Finanses

Maksājumu bilances tekošā konta deficīts pērn - 0,8% no IKP

Žanete Hāka, 06.03.2014

Jaunākais izdevums

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā 2013. gada 4. ceturksnī veidojās 53,6 miljonu eiro pārpalikums jeb 0,8% no prognozētā IKP, liecina Latvijas Bankas dati.

2013. gadā kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tekošā konta deficīts bija mazāks (191,1 miljons eiro jeb 0,8% no prognozētā IKP). 2013. gadā deficīta sarukumu veicināja preču ārējās tirdzniecības deficīta samazinājums un pakalpojumu ārējās tirdzniecības pārpalikuma pieaugums.

Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 4. ceturksnī samazinājās līdz 18,4 miljoniem eiro jeb 0,3% no prognozētā IKP. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču eksports pieauga straujāk nekā preču imports, bet gan pakalpojumu eksports, gan imports samazinājās. 4. ceturksnī turpināja samazināties pārvadājumu pakalpojumu eksports, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni labākus rezultātus uzrādīja būvniecības, kā arī informācijas un datorpakalpojumu eksports, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Ienākumu konta negatīvais saldo 4. ceturksnī saruka līdz 22,1 miljonam eiro jeb 0,3% no prognozētā IKP, jo nedaudz mazinājusies ārvalstu tiešo investoru Latvijā gūtā peļņa. Savukārt kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo samazinājās līdz 94,1 miljonam eiro (1,5% no prognozētā IKP), bet kapitāla konta pozitīvais saldo samazinājās līdz 140,9 miljoniem eiro jeb 2,2% no prognozētā IKP). Kārtējo pārvedumu un kapitāla konta plūsmas visvairāk ietekmē no Eiropas Savienības (ES) fondiem saņemtie maksājumi, kas gada nogalē bija salīdzinoši mazāki nekā gada sākumā. Kopumā no ES fondiem 2013. gadā tika saņemti 1,05 miljardi eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš. Nozīmīgas bija ES fondu līdzekļu ieplūdes no lauksaimniecības fondiem 331,8 miljonu eiro apmērā, Eiropas Reģionālās attīstības fonda – 327,2 miljoni eiro un Kohēzijas fonda – 228,7 miljoni eiro.

Maksājumu bilances finanšu kontā 4. ceturksnī veidojās negatīvs saldo 76,9 miljonu eiro apmērā jeb 1,2% no prognozētā IKP. 4. ceturksnis bijis veiksmīgs ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistei, tās palielinājās par 223,1 miljonu eiro jeb 3,5% no prognozētā IKP. Gadā kopumā ĀTI Latvijā pieauga par 2,6% no prognozētā IKP. Visvairāk investīciju 2013. gadā ieplūda finanšu un apdrošināšanas darbībās (no Zviedrijas un Krievijas), tomēr nozīmīgas investīcijas bija arī apstrādes rūpniecībā (no Luksemburgas, Kipras un Dānijas) un tirdzniecībā (no Igaunijas un Lietuvas).

Latvijas ekonomiskās attīstības stabilitāti apliecina tas, ka 2013. gada nogalē un 2014. gada sākumā vairākas starptautiskās kredītreitingu aģentūras apstiprināja Latvijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī, kā arī Standard&Poor's uzlabojusi Latvijas kredītreitinga nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, tas varētu veicināt turpmāku investīciju piesaisti, skaidro LB eksperte.

Maksājumu bilances finanšu plūsmas publiskajā sektorā 2014. gada sākumā ietekmēs tas, ka janvārī Latvija starptautiskos tirgos emitēja obligācijas viena miljarda eiro apmērā (iepriekšējā obligāciju emisija starptautiskos tirgos notika 2012. gada decembrī). Savukārt 2014. gadā ir jāveic maksājumi par starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros saņemto aizņēmumu no Eiropas Komisijas un iepriekš starptautiskajos tirgos emitētajām obligācijām.

Ņemot vērā paredzamās ES fondu ieplūdes kapitāla kontā un stabilo ĀTI piesaisti, sagaidāms, ka 2014. gadam prognozētais nelielais tekošā konta deficīts (ap 2% no IKP) pilnībā tiks segts ar noturīgu un uz investīcijām orientētu finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Spriežot pēc uz Latviju sūtītās naudas apmēriem, mūsējo skaits ārzemēs stabilizējies

Inguna Ukenābele, Signe Knipše, 10.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Summa, ko ārvalstīs nodarbinātie sūta uz Latviju, pagājušajā gadā pārsniegusi 574 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas aplēses.

Tas ir līdz šim augstākais rādītājs. Tiesa, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugums veido vien 1,1%, un kāpuma temps ir kļuvis daudz gausāks nekā iepriekšējos gados. Arī attiecībā pret Latvijas ekonomiku jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Vienlaikus uz Latviju sūtītās naudas apmērs liek izteikt pieņēmumu, ka Latvijas valstspiederīgo skaits ārzemēs īpaši nesamazinās, bet arī būtisks pieaugums nenotiek.

«Naudas pārsūtījumu pieauguma temps absolūtos skaitļos ir stipri palēninājies. Relatīvos skaitļos tas varbūt pat nedaudz ir samazinājies,» uzsver Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu tiešās investīcijas 4. ceturksnī Latvijā ieplūdušas 380 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperte: Eksporta apjomu pieaugums otrajā ceturksnī bija ļoti sparīgs

Žanete Hāka, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas maksājumu bilances dati liecina, ka pēc divu ceturkšņu pārtraukuma šā gada otrajā ceturksnī tekošajā kontā ir atgriezies neliels, bet tomēr deficīts, kas veidoja 0.6% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Buceniece.

Šī ceturkšņa pozitīvā ziņa ir preču un pakalpojumu eksporta pieaugums. Eksportēto preču un pakalpojumu vērtība palielinājās par 0.2%, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni. Eksportēto preču vērtība turpināja samazināties aizvien krītošo cenu ietekmē. Tomēr vērtības samazinājums (-1.1%) gada griezumā bija ievērojami mazāks nekā pirmajā ceturksnī (-5.1%). Tas tāpēc, ka mūsu preču eksportētājiem ir izdevies palielināt eksporta apjomus. Eksportēto pakalpojumu vērtības pieaugums kļuva nedaudz lēnāks. Joprojām grūti klājas transporta pakalpojumu sniedzējiem – eksports samazinājies par 7.1%. Kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance gada griezumā pavisam nedaudz pasliktinājās galvenokārt negatīvā cenu faktora ietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tekošā konta pārpalikums sasniedzis 93,4 miljonus eiro

Žanete Hāka, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 3. ceturksnī tekošais konts veidoja 93.4 milj. eiro pārpalikumu (1.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), liecina Latvijas Bankas dati.

3. ceturksnis bija viens no retajiem ilgākā laika periodā, kad preču un pakalpojumu bilance bija pozitīva (1.5% no IKP), tā vēstot, ka preču un pakalpojumu eksports veidojis pārsvaru pār importu. No vienas puses, šādi dati iepriecina, tomēr, no otras puses, pozitīva bilance veidojusies uz importa sarukuma rēķina. Savukārt importa mazināšanās nenotiek importa aizstāšanas ar vietējā tirgū ražotām precēm dēļ, bet gan saistībā ar naftas cenas stagnāciju, vāju pieprasījumu pēc izejvielām, kas savukārt atspoguļo vāju ārējo pieprasījumu un nepietiekamas investīcijas ražošanā. Pārpalikuma veidošanos veicināja arī pakalpojumu eksporta palielināšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 3. ceturksnī turpināja atspoguļot preču importa atjaunošanos. Tas būtiski veicināja deficīta veidošanos, kas ir 300,8 milj. eiro jeb 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Spēcīgs pieprasījums globālajā ekonomikā kopumā un Latvijas nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs sekmēja arī eksporta pieaugumu.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales turpina atspoguļot starptautiskās ekonomikas atjaunošanos. Piemēram, eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada novembrī sasniedzis augstāko līmeni kopš 2000. gada oktobra, savukārt Eiropas Savienībā (ES) tas uzrāda augstāko līmeni kopš 2007. gada jūnija. Šāda ekonomiskā vide ārvalstīs ir labvēlīga Latvijas eksportam. Pieprasījuma nostiprināšanās ārvalstīs veicina arī globālo cenu pieaugumu. Tas ietekmē ne tikai Latvijas eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importa pieaugumu, līdz ar izejvielu, ko Latvijā izmanto preču ražošanā, sadārdzināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekošā konta pārpalikumu 2018. gada 1. ceturksnī būtiski ietekmēja Eiropas Savienības (ES) fondu ieplūdes, informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan preču un pakalpojumu eksporta pieaugums bija lēnāks nekā iepriekšējos periodos, kopumā pieprasījums ārējos tirgos joprojām saglabājas noturīgs. Tekošais kontsveidoja 216 milj. eiro pārpalikumu (3.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

Latvijas preču eksports turpina atspoguļot pozitīvus apstākļus starptautiskajā ekonomikā, lai gan eksporta izaugsme kļuva mērenāka, salīdzinot ar vidējo pieauguma tempu pērn. 1. ceturksnī preču eksporta gada pieauguma temps bija 7.5% (9.2% pērn). Pieklājīgo izaugsmes tempu piebremzēja preču eksporta kritums martā. To galvenokārt noteica pērnā gada augstā bāze, sezonāla rakstura faktori (graudaugu eksportā) un transportlīdzekļu reeksporta kritums. Lai gan iekšzemē saražoto preču eksports turpināja pieaugt, šā gada 1. ceturksnī preču eksporta izaugsmi veicināja re-eksporta kāpums. Arī preču importa attīstībai bija līdzīga tendence, tas pieauga par 5.8%, kas ir lēnāk nekā pērn (13.3%). Preču importa izaugsmē noteicošā loma bija reālo apjomu gada pieaugumam. Importa palielināšanos arī 2018. gadā turpina noteikt investīciju aktivitāte, ES struktūrfondu pieejamība, kā arī privātā patēriņa kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ekonomikas uzlabošanās pasaulē veicinājusi Latvijas eksporta un importa strauju pieaugumu

Žanete Hāka, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas uzlabošanās, kas sāka uzņemt tempu pērnā gada beigās gan Latvijā, gan Latvijas būtiskākajās partnervalstīs un pasaulē kopumā, veicinājusi Latvijas eksporta un importa strauju pieaugumu, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan eksports turpina uzrādīt noturīgu izaugsmi, importam pieaugot straujāk, tekošajā kontā 2. ceturksnī veidojās deficīts. Deficīta veidošanos noteica arī mazākas Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības fondu plūsmas, jo liela daļa no šogad kopumā sagaidāmajām ieplūdēm tika saņemtas jau 1. ceturksnī.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales atspoguļo starptautiskās ekonomikas, globālo cenu un investīciju atjaunošanos. Tas noteicis Latvijas preču un pakalpojumu gan eksporta, gan importa pieaugumu. 2. ceturksnī preču eksports pieauga par 7.0%. Pārdotākās Latvijas preces ārvalstīs bija pārtikas rūpniecības ražojumi, parastie metāli un to izstrādājumi, ķīmiskās rūpniecības ražojumi un dažādi mehānismi. Savukārt preču imports pieauga par 12,6%, un tas galvenokārt atspoguļo dažādu sastāvdaļu iepirkumu, kas Latvijā tiek izmantotas preču ražošanā.Pakalpojumu eksporta pieauguma temps 2. ceturksnī bija 4,7%. To visbūtiskāk ietekmēja būvniecības un transporta, sevišķi, gaisa, auto un jūras transporta pakalpojumu eksporta pozitīvais devums. Pozitīvu pieauguma tempu turpināja veicināt arī datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ja Kanādu nevaram uzvarēt, tad hokeju nespēlēsim?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere, 10.03.2017

1. attēls. Izmaiņas reālajos ienākumos starp 1988. un 2008. gadu dažādām ienākumu procentīlēm (aprēķini 2005. gada ASV dolāros)

Avots: Branko Milanovic, Global income inequality by the numbers: in history and now - an overview

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tekošā konta deficīts palielinājies līdz 3,1% no IKP

Žanete Hāka, 01.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijas maksājumu bilances tekošā konta deficīts palielinājās līdz 749,1 miljonam eiro jeb 3,1% no IKP, liecina Latvijas Bankas dati.

2013. gadā tekošā konta deficīts bija 542,7 miljoni eiro jeb 2,3% no IKP.

Lielāku tekošā konta deficītu nekā 2013. gadā noteica transporta pakalpojumu eksporta vērtības sarukums. To galvenokārt izraisīja transporta pakalpojumu cenu samazināšanās saistībā ar konkurences pastiprināšanos, ko veicināja ar Krieviju saistītie ģeopolitiskie apstākļi. 2014. gadā nedaudz saruka ES fondu līdzekļu ieplūdes un palielinājās ES budžetā veicamās iemaksas.

Latvija 2014. gadā kopumā tekošajā kontā un kapitāla kontā no ES fondiem saņēma 1,047 miljardus eiro jeb 4,4% no IKP. Tekošā konta negatīvo saldo galvenokārt sedza ilgtermiņa kapitāls ārvalstu tiešo investīciju veidā, kā arī ES fondu līdzekļu ieplūdes caur kapitāla kontu ilgtermiņa investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi

Anita Kantāne, Žanete Hāka, 25.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”.

ARD jautā, vai “Ernst & Young" eksperti darbu veikuši ar nepieciešamo rūpību, ja nepamanīja aptuveni 1,9 miljardu iztrūkumu bilancē, kas iepriekš tika uzrādīti kā aktīvi.

“Vai nauda trūkst no iepriekšējiem finanšu pārskatiem?,” tāds ir galvenais jautājums, ko cenšas noskaidrot raidorganizācija un vairāki citi Vācijas mediji.

Speciālistu emuārā "FinanzSzene.de" “Wirecard” lieta ir nosaukta par "vācu Enron - leģendārā ASV finanšu skandāla Augšbavārijas versiju.” “Wirecard” tāpat kā ASV enerģētikas gigantam “Enron” ir konstatētas nesakritības pārskatos, un ASV uzņēmums bankrotēja 2001.gadā.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

Vācijas finanšu minists Olafs Šolcs skandālu raksturojis kā ārkārtīgi satraucošu, uzsverot, ka valstij steidzami jārīkojas, lai uzlabotu tādu kompāniju kā “Wirecard” uzraudzību, raksta “Bloomberg”. Paziņojumā presei viņš uzsvēris, ka rodas kritiski jautājumi par kompānijas uzraudzību, īpaši, attiecībā par pārskatu un bilances kontroli. “Auditori un uzraudzības iestāžu pārstāvji šajā gadījumā nav strādājuši efektīvi,” viņš uzsvēris.

Skandāls uzvirmoja aizvadītajā nedēļas nogalē, kad “Wirecard” pārstāvji paziņoja, ka uzņēmuma auditors “EY” atklājis iztrūkumu kontos un atsakās parakstīt kompānijas finanšu rezultātus. Tika ziņots, ka naudai bija jāatrodas Filipīnas bankās, taču Filipīnu centrālā banka paziņojusi, ka šīs summas nekad nav ienākušas šo kredītiestāžu kontos.

Pēc 2 miljardu eiro iztrūkuma konstatēšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” bilancē 22. jūnijā tika arestēts uzņēmuma bijušais vadītājs Markuss Brauns. Pēc drošības naudas iemaksas bijušais vadītājs atbrīvots.

M. Brauns apsūdzēts aizdomās par to, ka viņš mākslīgi palielinājis digitālās maksājumu kompānijas bilanci, un, īstenojot viltus darījumus, padarījis to pievilcīgāku investoriem un klientiem, raksta CNN.

Tiek ziņots, ka aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb ceturtdaļa kopējo aktīvu, kas iekļauti finanšu pārskatos, visdrīzāk nemaz nav eksistējuši. Rezultātā kompānija atsaukusi tās 2019.gada provizoriskos rezultātus, 2020.gada pirmā ceturkšņa rezultātus un peļņas prognozi 2020.gadam.

Brauns uzņēmumu vada kopš 2002.gada un viņa vadībā “Wirecard” ir izaugusi līdz vienam no Vācijas lielākajiem uzņēmumiem. “Wirecard” dibināts 1999.gadā un tika uzskatīts par vienu no daudzsološākajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Uzņēmums apstrādā privātpersonu un uzņēmumu maksājumus, kā arī pārdod datu analīzes pakalpojumus. Kompānijai ir aptuveni 6000 darbinieku 26 pasaules valstīs.

“Wirecard” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā “Visa”, “Mastercard” un “Paypal”.

Kopš trešdienas, 24. jūnija “Wirecard” akcijas cena bija nokritusi par vairāk nekā 80%, raksta “CNBC”.

25. jūnijā “Wirecard” iesniedza maksātnespējas pieteikumu, raksta “The Guardian”. Uzņēmums paziņojis, ka “Wirecard AG” vadības komanda nolēmusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu Minhenes tiesā, ņemot vērā kompānijas maksātnespēju un pārmērīgas parādsaistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Septembrī par 381 miljoniem eiro palielinājušies banku noguldījumi LB

Žanete Hāka, 12.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī Latvijas Bankas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju rezultātā izsniegto aizdevumu apjoms pieauga par 30 miljoniem eiro, liecina Latvijas Bankas bilances dati.

Savukārt aizdevumi galveno refinansēšanas operāciju rezultātā pieauga par 5 miljoniem eiro.

Īstenojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes 2015. gada 22. janvāra lēmumu par paplašināto aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), 2015. gada septembrī galvenokārt vērtspapīru iegāžu rezultātā bilances postenis Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem pieauga par 185,4 miljoniem eiro jeb 17,6%.

Ievērojot to, ka eiro skaidro naudu apgrozībā laiž visas Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas (NCB), katra NCB banknotes apgrozībā savā bilancē uzrāda nevis faktiski emitētajā apjomā, bet proporcionāli tās ECB kapitāla daļai kopējā Eirosistēmas emitēto eiro banknošu apjomā. Tā rezultātā faktiski emitētais naudas apjoms bilancē tiek koriģēts (Latvijas Bankas gadījumā – palielināts), jo Latvijas Bankas proporcionālā daļa kopējā Eirosistēmas emitēto banknošu apjomā ir lielāka nekā Latvijā emitētais eiro banknošu apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apgrozībā laistas eiro banknotes 497,3 miljonu eiro apjomā

Žanete Hāka, 12.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada decembrī Latvijas Bankas aizdevumu apjoms ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju rezultātā palielinājās par 33,2 miljoniem eiro, liecina Latvijas Bankas dati.

Īstenojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes 2015. gada 22. janvāra lēmumu par paplašināto aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), 2015. gada decembrī galvenokārt vērtspapīru iegāžu rezultātā bilances postenis Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem pieauga par 149,6 miljoniem eiro jeb 9 %.

Ievērojot to, ka eiro skaidro naudu apgrozībā laiž visas Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas (NCB), katra NCB banknotes apgrozībā savā bilancē uzrāda nevis faktiski emitētajā apjomā, bet proporcionāli tās ECB kapitāla daļai kopējā Eirosistēmas emitēto eiro banknošu apjomā. Tā rezultātā faktiski emitētais naudas apjoms bilancē tiek koriģēts (Latvijas Bankas gadījumā – palielināts), jo Latvijas Bankas proporcionālā daļa kopējā Eirosistēmas emitēto banknošu apjomā ir lielāka nekā Latvijā emitētais eiro banknošu apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 2017. gada 4. ceturksnī veidoja 113 milj. eiro (1.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)) pārpalikumu, bet 2017. gadā kopā 204 milj. eiro (0.8% no IKP) deficītu, informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan pasaules ekonomikas stiprināšanās un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās bija labvēlīga Latvijas eksportētājiem, tekošā konta deficītu 2017. gadā noteica globālo cenu kāpums un iekšzemes ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās.

2017. gada 4. ceturksnī turpinājās preču eksporta straujš pieaugums, kas noteica tekošā konta pārpalikuma veidošanos. Eksporta pieaugumu jau visā pērnā gada garumā labvēlīgi ietekmēja ārējā pieprasījuma nostiprināšanās, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tas sekmēja ne tikai Latvijas preču eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importēto preču sadārdzināšanos.

Līdztekus arī būtisks iekšzemes ekonomiskās aktivitātes kāpums izraisīja importa apjomu pieaugumu. 4. ceturksnī preču importa pieaugums bija lēnāks nekā vidēji iepriekšējos ceturkšņos, tomēr gadā kopumā tas pieauga straujāk par eksportu. Lai arī investīciju atjaunošanās iekšzemē bija viens no preču tirdzniecības deficīta pieauguma iemesliem (7.1% no IKP 4. ceturksnī un 9.7% no IKP 2017. gadā), tomēr nākotnē tas rada iespēju palielināt eksporta konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju puse (46%) Latvijas mājsaimniecību šogad plāno doties ceļojumā, tomēr izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi tiek rasti ne tikai no ikmēneša ienākumiem un iepriekš izveidotiem uzkrājumiem, bet arī laicīgi nenokārtojot maksājumus – ceturtdaļai (26%) ceļotāju no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Šādi aptaujas rezultāti liecina, ka maksājumu kavēšana ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums. Kopumā atpūtas braucienus uz ārvalstīm šogad ieplānojuši 40% iedzīvotāju, tomēr arī savas valsts apceļošana atvaļinājuma laikā ir gana populāra – piektdaļa atzīst, ka brīvdienas baudīs, iepazīstot Latviju. Interesanti, ka visa veida ārvalstu ceļojumu plānus kopumā biežāk kaldina pilsētnieki. Rīdzinieki izceļas ar vēlmi iepazīt Eiropas valstis ārpus Baltijas (šādu ceļojuma galamērķi min 30% galvaspilsētas iedzīvotāju), savukārt mazpilsētās dzīvojošie biežāk lūkojas Lietuvas un Igaunijas virzienā.

Iepazīstoties ar ceļojuma finansējuma avotiem, atzīstams, ka iedzīvotāji teju vienlīdz bieži paļaujas uz ikmēneša ienākumiem un atvaļinājuma naudu (min 52% aptaujāto), kā arī iepriekš izveidotiem uzkrājumiem (51%). Savukārt katram desmitajam ceļojumu pilnībā vai daļēji apmaksā kāds cits, bet tikai 5% vajadzīgo naudu vai daļu no tās aizņemas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apsviedīgā nebanku sektora konkurence liek būt inovatīviem; pagaidām gan tikai savā «smilšukastē»

Tehnoloģijām attīstoties ģeometriskā progresijā, bankas pieņem izaicinājumu mainīties, pielāgoties un uzminēt rītdienas vajadzības, lai nezaudētu savas pozīcijas citiem – nebanku ‒ maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Tās eksperimentē un ievieš jaunas iespējas, apzinoties, ka svarīgākais mūsdienu nosacījums ir mobilitāte. Banku mobilās lietotnes gan īpaši populāras vēl nav, bet to izmantošana aug ļoti strauji, un tiek sagaidīts līdz pat 50% lietotāju pieaugums gadā. Atbilstoši steidzīgajam dzīves ritmam banku pakalpojumi tiek vienkāršoti, un to klāsts papildinās. Tiek meklēts balanss starp ātru un drošu pārskaitījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank bilance: Bija sarūpēts vairāk nekā ECB prasītais viens miljards eiro

LETA, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu grūtības nonākusī «ABLV Bank» pagājušās darba nedēļas beigās bija sarūpējusi vairāk nekā miljardu eiro, taču visa nauda vēl nebija nonākusi kontā Latvijas Bankā, kā paredzēja Eiropas Centrālā bankas (ECB) izvirzītais nosacījums par «ABLV Bank» darbības turpināšanu, liecina bankas publiskotā bilance.

«ABLV Bank» kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās. Savukārt par tobrīd nepabeigtiem darījumiem ar vērtspapīriem bankai bijis jāsaņem 409,082 miljonus eiro. Kā aģentūra LETA noskaidroja bankā, bija paredzams, ka šī nauda Latvijas Bankas kontā ienāktu tuvākajās dienās. Darījumi bijuši apstrādes procesā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) bija noteikusi bankai termiņu, kurā «ABLV Bank» bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā, kas esot standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. «Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču »ABLV Bank« spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem,» iepriekš LNT paudis ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stratēģiskais investors pagājušā gada septembrī iegādājies 52,59% "PrivatBank" akciju, taču darījuma īstenošanai nepieciešams Eiropas Centrālās bankas (ECB) akcepts, liecina bankas 2021.gada pārskats, par kuru auditorkompānija "Grant Thornton" atteikusies sniegt atzinumu.

Pārskatā minēts, ka 2020.gada oktobrī bankas akcionāri pieņēma lēmumu sākt stratēģiskā investora piesaistīšanas procesu. Bankai izdevās piesaistīt stratēģisko investoru no Eiropas, un 2021.gada septembrī parakstīts līgums par 52,59% bankas akciju iegādi.

"Bankas vadība ir pārliecināta, ka pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ECB apstiprinās stratēģisko investoru, un pēc tam, kad kapitāla pietiekamība tiks nodrošināta ar kapitāla pieaugumu, banka sekmīgi ieviesīs jauno attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu pozitīvu nākotnes naudas plūsmu, un tas ļaus vadībai nākotnē piemērot bankai darbības turpināšanas principu," pausts gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesā nereti nepieciešams īstermiņa aizņēmums uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai. Viens no populārākajiem finanšu rīkiem kā efektīvs īstermiņa risinājums ir overdrafts. Šajā rakstā par to, kādās biznesa situācijās overdrafts lieti noder, un kādas ir izplatītākās uzņēmēju kļūdas, piesaistot aizdevumus.

Overdrafts ir visvieglākā un ātrākā iespēja piesaistīt īstermiņa līdzekļus biznesam, turklāt overdraftam, atšķirībā no kredīta, netiek piemērota komisijas maksa par pieteikuma izskatīšanu un procentu maksājums tiek aprēķināts tikai par izmantoto aizdevuma daļu.

Populārākās overdraftam piemērotas situācijas

Overdrafts uzņēmēju vidū ir populārs aizņēmuma veids, jo tas ir ērts risinājums brīžos, kad par samērīgu maksu nepieciešams ātri iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus, turklāt par tiem jāmaksā tikai tad, kad tiek izmantots piešķirtais kredīts.

Overdraftam piemērotās situācijas ir dažādas un atkarīgas no uzņēmuma darbības jomas. Piemēram, tirdzniecības uzņēmumam rodas iespēja iepirkt preču partiju par īpaši izdevīgu cenu. Ja tādā brīdī uzņēmuma kontā preču iegādei nepieciešamās summas nav, populāri ir izmantot overdraftu. Cita situācija. Uzņēmumam tuvojas regulāro maksājumu izmaksai noteiktais datums, bet pasūtītāji vēl nav norēķinājušies par iegādāto preci vai pakalpojumiem. Arī šādā gadījumā populāri ir izmantot overdraftu, lai laikā norēķinātos ar darbiniekiem vai citiem partneriem, nebojājot uzņēmuma tēlu. Vēl viena tipiska situācija. Uzņēmums paplašinās un atver jaunu filiāli, bet tam nepietiek līdzekļu reklāmas kampaņai. Arī šādās situācijās ir populāri izmantot overdraftu, jo pēc iespējas ātrāk sākta reklāmas kampaņa ļaus ātrāk piesaistīt klientus un līdz ar to stabilizēt un audzēt finanses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt nodokļu samaksas termiņu

Db.lv, 01.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas godprātīgiem nodokļu maksātājiem, kas nepārvaramas varas apstākļu dēļ saskaras ar finansiālām grūtībām, būs iespēja atkārtoti līdz pieciem gadiem pagarināt iepriekš Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piešķirtu un pašlaik spēkā esošu nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, informē VID pārstāvji.

Šāda iespēja paredzēta ar grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", lai mazinātu Covid-19 radītās krīzes un Krievijas bruņotā uzbrukuma Ukrainai sekas, kas ir nepārvarama vara un apgrūtina nodokļu maksātāju iespējas sekmīgi pildīt uzņemtās saistības.

Līdzās jau esošajam regulējumam, kas paredz iespēju lūgt atkārtotu pagarinājumu atliktiem nodokļu maksājumiem līdz sešiem mēnešiem, jaunais regulējums būs patstāvīgs risinājums gadījumiem, kad saimniecisko darbību būtiski un negatīvi ietekmējuši nepārvaramas varas apstākļi.

Tāpat kā tas ir pašlaik, pagarinot nodokļu samaksas termiņu vispārējos gadījumos, arī atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma laikā tiks aprēķināta nokavējuma nauda 0,0125% apmērā par katru kavēto dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru