Viedokļi

Latviju pametis viens no lielākajiem papīrmalkas iepircējiem - Somijas koncerns UPM

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, 18.02.2014

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Rūkot pieprasījumam pēc papīrmalkas Skandināvijā, Baltiju pamet viens no lielākajiem pircējiem UPM; glābj citi tirgi .

Par to liecina DB veiktā lielāko papīrmalkas eksportētāju aptauja. Teju vai visi respondenti norāda, ka papīrmalkas eksportu un cenu ietekmē pieprasījums pēc šī resursa Skandināvijas valstu celulozes rūpnīcās, kā arī tā patēriņš pašmāju tirgū. Latvijā sekmīgi darbojas SIA Kronospan Riga plātņu rūpnīca, kas «apēd» daļu no papīrmalkas, kura agrāk lielākoties tika eksportēta un pārstrādāta kādā ārvalstu celulozes ražotnē. Ekspluatācijā ir nodotas vairākas biomasas energostacijas, kuras gadā patērēs ievērojamu apjomu dedzināmās koksnes, kas nozīmē, ka pieprasījums pēc šīs izejvielas tikai pieaugs. Tomēr, neraugoties uz to, pēc vairāku aptaujāto domām, Latvijā ir vieta vēl vienam kokrūpniekam – papīrmalkas patērētājam plātņu ražošanā. Vai šāda ideja arī materializēsies, rādīs laiks, jo tās izveidei ir vajadzīgi ievērojami kapitālieguldījumi – vairāk nekā 100 milj. eiro. Ir vēl viens reālāks mazvērtīgās koksnes izmantošanas 30 milj. eiro projekts, ko varētu īstenot Fortum – bioeļļas ražošanu no šķeldas (zariem, celmiem utt.), vēl jo vairāk, ja pirmos piecus gadus ES varētu segt pat tās ražošanas izmaksas (DB, 17.01.2014.)

Līderu maiņa

Pērn, neraugoties pat uz ekportētā apjoma kritumu, SIA Metsa Forest Latria ir kļuvis par papīrmalkas eksporta līderi, izriet no DB veiktās lielāko papīrmalkas eksportētāju aptaujas. Tiesa, DB rīcībā nav datu par pērn eksportētās papīrmalkas apjomiem SIA Sodra Latvia – vienu no šīs jomas spēlētājiem. Iegūtie dati rāda dīvainu situāciju — pieaugums ir SIA Pata AB – par 21%, SIA Domše Latvija – par 21%, SIA Aca Timber – par 16%, SIA Billerudkorsnas Latvia par 6,4%, kamēr citiem spēlētājiem ir kritums.

UPM pamet Latviju

Mežu īpašniekus un arī tirgotājus pērn nepatīkami pārsteidza Somijas koncerna UPM Kymene lēmums pārtraukt celulozes šķeldas un arī papīrmalkas iepirkumu Baltijā. Šo atbrīvoto vietu tirgū neviens no konkurentiem izmantot nesteidzās. «Jā, UPM filiāle bija viens no lielākajiem papīrmalkas un celulozes šķeldas pircējiem. Kādā brīdī bija pat situācija, ka ap 20% celulozes šķeldas, ko saražoja Latvijas kokrūpnieki, tika eksportēti ar UPM palīdzību. Pērn uzņēmums mainīja savu darbības stratēģiju, Lietuvā un Latvijā visa saimnieciskā darbība ir pārtraukta, gada otrajā pusē faktiski tika eksportēti tikai krājumi,» skarbo situāciju skaidro a/s UPM fililāles direktore Daiga Veisa. Šķeldas piegādātājiem šāda situācija nav iepriecinoša, it īpaši tiem, kuri lauvas tiesu šī produkta pārdeva UPM. D. Veisa gan piebilst, ka UPM jau nevienam nebija 100% noņēmējs.

Priekšroka šķeldai

Papīrmalkas eksporta kritumu pērn salīdzinājumā ar 2012. gadu uzrāda arī citi – SIA Rottneros Baltic, SIA Nela Wood utt. «Papīrmalkas apjomu eksporta kritums teju vai uz pusi ir saistīts ar vairākiem procesiem, kuri notikuši Skandināvijā. Proti, ir slēgta viena celulozes rūpnīca Norvēģijā, turklāt Ziemeļvalstu uzņēmēji ļoti cītīgi skaita naudu, tāpēc izdevīgāk ir eksportēt nevis papīrmalku, bet gan celulozes šķeldu,» skaidro SIA Rottneros Baltic valdes loceklis Varis Vēzis. Tieši tāpēc pērn ir eksportēti 111 tūkst. berkubikmetru celulozes šķeldas, un arī šis gads varot būt līdzīgs 2013. gadam. Arī šogad Skandināvijas celulozes rūpnīcu apetīte pēc Latvijas papīrmalkas nebūs īpaši liela, ko vēl vairāk samazinot vējgāzēs cietušo mežu apmēri. «Papīrmalkas eksporta apjoma pieaugums saistīts ar piegādēm uz Viduseiropas valstīm – Vāciju, Belģiju un pat Šveici,» stāsta SIA Aca Timber valdes loceklis Armands Apfelbaums. Viņaprāt, Skandināvijas valstīs notiekošie procesi – celulozes rūpnīcu slēgšana – Latvijas un pat visas Baltijas celulozes šķeldas ražotājus un papīrmalkas tirgotājus nostāda situācijā, kad šo produktu tirgus ir jāmeklē citur.

Faktoru kopums

«Pērn realizējām 90,7 tūkst. m3 pašiem piederošos un sniedzām pakalpojumus vēl par 186,4 tūkst. m3 papīrmalkas, attiecīgi šķeldai – 123 tūkst. m3 uzņēmuma piederošās un pakalpojumus sniedzām par 320,8 tūkst. m3, lielāko apgrozījumu deva tieši darījumi ar papīrmalku, norāda LSEZ SIA Laskana direktors Laimons Kučiks. Pēc viņa teiktā, pat celulozes rūpnīcas Eiropā tiek slēgtas un pārceltas uz Dienvidamerikas eikaliptu mežu reģioniem. Vieglāk ir tiem papīrmalkas eksportētājiem, kuriem ir lielas māteskompānijas Skandināvijā, kas rūpējas par noietu. Šis gads sācies nedaudz labāk, februārī pieprasījums Skandināvijā pārsniedza prognozēto, un 1. ceturksnis, iespējams, Laskanai būs labs. Taču tālāk L.Kučiks prognozēt neņemas, Arī viņš kā piemēru min Skandināvijas vējgāzes – šie koki arī nonāks tirgū.