrāk augošs un ražošanas izmaksas ir zemākas nekā Eiropā.

A. Kampars skaidro, ka šādas rūpnīcas realizācijas iespējas tiks analizētas, taču, balstoties uz ekspertu izteikumiem, šādas celulozes rūpnīcas attīstības nepieciešamība patlaban esot ļoti grūti pamatojama.

Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome uzdevusi LIAA un Zemkopības ministrijai veikt analīzi par celulozes ražošanai nepieciešamo resursu pieejamību, kā arī apkopot ekspertu viedokļus un sagatavot priekšlikumu par priekšizpētes veikšanu, šodien vēsta Dienas bizness.

Oy Metsä-Botnia Ab iesniegusi Latvijas valdībai ierosinājumu likvidēt a/s Baltic Pulp un izbeigt iesaldēto celulozes rūpnīcas projektu. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais celulozes rūpnīcas koncepts vairs neesot konkurētspējīgs, Db.lv informēja Oy Metsä-Botnia Ab direktors Jukka Laitinens.

A/s Baltic Pulp īpašnieki ir Latvijas valsts (33%) un Oy Metsä-Botnia Ab (67%). Baltic Pulp uzdevums bija izpētīt iespējas būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, kas gadā saražotu 600 000 tonnu produkcijas un kuras izmaksas būtu apmēram 900 miljoni eiro.

A/s Baltic Pulp tika izveidota 2000. gadā, un tās īpašnieki bija Metsäliitto, Södra Skogsägarna un Latvijas valsts. 2005. gadā kompānija tika nodota Oy Metsä-Botnia Ab īpašumā.

Oy Metsä-Botnia Ab ir otrs lielākais celulozes ražotājs Eiropā. Tā ikgadējais produkcijas apjoms ir 2,7 miljoni tonnu celulozes, un visas piecas Botnia celulozes rūpnīcas atrodas Somijā. Botnia pašlaik būvē miljona tonnu jaudas eikaliptu celulozes rūpnīcu Urugvajā. Krievijā kompānija 2006. gadā beigusi zāģētavas celtniecību. Botnia īpašnieki ir Metsäliitto Group (53%) un UPM-Kymmene Corporation (47%).

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2013. gada 4. ceturksnī veidojās 53,6 miljonu eiro pārpalikums jeb 0,8% no prognozētā IKP, liecina Latvijas Bankas dati.

2013. gadā kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tekošā konta deficīts bija mazāks (191,1 miljons eiro jeb 0,8% no prognozētā IKP). 2013. gadā deficīta sarukumu veicināja preču ārējās tirdzniecības deficīta samazinājums un pakalpojumu ārējās tirdzniecības pārpalikuma pieaugums.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 4. ceturksnī samazinājās līdz 18,4 miljoniem eiro jeb 0,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču eksports pieauga straujāk nekā preču imports, bet gan pakalpojumu eksports, gan imports samazinājās. 4. ceturksnī turpināja samazināties pārvadājumu pakalpojumu eksports, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni labākus rezultātus uzrādīja būvniecības, kā arī informācijas un datorpakalpojumu eksports, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šā gada 2. ceturksnī bija 224 miljonu eiro deficīts, kas ir 3,7% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas dati.

Deficīta veidošanos galvenokārt ietekmēja preču ārējās tirdzniecības deficīts.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 2. ceturksnī palielinājās līdz 209,1 miljonam eiro (-3,5% no prognozētā IKP). 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču ārējās tirdzniecības deficīts pieauga un sasniedza 650,6 miljonus eiro, kas skaidrojams ar to, ka, lai gan preču eksports uzrādīja nelielu pieaugumu, preču imports šajā periodā ir pieaudzis straujāk. Salīdzinot ceturkšņa datus procentos no IKP izteiksmē, deficīts ļoti minimāli, taču samazinājās – līdz 10,8% no prognozētā IKP, stāsta centrālās bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Uzņēmēji uzskata, ka viena no inflācijas mazināšanas iespējām būtu nodokļu sistēmas revīzija un konkurētspējas veicināšana.

Lai gan Briseles komisāri neredz šķēršļus cenu iesaldēšanai Latvijā, pagaidām mehānismu administratīvi regulējamo cenu iesaldēšanai neredz arī Db aptaujātie ekonomisti.

Jāpalīdz ilgtermiņā

Ja valsts kompensētu monopolkompāniju izmaksu pieaugumu un iesaldētu administratīvi regulējamās cenas, tas droši palīdzētu valsts ekonomikai īstermiņā, taču būtu jāzina, kādā veidā iziet no šīs situācijas, domā augļu un dārzeņu pārstrādes SIA Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks. Tāpēc par vispiemērotāko un reālāko variantu A. Svarenieks uzskata nevis cenu regulēšanu no valsts puses, bet atsevišķu nodokļu pārdalīšanu un mazturīgo iedzīvotāju un atsevišķu ražotāju grupu subsidēšanu. «Tas ļautu risināt mūsu situāciju,» tā A. Svarenieks.

Cenu iesaldēšana ir tas, ko iedzīvotāju vairākums šobrīd gaida no valdības, šodien, 29.maijā raksta nra.lv.

Laikraksts norāda, ka divas trešdaļas jeb 66% aptaujāto atbalstījuši ieceri valdībai iesaldēt cenas pārtikai un pirmās nepieciešamības precēm.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 77% Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar valdības darbu, turklāt vairāk nekā viena ceturtā daļa no tiem jeb 28% ar valdības veikumu ir pilnībā neapmierināti. Ar valdības darbu apmierināti ir 17% respondentu.

Skaidrojums, kādēļ tik zemu vērtēts Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības darbs, varētu būt meklējams respondentu neapmierinātībā ar savas ģimenes pašreizējo finansiālo situāciju – par sliktu to atzinusi vairāk nekā trešdaļa aptaujāto jeb 36%, bet vairākums – 50% to vērtē kā viduvēju. Lūgti izteikt prognozes par savas ģimenes materiālo stāvokli pēc 12 mēnešiem, 25% pesimistiski norādījuši, ka tas būs pasliktinājies, 41% atzīmējis, ka nebūs mainījies, un tikai 20% izteikuši cerību, ka tas būs kopumā uzlabojies.

Stendāles celulozes rūpnīca (Vācijā) savā pirmajā darbības gadā ir ievērojusi stingrākus integrētā piesārņojuma novēršanas un kontroles nosacījumus, nekā tos pieprasa starptautiskā organizācija HELCOM. Stendāles rūpnīcai uzlikts par pienākumu gādāt, lai emisiju vidējās vērtības nepārsniegtu attiecīgā intervāla apakšējās robežas, skaidro Latvijas Papīra ražotāju asociācijas pārstāvis Eiropas celulozes un papīra rūpniecības inženieru asociācijā (EUCEPA) Arnis Treimanis. Viņš norāda, ka Stendāles rūpnīca ievērojusi visus Eiropas integrētās piesārņojuma novēršanas un kontroles (IPPC) nosacījumus, kas, atšķirībā no līdzšinējām HELCOM rekomendācijām, dod emisijas limitu noteiktā intervālā. Piemēram, ja IPPC paredz, ka celulozes rūpnīcas notekūdeņos ķīmiskajam skābekļa patēriņam jābūt 8—23 kg uz 1 tonnu celulozes, tad Stendāles ražotnei šis limits ir tikai 8 kg/t, nevis 15 vai 20 kg/t, norāda A. Treimanis. Arī hlora savienojumu AOX emisija ir stingri ierobežota, kaut arī rūpnīca izmanto celulozes balināšanas tehnoloģijas ar hlora dioksīdu (tā dēvētā ECF tehnoloģija). Turklāt, pēc rūpnīcas pārstāvju sacītā, tajā ir uzstādītas celulozes balināšanas iekārtas, gan ECF, gan arī TCF (bez hlora savienojumu izmantošanas) tehnoloģijām. Konkrētā tehnoloģiju izvēle esot atkarīga no tirgus pieprasījuma un vides inspekcijas lēmuma, norāda A. Treimanis. Viņš arī uzsver, ka jāatšķir potenciālo jaunu rūpnīcu investoru pieteikumi (piemēram, Metsäliitto solītās piesārņojuma robežvērtības Ozolsalas projekta gadījumā) no vietējo vides institūciju noteiktajām robežvērtībām un normatīviem. Pēdējie parasti esot stingrāki un detalizētāki.

Kokapstrādes SIA Komiss darbību pērn ietekmēja janvāra vētra Latvijā un Zviedrijā, kā arī tās atbalsts koksnes izstrādājumu noieta tirgos un arī Skandināvijas celulozes un papīrfabriku streiks. Neraugoties uz to, ka vētra bija 2005. gada janvāra sākumā, tomēr janvārī — februārī skujkoku zāģbaļku cenas nekritās un tikai martā šīs cenas būtiski kritās, atceras SIA Komiss īpašnieks un prezidents Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka savukārt pagājušā gada rudenī baļķu cenas atkal atgriezās bijušajos augstumos. Turklāt no vētrā cietušās koksnes iegūtie zāģbaļķi nebija piemēroti daudzu konstrukciju materiāla sortimentu ražošanai, kas samazināja ne tikai uzņēmuma ienākumus, bet arī peļņu, skaidro N. Perlovskis. «Konstrukciju materiālu ražošanai egles zāģbaļķus nācās vairāk iepirkt no vētrā daudz mazāk cietušās Vidzemes, kā arī Krievijas,» uzsver N. Perlovskis. Viņaprāt, ja Latvijai būtu labākas attiecības ar Krieviju, tad no šīs mežiem bagātās valsts varētu importēt vēl vairāk Latvijas kokrūpniekiem tik ļoti nepieciešamo koksnes resursu. Turklāt vairāki ārvalstu koksnes izstrādājumu pircēji vētras dēļ samazināja iepirkuma cenas, kas atkal mazināja ienākumus. Savukārt papildu triecienu radīja celulozes ražotāju streiks Somijā, jo celulozes šķeldas iepircēji no pagājušā gada maija nogales līdz pat septembrim faktiski bija pārtraukuši iepirkt šo produktu. Tāpēc lielu daudzumu celulozes šķeldas Komiss bijis spiests pārdot kā dedzināmo šķeldu, kuras cena ir apmēram 2.5 reizes zemāka nekā celulozes šķeldai, norāda N. Perlovskis. Turklāt arī šobrīd celulozes šķeldas iepirkuma cenas esot par apmēram 30 % zemākas, nekā tās bijušas pirms vētras.

Pēdējā gada laikā papīrmalkas cenas ir būtiski kāpušas valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsolēs, kam ir vairāki iemesli, kuru cēloņi meklējami celulozes rūpnīcu mītnes valstīs. 2005. gada I pusgada un šā gada II pusgada valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži apaļo kokmateriālu izsoļu rezultāti rāda, ka apses papīrmalkas cena pieaugusi par 33 %, bērza — par 29.5 %, skujkou kopumā — par 20 % un egles — par 16.7 %. «Šāds cenu kāpums ir vairāku faktoru savstarpējās mijiedarbības rezultāts,» secina valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes» direktors Andris Balodis. Viņš atzīst, ka gada visbūtiskākais vidējās svērtās cenas pieaugums ir egles papīrmalkai no 18.32 Ls/m3 šā gada I pusgada izsolē līdz 24.13 Ls/m3 II pusgadā un 2005. gada I pusgadā jau sasniedz 28.17 Ls/m3 — pieaugums 53.8 % apmērā, vēl iesapidīgāks kāpums ir bērza papīrmalkai — par 63.2 %, nedaudz mazāks ir aspes papīrmalkai — par 50.8 %. Viens no iemesliem, pēc A. Baloža teiktā, ir celulozes cenu kāpums pasaules tirgū, kas sev līdzi velk arī pieprasījumu pēc celulozes izejvielas — papīrmalkas (arī šķeldas) , proti, pēc egles papīrmalkas un tās iegādes cenām. Kā vēl viens būtisks faktors papīrmalkas cenas kāpumā tiek minēts jaunu konkurentu piedalīšanās papīrmalkas izsolē — SIA Nela Wood, SIA Sodra Latvia, UPM – Kymmene Forest. A. Balodis arī neizslēdz iespēju, ka Skandināvijā ir palielinājušās celulozes ražotņu jaudas, kuru noslogošanai ir vajadzīga papīrmalka, kā arī citi faktori, piemēram, kādas problēmas ar papīrmalkas piegādēm no koksnes resursiem bagātās Krievijas vai arī papīrmalkas piegāžu samazināšanās kādu iemeslu dēļ pašās celulozes ražotņu mītnes zemēs. Turklāt pašlaik vairākās valstīs, arī Latvijā, zāģē apaļkoksni, sākot ar 8 cm diametru, tādējādi šādas sīkkoksnes pārstrādātāji konkurē ar celulozes ražotājiem apaļkoksnes iepirkšanā, un papīrmalkas pircēji spiesti maksāt vairāk.

Apkārtējās vides aizsardzības prasības jau projektēšanas laikā bijušas visai stingras, jo celulozes rūpnīca atrodas iekšzemē, Elbas upes krastā, apmēram 150 km uz dienvidaustrumiem no Hamburgas, kur atrodas upes ieteka Ziemeļjūrā, atgādina Latvijas Papīra ražotāju asociācijas pārstāvis Eiropas celulozes un papīra rūpniecības inženieru asociācijā Arnis Treimanis. Turklāt 500 m attālumā no celulozes ražotnes atrodas Elbas upes biosfēras dabas rezervāts. Laika gaitā dažas prasības kļuvušas pat vēl stingrākas, nekā tika izvirzītas sākotnēji, galvenokārt attiecībā uz gāzveida izmešiem, skaidro A. Treimanis. Rūpnīcas pirmais darbības gads ir pierādījis, ka moderna celulozes rūpnīca ārpus savas teritorijas neizpludina smakojošus sēra savienojumus, norāda A. Treimanis. Citu normēto gāzu (piemēram, slāpekļa oksīdu) emisiju vides institūcijas kontrolē on -– line režīmā. «Tas nozīmē, ka rūpnīcas dūmvados ievietoto mēraparātu rādījumus var apskatīties uz kontrolējošo iestāžu monitoriem jebkurā diennakts laikā,» uzsver A. Treimanis. Viņš arī norāda, ka, ceļot pirmo Vācijas sulfāta tehnoloģijas celulozes rūpnīcu un zinot eksistējušos aizspriedumus pret šādu tehnologiju, saimnieki — Mercer International centās nodrošināt projekta caurspīdīgumu. Piemēram, celtniecības laikā, tika uzstādītas vairākas telekameras, kas internetā jebkuram interesentam jebkurā vietā deva iespēju sekot ražotnes celtniecības gaitai.

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts 2012. gada 2. ceturksnī bija 103,4 miljoni latu jeb 2,7% no prognozētā iekšzemes kopprodukta, liecina Latvijas Bankas dati.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni tekošā konta deficīts gandrīz nav mainījies. 2. ceturksnī palielinājās preču ārējās tirdzniecības negatīvais saldo, bet vienlaikus pieauga pakalpojumu un saņemto kārtējo pārvedumu pozitīvā bilance.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 2. ceturksnī palielinājās līdz 164,9 milj. latu jeb 4,3% no prognozētā IKP, jo preču imports salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga mazliet straujāk nekā preču eksports. Savukārt pakalpojumu tirdzniecībā straujāk palielinājās pakalpojumu, īpaši gaisa transporta un autotransporta nozarē, eksports. Sezonālu faktoru dēļ palielinājās arī sniegto braucienu pakalpojumu apjoms.

Celulozes rūpnīcas Ozolsalā oponentus neapmierina valsts institūciju lēmums ļaut a/s Baltic Pulp būvēt celulozes rūpnīcu pie Daugavas, tāpēc viņi plāno vērsties tiesā ar attiecīgu prasību. Šādu tālāko iespēju apliecināja sabiedriskās organizācijas Zaļā zeme pārstāvis Anatolijs Beļajevs. Viņš uzsver: «Mūs neapmierina valsts institūciju lēmums atļaut būvēt celulozes rūpnīcu pie Daugavas, un šo lēmumu apstrīdēsim tiesā.» «Ja kāds domā, ka, celulozes ražotnei aizliedzot balināt ar hlora tehnoloģijām piesārņojuma nebūs, tad tie ir rūgti maldi, jo nebūs hlora, taču pārējais viss milzīgais piesārņojums nekur nepazudīs,» norāda A. Beļajevs. Rūpnīcas notekūdeņi tiks novadīti Pļaviņu ūdenskrātuvē, pēc tam nokļūs Ķeguma un Rīgas ūdenskrātuvēs, kā arī Rīgas Jūras līcī, kas negatīvi ietekmēs tūrisma un atpūtas iespējas. Rūpnīcas radītie izmeši gaisā ietekmēs vidi rūpnīcas apkārtnē, tai skaitā Kalsnavas arborētumu, priežu sēklu audzes un zinātniskās pētniecības mežus, kā arī izplatīsies teritorijās, kas ietver Vesetas palienes purvu un Krustkalnu rezervātu, kuri ir iekļauti Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā (Natura 2000), bez tam notekūdeņu novadīšana Daugavā radīs draudus Rīgas pilsētas ūdensapgādei, kura izmanto Daugavas ūdeni.

Projekts Biznesa eskalators, ko organizē tirdzniecības parks Alfa (t/p Alfa) sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness un portālu www.db.lv, paredzēts kā unikāla iespēja jaunajiem Latvijas uzņēmējiem viena mēneša laikā piesaistīt pircēju uzmanību savai produkcijai un sekmēt tās pārdošanu populārākajā Rīgas tirdzniecības centrā ar lielāko pircēju plūsmu - tirdzniecības parkā Alfa.

Projekta mērķis ir sniegt jaunajiem Latvijas uzņēmējiem praktisku pieredzi tirdzniecībā īpaši labvēlīgos apstākļos, kur izšķirīga ir produkta pievilcība pircēja acīs un prasme to pasniegt. Projekta dalībniekiem tā ir iespēja sekmēt savas produkcijas atpazīstamību un likt pamatus turpmākai uzņēmējdarbības attīstībai. Projekta ietvaros dalībnieki tiekas ar saviem klientiem - produkta gala patērētājiem, saņemot tūlītēju atgriezenisko saikni.

Projekta dalībnieku sniegumam rūpīgi seko t/p Alfa ekspertu komanda, kuras pārstāvji ir pieredzējuši nozares profesionāļi. Projekta dalībnieku piedāvājums tiek vērtēts un analizēts, iesakot labākos risinājumus katram uzņēmējam individuāli.

Valsts sektora atalgojuma iesaldēšana un pensionēšanās vecuma pieaugums ir starp pasākumiem, kas nepieciešami, lai sakārtotu Lielbritānijas finanses, vakar, kā jau bija gaidīts, Toriju konferencē paziņojis Konservatīvo ēnu kabineta finanšu ministrs Džordžs Osborns (George Osborne).

Viņš norādījis, ka, īstenojot viņa iecerētos taupības pasākumus, varētu ietaupīt 7 miljardus Lielbritānijas sterliņu mārciņu gadā.

Dž. Osborns akcentējis, ka viņš vēlas būt taisnīgs, vēlētājiem atklājot nepieciešamos izdevumu samazināšanas apjomus.

Saskaņā ar viņa ieteikumiem valsts sektora atalgojuma iesaldēšana nedrīkst skart nevienu, kurš pelna mazāk kā 18 000 Lielbritānijas sterliņu mārciņu gadā. Starp viņa norādītajiem izdevumu samazināšanas pasākumiem ir arī algu «iesaldēšana» ministriem. Dž. Osborns uzskata, ka jebkuram jaunam valsts darbiniekam ar algu, kas pārsniedz premjerministra algas līmeni, nepieciešama īpaša atļauja no Valsts kases.

Celulozes rūpnīcas Ozolsalā oponentus neapmierina valsts institūciju lēmums ļaut a/s Baltic Pulp būvēt celulozes rūpnīcu pie Daugavas, tāpēc viņi vērsušies tiesā ar attiecīgu prasību. Sabiedriskās organizācijas Zaļā zeme iesniegusi prasības pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai, lūdzot atcelt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu tajos punktos un sadaļās, kuros nav aizliegts būvēt celulozes rūpnīcu Daugavas krastos, kā arī aizliegt (vai uzdot Vides ministrijai izdot lēmumu, kas aizliedz) būvēt celulozes rūpnīcu Daugavas krastos pie jebkādiem nosacījumiem un pie jebkādas tehnoloģijas. Db jau 13. novembra numurā rakstīja, ka minētās organizācijas biedri uzskata, ka arī aizliedzot celulozes ražotnei balināt ar hlora tehnoloģijām, piesārņojums būs milzīgs.

Valsts augstāko amatpersonu atalgojums jau tagad salīdzināms ar atalgojumu biznesa struktūrās, bet dažos gadījumos pat ar pasaules līmeņa amatpersonu atalgojumu.

Neatkarīgā Rīta Avīze izlases veidā izpētot pērnā gada dažādu valsts amatpersonu deklarācijas secina, ka plaisa starp vienkāršā cilvēka un valsts augstākās amatpersonas atalgojuma apmēru ir milzīga.

Kā raksta Neatkarīgā, "augstāko amatpersonu centieni panākt pēc iespējas augstāku atalgojumu iepriekš ir bijuši tik dedzīgi, ka zudusi loģika atalgojuma proporcijās". Lattelecom valdes priekšsēdētājs saņem 20 reižu vairāk nekā Babītes vidusskolas direktors. KNAB nodaļas vadītāja amats, izrādās, ir 20 reižu vērtīgāks nekā Valsts policijas vecākā inspektora amats. Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme direktors ir trīs reizes svarīgāks nekā Valsts prezidents." Bijušais Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis pērn saņēmis 13 570 latu mēnesī.

Rīgas brīvostas pārvaldes (RBP) realizētais projekts, īpaši tā būvdarbu stadijā, ticis rūpīgi kontrolēts no uzraugošajām institūcijām, veicot septiņus auditus, un to ieteikumus RBP ir ņēmusi vērā, lai uzlabotu projekta ieviešanu un novērstu riskus, informē RBP.

«Valsts kontrole (VK) vairāk nekā gadu RBP veica projekta revīziju, piesaistot arī divus ekspertu uzņēmumu. VK, izvērtējot dažādus ar projekta ieviešanu saistītus dokumentus jau no 2006.gada, nevēlējās pievērst vērību RBP paustajam viedoklim, Valsts kontroles ziņojumā izdarītie secinājumi ir balstīti uz pieņēmumiem un no kopējā konteksta izrautu informāciju, līdz ar to tendenciozi un negatīvi atspoguļojot projekta ieviešanu sagatavotajā ziņojumā Vai Rīgas brīvostās pārvalde projektu Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra īsteno sekmīgi?» norāda brīvostas pārstāvji.

Pagājušajā gadā Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts saruka līdz 259,9 miljoniem latu jeb 1,7% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija.

Centrālās bankas eksperti skaidro, ka negatīvais saldo veidojās tāpēc, ka Latvijas attīstībai bija nepieciešams izejvielu un kapitālpreču imports. Šāds neliels tekošā konta deficīts, ko pilnībā sedz ārvalstu tiešās investīcijas, nerada bažas par iespēju to finansēt ilgtermiņā.

Savukārt, turpinoties preču eksporta izaugsmei, Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā pērnā gada 4. ceturksnī veidojās pārpalikums 22,1 miljona latu apmērā jeb 0,5% no prognozētā IKP.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 4. ceturksnī samazinājās līdz 45,4 miljoniem latu jeb 1,1% no prognozētā IKP. Preču un pakalpojumu eksporta gada kāpums 4. ceturksnī bija 15,2%, bet importa gada pieaugums – 8,6%.